Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota Motor Corp." pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās martā, strādājis ar 4,94 triljonu jenu (29,6 miljardi eiro) tīro peļņu, un tas ir visu laiku augstākais līmenis autoražotāja vēsturē, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas kāpumu veicinājis rekordaugsts pārdoto automobiļu skaits.

"Toyota" biznesa gadā pārdoto automašīnu skaits pieaudzis par 5% un sasniedzis 11,1 miljonu vienību, tam pirmo reizi pārsniedzot desmit miljonu vienību robežu.

Turklāt uzņēmuma ienākumi biznesa gadā palielinājušies līdz 45,1 triljonam jenu, kas arī ir rekordaugsts līmenis.

Kā ziņots, "Toyota" pagājušajā kalendārajā gadā pārdeva rekordlielu skaitu automobiļu un nosargāja pasaulē lielākā autoražotāja titulu, jo tā tirdzniecības apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedza Vācijas konkurenta "Volkswagen" pārdošanas apjomu.

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Jūnija sākums bija ļoti daudzsološs biržā tirgotajiem Bitcoin fondiem – mēneša pirmajā nedēļā investīciju apjoms, kas ieplūda Bitcoin ETF, pārsniedza to “digitālā zelta” apjomu, kas vidēji tiek iegūts divu mēnešu periodā.

Jūnija pirmajā nedēļā biržā tirgotie 11 Bitcoin fondi kopumā iegādājās 25 729 BTC, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā jauniegūtie 3 150 BTC.

Institucionālo investoru pieaugošā interese iegādāties Bitcoin turpina nostiprināt tā pozīcijas kā digitālā laikmeta zelta alternatīvu. Daudzi investori un kapitāla tirgus dalībnieki Bitcoin jau izsenis ir uzskatījuši par “digitālo zeltu”, norādot, ka investīcijām BTC līdzīgi kā investīcijām zeltā ir ne vien vērtību saglabājoša, bet arī vērtību palielinoša funkcija. Lielāko kriptovalūtu ETF kopējā vērtība ASV biržās šobrīd ir aptuveni 60 % no zelta ETF vērtības. Pie tam jāņem vērā, ka investīcijas zelta ETF notiek jau 20 gadus, savukārt Bitcoin spot ETF ASV tika atvērti tikai šī gada sākumā.

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Francijas luksuspreču ražotājs "Hermes International" pērn strādāja ar 4,3 miljardu eiro peļņu, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepiekš un visu laiku lielākā gada peļņa uzņēmuma vēsturē, teikts kompānijas piektdien publiskotajā paziņojumā.

Vienlaikus uzņēmuma tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā pieaudzis par 16% un veidojis 13,4 miljardus eiro, kas arī ir rekordaugsts līmenis.

Peļņas un tirdzniecības apjoma pieaugumu veicinājusi spēcīga izaugsme visos kompānijas darbības reģionos.

Reaģējot uz pozitīvajiem finanšu rezultātiem, "Hermes" norādīja, ka visiem darbiniekiem izmaksās 4000 eiro prēmijas.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Aviokompānijas pasaulē šogad pārvadās rekordlielu pasažieru skaitu, kā arī gūs visu laiku lielākos ieņēmumus, pirmdien prognozē Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

IATA lēš, ka lidsabiedrības pasaulē šogad pārvadās gandrīz piecus miljardus pasažieru, bet ienākumi pieaugs par gandrīz 10% un sasniegs 996 miljardus dolāru.

Gaidāmie ienākumi ir būtisks sasniegums, ņemot vēā nesenos zaudējumus, ko radīja koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīza aviācijas nozarē, saka IATA ģenerāldirektors Villijs Volšs.

Taču vienlaikus aviokompānijas pasaulē saskaras ar strauju izmaksu pieaugumu, ko rada detaļu un darbaspēka trūkums, kā arī ar klimata pārmaiņām saistītie izaicinājumi.

IATA prognozē, ka lidsabiedrību izdevumi šogad pieaugs par 9,4% un veidos 936 miljardus dolāru, kas arī ir rekordaugsts līmenis.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu vidējā līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+12%). Dārgāka bija maize (+2,5%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei. Cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,4%), sviestam (+6,2%), šokolādei (+3,4%), pienam (+2,1%) un saldējumam (+2,4%). Sadārdzinājās arī piena produkti (+1,2%), tostarp skābais krējums un akciju noslēgumu ietekmē arī saldais krējums. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), gaļas izstrādājumiem (+2,1%) un kafijai (+1%). Savukārt cenas samazinājās kartupeļiem (-7,4%), cukuram (-5,9%), kā arī olām (-1,9%).

2023.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2022.gada decembri, bezdarba līmenis nav mainījies.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī saglabājās nemainīgs - 5,4%, taču vīriešu pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 7,9%.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022.gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada decembrī Latvijā bija 63,1 tūkstotis bezdarbnieku (26,0 tūkstoši sieviešu un 37,1 tūkstotis vīriešu), tas ir par 1,9 tūkstošiem vairāk nekā novembrī, un par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,8 tūkstošiem, savukārt sieviešu - par 0,2 tūkstošiem.

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024.gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024.gada 1. ceturksnī - 64,7%).

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.