Zemkopības ministrija ir elastīgi reaģējusi uz dažādām smagām situācijām piena tirgū, komentējot Valsts Kontroles ziņojumu, norāda ZM pārstāvji.
Esam reaģējuši gan uz tām, kas šajā laikā posmā notika ārējos piena tirgos, gan Krievijas noteiktajām sankcijām, kas varēja beigties pat ar piena saimniecību bankrotiem, norāda ZM.
Tāpat arī Zemkopības ministrija reaģēja uz iepriekš neparedzamajām piena iepirkuma cenu svārstībām un Latvijas piena ražotāju konkurētspēju ES tirgos. Finansējums piena ražotājiem piešķirts, sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām izvērtējot situāciju nozarē un atbilstošu rīcību tās stabilizēšanai, norāda ZM.
Db.lv jau rakstīja, ka laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole. Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību?
Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam.
Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju. Atbilstoši revīzijā secinātajam Valsts kontrole ir sagatavojusi un ZM sniegusi ieteikumus. Tos ieviešot, tiks pilnveidota piena nozarei pieejamo atbalsta pasākumu plānošana un īstenošana, novēršot situāciju, ka nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra un tādi mērķi kā lielo un vidējo piensaimniecību īpatsvara palielināšana, piena izslaukuma un kvalitātes uzlabošana, svaigpiena eksporta samazināšana un orientēšanās uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību tiek aizmirsti brīdī, kad jāpieņem lēmumi par naudas sadali.