Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Paplašinot noguldīšanas iespējas biznesa klientiem, SEB banka uzsāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – Nakts procentu līgumu – jeb iespēju saņemt procentus par norēķinu kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Šāda iespēja būs pieejama uzņēmumiem ar norēķinu konta atlikumu sākot no 400 tūkstošiem eiro vai ASV dolāriem. Procenti norēķinu kontā tiks aprēķināti un ieskaitīti katru dienu.

“Nakts procentu līgums ir ļoti likvīds noguldījums, kas ļauj brīvi rīkoties ar savu naudas atlikumu, vienlaikus saņemot par to procentus. Uzņēmumi to var izmantot kā papildu naudas pārvaldības rīku – ikdienas darījumu ienākumus var noguldīt uz nakti, lai gūtu noteiktu atdevi, un brīvi izmantot tos dienas laikā, lai segtu izdevumus. Tas arī var būt risinājums situācijā, ja naudas līdzekļus ir nepieciešams izmantot kā nodrošinājumu īstermiņa aizdevumam. Lai arī konta atlikums šādos gadījumos klientam nav pieejams, banka tik un tā aprēķinās un izmaksās procentus par tā atlikumu. Tostarp jāatgādina, ka klientiem, kuru biznesa modelis ļauj ieguldīt naudu uz garāku termiņu, sākot no trīs dienām līdz pat vairākiem gadiem, mēs piedāvājam dažādus termiņnoguldījumus,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šā gada 1. novembrī par AS SEB banka Private Banking pārvaldes vadītāju kļuvusi Elīna Gūtmane, informē bankas pārstāvji.

Elīnai Gūtmanei ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, strādājot ar Private Banking klientiem.

2007. gada jūnijā Elīna Gūtmane uzsāka savu karjeru SEB bankā kā privātbaņķiera asistente, vēlāk kļuva par vecāko klientu apkalpošanas koordinatori, uzņemoties atbildību par privātpersonu un korporatīvo klientu darījumiem, Private Banking pakalpojumiem un piedāvājumiem. Kopš 2010. gada Elīna Gūtmane veica privātbaņķiera pienākumus.

Elīnai Gūtmanei ir RISEBA iegūts bakalaura grāds biznesa un personāla vadībā. Šobrīd Elīna turpina papildināt akadēmiskās zināšanas Banku augstskolā finanšu jomas maģistra programmā.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis: «Mūsu klienti arvien vairāk novērtē pareizi balansētu biznesa modeli, kurā liela nozīme ir atsevišķu pakalpojumu digitalizācijai, taču personīgā attieksme un vērtīga konsultācija arvien ir svarīgākais iemesls, kāpēc klienti mūs izvēlas. Domājot par klientu ērtībām, šovasar atvērām jaunas, modernākas telpas mūsu Private Baking klientiem Vaļņu ielā. Esam gandarīti, ka mūsu pūliņus jau vairākus gadus pēc kārtas novērtē gan starptautiski eksperti, gan klienti – ne velti pēdējo gadu laikā SEB bankas Private Banking bizness ir guvis būtisku izaugsmi, uzrādot pieaugumu biznesa apjomos, ko sekmējusi esošo klientu uzticība un jaunu klientu piesaiste.»

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Ceturtdien, 15. jūnijā, stāsies spēkā vairāki ierobežojumi darījumiem ar SEB bankas kodu kartēm. Lai arī turpmāk veiktu pārskaitījumus un iepirktos internetā, SEB banka aicina klientus savu ikdienas darījumu apstiprināšanai lietot bezmaksas aplikāciju viedtālruņiem Smart-ID, informē bankas Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

«Šīs izmaiņas skar visas Latvijas bankas, un to rezultātā kodu kartes zaudē savu lomu. To vietā nāk jaunākās paaudzes risinājums, kas atbilst mūsdienu augstākajiem drošības standartiem – viedtālruņu aplikācija Smart-ID,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šobrīd gandrīz 35 000 SEB bankas klientu lieto Smart-ID. Tie, kuri ir pamēģinājuši Smart-ID, vairs nevēloties atgriezties pie kodu kartēm. «Smart-ID lielākās priekšrocības ir ne vien drošība un vienkārša lietošana, bet arī ērtums un tas, ka aplikācija vienmēr ir līdzi telefonā,» piebilst A. Škapars.

Klienti arī turpmāk varēs ar kodu karti pieslēgties internetbankai, aplūkot savus kontus un pieteikties bankas pakalpojumiem, taču tā vairs nederēs visu ikdienas darījumu veikšanai. Izmantojot kodu karti, pēc 15. jūnija būs iespējams apstiprināt tikai maksājumus līdz 30 eiro uz citām bankām, kā arī maksājumus līdz 150 eiro uz citiem kontiem SEB bankā. Savukārt ar Smart-ID klienti varēs veikt visus nepieciešamos maksājumus ierastajos apjomos, iepirkties internetā un izmantot e-pakalpojumus.

Labu darbinieku deficīts Latvijā ir visās nozarēs, un pati SEB banka nesen ir pārcēlusi daļu no klientu centra uz Rēzekni, «jo Rīgā jaunu darbinieku trūkuma dēļ mēs vairs nespējam nodrošināt tik augstu servisa kvalitāti, cik gribētu,» sacīja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars prezentējot SEB bankas jaunāko Baltijas biznesa pārskatu par 2017. gadu.

Līdzīgi motivēti esot arī ražotāji, kas veido ražotnes ārpus Rīgas reģiona.

Līdztekus tam darba tirgus problēmu risinājums ir zemākas pievienotās vērtības darbu automatizācija. Tas attiecas uz visplašāko darbu spektru. «Biju patīkami pārsteigts, ka vienā no Latvijas privātajām klīnikām radiologs ir robots,» stāsta A. Škapars. «Ieguvums no tā ir augsta efektivitāte un nekļūdīgums. Pirms diviem gadiem tā vēl šķistu fantastika, bet tagad tam ir gan tehniska iespēja, gan darba tirgus spiediens inovēt.»

«Nevar ņemt darbā aizvien jaunus cilvēkus un reizē celt algas – tas ir ceļš uz nekurieni,» vērtē baņķieris. Viņš norāda uz iezīmi citviet Eiropā, kur ir laba ekonomiskā izaugsme, bet bez algu inflācijas. «Tas ir noticis gan ar Latvijas un citu valstu viesstrādnieku palīdzību, kas tur lejā izmaksas, gan ar automatizāciju un robotizāciju. Latvijā ir itin strauja algu inflācija, un jautājums, uz kuru man nav vienas skaidras atbildes, ir – kā šādos apstākļos noturēt produktivitātes izaugsmi.»

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Kopš jūnija SEB banka ieviesusi jaunu veidu, kā veidot uzkrājumus – digitālo krājkasi, informē bankā.

Digiālā krājkase ir uzkrājumu veids, kas sasaistīts ar cilvēku veiktajiem pirkumiem, izmantojot maksājumu karti - katru reizi apmaksājot pirkumus ar karti, iztērēta summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz krājkontu.

Šo naudas uzkrāšanas veidu Latvijā SEB banka piedāvā kopš jūnija sākuma, savukārt Igaunijā šīs pakalpojums ir pieejams jau kopš 2012. gada. Pakalpojums ir unikāls arī ar to, ka tas ir pilnībā digitāls – pieteikties tam iespējams tikai internetbankā, kur var arī sekot līdzi informācijai par ieskaitījumu digitālajā krājkasē ja vien ir veikti pirkumi ar karti.

«Saskaņā ar 2016. gadā veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu, un bieži vien uzkrājumus neveido pat tie, kuri var to atļauties, jo trūkst apņēmības un disciplīnas. Digitālā krājkase var būt pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai īpaši jauniešiem. Igaunijas pieredze rāda, ka digitālās krājkases lietotāju skaits katru gadu palielinās un ka kopējā pa šiem gadiem uzkrātā summa jau pārsniedz 20 miljonus eiro. Vidēji mēnesī, atkarībā no maksājumu karšu lietošanas paradumiem, iespējams uzkrāt no 10 līdz 20 un vairāk eiro, kas veido no 120 līdz pat 250 un vairāk eiro gadā,» norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Gadījumu, kad kredīts pāriet galvotāja rīcībā, ir salīdzinoši maz, stāsta banku pārstāvji. Bankas gan mainījušas praksi, piedāvājot nevis kļūt par galvotāju klasiskajā izpratnē, bet kļūt par papildus aizņēmējiem, mainot šī aizņēmuma nosacījumus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gadījumu, kad galvotājam nākas segt kredītņēmēja saistības, ir daudz retāki nekā agrāk, ko var saistīt ar cilvēku zināšanu pieaugumu par galvotāja saistībām un stingrāku banku politiku. Tāpat ekonomiskā situācija rada priekšnoteikumus labākiem panākumiem aizdevuma atmaksā. Tomēr aizvien ir cilvēki, kuriem aizdevums tiek izsniegts, piesaistot papildu personu. Kā liecina Latvijas Bankas kredītu reģistra dati, pārņemtas tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas veidoja 0,19% no kopējā reģistrā ierakstīto saistību skaita.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 64,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2017. gada sešos mēnešos. No piešķirtiem kredītiem 46% bija aizdevumi ar Altum garantiju ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Lielākā daļa no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēta dzīvokļa iegādei vai remontam, apmēram 14% no kredītiem piešķirti mājas iegādei, bet ap 4% – mājas būvniecībai.

«Lielākā pircēju aktivitāte ganapstiprināto kredītuskaita, gan arī apjoma ziņā ir Rīgā un tās apkaimē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. No reģionālajiem centriem lielākā aktivitāte ir Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Valmierā un Siguldā. Visvairāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus otrreizējā tirgū, apmēram 15% veido mājokļi jaunajos projektos. Turklāt jau otro gadu novērojam arvien augošu pieprasījumu pēc privātmājām,» stāsta SEB bankas valdes loceklisArnis Škapars.

Pēc SEB bankas novērojumiem, ap 45% aizņēmēju ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Aktīvākie kredītņēmēji vecumā līdz 40 gadiem ir vīrieši, savukārt vecuma grupā no 40 gadiem – aktīvākas ir sievietes. Vidējais aizņēmēja vecums Altum garantēto kredītu gadījumā ir 28-30 gadi.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA “Uzvara-Lauks”. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir nozīmīgs atbalsts naudas plūsmas un finanšu vadībā.

“Lauksaimniecības uzņēmuma darbības specifika paredz vispirms veikt apjomīgus ieguldījumus un tikai pēc vairākiem mēnešiem, ienākoties jaunai ražai, uzņēmums saņem naudu atpakaļ. Tāpēc mums ir svarīgi savlaicīgi un pilnā apmērā finansēt ražošanai un ikdienas darbam nepieciešamās lietas, piemēram, degvielu, lauksaimniecības augu aizsardzības līdzekļus un citas, lai nodrošinātu darbības cikla nepārtrauktību un panāktu augstāku efektivitāti,” finansējuma pieejamību raksturo SIA “Uzvara-Lauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš.

“SEB bankai ir sen veidojušās un noturīgas attiecības ar lauksaimniecības nozares uzņēmumiem. Esam lepni par iespēju sadarboties arī ar nozares līderiem, un SIA “Uzvara-Lauks” noteikti ir viens no tiem. Apgrozāmo līdzekļu finansējums sniedz iespēju uzņēmumam plānot savu darbību un rīkoties brīvāk, neatkarīgi no produkcijas pircējiem. Tas ļauj izlīdzināt kāpumus un kritumus naudas plūsmā, kas ir raksturīga iezīme lauksaimniecības nozarē – darbības sezonalitātes dēļ,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Attīstot e-komercijas risinājumus, "SEB banka" sadarbībā ar Igaunijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu “EveryPay” no nākamā gada visās Baltijas valstīs ieviesīs jaunu platformu, kas tiešsaistes tirgotājiem ļaus ērtāk apstrādāt klientu pirkumus, informē bankas pārstāvji.

Būtiskākais jaunums būs maksājumu iniciēšanas iespēja, izmantojot lielāko Baltijas banku internetbankas, kā arī "PayPal" maksājumus.

Jaunos risinājumus uzņēmumiem plānots piedāvāt 2020. gada pirmajā ceturksnī. Izmantojot jauno e-komercijas platformu, uzņēmumiem būs vienkāršāk pārvaldīt savus tiešsaistes veikalus vienā sistēmā, slēdzot līgumu tikai ar vienu finanšu pakalpojumu sniedzēju, ne vairākiem.

Balstoties uz atvērtās sadarbības jeb Open Banking principiem, tas ļaus arī ierosināt maksājumus no pircēju kontiem ne tikai "SEB bankā", bet arī citās lielākajās Baltijas bankās, kas tehniski nodrošina piekļuvi konta informācijai trešo pušu vietnēs.

Atbalstot konkurētspējīgus uzņēmumus, SEB banka piešķīrusi finansējumu 4,5 miljonu eiro apmērā nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanas uzņēmumam LSEZ “Jensen Metal” SIA.

Piešķirtais finansējums paredzēts esošās ražotnes paplašināšanai Liepājā, Karostā.

“Pēdējo gadu laikā esam veikuši būtiskus ieguldījumus gan ražošanas ēkās, gan iekārtās, lai ne vien automatizētu ražošanas procesus, bet arī nodrošinātu ērtākus un labākus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Kopumā šajā finanšu gadā Latvijas uzņēmumos investēti 4,5 miljoni eiro iekārtās un 11,5 miljoni eiro – ēkās. Līdz ar augošo pieprasījumu un ražošanas jaudu palielināšanos šobrīd aktuāls jautājums ir jaunu darbinieku piesaiste. Šeit darbs atrodas gan cilvēkiem, kuri vēlas noslīpēt savas iemaņas, gan arī tiem, kuri vēlas dažādību savā darba dienā ar jauniem izstrādājumiem un izaicinājumiem. Uzsākot darbu arī bez pieredzes, tikai ar tehnisku izpratni, izrādot interesi un vēlmi mācīties, paveras plašas izaugsmes iespējas,” saka LSEZ “Jensen Metal” SIA prokūriste Ieva Līmeža.

Saņemot aizdevumu no SEB bankas, kā arī investīciju no riska kapitāla fonda, poligrāfijas uzņēmums “Folded” plāno nozīmīgi paplašināt ražošanu un ieiet jaunās biznesa nišās.

Kopumā Folded piesaistījis 1,7 miljonu eiro kapitālu, lai izveidotu modernu, automatizētu cietā kartona iepakojumu ražotni, kas spēs apmierināt arī strauji augošo pieprasījumu galda spēļu izgatavošanai.

Lielākā investīciju daļa viena miljona eiro apmērā piesaistīta no riska kapitāla fonda “Expansion Capital” kā daļēji konvertējams aizdevums.

““Expansion Capital” izveidotais fonds “INEC 1” veic ieguldījumus uzņēmumos ar spēcīgām un pieredzējušām komandām, kuras nebaidās no jauniem izaicinājumiem un darbojas tirgos ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. “Folded” ir lielisks piemērs tam, kā iespējams atrast brīvas nišas tirgū. Mēs redzam, ka šis investīciju raunds ļaus uzņēmumam kļūt par tirgus līderi Baltijas valstīs. Esam lepni to pievienot mūsu investīciju portfelim,” vērtē “Expansion Capital AIFP” valdes priekšsēdētājs Zigmārs Reklaitis.

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas 

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.

SEB banka sākusi uzņēmumiem piedāvāt jaunu aizdevuma veidu – mikrokredītu, kas domāts uzņēmuma pamatlīdzekļu iegādei, darba instrumentu, tehnikas un aprīkojuma iegādei, saimniecisko un ražošanas ēku remontam, kā arī citiem mērķiem, informē bankā.

Mikrokredīts ir aizdevums no 2 līdz 20 tūkstošiem eiro bez nodrošinājuma ar maksimālo atmaksas grafiku līdz trīs gadiem.

«Šis piedāvājums galvenokārt ir domāts maziem un vidējiem uzņēmumiem no dažādām nozarēm, kuri vēlas ieguldīt savā attīstībā, taču tiem vēl nav nekustamo īpašumu vai citas vērtības, kas varētu kalpot par kredīta nodrošinājumu,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šī gada pirmajos četros mēnešos SEB banka maziem un vidējiem uzņēmumiem dažāda veida aizdevumos ir izsniegusi 67 miljonus eiro. Tas ir par 10% vairāk nekā pērnā gada pirmo četru mēnešu laikā, kad mazie un vidējie uzņēmumi saņēma finansējumu 61 miljona eiro apmērā.