Pasaules arhitektūras dienā 3.oktobrī jau 11.reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kas 2016.gadā piešķirta Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem: arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram, Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu arhitektei Ingūnai Rozentālei – par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi, informē Rīgas dome.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē – objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais darbs – vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Pirmdien, 2. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau 12. reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

2017. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem: Mārtiņam Hermansonam, Robertam Valdmanim, Olafam Ieviņam, Norai Saulespurēnai, Kristapam Grundšteinam, Aldim Blicsonam un Tomam Kokinam – Par apjomīgas publiskās ēkas mūsdienīgu un emocionāli izteiksmīgu risinājumu vēsturiskajā vidē.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Papildus gada balvai skates žūrija piešķīra 11 atzinības par izcilību, piemēru un sasniegumiem atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šī gada balva atspoguļo aktuālo viesnīcu būvniecības tendenci vēsturiskajā centrā un Vecrīgā, tostarp izsvērtu un kvalitatīvu projektu īstenošanā. Tāpat Rīgā parādās vērienīgi īres namu projekti, kas savukārt iezīmē jaunu tendenci nekustamo īpašumu tirgus nozarē,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Tāpēc lēmums piešķirt – 2017. gada balvu Rīgas arhitektūrā Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem nebija grūts. Tā nav tikai «kārtējā» viesnīca, bet arī pasākumu centrs un jauna tikšanās vieta vecpilsētā, tas ir apjomīgs un kvalitatīvi īstenots projekts, tas uzrunā gan sabiedrību, gan profesionāļus, un to raksturo autoru kolektīva un pasūtītāja spēja īstenot ambīcijas un rast kompromisu dažādos jautājumos, tostarp ievērojot pietāti pret Vecrīgu un apkārtējo arhitektūras mantojumu,» akcentē G.Princis.

Pasaules arhitektūras dienā 1. oktobrī jau 13.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kura par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu piešķirta Grand Poet Hotel by Semarah viesnīcai.

Balvu saņēma projekta arhitekti Jānis Norde, Aija Lismane, Didzis Valciņš, Zane Pastare, Daiga Lēvalde, autoruzraudzības vadītājs Oskars Vēveris, arhitekts-tehniķis Atis Auziņš, interjera autori Jenny Ahlbäck un Rong Guan.

«Šī gada skatē nominētie balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei. Redzam, ka turpinās attīstība arhitektoniski augstvērtīgu viesnīcu segmentā un Grand Poet viesnīca Raiņa bulvārī, kam piešķirta 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā, ir lielisks piemērs četru vēsturisku ēku atdzimšanai jaunā veidolā. Daudzveidīga funkcionalitāte, apmeklētājus uzrunājošs dizains un cieņa pret vēsturisko mantojumu ir vērtības, kuras novērtē gan galvaspilsētas viesi, gan rīdzinieki un uzņēmēji. Tas ir arī lielisks piemērs komandas darbam, kur starptautiska autoru komanda – pašmāju arhitektu birojs un zviedru dizaineri – balvu godam ir nopelnījuši,» norādīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Rīgas pašvaldībā apbalvoti aizvadītā gada labākie arhitekti un dizaineri, kas devuši nozīmīgu pienesumu pilsētas arhitektūrā.

Atzinības piešķirtas arhitektūras skatē «2018. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto būvju autoriem un tās pasniedza Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis un Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.

«Mums jau vairākus gadus izveidojusies laba tradīcija – pasniegt arhitektiem pašvaldības atzinības par izcilu darbu. Pateicoties viņu veikumam, pilsēta iegūst daudz kā jauna,» teica G. Princis.

Rīgas pilsētas pašvaldības atzinība piešķirta ēku pārbūves autoriem Raiņa bulvārī 5 un 6 - arhitektiem Jānim Nordem, Aijai Lismanei, Didzim Valciņam un Zanei Pastarei; dienesta viesnīcas jaunbūves autoriem Dārza ielā 5 - arhitektiem Mārim Malahovskim, Lindai Trulei un Arvīdam Līkopam; bijušās Valsts Elektrotehniskās fabrikas Ražošanas korpusa fasāžu restaurācijas un korpusa pārbūves autoriem Brīvības gatvē 214i - arhitektiem Viktoram Valgumam, Viktoram Valgumam junioram, Kasparam Dortānam un Tamārai Stucei.

Pasaules arhitektūras dienā, 5.oktobrī, jau desmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā piešķirta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tās autoriem: arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu u.c. – par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu, informē Rīgas dome.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta valstiskas nozīmes objektam – objektam, kura devumu baudīs ne tikai šodienas, bet arī nākamās Latvijas paaudzes. Šī objekta nozīme ir nepārvērtējama, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pienācīgi novērtēt un izmantot. Neapšaubāmi, LNB ēka ienes jaunas vēsmas arī mūsu valsts galvaspilsētas vaibstos un panorāmā, un definē noteiktus kvalitātes standartus un kritērijus gan arhitektūras, gan būvniecības nozarē. Vienlaikus jāatzīst, ka objekts atstāj arī zināmus izaicinājumus nākamajai arhitektu, pilsētplānotāju un būvnieku paaudzei, kam vēl būs iespēja dot savu pienesumu objekta un tā apkārtnes virzībai uz absolūti perfektu rezultātu,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar žūrijas pārstāvjiem – nozares ekspertiem – ir veikuši sākotnējo atlasi un novērtējumu objektiem, kas pretendēs uz 2015. gada balvu Rīgas arhitektūrā. No vairāk nekā 950 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā tālākai izvērtēšanai ir izvirzītas 24 būves, informē Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

2015. gada balvai izvirzītos objektus vērtēs kompetenta žūrija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības. Skatē tiek pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras un veselības aprūpes iestāžu kategorijām.

Ar informāciju par 2015.gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja vietnē www.arhitekts.riga.lv.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēs visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tiks meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Objektu kvalitātei ir jāatbilst skates mērķim – veidot kvalitatīvu pilsētvidi un arhitektūru Rīgā.

Izvērtējot pieteiktos 29 pretendentus, uz galveno balvu un atzinībām Rīgas arhitektūrā šogad pretendē 11 objekti, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Balvai izvirzīto objektu fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Šī gada skatei ir raksturīgs, ka starp nominētajiem objektiem nav neviena ļoti liela mēroga projekta – izteikta favorīta, kā bijis vairākus iepriekšējos gadus. Tas viennozīmīgi paplašina konkurenci uz Rīgas arhitektūras gada balvu. Lielākā daļa šī gada balvai izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir bijusi jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros. Ir patiess prieks, ka vairākos projektos – gan jaunbūvēs, gan objektos, kur veikta pārbūve, tas ir teicami izdevies un tāpēc reāli pretendenti uz Gada balvu ir vairāki. Tas ļauj saglabāt intrigu lēmumam par objektu, kuram tiks piešķirta 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni. Db.lv piedāvā aplūkot iespējamos arhitektūras risinājumus, kurus kolēģijas pārstāvji apbūves iniciatoriem rosinājuši vēl pārskatīt un pilnveidot.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estate Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu. 13 833 kvadrātmetru plašais zemesgabala īpašnieki ir uzņēmējs Jānis Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Vairuma kolēģijas pārstāvju ieskatā darbs pie attīstības priekšlikuma būtu vēl turpināms (nepiemērojot obligātu arhitektūras ideju konkursa procedūru), pārskatot un detalizējot sekojošus plānotās apbūves ieceres arhitektūras un pilsētbūvnieciskos aspektus:

- ņemot vērā teritorijas novietni (šobrīd neapbūvēta teritorija kvartālā starp nozīmīgu pilsētas maģistrāli un ainaviski kvalitatīvu ūdensmalu), ieteikums pārskatīt objekta funkcionālo un pilsētbūvniecisko risinājumu, tas ir, veidot pilsētvidi un galveno piekļūšanu zemesgabalā (arī iebrauktuvi) no ziemeļiem, izvietot viesnīcas apjomu tuvāk transporta maģistrālei, pēc iespējas saglabājot ainavas un vides kvalitātes vērtības dzīvojamām ēkām teritorijas dienvidu pusē pret Mazo Daugavu;

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Pirmdien, 6.oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau devīto reizi tika pasniegta 2014.gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā piešķirta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Radošo industriju centra autoriem – arhitektiem Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un inženierim Artim Silmanovičam – Par kompetenci un degsmi 21.gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā, informē Rīgas domes abiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda, ka šī gada būvju skatē kopā ar žūrijas ekspertiem īpaši apskatīti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, pievēršot uzmanību tādiem pilsētvides raksturlielumiem kā energoefektivitāte, vides pieejamība un universālais dizains, novērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos.

«Īpašs gandarījums par jauno RTU Radošo industriju centru Ķīpsalā, kas kopš pagājušā mācību gada ir arī Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes jaunā mājvieta. Objekts neapšaubāmi demonstrē Rīgas arhitektūras skolas varējumu un, cerams, dos vērā ņemamu ieguldījumu topošo inženieru un radošo industriju speciālistu profesionālajā izaugsmē,» uzsvēra G. Princis.

Ceturtdien, 29.oktobrī, Rīgā notiks jau trešā galvaspilsētas arhitektam Reinholdam Šmēlingam veltītā konference, kas šogad veltīta gan haotiskām, gan plānotām pārmaiņām Rīgas sirdī – tiks spriests par Vecrīgas reģenerāciju un arhitekti vērtēs, vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas laikam.

Uz konferenci aicināti gan arhitektūras, būvniecības un saistīto nozaru profesionāļi, gan ikviens pilsētnieks, kam rūp vecpilsētas attīstība. Jaunu un labi aizmirstu veco skatījumu uz nozares izaicinājumiem piedāvās pētnieki un profesionāļi.

«Pēdējā laikā vērojama saasināta publiska diskusija medijos ik reizi, kad tiek skartas jaunas būvniecības ieceres Vecrīgā, piemēram, apskatot Latvijas Okupācijas muzeja piebūves vai viesnīcas jaunbūves Grēcinieku ielā 25 priekšlikumus. Tas skaidri parāda, ka ikviens intuitīvi sajūt nepieciešamību pēc pārdomāta, zinātniski pamatota un līdzsvarota Vecrīgas attīstības redzējuma, » skaidro Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Žūrija ir pabeigusi darbu pie Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu novērtēšanas, lemjot, ka šogad uz galveno balvu un Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinībām pretendēs kopumā 11 objekti, teikts paziņojumā medijiem.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina Rīgas pilsētas iedzīvotājus un visus, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība, iesaistīties arhitektūras sasniegumu skates 2016. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu vērtēšanā.

Ar arhitektūras sasniegumu skatei 2016. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem, to fotogrāfijām un ekspertu vērtējumiem ir iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā www.arhitekts.riga.lv (http://ejuz.lv/arhitekturasbalva2016), savukārt nobalsot par sev tīkamāko objektu un paust savu vērtējumu vai viedokli iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā www.facebook.com/RigasPilsetasArhitekts.

Vecrīga nav īstā vieta, kur eksperimentēt ar būvniecības jauninājumiem, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Viņaprāt, apbūves projekti šajā pilsētas daļā nav pietiekami sinhronizēti. Princis pauda, ka Vecrīgā, domājot par tās centrālo daļu, Viduslaiku kodolu, ēku atjaunošanai būtu vairāk jātuvinās vēsturiskam būvapjomam un raksturam.

Arhitekts uzskata, ka kopumā attiecībā uz būvniecību Vecrīgā vajadzētu būt konservatīvākiem.

«Rāmi», kurā tiek pieņemti lēmumi par būvniecību, Princis gan uzskata par pietiekami optimālu. Lēmumu pieņemšanā esot «līdzsvaru balanss», tie tiek pieņemti koleģiālās profesionālās institūcijās un nevarot teikt, ka viens cilvēks var visu ietekmēt.

Runājot par jaunbūvēm pilsētā kopumā, Princis sacīja, ka attīstība ir, tai skaitā ir vairāki projekti, kuri krīzes laikā piebremzējušies vai apstājušies, bet tagad atgriežas apritē, iegūst jaunas formas un meklē iespējas attīstīties.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs, sadarbībā ar skates/konkursa Gada balvai Rīgas arhitektūrā žūriju, izvērtējot vairākus simtus aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotu objektu, vairākās atlases kārtās 2015. gada balvai Rīgas arhitektūrā ir izvirzījis 9 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora vietnieks Ilvars Metnieks.

Tagad objekti nodoti sabiedrības vērtējumam. Ar arhitektūras sasniegumu skatei 2015. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem, to fotogrāfijām un ekspertu vērtējumiem ir iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā www.arhitekts.riga.lv, savukārt nobalsot par sev tīkamāko objektu un paust savu vērtējumu vai viedokli iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā www.facebook.com/RigasPilsetasArhitekts.

Pretendentus uz Gada balvu plašāk skatiet raksta galerijā!

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti būvdarbi vēsturiskās noliktavas ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā atjaunošanai, pielāgojot to VSIA “Latvijas proves birojs” vajadzībām.

Saskaņā ar lietotāja vajadzībām ēkā tiks izbūvētas gan apmeklētāju pieņemšanai atbilstošas telpas, gan telpas darbam, kā arī specifiski drošības risinājumi, ķīmiskās testēšanas laboratorijas un seifi, kas piemērotas dārgmetāla izstrādājumu pieņemšanai, uzglabāšanai un testēšanai. Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “KUUM’’ par 2,27 miljoniem eur.

“Soli pa solim, bet mērķtiecīgi veicam vēsturisko ēku atjaunošanu un esam gandarīti, ka vēl viens īpašums Vecrīgā ir atradis sev pielietojumu un tajā sev jaunu mājvietu radīs Latvijas proves birojs, tādēļ, veicot atjaunošanu, ēka tiks pielāgota lietotāja vajadzībām. Esam veikuši ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, secinot, ka tās ārējā veidolā ir saglabājamas vērtības, tādēļ ēkas atjaunošana un pārbūve notiks saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Namu plānots atjaunot gada laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Noslēdzies Linstow Baltic grupas uzņēmuma topošā Satekles biroju ēku kompleksa metu konkurss.

Biroju centrs atradīsies Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas un Origo One biznesa centra apkaimes kvartālā starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielām.

Metu konkursā uzvarēja personu apvienība L.SN (SIA Lauder Architects, SIA Sarma&Norde), kuras piedāvāto redzējumu žūrija atzina par atbilstošāko pasūtītāja, arhitektu un pilsētplānotāju vīzijai par biznesa centra attīstīšanu šajā pilsētas kvartālā.

Satekles biznesa centra metu konkursā tika iesniegti seši darbi. Izvērtējot pieteikumus, vērā tika ņemti vairāki būtiski kritēriji, tostarp arhitektoniskās idejas novatorisms un oriģinalitāte, objekta atbilstība publiskās ārtelpas kvalitātei, publiskajai pieejamībai un sabiedrības labumam, ko kvartāls dod pilsētai, arhitektoniskajai saskaņai ar jau esošo infrastruktūru, atbilstība kultūrvides kontekstam, iekļaušanās pilsētvides mērogā un citi kritēriji.

Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.

Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".

Būvniecības iecere paredz ugunsgrēkā cietušo sešu stāvu dzīvojamo ēku Kalnciema ielā 2b (celta 1914.g., arh. E.V.E. Frīzendorfs) pārbūvēt sākotnējā apjomā pret ielas frontēm, saglabājot un atjaunojot vēsturiskās ēkas Kalnciema ielā 2b fasādi pret Raņķa dambi, kas pēc notikušā ugunsgrēka ēkā tika iekonservēta atbilstoši Būvvaldes nosacījumiem. Tādējādi, braucot vai nākot virzienā no Vanšu tilta puses, ēkas aprises atgādinās to vēsturisko izskatu.

Policija neatklāj ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn izdegušajā 100 gadus vecajā Kalnciema ielas graustā 

Izmeklētāji nav atklājuši ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn notikušajā ugunsgrēkā...

Arhitektu biroja "NRJA" vadītājs un projektēšanas pasniedzējs Latvijas Mākslas Akadēmijā U. Lukševics teic, ka šī kvartāla projektēšana ir ieilgusi dažādu apstākļu sakritības dēļ: "Arhitektu birojs "NRJA" jau bija izstrādājis un apstiprinājis šīs ēkas rekonstrukcijas projektu tās iepriekšējam īpašniekam. Kad 2018. gada novembrī ēkā Kalnciema ielā 2B notika ugunsgrēks, protams, sabiedrībā un pilsētas vadošo ierēdņu vidū radās pastiprināta interese par šo objektu. Līdz tam brīdim ēkām Kalnciema ielā 2b un Raņķa dambī 14 nebija pieminekļu statusa, un tās arī atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra robežām. Tomēr pēc šī notikuma tika lemts, ka abām ēkām tiek piešķirts vietējas nozīmes pieminekļa statuss, un ēkas ir atjaunojamas to vēsturiskajā izskatā. Šī visa kvartāla apbūve vairākas reizes tika izskatīta Rīgas pilsētas Būvvaldē. Tā kā Būvvaldes padomē to izskatīja kā vienu veselumu, gandrīz gadu valdīja neziņa, jo nebija skaidrs, vai vēsturiskajām ēkām tiks piešķirts pieminekļa statuss."

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas un Būvvaldes padomes sēdēs ir atbalstīts arhitektu biroja "NRJA" veidotais piektais pārbūves variants, kas paredz atjaunot zudušo vēsturisko apjomu un fasāžu dalījumu, pašai fasādes plaknei piemērojot mūsdienīgu risinājumu - ķieģeļu "pikselāciju". Masā krāsoto ķieģeļu mūris atveidos vēsturiskos ciļņus un dekorus, lai fasāde, skatā no publiskās āra telpas, atbilstu tās vēsturiskajam izskatam. Tomēr tuvumā detalizācijas mērogs tiks apzināti mainīts, lai kvartāls atbilstu sabiedrības pieprasījumam pēc mūsdienīgas apbūves.

Nākotnē ēka plānota kā viesnīca ar nelieliem numuriņiem, kurā nodrošināta vides pieejamība publiskajām telpām un koplietošanas telpām.

Līdz 20. oktobrim turpinās publiskā apspriešana par plānoto viesnīcas ēkas jaunbūvi Grēcinieku ielā 25. Apspriešanas sanāksme klātienē jau ir notikusi, bet pirmdien Rīgas pilsētas arhitekta birojs ar sociālā tīkla Facebook starpniecību aktivizēja diskusiju, lūdzot izvērtēt, kā šis objekts ietekmē Vecrīgas panorāmu skatpunktos no Akmens tilta, vai tā mērogs un raksturs pasliktina vai uzlabo plašākas sabiedrības iespējas uztvert autentisko Vecrīgas arhitektūru Grēcinieku ielā, kā arī skatu punktos uz Pēterbaznīcu un no tās, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Ēkas projekta autori ir SIA Arhis arhitekti. Informācija par publisko apspriešanu pieejama arī Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā, kur arī izvērtusies karsta diskusija. Taču visas zīmes liecina, ka šī virtuālā diskusija ir «tvaika nolaišana» bez jūtamām sekām. Būvvaldes atbildēs iedzīvotājiem tiek atkārtots, ka apspriešana notiek tikai par viesnīcas funkciju, nevis ārējo veidolu, kas jau ir akceptēts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē un saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Projekts tapis jau tā dēvētajos treknajos gados - 2007. gadā izstrādāta skice, bet iecere apstiprināta 2008. gadā. «Mēs redzam, ka objekts ir izraisījis jautājumus, cik iederīgs vai neiederīgs tas ir apkārtējā vidē, tāpēc piedāvājām iespēju paust viedokli tiem, kuri ir aktīvi. Cik tālu šos ierosinājumus var ņemt vērā, jālemj atbildīgajām institūcijām,» Dienai norādīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Viņš Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē šā gada augustā esot piedalījies tikai kā konsultants bez balsstiesībām.

Izaicinājumi mūsdienās ir saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tās būtību, tajā pašā laikā ļaut tai augt. Rīgai vajadzētu koncentrēties uz sabiedriskā transporta tālāku attīstību, tā DB pauž Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg).

Rīgas dome šogad ir noslēgusi sadarbības memorandu ar starptautiski pazīstamā dāņu arhitekta Jana Gēla (Jan Gehl) biroju, lai sekmētu pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas izveidi.

Fragments no intervijas

Jūsu uzstāšanās nosaukums BREL forumā – Pilsēta cilvēkiem. Kāpēc par to ir jārunā? Vai tas nav pašsaprotami?

Diskusija par to, ka pilsētas ir jāpadara cilvēkiem draudzīgākas, ērtākas, aizsākās aptuveni sešdesmitajos gados modernisma arhitektūras kontekstā – bija raksturīgi apjomīgi ēku bloki, lieli transporta savienojumi, neieinteresētība mazos mērogos. Toreiz bija dzirdamas šaubu pilnas balsis no dažādām pusēm, tostarp ASV, vai tas, kā tiek veidotas pilsētas, ir īsti pareizi. Tiesa, tobrīd šo diskusiju auditorija bija pavisam neliela. Arī dāņu arhitekta Jana Gēla domubiedru toreiz bija pavisam maz. Viņš gan ceļoja diezgan daudz, satika līdzīgi domājošos, runāja par cilvēku vajadzībām, meklēja labos piemērus. Šis cilvēku tīkls paplašinājās, diskusija gāja plašumā, un tagad runāt par pilsētām cilvēku kontekstā ir pilnīgi normāli. Likt cilvēku, viņa vajadzības priekšplānā pilsētplānošanā tagad ir norma. Šīm pārmaiņām vajadzēja aptuveni piecdesmit gadus.