Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Jau trešo gadu Jūrmalas pašvaldība pasniegs vēsturiskās arhitektūras balvas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunoto, restaurēto un pārbūvēto Jūrmalas vēsturisko ēku īpašniekiem, informē Jūrmalas dome.

Šis gads izceļas ar īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem projektiem.

Jūrmalas pilsētas vēsturiskajā apbūvē dominē mazstāvu sezonas mītnes, ko raksturo kokamatniecības tradīcijas un izpildījuma kvalitāte. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim arhitektūras mantojumam, kas ir nozīmīgs ne vien Jūrmalas pilsētas, bet arī Latvijas mērogā.

No 2023. gadā Jūrmalas pilsētas būvvaldē ekspluatācijā nodotajām ēkām šogad tika izvirzīti 15 viskvalitatīvāk restaurētie un rekonstruētie uz vēsturisko apbūvi attiecināmie objekti, kas nodoti žūrijas vērtējumam.

Starp apbalvojumam izvirzītajiem projektiem ir gan 19. un 20. gadsimta mijas, gan pagājušā gadsimta sākuma kultūrvēsturiski vērtīgas būves, vēsturiskā fona apbūves ēkas, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves, vietējas un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pasaules arhitektūras dienā 1. oktobrī jau 13.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kura par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu piešķirta Grand Poet Hotel by Semarah viesnīcai.

Balvu saņēma projekta arhitekti Jānis Norde, Aija Lismane, Didzis Valciņš, Zane Pastare, Daiga Lēvalde, autoruzraudzības vadītājs Oskars Vēveris, arhitekts-tehniķis Atis Auziņš, interjera autori Jenny Ahlbäck un Rong Guan.

«Šī gada skatē nominētie balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei. Redzam, ka turpinās attīstība arhitektoniski augstvērtīgu viesnīcu segmentā un Grand Poet viesnīca Raiņa bulvārī, kam piešķirta 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā, ir lielisks piemērs četru vēsturisku ēku atdzimšanai jaunā veidolā. Daudzveidīga funkcionalitāte, apmeklētājus uzrunājošs dizains un cieņa pret vēsturisko mantojumu ir vērtības, kuras novērtē gan galvaspilsētas viesi, gan rīdzinieki un uzņēmēji. Tas ir arī lielisks piemērs komandas darbam, kur starptautiska autoru komanda – pašmāju arhitektu birojs un zviedru dizaineri – balvu godam ir nopelnījuši,» norādīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), ieklausoties radošo industriju ekspertos un profesionāļos, nolēmusi pagarināt metu piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 17.decembrim, informē LTRK.

LTRK pagarina konkursu ar mērķi piesaistīt vairāk ideju jeb projektus, lai no tiem atlasītu labākos trīs, kas pēc tam līdz 28.decembrim strādātu pie detalizācijas. Tādējādi netiks noslogoti nevajadzīgi tie profesionāļi, kuri neiekļūs TOP 3. Pašreiz nolikumu reģistrējoties saņēmuši vairāk nekā 80 dažādu organizāciju, uzņēmumu, radošo apvienību u.c. pārstāvji, tostarp arī vairākas ārvalstu kompānijas, kas liek secināt, ka interese ir liela.

«Laika ir maz, taču mums būtiski, saņemt interesantus un kvalitatīvus piedāvājumus. Tādēļ nolēmām pagarināt metu konkursa pirmo kārtu līdz 17.decembrim, tādējādi dodot papildu laiku radošajām komandām izstrādāt savas idejas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «jāsaprot, ka pašreiz Expo 2020 vietā ir tuksnesis, bet termiņi ir strikti jāievēro un priekšdarbi jāveic laikus, lai jau 2019.gada 20.oktobrī pamata konstrukcijas būtu uzbūvētas.»

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.