Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Intrigas ir ne tikai meksikāņu seriālu sastāvdaļa, tās var iesēties un dzīt saknes arī darba kolektīvos; glābt no intrigām var tikai profesionāls vadītājs un korporatīvā kultūrā balstīta disciplīna, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Teju vai katrā darba vietā ir kāds, kuram tīk paklačoties un patenkot, kā rezultātā bieži vien rodas baumas, no kurām līdz intrigām ir tikai viens solis. Ja baumas ir informācijas apmaiņa neformālos uzņēmuma komunikācijas kanālos par tēmām, kas skar uzņēmuma darbību jebkurā tās aspektā, tad intrigas ir darbinieku apzināta vai neapzināta citu kolēģu aprunāšana, kurām ne vienmēr ir skaidri izprotami mērķi un iemesli. Vispopulārākie intrigantu mērķi ir konkurenta uz noteiktu amatu diskreditācija vai varas iegūšana.

Visvairāk bankās

Intrigas nav jēdziens, kas tiktu lietots akadēmiskajā literatūrā. Latvijas Organizāciju psihologu biedrības valdes priekšsēdētājs Reinis Lazda atzīst, ka darba vietā var identificēt vairākus komponentus – slēptus konfliktus, trūkumus starppersonu komunikācijā, mobingu un kontrproduktīvu uzvedību. Viņš uzskata, ka ar intrigām galvenokārt saistītas personas ar augstāku vēlmi izraisīt un iesaistīties konfliktos, personas ar vājām vai viduvējām starppersonu komunikācijas prasmēm, kā arī personas ar augstāku tieksmi pārkāpt likumu un ētikas normas. Jo nesakārtotāka vide, kurā nav skaidri noteikti spēles noteikumi un nav orientācijas uz darba rezultāta sasniegšanu, uz augstu tā kvalitāti, jo lielāka ir varbūtība, ka izpaudīsies darbinieku vājās puses. R. Lazda norāda, ka nozares, kurās pastāv lielāks intrigu rašanās risks, ir bankas vai citas finanšu sektora organizācijas, jo darbu tajās izvēlas uz karjeru orientēti cilvēki, īpaši, ja tajās nav rūpīgi pārdomāti un kontrolēti novērtēšanas kritēriji. Kā piemēru viņš min vidēja lieluma vietējās bankas, juridiskos birojus un valsts pārvaldes institūcijas – galvenokārt to neskaidro novērtēšanas kritēriju un hierarhiskās struktūras dēļ. «Galvenie iemesli, kāpēc kādā no uzņēmumiem ar dažādām konfliktsituācijām varētu sastapties vairāk, ir saistāma ar augstāku sasniegumu motivāciju un novērtēšanas kritērijiem, kas nav saistīti ar darba rezultātiem, bet drīzāk ir atkarīgi no attiecībām ar vadītāju,» uzskata speciālists. Tātad, no vienas puses, ir augstāka vēlme, aktivitāte, impulss, bet, no otras puses – neskaidrības un konfliktus veicinoša vide. Tur, kur abi šie faktori satiksies, risks būs visaugstākais.

Apvienība «Par labu Latviju» balsos pret koalīcijas sagatavoto budžetu, tomēr centīsies ieinteresēt parlamentāriešus par nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja šobrīd tas palielināts tikai par 10 latiem, tad PLL uzskata, ka palielinājumam vajadzētu būt vismaz 50 latu lielam, bet ideālā gadījumā ar nodokļiem nevajadzētu aplikt visu minimālo algu, stāsta PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.

Frakciju neapmierinot arī valdības prognozes par to, ka, samazinot ēnu ekonomiku, budžetam tikšot iegūti tikai 15 miljoni latu. E. Zalāns uzskata, ka nodokļu samazināšana garantētu daudz lielāku pienesumu valdības kabatai, tādēļ PVN vajadzētu nevis palielināt, bet samazināt.

E. Zalāns valdības līdzšinējo darbību vērtē kritiski un vaino to tuvredzībā. «Valdība domā tikai gada robežās vai pat mazāk – no vienas Starptautiskā Valūtas fonda misijas līdz otrai,» saka parlamentārietis.

Par Labu Latviju! priekšsēdētāja amatu ieņēmis Edgars Zalāns. Frakcijas priekšsēdētāja vietnieki būs Rita Strode un Māris Kučinskis. Frakcijas deputāti šodien arī apstiprinājuši frakcijas nolikumu.

«Mēs būsim ekspertu opozīcija!» savu pārliecību pauž E. Zalāns. No Par Labu Latviju Saeimā ir ievēlēti 8 deputāti un frakcija strādās opozīcijā.

E . Zalāns laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bijis Kuldīgas domes priekšsēdētājs, bet no 2005. līdz 2007. gadam - arī Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2007. gadā E. Zalāns kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā .

Latvijā no ēnu ekonomikas atgūstami līdz pat 60 miljoniem latu, intervijā Latvijas Radio norāda apvienības Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs un viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns.

E. Zalāns uzsver, ka valdībā netiek strādāts pie tā, lai pilnībā izvērtētu, cik lielus līdzekļus budžetā varētu ienest ēnu ekonomikas apkarošana. «Mēs, protams, nāksim ar savu priekšlikumu. Es personīgu domāju, ka apmēram līdz 60 miljoniem latu ir atgūstami. Tā pat nav liela summa, bet tas tomēr ir četras reizes vairāk, nekā šobrīd piedāvā valdība,» tā E. Zalāns.

Viņš norāda, ka tie instrumenti, ko izstrādājusi viņa pārstāvētā partija, paredz vēl lielākas summas atgūšanu no ēnu ekonomikas.

E. Zalāns par pozitīvu piemēru min Lietuvu, kas apņēmusies no ēnu ekonomikas atgūt līdzekļus aptuveni 200 miljonu latu apmērā.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Tautas partija (TP), kurai valdībā ir trīs ministru vietas, neatbalstīs pilnvarojumu premjeram par nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) parakstīšanu, Ministru kabineta sēdes starplaikā atzina viens no TP līderiem reģionālo lietu Edgars Zalāns.

«TP ir pret nodomu vēstules saturu. Mēs prasīsim tās nodošanu parlamentam,» teica E.Zalāns.

Šāda TP pozīcija var radīt domstarpības valdībā, kas otrdien slēgtā sēdē paredzējusi izlemt par pilnvarojuma došanu premjeram parakstīt nodomu vēstuli ar SVF un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) pēc tam, kad par to būs izlēmusi Saeima. Šāda TP pozīcija arī atšķiras no pirmdien premjera pēc koalīcijas padomes atzītā, ka ir panākta vienošanās par koalīcijas partneru atblastu abiem dokumentiem.

Pēc E.Zalāna teiktā, TP neatbalsta nodomu vēstuli SVF, jo uzskata, ka tajā ir vairāki punkti, par kuriem nepieciešama parlamenta diskusija. Kā vienu no tiem viņš minēja nodomu vēstulē ierakstīto apņemšanos, ka šogad netiks samazināti nodokļi. TP skatījumā šāds formulējums esot «par cietu» un par to vēl esot jādiskutē.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Par to, vai Tautas partija (TP) startēs vēlēšanās rudenī vai arī tiks likvidēta, sestdien lems partijas kongresā. Nepiedalīties vēlēšanās ieteikusi arī TP jauniešu organizācija.

Tā Neatkarīgajai stāsta TP valdes loceklis un Saeimas frakcijas Par labu Latviju priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Viņš gan noliedz iespēju, ka partijas pašlikvidēšanās ir veids, kā izbēgt no soda par nelikumībām saistībā ar Pozitīvisma kampaņu, ko izmeklēja KNAB un par ko rosināta tiesvedība.

Savukārt Vidzemē veidojas jauna partija, kurā būs pārstāvēti arī līdzšinējie TP biedri – Vents Armands Krauklis, Nikolajs Stepānovs, Andrejs Ceļapīters. «Iespējams, ka reģionu cilvēki gaidīja no valdības kādu signālu, taču Zatlera lēmums izjauca normālu jauncelsmes darbu partijā, kuras ideja vienmēr bijusi saprātīgas politikas veicināšana. Patiesība ir tā, ka saprātīgu politiku varēja būvēt tikai tāpēc, ka Dombrovska politika ir nesaprātīga, jo Vienotība nav izrādījusi saprātīgas politikas pazīmes,» pie TP šķelšanās E. Zalāns vaino citus.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

«Vienotība ar intrigām uzvarēja, sastādot šo valdību, bet zaudētājs ir valsts. Jo atkal izveidots koalīcijas modelis, kāds bija pirms gada, kad koalīcija ar Zaļo un zemnieku savienību jau sākotnēji bija ieprogrammētas milzīgas nesaskaņas,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs.

Viņaprāt, patlaban ir tapusi koalīcija, kurā ir «ieprogrammētas nesaskaņas starp Zatlera Reformu partiju (ZRP) un klāt piekabināto Nacionālo apvienību».

«Mēs no paša sākuma sacījām, ka labākā koalīcija ir ar SC. Tieši mūsu aktīvu sarunu rezultātā mēs arī sagaidījām skaidru ZRP lēmumu, ka viņi veidos valdību kopā ar mums. Tam sekoja apliecinājums no ZRP ievēlētajiem deputātiem! Tomēr izrādījās, ka Vienotībai, par kuru mums nebija nekādu ilūziju, ar intrigām un viltu izdevās salauzt ZRP,» savu viedokli pauž N. Ušakovs.

Uz jautājumu, vai ZRP, atbalstot SC, nav uzskatāms par vēlēšanu uzvarētāju Trojas zirgu valdībā, Ušakovs atbild: «Tur pat ponijs nesanāk. Atliks Āboltiņai pacelt balsi, un visa Zatlera partija atkal nobīsies. Kādi gan viņi situācijas kontrolētāji?»

Tā kā pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns ir skaidri vairākkārt norādījis, ka neatbalstīs Jūrmalas caurlaižu maksas paaugstināšanu, Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu sākt pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu īpašā režīma zonas noteikšanai, lai to varētu darīt bez ministra atļaujas.

Dome cer, ka darbu izdosies pabeigt līdz nākamā gada 1.jūlijam. Lai gan sākotnēji pilsētas mērs Raimonds Munkevics bija iecerējis, ka maksu par iebraukšanu pilsētā no esošā lata līdz diviem izdosies palielināt jau no nākamā gada pirmā janvāra.

«Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes mērķis ir noteikt transporta līdzekļu iebraukšanai īpašā režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai.

Teritorijas plānojuma grozījumu pirmās redakcijas izstrādi un sabiedrības informēšanas pasākumus paredzēts veikt līdz 2010.gada 1.februārim,» norāda dome.

E. Zalāns jau iepriekš norādīja – katra pašvaldība pati ir atbildīga par speciālo zonu noteikšanu un nodevas par iebraukšanu tajā iekasēšanu. Taču to nevar darīt ar vienu lēmumu, bet tikai caur teritorijas plānojuma procesu. Tā kā uz Jūrmalu vēl attiecas vecā sistēma, tai lēmums par iebraukšanas maksas paaugstināšanu jāsaskaņo ar RAPLM. «Bet es to neatbalstīšu, jo pašvaldības pamatojums neatbilst mērķim, kādēļ nodeva tiek iekasēta, tā ministrs, » tā E. Zalāns.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

«Atkal būšu nepopulārs, bet uzskatu, ka veidā, kādā tiek realizēts nulles deklarācijas projekts, pret kuru neiestājos pēc būtības, tiek kārtējo reizi kultivēta cīņa pret turīgiem cilvēkiem, turpinot savulaik JL [Jaunais laiks] veiksmīgi iebaroto viedokli, ka turīgumu cilvēki nopelnījuši nevis ar savu darbu, zināšanām, bet kaut ko nozogot, nolobējot,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis eksministrs, tagad konservatīvu ideju institūta Populares Latvija dibinātājs Edgars Zalāns.

Vaicāts, kur šajā ziņā ir problēma, Zalāns skaidrojis: «Kā tiks pasargāti dati? Godīgi būtu valstij parādīt, kā dati tiks pasargāti, turklāt lielāka jēga būtu, ja deklarācijas sniegtu visi. Un to vajadzētu darīt tā, kā tas notiek pasaulē: VID tev atsūta deklarāciju un ar tās rīcībā esošajiem datiem, kuriem vai nu var piekrist, vai, ja neatbilst patiesībai, jāpalabo! Latvijā VID to nav ieviesis pat attiecībā uz amatpersonām! Veids, kādā likums tika ar skaļiem aplausiem Saeimā pieņemts, ir populistisks un maz atbildīs deklarētajam mērķim. Tie, kas nekad nav neko deklarējuši, kas ēnu ekonomikā darbojušies ar skaidru naudu, nedeklarēsies un darbosies kā līdz šim, un viņiem neviens klāt netiks! Nedeklarējot visus, situāciju nevar kontrolēt. Šī izlases kontrole tiks vērsta pret godīgajiem.»

Edgars Zalāns, kurš šodien, 22.martā, Ministru prezidentam iesniedza demisijas rakstu, otrdien, 23.martā rīko preses konferenci, lai informētu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā paveikto un saviem nākotnes plāniem.

E.Zalāns ministra pienākumus pildīja kopš 2007. gada 8.novembra. Db jau vēstījaa, ka visi četri Tautas partijas ministri – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, veselības ministre Baiba Rozentāle un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pirmdien no rīta ieradās pie premjera, lai iesniegtu demisijas rakstus. Premjers pieņēmis Rozentāles un Zalāna demisijas rakstus, savukārt Segliņa tas jāiesniedz no jauna, jo viņš demisijas rakstā norādījis, ka vēlas atkāpties no Veselības ministres posteņa. Savukārt M. Riekstiņa demisijas rakstu premjers nav pieņēmis līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns Ārlietu ministrs.

Sabiedrībā laiku pa laikam aktualizējas diskusijas par īpaša režīma zonām atsevišķās pašvaldībās un attiecīgi ierobežojumiem transportlīdzekļu satiksmei.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikuma Ministru kabinets ir noteicis skaidru mehānismu, kā pašvaldības, iesaistot vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, var lemt par īpaša režīma zonas statusa piešķiršanu un iekasēt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šajā teritorijā.

Īpaša režīma zonas statusa mērķis nedrīkst būt pašvaldības budžeta papildināšana ar papildus ienākumiem vai pēc iespējas lielāka nodevas apmēra iekasēšana.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Nekādā gadījumā nemainīsim krāsu, un, ja godīgi, man šī diskusija šķiet smieklīga un pat absurda, saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), jautāts, vai sabiedrības nevienprātīgās attieksmes dēļ pret bērnu autobusu pasūtīšanu Tautas partijai tuvajā oranžajā krāsā tiks apsvērta iespēja mainīt krāsu.

Ministrs portālam diena.lv norādīja, ka tehniskā specifikācija konkursā autobusu iegādei mainīta trīs reizes. Vaicāts, vai ir pareizi izvēlēties oranžu krāsu autobusiem priekšvēlēšanu laikā, E.Zalāns noteica: priekšvēlēšanu laiks ir salīdzinoši īss, bet autobusi kalpos vismaz desmit gadus.

Ministrs brīdināja, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), ar savu rezolūciju uzdodot sniegt papildinformāciju par šī iepirkuma sagatavošanu, norisi, pretendentiem noteiktajām prasībām un tehniskajiem parametriem, uzņemas atbildību par to, ka ar šā gada 1.septembri šie autobusi skolām, iespējams, vēl nebūs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.