Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Gēniem ir ļoti liela nozīme prāta un ķermeņa darbībā. Gēnu izmaiņas mijiedarbībā ar vides faktoriem var ietekmēt izskatu, uzvedību un veselību kopumā. Latvijā ir iespējams veikt ģenētiskos DNS testus, kas palīdzēs labāk izprast sevi un noteikt vispiemērotāko dzīvesveidu. Ģenētikas centrs iVF Riga DNS testi palīdzēs iegūt informāciju, kas ļaus pieņemt vispareizākos lēmumus dažādās dzīves jomās.

DNS sekvenēšana var atklāt pārmantotas organisma īpatnības, kas ietekmē izskatu un labsajūtu. Proti, ģenētiskajā kodā sākotnēji ir iekodēta katra cilvēka individuālā novecošanās procesa programma. Ādas diagnostikas DNS tests parādīs, kādas kosmētikas sastāvdaļas būs jums vispiemērotākās; kādiem pārtikas produktiem jums vajadzētu pievērst uzmanību; kādi uztura bagātinātāji jums ir piemēroti; kādas personīgās kopšanas procedūras izvēlēties; kādi ir striju un celulīta riski; oksidatīvā stresa līmeņus; telomēru reģeneratīvās spējas - sava veida hromosomas aizsargājošs uzgalis, kas atrodas šūnas kodolā.

SIA Forevers ražotās gaļas maizes sastāvā ir konstatēti 14 %, bet tējas desas sastāvā 3,2 % zirgu gaļas, liecina pēdējie no Genon laboratorijas Lielbritānijā saņemtie šī uzņēmuma ražotās produkcijas paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

^{Papildināta ar 4. un 5. rindkopu.}

Tādējādi zirgu gaļa konstatēta kopumā trijos šī uzņēmuma ražotajos produktos – gaļas maizē, tējas desā un kupātos, kuru sastāvā konstatēti 4 % zirgu gaļas, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Vēl četru produktu paraugos ir apstiprināta zirgu DNS klātbūtne, taču zirgu gaļa tajos nepārsniedz 1 % robežu. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēlreiz apstiprina PVD aizdomas par to, ka SIA Forevers ražošanā ir izmantojis zirgu gaļu, par ko liecina arī pavadzīmes, ar kurām uzņēmumam piegādāta zirgu gaļa.

Kā jau informēts iepriekš, pēc tam, kad PVD, veicot pārbaudes uzņēmumā Forevers, atklāja, ka kautuve AIBI tam piegādājusi zirgu gaļu, taču šī izejviela nav norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā, PVD valsts uzraudzības ietvaros paņēma 10 uzņēmuma ražotās produkcijas paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorijā Vācijā visos nosūtītajos produktu paraugos tika konstatēta zirgu DNS klātbūtne, taču tie tika nosūtīti padziļinātai analīzei uz Lielbritāniju. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijai, un jau tuvākajā laikā tiks lemts par soda piemērošanu SIA Forevers.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka visos 10 PVD ņemtajos SIA Forevers ražotās produkcijas un izejvielu paraugos ir konstatēta zirgu gaļa. Paraugi izmeklēti akreditētā Eurofins/GfA laboratorijā Vācijā.

Kā jau informējām iepriekš, veicot pārbaudi gaļas pārstrādes uzņēmumā Forevers, kuram SIA AIBI kautuve piegādājusi zirgu gaļu, pavadzīmēs norādot, ka tā ir liellopu gaļa, PVD paņēma produktu paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tie satur zirgu gaļu. SIA Forevers ražoto produktu marķējumā zirgu gaļa kā sastāvdaļa nav minēta.

Zirgu gaļa konstatēta sekojošos SIA Forevers ražotos produktos:

Doktordesa Ekstra (realizācijas datums 27.02.2013.)

Doktordesa (realizācijas datums 18.04.2013.)

Kupāti (realizācijas datums 25.02.2013.)

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Četros no 41 liellopu gaļu saturošu produktu parauga, kas izmeklēti Genon laboratorijā Lielbritānijā, konstatēta zirgu gaļa.

Laboratoriski konstatēts, ka Lietuvas uzņēmuma Grimeda ražotās auksti kūpinātās desas Exclusive sastāvā ir 9 % zirgu gaļas, Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus, kas Latvijā zināma ar preču zīmi Latvijā Noo Cepeškungs, ražotās pilndūmu desas Parmezāna sastāvā ir 10 % zirgu gaļas, Latvijas uzņēmuma Kuršu zeme ražotā konserva Sautēta liellopu gaļa sastāvā konstatēti 15,6 % zirgu gaļas, bet uzņēmuma Forevers ražoto kupātu sastāvā - 4 % zirgu gaļas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības AS Nõo Lihatööstus (Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. SIA Kuršu zeme un SIA Forevers produkti, kuros konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejami, jo to izplatīšana jau ir apturēta pašos uzņēmumos. Arī Lietuvas uzņēmuma Grimeda desas Exclusive partija, kurā konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejama. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmā un kaimiņvalstu uzraudzības dienestiem.

Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, taču tam jābūt atspoguļotam marķējumā.

To, komentējot zirgu gaļas skandālu Eiropā, pauda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Māris Balodis. Viņš arī stāstīja, ka Latvijā nokauto zirgu skaits nav liels, salīdzinot ar citām valstīm.

«Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, to dara lielākā daļa Eiropas valstu, bet patērētājam ir tiesības zināt, ko viņš ēd,» teica M. Balodis. Šobrīd notiekot pastiprinātas kontroles gaļas nozares uzņēmumos. Atbilstoši EK norādījumiem PVD jāveic 50 DNS analīzes saistībā ar šo skandālu. Tā kā PVD līdzekļi ir ierobežoti, dienests lūdzis piešķirt papildu finansējumu šo analīžu veikšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CSP datiem, pērn no Ungārijas Latvijā ievestas 18,7 t zirga gaļas 31 tūkstoša Ls vērtībā, bet no Lietuvas - 27 kg par 379 Ls. No Latvijas zirga gaļa pērn nav eksportēta.

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā.

Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura saglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.

Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā.

Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Pasaules lielākā pārtikas kompānija Nestle no veikalu plauktiem Itālijā un Spānijā izņēmusi makaronus ar liellopu gaļu, pēc tam, kad tajos tika atklātas zirga DNS paliekas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kompānija atklājusi, ka pārbaužu laikā zirga DNS atrasts divos produktos Buitoni Beef Ravioli un Beef Tortellini. Zirga DNS daudzums bijis neliels un nepārsniedzis vienu procentu. Kompānija arī apturējusi visu produktu tirdzniecību, kuru gaļu piegādājis Vācijas uzņēmums H.J. Schypke. Nestle norāda, ka Vācijas kompānija tiek vainota zirga DNS saturošas gaļas piegādē saviem klientiem.

«Tas nav pārtikas drošības jautājums, bet gan nepareiza marķējuma izvietošana, kas nozīmē, ka viņi nespēj nodrošināt tik augstus standartus, kādus patērētāji no mums sagaida,» skaidroja Nestle.

Eiropu pārņēmušais zirga gaļas skandāls sasniedzis Honkongu, kurā izbeigta kompānijas Findus liellopu gaļas lazanjas tirdzniecība. Tikmēr Lielbritānijā no parlamenta ēdnīcas izņemti vairāki liellopu gaļas produkti un nolemts veikt arī saldumu pārbaudes. Tāpat zirga DNS atklāts arī Slovēnijā tirgotos pārtikas produktos.

Slovēnijas varasiestādes zirga gaļas klātbūtni atklājušas lazanjā ar Boloņas mērci, kuru pārdevis lielveikalu tīkls Interspar, bet izejvielas, iespējams, piegādājusi Luksemburgas kompānija Trada, vēsta AFP. Lazanjas marķējumā zirga gaļas klātbūtne nebija pieminēta un valsts sanitārais dienests to atklājis veicot DNS pārbaudes. Kopumā Slovēnijā tika pārbaudītas 29 kompānijas, no kurām rezultāti bijuši pozitīvi tikai vienam uzņēmumam.

Honkongā varasiestādes likušas kompānijai Findus liellopu gaļas lazanju izņemt no lielveikalu plauktiem. Arī Honkongā pārdotajai lazanjai gaļu, tā pat kā arī lielā daļā citu nepareizi marķēto produktu gadījumos, piegādājusi Francijas kompānija Comigel.

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

Pirmajos piecos Lielbritānijā izmeklētajos paraugos zirgu DNS nav konstatēts.

Par to liecina Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) saņemtā atbilde no laboratorijas Lielbritānijā Genon Laboratories LTD. PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere informē, ka PVD gaida papildus informāciju no laboratorijas, lai varētu identificēt, kuri noņemto produktu paraugi ir izmeklēti. Kopumā Lielbritānijā laboratoriski tiek pārbaudīti vairāk nekā 40 pārtikas produktu paraugi.

Jāatgādina, ka paraugus uz Lielbritānijas laboratoriju PVD nosūtīja pēc tam, kad Latvijā uzliesmoja tā saucamais zirgu gaļas skandāls un zirgu gaļas klātbūtne tika konstatēta Forevers, Kuršu zemes un Rēzeknes gaļas kombināta produktos. Šādas analīzes Latvijā pagaidām netiek veiktas.

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Vācijas pārtikas apriti uzraugošā kompetentā iestāde Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotajos liellopu gaļas konservos laboratoriski ir konstatējusi zirgu gaļu, atsaucoties uz paziņojumu EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, vēsta Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

(Papildināta ar 2. un 3. rindkopu)

«Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu Zemes ražotajos gaļas konservos, „Maxima” preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Arī Rimi, pēc PVD paziņojuma, nolēmis Kuršu zemes produkciju no veikalu plauktiem izņemt.

Pēc pašreiz PVD rīcībā esošās informācijas SIA Kuršu zeme nav to uzņēmumu sarakstā, kuriem Latvijas kautuves ir piegādājušas zirgu gaļu. Taču pārbaudes vēl turpinās. Iepriekš PVD informēja, dažās Latvijā pārbaudītajās kautuvēs nav bijusi nodrošināta zirgu gaļas izsekojamība.

Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas norāda uz higiēnas prasību pārkāpumiem uzņēmumā SIA Kindercatering; tā darbība ir apdraudējusi patērētāju, šajā gadījumā 27 Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu, veselību, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaudes laikā PVD SIA Kindercatering virtuves telpās noņēma un laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtīja 11 virsmu nomazgājumu, kā arī piecus pārtikas produktu paraugus. Trīs neapstrādātas pārtikas produktu paraugi tika noņemti pie izejvielu piegādātāja un viens mērces paraugs - pirmskolas izglītības iestādē, kas saņēma gatavus ēdienus no SIA Kindercatering virtuves.

Divos virsmu nomazgājumu paraugos identificētas patogēnas baktērijas Bacillus cereus, desmit paraugos - īpaši augsts mikroorganismu kopskaits, kas, saskaņā ar starptautisko praksi, norāda uz sliktu uzņēmuma higiēnu. Tostarp augstākais mikrobioloģiskā piesārņojuma līmenis konstatēts nomazgājumos no virtuves krāna. Septiņos gadījumos identificētas zarnu nūjiņas grupas baktērijas un vienā gadījumā - zeltainais stafilokoks, kas ir patogēns cilvēka veselībai.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.