Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Pasaulē dārgākā jebkad izsolē pārdotā glezna no pirmdienas skatāma Londonas Teita galerijā, vēsta BBC.

Gleznotāja Pablo Pikaso darbā, kas saucas «Nu au Plateau de Sculpteur» («Kailā, zaļās lapas un skulptūra») ir redzama Pikaso mīļākā Marija Terēze Valtere.

Galerija gleznu ir aizņēmusies no vārdā nenosaukta privāta kolekcionāra, kas to par rekordaugstu summu – 106 miljoniem ASV dolāru, nopirka pagājušajā gadā.

Galerijas direktore norādīja, ka «Tā ir izcila Pikaso glezna. Man ir liels prieks par īpašnieka devību, kas ļauj britu publikai to aplūkot».

«Kailā, zaļās lapas un skulptūra» ir viena no vairākām gleznām, kurās Pikaso ir attēlojis savu mīļāko Mariju Terēzi Valteru un tiek uzskatīta par lielāko mākslinieka sasniegumu starpkaru periodā.

No muzeja Parīzē nozagta skiču burtnīca ar 32 slavenā mākslinieka Pablo Pikaso darbiem 8 miljonu eiro vērtībā, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju, ziņo BBC.

Tas, ka notikusi zādzība, Pikaso Muzejā ticis atklāts otrdienas pēcpusdienā, bet konkrēts zādzības laiks un citi apstākļi patlaban tiek noskaidroti. Zināms, ka tajā laikā muzejs plašai sabiedrībai bijis slēgts, bet notikusi privāta apskate.

Muzejā atrodas 250 P. Pikaso gleznas un 1500 zīmējumi.

P. Pikaso tiek uzskatīts par 20.gadsimta ievērojamāko mākslinieku. Viņš mira 1973.gadā Francijā.

Pagājušajā mēnesī P. Pikaso musketiera portrets Ņujorkā tika pārdots par 14.6 miljoniem ASV dolāru, bet cita glezna - Sieviete ar platmali - tika pārdota par 7.7 miljoniem ASV dolāru.

Francijas izmeklētāji atguvuši divas Pikaso gleznas un zīmējumu, kas tika nozagti no mākslinieka mazmeitas mājām februārī, atsaucoties uz policijas izplatītu informāciju, ziņo CNN.

Aizdomās par zādzību policija arestējusi trīs cilvēkus. Aizturētie bija mēģinājuši mākslas darbus pārdot.

Divi Pablo Pikaso darbi - viens, kurā attēlota Pikaso meita Maija (Maya), otrs, kurā attēlota viņa otrā sieva Žaklīna, esot aptuveni 66 miljonus ASV dolāru vērti. Zagļi tos un vēl vienu zīmējumu paņēma no apartamenta, kurā dzīvo Pablo Pikaso meitas Maijas meita Diāna Vidmaiera - Pikaso (Diana Widmaier-Picasso).

Vairāk lasiet šeit.

Pensijā devies elektriķis Dienvidfrancijā, kurš strādājis pie Pablo Pikaso, visus pārsteidzis ar paziņojumu, ka viņam pieder simtiem iepriekš nezināmu slavenā mākslinieka darbu, ziņo BBC.

Viņa krājumos esot 271 darbs, ieskaitot litogrāfijas, gleznas, piezīmes un akvareļus, kuru vērtība varētu būt ap 60 miljoniem eiro.

71 gadu vecais Pjērs Le Gunē (Pierre Le Guennec) apgalvo, ka Pikaso viņam šos darbus devis kā dāvanas.

Elektriķis esot uzstādījis apsardzes signalizācijas sistēmas Pikaso mājām Francijā pirms mākslinieks mira 1973.gadā.

Saskaņā ar Francijas avīzes Liberation vēstīto starp nezināmajiem Pikaso darbiem ir akvarelis no mākslinieka tā sauktā zilā perioda, un eksperti lēš, ka deviņi kubisma darbi, kas ir elektriķa rīcībā, vien varētu būt 40 miljonus eiro vērti.

Taču Pikaso ģimene uzskata, ka elektriķa skaidrojums par to, kā viņš ieguvis darbus, nav ticams. Policija jau esot pārmeklējusi viņa māju, konfiscējusi gleznas un vīrieti nopratinājusi.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Pateicoties vērīgajiem Db.lv lasītājiem, esam secinājuši, ka internetā parādījušies daudzi sludinājumi, ar kuru palīdzību cilvēki vēlas iegūt Dziesmu svētku biļetes.

Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv atrodami sekojoši sludinājumi:

"Ļoti gribu iegādāties 6 biļetes uz Dziesmu svētku deju lieluzveduma koncertu un 6 uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Ja ir kāda lieka biļete, ļoti labprāt nopirkšu."

"Vēlos ļoti nopirkt biļeti uz atklāšanas dziesmu svētku koncertu un noslēguma koncertu.. ."

"Pērku trīs biļetes uz dziesmu noslēguma koncertu mežaparka estrādē, ļoti, ļoti, ļoti."

"Vajag 2-5 biļetes uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu Mežaparkā un 2-5 biļetes uz Deju svētku koncertu."

utt.

Līdzīgi sludinājumi atrodami arī portālā reklama.lv.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Kultūras ministre Helēna Demakova šodien, 17.martā, tikusies ar Dziesmu svētku biroja vadītāju Romānu Vanagu, lai pārrunātu sagatavošanos Dziesmu un deju svētkiem. Būšot iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem.

Ņemot vērā cilvēku milzīgo interesi par Dziesmu un deju svētku koncertu biļetēm, kultūras ministre uzdevusi Dziesmu svētku biroja vadītājam nodrošināt papildu biļešu pārdošanu uz svētku koncertiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

H. Demakova uzskata, ka ir jāsamazina ielūgumu skaits uz koncertiem, jāizvērtē iespējas tehniski nodrošināt papildu sēdvietas, šim nolūkam veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un tehniskajā organizācijā.

Dziesmu svētku biroja vadītājs R. Vanags informējis ministri, ka, veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un izvietojot papildu vietas, būs iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem. Pēc šā brīža aplēsēm maijā tirdzniecībā varētu laist 4000 biļešu uz svētku atklāšanas un 4000 biļešu uz svētku noslēguma koncertu. Tāpat Dziesmu svētku biroja vadītājs informējis, ka šobrīd tiek plānota papildu tribīņu izvietošana Daugavas stadionā, tādejādi iegūstot vēl 1000 skatītāju vietas katrā deju lieluzveduma koncertā.

Bruņoti laupītāji Brazīlijā Sanpaulu nozaguši divas Pablo Pikaso gleznas un divus slavenu Brazīļu mākslinieku darbus, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Šis ir jau otrais gadījums sešu mēnešu laikā, kad Sanpaulu nozog kādu Pikaso darbu.

Divus brazīļu autoru darbus, kas nozagti, gleznojuši Emiliano Dikavalkanti (Emiliano Di Cavalcanti) un Lazars Segals (Lasar Segall).

Visi nozagtie darbi bijuši apdrošināti.

Pērn no Sanpaulu mākslas muzeja nozaga P.Pikaso radīto Suzannas Blokas portretu un brazīļu mākslinieka Kandido Portināri (Candido Portinari) darbu Kafijas strādnieks.

Nozagtie darbi vēlāk tika atrasti lieliskā stāvoklī, atstutēti pret sienu kādā mājā Sanpaulu nomalē.

Policija atguvusi Brazīlijā nozagto Pablo Pikaso gravīru Gleznotājs un modele, kas jūnijā tika nozagta no Sanpaulu muzeja, vēsta BBC News.

Pie Pikaso gleznas policiju novedis pats aizdomās turētais, kurš to bija ietinis plastmasas maisiņā un paslēpis bēniņos. Gravīra atrasta labā stavoklī.

Otra Pikaso un divas Brazīļu mākslinieku gleznas, kas šajā pašā reizē nozagtas, vēl nav atgūtas.

Vīrs, kas policiju aizveda pie nozagtās gleznas, bija arestēts uz aizdomu pamata par mēģinājumu nozagt naudas automātu.

"Mēs uzmanījām (aizdomās turēto) un divus citus vīriešus, jo mums bija informācija, ka viņi plāno nozagt bankomātus un apzagt bankas. Taču viņu telefona sarunās tika pieminēta Pikaso glezna," sacīja inspektors Cēzars Karlos Dias.

Nākamnedēļ Londonā Sotheby's izsolē tiks izsolīts mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi un mākslu, portrets, ziņo BBC.

Gleznā La Lecture attēlota mākslinieka slepenā mīļākā Marija Terēze Valtere (Marie-Therese Walter). Viņu attiecības sākās, kad sievietei bija 17 gadi, bet māksliniekam - 45.

Tās slepenībā tika turētas daudzus gadus, ņemot vērā sievietes vecumu un to, ka Pikaso bija precējies.

Saskaņā ar aplēsēm 1932.gada glezna tagad varētu tikt pārdota par 12 - 18 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (10-15 miljoni latu).

Valtere vēlāk stāstīja, ka viņa nekad nebija dzirdējusi par mākslinieku, kad viņš pirmoreiz viņu uzrunāja sakot: «Es esmu Pikaso - jūs un es vēl izdarīsim lielas lietas kopā.»

Pikaso un Valterei vēlāk piedzima meita Maija.

Mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi, portrets Sotheby's izsolē Londonā pārdots par 25,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (20,5 miljoni latu), ziņo BBC.

Pēc sešas minūtes ilgas solīšanas La Lecture nonākusi pie anonīma pircēja, kurš savu cenu izteica telefoniski.

Kā vēstīts, gleznā La Lecture attēlota mākslinieka slepenā mīļākā Marija Terēze Valtere (Marie-Therese Walter). Viņu attiecības sākās, kad sievietei bija 17 gadi, bet māksliniekam - 45.

Tās slepenībā tika turētas daudzus gadus, ņemot vērā sievietes vecumu un to, ka Pikaso bija precējies. Valtere vēlāk stāstīja, ka viņa nekad nebija dzirdējusi par mākslinieku, kad viņš pirmoreiz viņu uzrunāja sakot: «Es esmu Pikaso - jūs un es vēl izdarīsim lielas lietas kopā.»

Pikaso un Valterei vēlāk piedzima meita Maija.

Jaunveidojamās partijas Skaistā nākotne veidotāji iedvesmojušies un pieteiktajās idejās daudz pārņēmuši no Krimā izveidotas jaunas reliģiskas kustības Isidioloģijas, vēstīja LTV raidījums de facto.

Jaunās partijas veidotāji no konkrētības atbildēs izvairās, īpaši uzsverot, ka nāk ar jaunu piedāvājumu un vēlmi pārveidot patlaban satrunējušo politiku, ieviešot tajā vairāk garīguma un altruisma.

Runājot par politiku, jaunās Skaistās nākotnes veidotāji uzsvērti lieto reliģiju un sektu pārstāvjiem raksturīgus terminus kā kalpošana, gaišāka nākotne, garīgums, dvēseliskums un cilvēcība. Vienlaikus viņi neslēpj, ka iedvesmojas no dažādām garīgām mācībām, jo tieši garīgums līdz šim politikā esot visvairāk pietrūcis. Bijušais humoršovu veidotājs Viesturs Dūle arī atzīst, ka pats ir jaunās reliģiskās kustības isidioloģijas sekotājs. Atbalstu šai mācībai iepriekš pauduši arī pārējie līderi, skaidroja raidījums.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.