Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Šodien, 24.aprīlī sākas Rail Baltica projektam veltīts divu dienu starptautisks pasākums Rail Baltica Global Forum 2017 - Building A New Economic Corridor, kura laikā skatīs Rail Baltica ekonomisko potenciālu, iepirkumu politiku un organizāciju.

Forumu organizē RB Rail AS, trīs Baltijas valstu kopuzņēmums, ar trīs projekta nacionālo ieviesējorganizāciju – Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba atbalstu.

Abu dienu pasākumu norisi ikvienam interesentam iespēja vērot tiešsaistē interneta vietnē railbaltica.org/forum.

Pirmā pasākuma diena veltīta diskusijām par Rail Baltica infrastruktūras potenciālo iespēju kļūt par katalizatoru jauna ekonomiskā koridora izveidē. Pasākuma laikā pirmo reizi prezentēs Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Turklāt pasākumā runās par biznesa un pasažieru interesi ne tikai par Rail Baltica projektu, bet arī par citiem līdzīgiem šāda līmeņa projektiem Eiropā. Pasākumā piedalīsies augsta līmeņa amatpersonas un viedokļu līderi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, ES Komisijas un Parlamenta. Foruma otrā diena jeb Projekta piegādātāju diena, 25. aprīlis, būs īpaši veltīts projekta iepirkumu tēmai, un tajā piedalīsies turpat 200 uzņēmumi no 18 pasaules valstīm.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Visvairāk lasītais britu laikraksts The Sun otrdien nācis klajā ar aicinājumu 23.jūnijā gaidāmajā referendumā balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Laikraksta otrdienas numura ievadrakstu rotā Apvienotās Karalistes karoga krāsās veidots virsraksts: BeLEAVE in Britain (Angļu valodas vārdu spēle. Virsraksts Tici Lielbritānijai! ietver arī izstāšanās atbalstītāju kampaņas saukli Leave (aiziet, izstāties), kas izcelts ar lielajiem burtiem.).

«Mums būs jāpieņem svarīgākais politiskais lēmums mūsu dzīves laikā. The Sun šodien aicina visus balsot par izstāšanos,» savā ievadrakstā mudina avīze.

Laikraksts norāda, ka izstāšanās no ES dos Lielbritānijai iespēju atgūt savu lielvalsts statusu, kā arī pakļaut kontrolei imigrāciju.

«Balsojiet par izstāšanos, un mēs atgūsim savu suverenitāti, iegūsim nākotni kā pašu pārvaldīta varena valsts, ko visi apskauž,» uzsvērts ievadrakstā.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās.

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.

«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.