Bez pasaulē plaši izmantotajām kompānijas Microsoft ražotajām operētājsistēmām un programmām, pastāv arī atvērtā koda jeb opensource programmas, kurām nav nepieciešamas licences. Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma IBSSolutions tehnisko direktoru un valdes locekli Aivaru Akotu, kurš stāsta par sava uzņēmuma pieredzi šādas programmatūras izmantošanā.
Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus, un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?
Uzņēmumā ir 14 darba stacijas, no kurām 6 darbojas ar Linux operētājsistēmu, un arī abi uzņēmuma serveri darbojas ar Linux.
Kāpēc uzņēmumā ar Linux ir aprīkota tikai daļa datoru, bet daļa darbojas ar Windows OS?
Tad, kad mēs iegādājāmies datorus uzņēmuma darbiniekiem, Windows licences jau nāca kopā ar datoru, un visas uzņēmuma darba stacijas, kā arī serveris, bija aprīkotas ar Windows. Tad - intereses pēc - darbā savam datoram paralēli Windows uzliku Linux operētājsistēmu. Pēc aptuveni divām nedēļām pilnībā nonesu nostWindows un paliku pie Linux. Tagad, iegādājoties jaunos datorus, pērkam tos bez licencēm un liekam virsū Linux.
Cik ilgi darbojaties ar Linux un atvērtā koda programmām?
Ar Linux darbojamies samērā nesen - kopš šā gada februāra, taču ar atvērtā koda programmām, kā, piemēram, Open Office un citām, darbojāmies jau iepriekš.
Cik Jūsu uzņēmums ietaupa, lietojot Linux un atvērtā koda programmas?
Tā kā mūsu uzņēmumā ar Linux opertētājsistēmu darbojas sešas darba stacijas un viena no lētākajām Windows licencēm maksā ap 60 latiem, tad tie jau būtu 360 Ls. Un, ja mēs pārietu uz Microsoft (MS) Office, tad mums būtu vajadzīgs MS Word, MS Excel un MS PowerPoint. Ja tā būtu MS Office pamatpakete, kas maksā apmēram 120 Ls, tad tas izmaksātu papildus vēl 1 680 Ls. MS Office ir vajadzīgs uz visām 14 uzņēmuma darba stacijām. Tad kopumā tie būtu apmēram 2 000 Ls.
Kādas ir priekšrocības un kādi ir mīnusi, lietojot Linux un atvērtā koda programmas?
Jauno MS Office pats neesmu redzējis, taču atsauksmes esot labas, protams, ja pieinstalēti visi draiveri.
Kas attiecas uz Linux, ir dažas problēmas, kuras rodas, pieinstalējot datoram dažādas ārējās ierīces, piemēram, printeri. Pašam radās problēma ar printeri - nevarēju atrast failu, kas bija nepieciešams printera palaišanai. Taču pie tās es nevainoju Linux, bet gan pašus ārējo ierīču izstrādātjus, kuri nav parūpējušies par draiveriem citām operētējsistēmām bez Windows.
No subjektīvā viedokļa, manuprāt Linux ir ievērojami ātrāks un vizuāli pievilcīgāks.
Kā ir ar failu savienojamību? Vai negadās problēmas ar to, ka Linux un opensource programmas neatbalsta atsevišķus failus, kuri izveidoti ar Windows aprīkotām darba stacijām?
Nē, problēmu nav. Līdz šim pat nav bijušas problēmas ar dokumentu failiem, kuri satur tekstu ar mīkstinājuma zīmēm. Drīzāk problēmas rodas tiem, kas lieto Windows nevis Linux, kas arī ir iemesls, kādēļ nākotnē varbūt pilnībā pāriesim uz Linux operētējsistēmu.
Vienīgā problēma, kas radusies ir dokumenta formatēšana. Reizēm, atverot dokumentu, kas veidots MS Office, tas izskatās nedaudz dīvaini, taču nekad nav bijis tā, ka dokuments nav salasāms. Tas ir tad, ja dokuments veidots ar MS Office, savukārt, ja dokuments veidots ar Open Office, un mēs to aizsūtam saviem klientiem, kas lieto MS Office, apstrādā to un atsūta atpakaļ, problēmas nekad nav bijušas.
Vai Jūs uzņēmumā speciāli apmācat darbiniekus lietot Linux, jo šo operētājsistēmu pārzin ļoti maz cilvēku?
Mūsu uzņēmumā pārsvarā strādā tehniskie cilvēki, tādēļ atsevišķa Linux profesionāļa, kas uzturētu operētājsistēmas darbību uzņēmumā, palīdzība mums nav vajadzīga. Ja kādam tomēr gadās kāda ķibele, ar kuru pats nevar tikt galā, tad atradīsies kāds, kas to pratīs, bet, ja tomēr nē, tad vienmēr taču ir Google.
Kuras programatūras jomas ir problemātiskākās? Kurām ir sliktas alternatīvas, salīdzinot ar Windows? Kuras ir tās, kas pārspēj Microsoft piedāvājumu?
Protams, Microsoft produktos ir ieguldīti miljoni un tās ir izstrādātas pilnīgāk nekā atvērtā koda programmas, taču, manuprāt, nevajadzētu aprobežoties tikai ar viena ražotāja programmām. Pats personīgi neuzskatu, ka, piemēram, Open Office būtu sliktāks par MS Office. Ja Open Office nav tieši tāds palīgrīks, lai, piemēram, uzvilktu kādu konkrētu līniju, kāds ir MS Office, tad šim rīkam ir alternatīva, un nebūt ne sliktāka.
Domāju, ka problēma slēpjas tajā, ka cilvēkiem radies pieradums pie Microsoft produktiem, kas arī ir būtiskākais šķērslis Linux plašākai izmantošanai. Loģiski domājot, ja cilvēkam, kurš visu mūžu lietojis Linux, pēkšņi būtu jāpāriet uz Windows, rastos tieši tādas pašas problēmas, kā pārejot no Windows uz Linux.
Jūsuprāt, kādiem uzņēmumiem ir visvienkāršāk un izdevīgāk pāriet uz bezmaksas programmatūru?
Tas ir atkarīgs no uzņēmuma vajadzībām. Pastāv, protams, dažas MS programmas, kurām nav tiešas alternatīvas, bet tādu, manuprāt, nav daudz - tad attiecīgi uzņēmumiem, kuriem ikdienā nepieciešams lietot šādas programmas, pāriet uz Linux būtu sarežģītāk. Taču, kā jau minēju lielākā problēma, kas jāpārvar, ir pieradums.
VIEDOKLIS
Pieredzē dalās arī uzņēmuma SIA Datu drošība speciālists Valdis Jurkovskis.
Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?
Faktiski gandriz visi darbinieki izmanto atvērtā koda programmatūru, tai skaitā pat darbinieki, kuri nav saistīti un labi nepārzin IT tehnoloģijas un kuri pat nemāk atšķirt vai uz viņa datora ir ieinstalēts BSD vai Linux. Ja dators ir pienācīgi nokonfigurēts, tad lietotājam ar standarta biroja programmām nav sajūtama būtiska atškirība. Piemēram, ja salīdzinam, kas vairāk atšķiras no Windows Microsoft Office 2003, tad ir nepārprotami redzams ka lielākās atšķirības un grūtāk pāriet ir uz Windows MS Office 2007 nekā uz atvērtā koda Open Office 2.1. Turklāt pēdējā ir universālāka, jo ir pieejama visām operāciju sistēmām.
Cik ilgi darbojaties ar Linux un opensource programmām?
Darbinieku darba pieredze ir vairāk kā 10 gadi, lai gan DATU@DROŠĪBA.LV uzņēmumu grupa ir ievērojami jaunāka un lielā mērā tagad vēl tikai tiek veidota.
Cik Jūsu uzņēmums ietaupa, lietojot Linux un opensource programmas?
Pašā skopākajā konfigurācijā bez 300.- latu katram Windows datoram neiztikt, kamēr atvērtā koda vidē tas viss ir pieejams bez maksas. Bet ietaupīšana nav svarīgākais arguments. Principiālā atšķirība starp atvērtā koda un Windows grupas programmām ir tā ka atvērtā koda vidē visi programmu teksti ir brīvi pieejami un pasaulē ir daudz pētniecības institūti un grupas, kuras ir pārbaudījušas visu plašāk izplatīto atvērtā koda programmu saturu, tamdēļ ir precīzi zināms kā šīs programmas darbojas. Tam pretēji Windows programmu izejas teksti tiek turēti noslēpumā un tikai ļoti šauri ierobežotu personu loks zina kā šis programmas darbojās un kadus uzdevumus tās patiesībā veic. Daži MS Windows ir nosaukuši par lielāko vīrusu, kurš vienotā tīklā un 24/365 režīmā darbina miljoniem datoru un kadus uzdevumus šie datori patiesībā veic, to zina tikai izredzētie. Nevaru komentēt cik šeit ir pārspīlējumu, tomēr ir zinami visai daudzi fakti, kas liek aizdomāties.
Piemēram, daudzu valstu valdības ir atteikušās savās institūcijās izmantot MS Windows tieši tā iemesla dēļ ka nav precīzi zināms kā šīs programmas patiesībā darbojas. Microsoft korporācija gan ir izrādījusi pretimnākšanu un, ja nemaldos, Vācijas un dazu citu valstu valdībām tika dota iespeja ierobežotā apjomā iepazīties ar MS Windows izejas kodiem. Tomēr galvenā problēma ir tā ka arī pats Microsoft pilnībā nekontrolē visu to, kas notiek ar šo programmatūru. Piemēram, ir tā saucamas nulltās dienas ievainojamības, kuras plaši izmanto dažadi finasiāli, politiski, krimināli un citi grupējumi. Arī tikko vērienīgi notikušais kiberkarš pret Igauniju tika veikts izmantojot šādas ievainojamības uz vairākiem simtiem tūkstošu datoriem visā pasaulē. Šie datori pieder parastiem, ikdienas lietotājiem, kuri pat nenojauta ka no viņu datoriem tiek veikts uzbrukums pret Igaunijas prezidentu, premjeru, saeimu, policiju un daudzām citām institūcijām. Drošības jautājumi skar ikvienu arī viszemākajā līmenī. Ne tik vien uzņēmumi - konkurenti viens par otru vāc
datus, bet pat privatpersonas, piemēram, viena amatpersona pret otru privati organizē datu savākšanu un pat dzīvokļu zagļi un cilvēki ar visādām novirzēm vāc savām darbībām nepieciešamo informāciju internetā.
Tas viss pamatā tiek darīts izmantojot MS Windows ievainojamības. Atvērtā koda datori ir nesalīdzināmi drošāki. Ja Windows videi katru dienu tiek atrastas ar vien jaunas un jaunas ievainojamības, tad, piemēram, OpenBSD desmit gadu laikā tika atrastas tikai divas ievainojamibas.
Kādas ir priekšrocības un kādi ir mīnusi lietojot Linux un opensource programmas?
Galveno priekšrocību esmu sīki aprakstījis atbildot uz iepriekšējo jautājumu. Galvenie trūkumi ir tas ka vairumam ir mazāka pieredze darbā ar atvērto kodu un ir vajadzīgi papildus pūliņi, lai šo vidi apgūtu. Ja Microsoft visai vērienīgi gan finansiāli, gan politiski panāk ka skolās un augstskolās pastiprināti tiek izmantotas Windows programmas, tad atvērtā koda programmām nav šāda liela lobija un rezultātā vairumam pietrūkst darba pieredzes ar atvērtā koda programmām un viņi savā darbā un sadzīvē izvēlas Windows programmas.
Kā ir ar failu savienojamību? Vai negadās problēmas ar to, ka Linux un opensource programmas neatbalsta atsevišķus failus, kuri izveidoti izmantojot ar Windows aprīkotām darba stacijām?
Failu dažādo formātu konvertacijas iespējas ir pietiekoši plašas un šeit problēmas nav novērotas. Galvenā problēma kas ir novērota ir tā, ka ir specifiska aparatūra vai programmatūra, kura nav paredzēta atvērtā koda videi un bez Windows to darbināt nevar un tā ir galvenā problēma ar ko jārēķinās. Tie kuri tāda vai citāda iemesla dēļ nav gatavi pāriet pilnībā uz atvērto kodu, tiem labs kompromiss un jūtamu naudas ietaupījumu dos risinājums, kad tiek izmantota MS Windows operāciju sistēma, bet šajā operāciju sistēma tiek darbinātas atvērtā koda programmas. Darbs un datora apkalpe šeit neatšķirsies no Microsoft maksas programmu funkcionalitātes.
Vai Jūs uzņēmumā speciāli apmācat darbiniekus lietot Linux, jo šo OS pārzin ļoti maz cilvēku? Cik ilgu laiku tas prasa - apmācīt vienu darbinieku?
MS Office lietotājs ar OpenOffice ir gatavs stradat uzreiz. Visas funkcijas ir ļoti līdzīgas vai pat identiskas. Līdzigi ir ar daudzam citām programmām, kā piemeram Mozilla Firefox, Thunderbird, uc. Ar atšķirīgākām programmām ir jāmācās tieši tikpat ilgi, cik ilgi ir jāmācās ar jebkuru jaunu programmu. Nevarētu teikt ka opensource
programmām lietotāja interfeiss būtu nedraudzīgāks nekā MS Windows programmām un ka tās būtu grūtāk apgūt. Vienīgās grūtībās nepieredzējušam lietotājam varētu būt atvērtā koda programmu instalēšana, taču arī Windows instalēšanu uzņēmumos parasti neveic ierindas darbinieki, bet gan attiecigi kvalificēti speciālisti, līdz ar to lielas starpības nav.
Cik Jums izmaksā Linux uzturēšana, jo, lai uzturētu Linux nepieciešams kompetents cilvēks, kas perfekti pārzin Linux, un tādu nav daudz?
Daudz nav arī tie, kas perfekti parzin Windows. Windows apkalpe lētāk sanāks mikro uzņēmumiem, kuri vispar neveic datoru apkalpi, iztiek paši vai arī darba savienošanas kartībā par lētu naudu algo vāji kvalificētu speciālistu. Ja uzņēmums ņem specializētas datoru apkalpes firmas pakalpojumus, tad nebūs liela starpība vai tiek apkalpoti Windows vai Linux datori un tā nebūs pasūtītaja problēma vai labi Linux ir administratori ir daudz vai maz. Rēķinot proporcionāli cik Latvijā Windows administratori ir vidēji uz 1000 Windows datoriem un cik proporcionāliatvērtajam kodam, tad atvērtajam kodam administratoru būs ievērojami vairāk.
Kuras programatūras jomas ir problemātiskākās? Kurām ir sliktas alternatīvas, salīdzinot ar Windows? Kuras ir tās, kas pārspēj Microssoft piedāvājumu?
Internetā ir pieejami resursi, kur vienkop ir apkopota plaša informācija kādas Microsoft un citas maksas programmas var aizstāt ar atvērtā koda programmām. Grūtāk būs atrast dažādam specializētām, šauri specifiskām vajadzībām domātās atvertā koda programas, bet atvertā koda progrmmas ir nepārspēts līderis dažādam serveru un tīkla iekārtām. Windows programmatūra serveriem praksē tiek izvēlēta gandrīz vienīgi tajos gadījumos, kad attiecīgajam datoru administrātoram nav pieredzes un zināšanu izmantot atvērto kodu.
Jūsuprāt kāda tipa uzņēmumiem ir visvienkāršāk un izdevīgāk pāriet uz bezmaksas programmatūru?
Jo lielāks uzņēmums, jo vairak tam būtu jādomā par drošiem risinājumiem. Mazajiem uzņēmumiem ja nerūp drošība, tad būtisks būs arī līdzekļu ietaupījums.
