Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) pārstāvji runās ar vēlētājiem, un, ja viņi noticēs, - ZRP uzvarēs 11. Saeimas vēlēšanās, sacīja eksprezidents un partijas tapšanas iniciators Valdis Zatlers.

Partijas mērķis ir ievest politikā otrās desmitgades kopš neatkarības atjaunošanas paaudzi, kura ir nobriedusi un varēs pārvaldīt valsti šajā - trešajā - desmitgadē kopš neatkarības atjaunošanas.

Viņš norādīja, ka partija nebūs balstīta uz atsevišķu grupu interesēm. Eksprezidents uzsvēra, ka netiks šķirotas etniskās grupas un ka izdosies izveidot vienotu sabiedrību. Līdz ar partijas dibināšanu ir noņemtas problēmas, kas saistījās ar dalīšanos etniskajās grupās, un Latvijai ir jādomā plašāk, nevis tikai kategorijās «melns» un «balts», «savējais» un «svešais». Tad dzīve mūsu valstī ies uz augšu, pārliecināts ir bijušais prezidents.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja un viņa vietnieces Egitas Kazekas atalgojums mēnesī tuvojas 4000 eiro – attiecīgi 3978 un 3968 eiro (bruto), liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētās kancelejas amatpersonu un darbinieku mēnešalgas.

Arī Valsts prezidenta padomnieki tiek atalgoti dāsni - Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika, preses padomnieks Jānis Siksnis, likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons un nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš pelna 3421 eiro mēnesī (bruto).

Mēnešalgas 2000 līdz 3000 eiro robežās Valsts prezidenta kancelejā saņem 10 darbinieki, tostarp Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps par nepilnu darba laiku jeb 35 stundām nedēļā nopelna 2993 eiro (bruto), Finanšu uzskaites nodaļas vadītāja Inga Šteinbrika un Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Ģirts Auškāps 2415 eiro (bruto), Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde, Ordeņu kapitula sekretārs Maira Sudrabiņa, Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Jānis Mūsiņš saņem 2281 eiro (bruto).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis apdzīvot Jūrmalas rezidenci, apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, kura uz laiku ieņem arī prezidenta preses padomnieka amatu.

Viņa norādīja, ka Vējonis dzīvo un strādā Jūrmalas rezidencē, savukārt atveseļošanos viņš turpina nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari.

Taujāta, vai Jūrmalā dzīvo arī prezidenta kundze, Jaunzeme atzina, ka pašlaik uz šo jautājumu nevarot atbildēt.

Pēc likuma Jūrmalas rezidence paredzēta Latvijas Valsts prezidenta institūcijai un visiem iekārtošanas darbiem speciāli līdzekļi nav piešķirti - iekārtošana notika ar Valsts prezidenta kancelejas finansējumu un to kā savu pienākumu veic paši kancelejas darbinieki, iepriekš pastāstīja bijušais prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar SIA Rīgas Nami ir konceptuāli izvērtējusi iespēju Rīgas pils remonta laikā kā Valsts prezidenta pagaidu rezidenci Rīgā nomāt Rīgas Nami pārvaldījumā esošo Melngalvju namu.

Patlaban vēl nav veikti detalizēti aprēķini un noskaidrota nepieciešamā platība, bet ir izvērtēta teorētiska iespēja Melngalvju namā strādāt Valsts prezidenta kancelejai.

Atšķirībā no ASV bijušās vēstniecības telpām, kas no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) pārvaldījumā esošajiem objektiem tika piedāvāts Valsts prezidenta pagaidu rezidencei un bez ievērojama remonta nav lietojama, Melngalvju namā nav nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi un laiks, lai veiktu priekšdarbus telpu pielāgošanai. Otrkārt, nomājot telpas Melngalvju namā, Valsts prezidenta kancelejai papildus nebūtu jāmaksā par reprezentācijas telpu nomu valsts vizīšu svinīgajiem pasākumiem, kas ievērojami ekonomētu budžeta līdzekļus. Šajā gadā vien tiek plānotas vairākas ienākošās valsts vizītes, un tā kā Rīgas pils ierobežotais telpu daudzums liedz iespēju valsts vizītēs pilī organizēt visus svinīgos pasākumus, Valsts prezidenta kancelejai jau vairākus gadus nākas īrēt papildus telpas gan valsts vizītēm, gan citiem plašāk apmeklētiem Valsts prezidenta pasākumiem.

Ministru prezidenta Māra Kučinska birojā no pirmdienas, 24. aprīļa, darbu sāk ārštata padomnieks nozaru sadarbības jautājumos a/s Sakret Holding padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, informē Valsts kancelejā.

A.Vanaga uzdevumos ietilps sadarbības veicināšana starp publisko sektoru un nozarēm privātajā sektorā, lai kopīgiem spēkiem mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, šobrīd īpaši akcentējot nepieciešamību paātrināt nepieciešamo normatīvo regulējumu izstrādāšanu un pieņemšanu būvniecības nozarē.

M. Kučinskis norāda, ka jau pagājušā gada maijā valdības un būvniecības nozares pārstāvji parakstīja memorandu par ēnu ekonomikas samazināšanu nozarē, un tagad ir pienācis laiks šo procesu intensificēt. «Būvniecības sektorā Latvijā strādā daudz uzņēmumu, kuri ir apvienojušies dažādās sabiedriskās organizācijās. Tāpat valsts līmenī ir dažādas iestādes, organizācijas, kas ir atbildīgas par būvniecības sektora sakārtošanu valstī, kā arī par nodokļu iekasēšanu. Ir nepieciešams panākt, lai visas šīs puses efektīvi sadarbotos savā starpā viena kopīga mērķa vārdā – ēnu ekonomikas samazināšana,» tā M. Kučinskis.

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Eirozonas sabrukšana būtu negatīvs trieciens visām tās dalībvalstīm, taču tajā pat laikā šādu iespēju izslēgt pilnībā nedrīkst, sacījusi viena no Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomniecēm ekonomikas jautājumos Beatrise Vēdere di Moro (Beatrice Weder di Mauro).

Intervijā Vācijas medijam Bild.de Merkeles padomniece uz jautājumu par eirozonas sabrukšanas iespējamību atbildēja, ka «tas būtu slikti visiem iesaistītajiem – bet [eiro sabrukums] nedrīkst būt pilnībā izslēgts. Politiķi jau teju divus gadus cenšas iegrožot krīzi un izveidot aizsargmūri, tomēr šis mūris pagaidām nav pietiekams,» tā viņa.

Vēdere di Moro arī apgalvoja, ka gadījumā, ja krīze netiks steidzami iegrožota, varētu ciest arī Vācijas ekonomika, sarūkot par 0,5%, tādējādi veicinot bezdarba palielināšanos, raksta Telegraph.

«[Mums] ātri jāiegrožo krīze. Tad Vācijas ekonomikā 2012. gadā tiek gaidīta izaugsme aptuveni 0,4% apmērā. Taču, ja krīze apstādinās izaugsmi pasaules tirdzniecībā, iespējama [Vācijas ekonomikas] sarukšana par 0,5%. Tādā gadījumā cietīs darba tirgus,» skaidro Merkeles padomniece.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Par finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomnieku iecelts Kārlis Šadurskis (JV), aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Finanšu ministra birojā Šadurskis ieņems ministra padomnieka politikas jautājumos amatu, strādājot ar budžeta un nodokļu jautājumiem.

Ašeradens norāda, ka valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, kas pie tik nospriegotas fiskālās telpas, visticamāk, šoruden būs īpaši izaicinošs. Šadurska līdzšinējā pieredze pašvaldības, valsts un Eiropas Parlamenta līmenī būs nozīmīga 2025.gada budžeta veidošanas procesā.

Šadurskis ir bijis Rīgas Tehniskās universitātes matemātikas profesors, piecu Saeimas sasaukumu un Rīgas domes, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts, divas reizes ieņēmis izglītības un zinātnes ministra amatu.

Šadurskis 12. Saeimā vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un darbojās arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī darbojās vairākās deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.