Būvniecība un īpašums

Arhitekte: Rīgas stiprā puse ir esošā transporta sistēma, kas jāattīsta

Ingrīda Drazdovska,20.11.2018

Jaunākais izdevums

Izaicinājumi mūsdienās ir saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tās būtību, tajā pašā laikā ļaut tai augt. Rīgai vajadzētu koncentrēties uz sabiedriskā transporta tālāku attīstību, tā DB pauž Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg).

Rīgas dome šogad ir noslēgusi sadarbības memorandu ar starptautiski pazīstamā dāņu arhitekta Jana Gēla (Jan Gehl) biroju, lai sekmētu pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas izveidi.

Fragments no intervijas

Jūsu uzstāšanās nosaukums BREL forumā – Pilsēta cilvēkiem. Kāpēc par to ir jārunā? Vai tas nav pašsaprotami?

Diskusija par to, ka pilsētas ir jāpadara cilvēkiem draudzīgākas, ērtākas, aizsākās aptuveni sešdesmitajos gados modernisma arhitektūras kontekstā – bija raksturīgi apjomīgi ēku bloki, lieli transporta savienojumi, neieinteresētība mazos mērogos. Toreiz bija dzirdamas šaubu pilnas balsis no dažādām pusēm, tostarp ASV, vai tas, kā tiek veidotas pilsētas, ir īsti pareizi. Tiesa, tobrīd šo diskusiju auditorija bija pavisam neliela. Arī dāņu arhitekta Jana Gēla domubiedru toreiz bija pavisam maz. Viņš gan ceļoja diezgan daudz, satika līdzīgi domājošos, runāja par cilvēku vajadzībām, meklēja labos piemērus. Šis cilvēku tīkls paplašinājās, diskusija gāja plašumā, un tagad runāt par pilsētām cilvēku kontekstā ir pilnīgi normāli. Likt cilvēku, viņa vajadzības priekšplānā pilsētplānošanā tagad ir norma. Šīm pārmaiņām vajadzēja aptuveni piecdesmit gadus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kas ir tās «sastāvdaļas», kuru dēļ par pilsētu var teikt – iedzīvotājiem draudzīga, ērta?

Viena no pilsētas pamatambīcijām būtu panākt to, ka iedzīvotājiem ir izvēles iespējas. Pilsēta kopj, veicina noteiktu dzīves stilu, piemēram, padara vienkāršāku pārvietošanos ar divriteni, rada iespēju kājāmgājējiem, pastaigām, nosaka, kāds ir izglītības standarts, kāda ir cilvēku iesaistītība. Cilvēkiem tad ir vieglāk izdarīt gudru izvēli, atbalstot, kādā virzienā sabiedrība attīstās. Politikas veidošanas jautājumi «grozās» ap to, kā cilvēks redz pats sevi pilsētā, savus bērnus izaugot, dibinot ģimeni, novecojot. Pilsēta ir kā saimnieks, kurš uzņemas atbildību par cilvēkiem, kuri dzīvo tajā, pieņemot atšķirības.

Jūs stāstāt par Kopenhāgenas pieredzi, padarot to pievilcīgu ikdienas dzīvei. Kā ir ar Rīgu, vai tajā saskatāt šos nepieciešamos komponentus, vai to trūkst?

Rīgai ir paveicies tajā ziņā, ka te jau ir daudz pamatlietu; ir saprotama pilsētas struktūra, centrs ir blīvs, vienotā tīklā ir plaši bulvāri un mazākas ieliņas, upe. Ja šādu pamatlietu nav, ir krietni vien sarežģītāk kaut ko iedzīvināt. Turklāt ir jomas, kas jau pašlaik labi darbojas. Varbūt ir jārunā par līdzsvaru transporta veidu izmantošanā, turpinot investēt sabiedriskajā transportā, ieguldot velosipēdistiem piemērotā infrastruktūrā, savienojot dažādus tīklus. To ir vienkāršāk panākt, ja bāze ir laba. Manuprāt, Rīga ir nogājusi gana tālu ceļu, tagad jāturpina iesāktais.

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi sadarbības memorandu ar Jana Gēla arhitektu biroju. Kāds ir šīs sadarbības mērķis?

Svarīgākais mērķis ir mobilitātes stratēģijas sagatavošana. Šis ir vietējās komandas uzdevums, mūsu loma ir padomu sniegšana procesa gaitā, kā arī pašas stratēģijas sakarā. Publiskajam sektoram sniegsim atbalstu, savus ieteikumus, kādus risinājumus izvēlēties, kā arī stāstīsim, informēsim par pieredzi, kas varētu iedvesmot, un, iespējams, kāda no tām varētu tikt «pārtulkota» Rīgas kontekstā. Mēs esam kā labs draugs vai vecākais brālis, kas atbalsta un iedvesmo, virzot spert soļus pareizajā virzienā.

Ja pilsēta nav pārāk turīga, kā noteikt prioritātes? Vajadzību vienmēr ir krietni vairāk nekā iespēju tās piepildīt un apmierināt.

Ir svarīgi dažādus mērķus savstarpēji saskaņot. Pārāk bieži redzam, ka, piemēram, veselības aprūpe, mobilitāte, pilsētplānošana, ekoloģija ir atsevišķas spēcīgas jomas, tās ir nodalītas, tām ir savi mērķi, taču to darba kartība varētu būt diezgan cieši saistīta. Tas ir arī veids, kā palielināt investīcijas, salīdzinot ar situāciju, kad katrai jomai ir nedaudz naudas, ar ko rīkoties. Tas ir domāšanas veida maiņas jautājums.

Kādas, jūsuprāt, šobrīd Rīgai ir stiprās un vājās puses?

Stiprā puse ir esošā transporta sistēma, kas varētu tikt tālāk attīstīta. Citās pilsētās, kur strādā mūsu birojs, nekā tamlīdzīga nav. Ēku kvalitāte lielā daļā ir gana augsta, potenciāls interesantām un atraktīvām darbavietām ir, iedzīvotāju koncentrācija ir augsta, ir drošība.

Protams, ir daži izaicinājumi – atsevišķās vietās ir liela satiksmes intensitāte, kura nodala šīs apkaimes no citām, viens no tipiskajiem piemēriem ir dzelzceļš, kas Rīgas centru nošķir no tirgus rajona un Latgales priekšpilsētas. Tur ir ne tikai sliedes, bet arī plata iela ar intensīvu automašīnu plūsmu, tuneļi, cilvēkam tur nav vienkārši orientēties, atrast ceļu. Un šis rajons noteikti nav pārāk draudzīgs cilvēkiem ratiņkrēslos vai jaunajām māmiņām ar bērnu ratiem. Savienot dažādas apkaimes, piedāvājot patīkamu pieredzi, kā nokļūt no viena punkta citā, lai tas nav dramatiski, ir viens no uzdevumiem.

Visu rakstu Priekšplānā - cilvēks lasiet otrdienas, 20.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa,07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas arhitekti pievienojas klimata kustībai Architects Declare

Zane Atlāce - Bistere,21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Seši Latvijas arhitektu biroji pievienojušies klimata kustībai "Architects Declare".

Kustība aizsākās 2019.gada maijā Lielbritānijā, arhitektiem definējot 11 darbības principus, kurus dalībnieki apņemas īstenot savā praksē, lai samazinātu būvniecības kaitīgo ietekmi uz vidi. Šai kustībai no Latvijas pievienojušies arhitektu biroji "ARCHE", "GAISS", "Arhitekts Krauklis", "MADE arhitekti", "NOMAD architects" un "VINCENTS".

Cilvēces saimnieciskās darbības iespaidā arvien straujāk samazinās pasaules bioloģiskā daudzveidība, bet ierastos dzīves apstākļus apdraud klimata pārmaiņas, kļūstot par mūsu laika nopietnāko problēmu. Ēku būvniecība un uzturēšana rada gandrīz 40% cilvēces oglekļa dioksīda (CO2) izmešu un cita piesārņojuma. Arhitektiem var būt liela loma šī piesārņojuma novēršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) izsludinājis konkursu par satiksmes infrastruktūras uzraudzības punktu ierīkošanu 16 Rīgas centra vietās, lai veiktu satiksmes situācijas novērtēšanu, informē RDSD pārstāve Una Ahuna – Ozola.

Iepirkuma uzdevums ir izstrādāt projektu konstrukcijām pa slēgtu pilsētas loku, ko ierobežo dzelzceļa sliedes un Daugava. Uz konstrukcijām paredzēts izvietot dažādas iekārtas satiksmes situācijas novērtēšanai, kā, piemēram, satiksmes plūsmas skaitīšanas iekārtas, gaisa kvalitātes uzraudzība iekārtas u.c. Iegūtie dati būs vērtīgi pilsētas plānošanas dokumentu izstrādē, satiksmes organizēšanā, gaisa kvalitātes monitoringā utl. Savukārt Rīgas domes Attīstības departaments izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa mobilitātes plānu, līdz ar to, datus varēs izmantot dažādām vajadzībām.

Šobrīd tiek paredzēts projektēt tikai konstrukcijas uz kurām izvietot šīs iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru