Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Starptautiskā tehnoloģiju izstāde CEBIT transformējas, kļūstot par inovāciju un digitalizācijas biznesa festivālu

Šī tendence – apvienot biznesa, tīklošanās un izklaides elementus – jau iepriekš ir iezīmējusies specializētajos nišas pasākumos.

«Jaunais CEBIT savienos emocijas ar tehnoloģijām, biznesu ar festivāla sajūtu, jo esam pārliecināti, ka tas nepastāv atsevišķi. Šāds CEBIT vēl nav bijis. Tas pārvērtīs digitalizāciju jaunā pieredzē,» sola Olivers Frēze (Oliver Frese), CEBIT organizatora Deutsche Messe valdes loceklis. Runājot par to, cik apmeklētāju sagaida pasākumā, viņš teic, ka to grūti paredzēt, jo ir jauns formāts un liela daļa biļešu varētu tikt pārdotas pēdējā brīdī. «Interese par šo projektu starptautiskā mērogā ir liela,» apgalvo O. Frēze, atzīstot, ka, investējot jaunā projektā, ir zināms risks, bet, tā kā Deutsche Messe ir komerciāls uzņēmums, tā interesēs ir sasniegt apmierinošus finanšu rezultātus.

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Jau nākamnedēļ no 1.līdz 5.martam Hanoverē norisināsies pasaulē lielākā tehnoloģiju izstāde CeBIT 2011. Latviju šogad pārstāvēs četri uzņēmumi: SAF Tehnika, CHD, Proks un MoonCom.

Pērn izstādē no Latvijas piedalījās SAF Tehnika, CHD un Autonams. Kopumā CeBIT izstādē piedalīsies apmēram 4,2 tūkst. dalībnieki no vairāk nekā 60 valstīm, DB informēja Deutsche Messe pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Lai šādā izstādē piedalītos vairāk Latvijas uzņēmumu un gūtu lielākus panākumus būtu nepieciešams kopīgs valsts stends, lai apmeklētājiem Latvija asociētos ar IT zemi, DB norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuri šāda mēroga izstādē varētu prezentēt savus sasniegumus. Tiesa, S. Bāliņa vienlaikus atzīmē, ka piedalīšanās starptautiskajā izstādēs ir ilgtermiņa pasākums, jo uzņēmumam vienreiz piedaloties atdeve varētu nebūt tik liela kā iepriekš cerēts.

Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju (IT) izstādē CEBIT, kura norisinājās Hannoverē no 6.-10.martam, pēc ilgāka pārtraukuma bija Latvijas valsts stends.

Jāatzīmē, ka pirms tam Latvijas valsts stends CEBIT izstādē bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā bija vēl tā dēvētā E-lietu ministrija. Šogad Latvijas valsts stendā bija pārstāvēti septiņi Latvijas IT uzņēmumi: DEAC, Interaktīvās Tehnoloģijas, iMedia, SWH SETS, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Zabbix un Solcraft. Vienlaikus jāpiebilst, ka kopējais pārstāvošais Latvijas uzņēmumu skaits CEBIT bija lielāks, jo citi uzņēmumi – Comtech, MoonCom, Proks, SAF Tehnika, Ascensio System, D&A Mobile, M4U piedalījās citos stendos. Tas skaidrojams ar to, ka CEBIT izstāde ir ārkārtīgi liela, un daļa uzņēmumu vēlējās būt starp konkrētās nišas uzņēmumiem. Izstāde pulcēja lielu dalībnieku skaitu un plaši pārstāvēti tika Vācijas uzņēmumi, DB novērojumos dalījās Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Izstādē daudz lielāks akcents, pēc viņa teiktā, tika pievērsts risinājumiem, kuri palīdz radīt pievienoto vērtību biznesā. Tāpat netika aizmirsts par «mākoņa» piedāvātajām iespējām. «Manuprāt Latvijas uzņēmumi izstādē izskatījās labi,» sacīja M. Jegorovs, tomēr kopējā izstādes dalībnieku «pīrāgā» būtu labāk, ja Latvija tiku pārstāvēta plašāk.

Prestižajā digitālo tehnoloģiju izstādē CeBIT, kas no šā gada 6. līdz 10. martam norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē, piedalīsies Latvijā izstrādātais e-pasta mārketinga serviss Mailigen, kas ar dalību izstādē plāno palielināt tirgus daļu Eiropā.

Latvijā izstrādātais Mailigen ir e-pasta mārketinga platforma, kas veidota uz tīkla bāzes jebkura apjoma uzņēmējdarbībai, organizācijām un individuāliem lietotājiem.

Lai arī Mailigen nācis no Eiropas, tā mērķa tirgus līdz šim galvenokārt bijis ASV un Āzija, norāda uzņēmums. Tomēr, tā kā Eiropa arvien izteiktāk piesaka sevi tehnoloģisku inovāciju un jaunu mārketinga risinājumu jomā, uzņēmums Eiropā saskata izaugsmes potenciālu un plāno palielināt savu tirgus daļu, uzsver Mailigen. Patlaban ārvalstu klientūra veido aptuveni 90% no Mailigen klientu loka.

«CeBIT apvieno ne tikai izstādes un konferences, bet arī korporatīvus pasākumus un lietišķas tikšanās, līdz ar to pasākuma ietvaros plānojam tikties ar saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, lai iepazīstinātu ar mūsu jaunākajiem risinājumiem, kā arī noskaidrotu par viņu turpmākajām vajadzībām komunikācijas veidošanā,» stāsta Mailigen izpilddirektors Artūrs Bernovskis.

CeBIT, pasaulē lielākajā tehnoloģiju gadatirgū, pēc dažiem grūtiem, krīzes ietekmētiem gadiem atgriežas vairākas lielās tehnoloģiju firmas, vēsta thelocal.de.

Tehnoloģiju izstādes, kas norisinās Hanoverē, organizatori lēš, ka šogad tajā būs pārstāvēti vairāk nekā 4200 dalībnieki, ieskaitot Xerox, IBM, Epson un Motorola.

Pasaules ekonomikas krīzes rezultātā iztādes dalībnieku skaits 2009.gadā saruka par ceturto daļu, un šāda tendence turpinājās arī pērn. Taču Deutsche Messe, kas organizē pasākumu, pārstāvis Ernsts Raue (Ernst Raue) norādījis - 2011.gads, visticamāk, parādīs, ka ekonomikas lejupslīde ir vēsture.

«Mēs atkal augam. Dinamika, ko mēs redzam šajā nozarē, ir pārsteidzoša,» viņš stāstījis.

Apģērbs kļūst par valkājamu tehnoloģiju, kas ne tikai kalpo cilvēkam, bet palīdz iegūt noderīgus datus. ASV apģērbu zīmols vēlas to izmantot, lai pastāvīgi nodrošinātu perfektu ķermeņa temperatūru, savukārt projektā Darmštatē strādā pie tā, lai gudrais apģērbs spētu padarīt mobilākus seniorus.

Pavasarī rīti un vakari vēl ir vēsi, savukārt dienā bieži vien saule silda tā, ka nesaproti, kā tad īsti ģērbties. Vispirms tev salst, pēc tam tu svīsti! Tāpat siltās ziemas jakas mēdz būt neērtas, braucot transportā vai iepērkoties lielveikalā. Bostonas modes zīmols Ministry of Supply vēlas risināt šo problēmu, piedāvājot virsjakas, kas spēj pielāgot temperatūru apkārtējiem apstākļiem. Trīs oglekļa šķiedru sildelementus, kas iestrādāti jakas dizainā, kontrolē ar inteliģentu termostatu, kas “iemācās”, kādai temperatūrai priekšroku dod jakas valkātājs. Dati tiek uzkrāti no valkātāja balss komandām un uzstādījumiem ar īpašas aplikācijas palīdzību, kamēr termostats mēra gan gaisa, gan ķermeņa temperatūru un izmanto akselometrus, lai paredzētu ķermeņa temperatūras izmaiņas. Apģērba ražotājs, kas sevi pieteicis 2011. gadā, radies, pateicoties četriem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) studentiem, kuri cer ar iegūtajiem datiem uzzināt vairāk par saviem klientiem, viņu ieradumiem, aktivitātēm un valkāšanas paradumiem.

No 16. līdz 20. martam Vācijas pilsētā Hannoverē atkal norisināsies pasaulē lielākā digitālo risinājumu izstāde CeBIT 2015.

Šogad no Latvijas izstādē piedalīsies rekordliels skaits uzņēmumu – 17:

anaZana SIA, Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs SIA, European Trader SIA, Knowledgeprice.com SIA, Lattelecom SIA, Lingmaster SIA, Mapon SIA, M4U SIA, MS-IDI SIA, Ourea SIA, Poliphone SIA, Prakse.lv SIA, Proks SIA, SAF Tehnika AS, Sales.lv SIA, SWH SETS SIA, Tilde SIA.

Daļa no visiem uzņēmumiem izstādē piedalīsies ar saviem individuālajiem stendiem, daļa būs dalībnieki LIAA organizētajā nacionālajā stendā. Vairums no šiem uzņēmumiem izstādē piedalās jau vairākus gadus, taču šogad ir arī jaunpienācēji, liecina medijiem sniegtā informācija.

CeBIT 2015 partnervalsts ir Ķīna, kas ir otrs lielākais IKT nozares tirgus pasaulē tūlīt aiz ASV un ieņem otro vietu pasaulē IKT jomas attīstības tempa ziņā tūlīt aiz Brazīlijas. Izstādi atklās Vācijas kanclere Angela Merkele un partnervalsts Ķīnas vicepremjers Ma Kai.

Septiņi Latvijas uzņēmumi piedalīsies pasaulē prestižajā tehnoloģiju izstādē CeBIT, raksta Dienas bizness.

Izstāde CeBIT, kas ir pasaulē svarīgākais digitālās industrijas pasākums starptautiskā līmenī, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad izstādē organizē nacionālo stendu, DB norādīja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere–Lāce. Izstāde notiks Hannoverē, Vācijā no 2012. gada 6. līdz 10. martam. Latviju izstādē šogad pārstāvēs septiņi uzņēmumi - SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC); SIA Interaktīvās Tehnoloģijas, SIA iMedia, SIA SWH SETS, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Zabbix un SIA Solcraft.

Latvijas ekspozīcijas stends izstādē šogad tiek finansēts no programmas «Nozaru nacionālie stendi starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un eksporta konsultācijas». Tādējādi uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties izstādē LIAA organizētajā nacionālajā stendā tiek segtas izmaksas saistībā ar dalību stendā. Savukārt, ja uzņēmums vēlas individuāli piedalīties ar savu stendu, atbalstu par dalību starptautiskā izstādē (dalības maksa, stendu noma, komandējuma izmaksas, utt) līdz 50% var saņemt no LIAA administrētās SF programmas «Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings», informēja V. Vilistere–Lāce.

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta laidusi klajā 2011. gada izdevuma Latvia. Travel Guide elektronisko versiju iPad planšetdatoram.

Ceļvedis paredzēts galvenokārt ārzemju viesiem, kas, apmeklējot Latviju, bez priekšzināšanām par Latviju var atrast kā maršrutus, tā atrast padomus daudzām dzīves situācijām. Ceļvedī var gūt ziņas gan par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, gan par sadzīviskām lietām – iepirkšanos, autobraukšanas kultūru, tualetēm, transportu, valodu, sadzīvi, svētkiem un to svinēšanas paražām un daudz ko citu..

Izdevuma tūrisma daļa sadalīta nodaļās pēc Latvijas tradicionālā iedalījuma kultūrvēsturiskajos novados, atsevišķi izceļot Rīgu un Pierīgu. Katrs novads īsi raksturots ar galvenajām tā vērtībām.

Atsevišķos šķirkļos kopumā ir aprakstīti gandrīz 400 tūrisma objektu vai vietu, aprakstus papildina fotoattēli, bet orientēties Latvijā palīdz vairāk nekā 100 karšu. Ceļvedī ir uzziņu informācijas sadaļa, kur var atrast visu 99 Latvijas tūrisma informācijas centru kontaktus, kā arī kontaktinformāciju 280 muzejiem un 1450 tūristiem piemērotākajām naktsmītnēm visos Latvijas novados.

Viedttehnoloģiju ražotāja HTC jaunā viedtālruņa izziņošanas pasākumu otrdien aizēnojis nepatīkams gadījums uz Vācijas robežas – lidostā saistībā ar «karojošas» patentu kompānijas sūdzību «iestrēguši» HTC ierīču sūtījumi, ziņo cnet.com.

Frankfurtes – Hānas lidostā Vācijas muitas amatpersonas saistībā ar HTC un patentu kompānijas IPCom cīniņu tiesā aizturējušas HTC piegādes, kas tika sūtītas laikā no 4. līdz 10. februārim.

HTC cīnās ar IPCom jau gadiem ilgi, un, piemēram, pagājušajā gadā kompānija IPCom mēģināja aizturēt HTC ierīču nonākšanu CeBIT izstādē Hanoverē. Tāpat HTC pārdošanu Vācijā uz neilgu laiku sakarā ar patentu cīņām bija izdevies aizkavēt arī kompānijai Apple.

Pašlaik nav zināms, vai muitā aizturētās HTC ierīces turpina savu ceļu pie pircējiem, taču, saskaņā ar Foss Patents pausto, pašlaik Vācijā nav ziņu par HTC produktu trūkumu.

Veidot savus produktus, nevis pārdot tikai pakalpojumus vai strādāt kā apakšuzņēmējam

Tādas ir Rēzeknes biznesa inkubatorā izaugušā uzņēmuma MS-IDI nākotnes ieceres.

Nikolajs Pušņakovs, uzņēmuma līdzdibinātājs un valdes loceklis, par līdzšinējo attīstību saka: «Palēnām augam.» Apgrozījums un komandas lielums vedina domāt, ka attīstība notiek diezgan strauji. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 128,5 tūkst. eiro. Šogad jau būšot gandrīz divreiz lielāks.

Uzņēmums dibināts pirms četriem gadiem. Savulaik, vēl pirms krīzes, Rēzeknē bijusi IT uzņēmuma Exigen Services filiāle. 2007. gadā tā pārtraukusi darbību, un bijušie darbinieki sākuši patstāvīgi strādāt programmēšanas jomā. Sapulcinot vairākus kolēģus kopā, 2010. gadā N. Pušņakovs ar partneri izveidoja uzņēmumu ar nosaukumu MS-IDI, kura atšifrējums latviski būtu – multifunkcionālās sistēmas inovācijas risinājumi internetam. Tagad sauktu citādāk, saka N.Pušņakovs. Vārdam jābūt vienkāršam, lasāmam, skanīgam, viņš uzskata, tāpēc pašlaik esot doma par nosaukuma maiņu.

Ražots Latvijā ir izstādes nosaukums, kura, kā izrādās, notiek jau trešo gadu pēc kārtas. Nosaukums gana ambiciozs un rada asociācijas ja ne ar Frankfurtes auto šova vai CeBIT tehnoloģiju foruma vietējo līdzinieku, tad vismaz ar Tautsaimniecības sasniegumu izstādi PSRS laikos. Minēto asociāciju mudināts, šogad izlēmu to apmeklēt un padalīties savos secinājumos blogā.

DK Daugava, Cēsu Alus, Ilgezeem, Pūres šokolāde, Rēzeknes gaļas kombināts, Valmiermuižas alus bija dominējošie zīmoli, kas arī aizņēma lielāko daļu no ne tuvu ne piepildītās Skonto izstāžu halles. Virkne amatnieku - tautas daiļamata meistaru, pāris kosmētikas un mēbeļu ražotāju, un, nedaudz ironiski – Valsts Nodarbinātības aģentūra. Šķiet par vienīgo haiteku var uzskatīt Jelgavas – Maskavas autobusu ražošanas kopuzņēmuma Amoplant un, iespējams, savulaik skaļi prezentēto, bet šodien jau aizmirsto, Advaita pieticīgi izstādīto produkciju. Kopumā laikam vienīgā atšķirība no ikgadējā gadatirgus Brīvdabas muzejā, ir tirgotāju atrašanās apjumtās telpās un oktobra drēgnums pilsētas ielās.