Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Ziedu cenas gada laikā ir palielinājušās par 25-30%, sacīja ziedu vairumtirgotāju SIA "Zaļā bāze" un SIA "Latvijas roze" pārstāvji.

Kompānijas "Zaļā bāze" valdes locekle Guna Pakalna norādīja, ka ziediem, tāpat kā citām preču grupām, cenas ir augušas elektrības un degvielas cenu kāpuma dēļ.

Tostarp viņa atzīmēja, ka kompānija ziedus pamatā ieved no Nīderlandes, taču pagājušajā gadā degvielas cenu kāpuma dēļ transporta izmaksas palielinājās par 20%.

"Lai izaudzētu ziedus, ir nepieciešams apkurināt siltumnīcas, bet, lai tos uzglabātu, ir nepieciešamas aukstuma telpas," minēja Pakalna.

Tāpat viņa atzīmēja, ka joprojām ir jūtama Covid-19 pandēmijas ietekme, kad vairāki ziedu audzētāji izbeidza darbību. Tādējādi samazinājās ziedu piedāvājums un Nīderlandes ziedu izsolēs palielinājās cenas.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

SIA Ziedu enerģija apgrozījums no 21 tūkstoša eiro 2010. gadā ir izaudzis līdz 111,76 tūkstošiem pērn

SIA Ziedu enerģija tirgo Baha ziedu esences, bet uzņēmuma īpašnieces Lauras Tidriķes lielākais lepnums ir grāmatas par šo tematu. «Tā es varu ikvienam interesentam nodot informāciju par šo vienkāršo un dabisko pašpalīdzības metodi. Katru gadu izdodu pa grāmatai, pērn bija divas, bet šogad būs pat trīs. Tulkoju Baha ziedu terapijas pamatlicēja ārsta Edvarda Baha rakstītās grāmatas, viņa līdzgaitnieces veidoto biogrāfiju un rakstu arī pati savas. Man prieks, ka 2012. gadā sarakstīju grāmatu, ko lasītāji uzskata par šīs terapijas «Bībeli»,» saka Laura Tidriķe, SIA Ziedu enerģija īpašniece. Viņa ir izdevusi desmit grāmatas latviešu valodā par Baha ziedu terapiju, viena viņas pašas rakstītā grāmata tulkota arī krievu valodā. Tā arī latviešu valodā esot vislabāk pirktā grāmata. Uzņēmuma pastāvēšanas desmit gados ir pārdoti 12 tūkstoši grāmatu par Baha ziediem. «Protams, tās nav Saplēstās mežģīnes, ko triju mēnešu laikā nopirka desmit tūkstoši lasītāju. Šīs grāmatas ir specifiskas. Manu grāmatu tirāža ir 2000 eksemplāru, jo tajās esošā informācija nenoveco, nemainās,» teic Laura. Katra jaunā grāmata konkrētajā gadā tiek pārdota visvairāk, bet arī iepriekš izdotās tiek stabili pirktas.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Šonedēļ rubrikā «Kā top?» portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, ziedu galerijā «Elizete» top izlaiduma svētku pušķis.

«Mans stāsts ir par to, ka ir jāsapņo lieli sapņi un tie piepildās,» šādi ar sevi iepazīstina salona «Elizete» saimniece, floriste Sanita Cipruse. 2016. gadā viņa kļuva par salona īpašnieci Rīgā, Elizabetes ielā, un ikdienā pati apkalpo klientus.

Viena «recepte» skaistam ziedu pušķim nav, atzīst S. Cipruse. Skaists ziedu pušķis nenozīmē, ka tam jābūt ļoti dārgam. Dārgāks pušķis būs bagātīgāks, taču skaistu pušķi var izveidot gan par 7 eiro, gan 150 eiro. Pielāgoties var visiem budžetiem.

«Kad mācījos par floristi, nācu praksē šajā salonā, un «Elizete» kļuva par kaut ko īpašu manā dzīvē. Kad pēdējā prakses dienā gāju pa Elizabetes ielu, man bira asaras. Ne jau tādēļ, ka gribēju sev šo salonu, bet tādēļ, ka biju sajutusi savu vietu – tā līdz kaulam. Pagāja gadi, kuru laikā ieguvu pieredzi, un tad nāca piedāvājums iegādāties «Elizeti» savā īpašumā,» stāsta S. Cipruse.

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā trešo gadu pēc kārtas tiks īstenots gastronomisks projekts.

Šā gada projekts «Stāsti par ziediem» pārvērš vecu siltumnīcu ūdensdārzā.

Projekts tiks īstenots tikai trīs nedēļas – līdz 2. jūnijam.

Projekta koncepts paredz, ka apmeklētāji nokļūst ziedu pasaulē, kur tekoša ūdens pavadījumā iegūst siltas vasaras nakts piedzīvojumu. Multifunkcionālo ūdensdārzu radījusi radošā apvienība «Skudras metropole» - producente Gundega Skudriņa ar komandu.

Ūdensdārzs «Stāsti par ziediem» būs atvērts katru dienu, gaidot viesus noteiktā laikā. Vakariņas servēs šefpavārs Raimonds Zommers.

No rītiem ūdensdārzā tiks organizētas tikšanās, kuru laikā tiks sniegtas zināšanas par ziedu kultūru un pielietojumu pavārmākslā, galda klājumos, dekorācijās un konditorejā.

Rimants Jugans kopā ar sievu saskata potenciālu papīra ziedu biznesā. Sperti pirmie attīstības soļi.

Ideja radusies sievai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā. Ģimene izveidojusi interneta vietni botanicals.lv, kurā tirgot savus ražojumus, un pagaidām norēķinus piedāvā veikt, izmantojot PayPal.

«Ziedus veido sieva. Es vairāk pieslēdzos tehniskajām lietām, kas saistītas ar mājas lapu un trešajām pusēm,» stāsta R. Jugans. Viņš ir pārliecināts, ka biznesa idejai ir potenciāls: «Grieztajiem ziediem jāmaina ūdeni, tie regulāri jāpērk (ja cilvēkam patīk nepārtraukta ziedu klātbūtne). Papīra zieds ir ilgmūžīgs, un tie vizuāli veidoti tuvu dabiskajam ziedam. Reizi nedēļā ar elpu tik jānopūš putekļi un lieta darīta. Šie ziedi var būt dāvana, jo tiek piegādāti iepakojumā, kur atliek pievienot apsveikumu. Un, ja nepieciešams, varam pievienot arī apsveikuma kartiņu ar pircēja iesūtīto tekstu.»

Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.

Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas jau 2019.gadā atklāja organizētu grupu, kuras dalībnieki vairākus gadus bija nodarbojušies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. 2020. gada decembrī pabeigta izmeklēšana un lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Šīs noziedzīgās darbības bija maskētas zem Rīgā bāzēta legāla biznesa – ziedu pārdošanas. Izmeklēšanas ietvaros sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu tika veiktas vērienīgas kratīšanas, kuru ietvaros aizturētas sešas personas.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas likumsargi, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, kā rezultātā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu (122 050 eiro) legalizācijas mēģinājumu lielā apmērā tika aizturēta organizēta noziedzīga grupa. 2019. gada martā izmeklēšanas ietvaros tika veiktas 27 kratīšanas.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

SIA Latvijas roze vēlas pierādīt, ka arī Latvijā var izaudzēt rozes un tās kvalitātes ziņā var konkurēt ar importa ziediem

Tā DB stāsta SIA Latvijas roze īpašniece Santa Eikerte-Kuiva, kura pameta darbu bankā un meklēja jaunas iespējas, kas pēckrīzes periodā nebūt nebija vienkārši.

«Manai māsai Sēmes pagastā pieder saimniecība SIA Ar B Agro, kas 1,5 ha platībā audzē rozes. Viņa izteica ideju par ziedu vairumtirdzniecību,» atminas S. Eikerte-Kuiva. Viņa savu biznesu saista arī ar patriotisma veicināšanu, jo Latvijā audzētiem ziediem ik dienas veikalu plauktos nākas konkurēt ar importa puķēm, kas piesaista pircēju uzmanību nevis ar kvalitāti, bet ar nedaudz zemāku cenu.

SIA Latvijas roze izdevies kāpināt apgrozījumu no 15 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 760 tūkst. eiro 2015. gadā, kas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Latvijas rozei apgrozījuma kāpumu pēdējos trīs gados nodrošināja gan jaunu veikalu atvēršana, gan uzņēmuma iekšējās struktūras maiņa. «No sākuma centos visu izdarīt pati, bet sapratu, ka līdz ar jaunu veikalu atvēršanu tas kļūst aizvien grūtāk, visu nevaru pagūt. Uzņēmums attīstās un, lai tas ilgstoši un produktīvi strādātu, vajadzēja pārskatīt tā struktūru, sadalīt atbildību vairākiem vadītājiem,» stāsta S. Eikerte-Kuiva.

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m².

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās šķiet pārsteidzīgs un mazpamatots.

Šāda ideja, lai gan labu nodomu motivēta, realitātē nevis veicinātu vietējo mājražotāju un zemnieku konkurētspēju, bet gan radītu jaunas problēmas.

Iepirkšanās svētdienās – Latvijas patērētāju izvēle

Latvijas patērētāji ir pieraduši iepirkties pārtikas lielveikalos, kas ļoti bieži atrodas tirdzniecības centros, abās brīvdienās. Un nereti svētdiena ir vienīgā diena, kad cilvēki var veltīt laiku ģimenes iepirkumiem vai apmeklēt veikalus, kas ikdienā nav pa ceļam. Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk - 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās - 15%.Turpretim pārējās darba dienās pircēju plūsma ir mazāka – 12%-13% no kopējās plūsmas.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Šogad kopējais kūdras ieguves apmērs Latvijā bija apmēram 1,1 miljons tonnu un 62% no šī apmēra tika pārstrādāti, tādējādi nozarē šis gads bija ļoti labs, pauda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa norādīja, lai arī oficiālie dati vēl nav apkopoti, šogad kūdras ieguves apmēr bija virs vidējā rādītāja, salīdzinot ar citiem gadiem. Pēdējos 10 gados vidējais kūdras ieguves apmērs bija 0,95 miljoni tonnu gadā, tostarp pērn tie bija 1,07 miljoni tonnu. Kūdras ieguvi galvenokārt ietekmē laika apstākļi - cik liels ir nokrišņu daudzums ieguves sezonā, un šī vasara šajā ziņā bija ļoti izdevusies.

Runājot par Covid-19 ietekmi, Krīgere pauda, ka pandēmija skārusi tos kūdras ražošanas uzņēmumus, kuriem galvenie noieta tirgi ir valstīs, kas rūpnieciski nodarbojas ar puķu audzēšanu.

"Ziedu tirgus tiešām piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Puķu audzēšana bija apstājusies, jo cilvēki tās vienkārši nepirka - nebija iespējas doties ciemos, nenotika svinības. Ziedu audzēšanas apmēri krietni samazinājās. Tie Latvijas kūdras uzņēmumi, kas bija specializējušies šajā jomā, cieta. Tāpat cieta uzņēmumi, kas produkciju eksportē hobiju tirgum un uz tām valstīm, kurās tika slēgti lielveikali un veikali, kuri tirgo preces hobiju tirgum. Pārējie uzņēmumi necieta, es pat teiktu, ka eksporta apmēri ir pieauguši," sacīja Krīgere.