Ekonomiskā krīze un ierobežotie finanšu resursi liek meklēt risinājumus kā padarīt darbu efektīvāku un ļauj atteikties no ierastākiem, bet vienlaikus arī dārgākiem produktiem. Šis ir laiks, kad Latvijas valsts pārvaldes informatīvās sistēmas var spert izšķirošu soli pārejai no ierastā Microsoft Office licenzētā nodrošinājuma uz bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūru (APP).
Tieši krīze ir vispateicīgākais laiks neefektīgu ieradumu maiņai un pārejai uz labāku saimniekošanas modeli.
Faktiski neviens nenoliedz, ka atvērtā pirmkoda risinājumi principiāli neatpaliek no Microsoft produktiem. Galvenās iebildes pārejai uz atvērtajām tehnoloģijām ir šādas: programmatūras nomaiņa, darbinieku apmācīšana un turpmāka sistēmas uzturēšana galarezultātā nekādu ietaupījumu nedos. Šis arguments tiek balstīts uz apgalvojumu, ka neviens nevar sniegt konkrētus aprēķinus, kāds varētu būt ekonomiskais efekts, ja šāda pāreja notiku. Uzrādīt precīzus aprēķinus apgrūtina lielais dažādi interpretējamo faktoru skaits. Piemēram, nav iespējams precīzi aprēķināt cik izmaksā darbinieku apmācīšana darbam ar atvērtajām tehnoloģijām. Microsoft lobisti apgalvo, ka izmaksas ir lielas, taču prakse liecina, ka tās ir nenozīmīgas un darbinieki jaunās tehnoloģijas savu funkciju pildīšanai var apgūt pilnā apmērā dažās dienās. Tas noteikti neaizņem vairāk laika kā pārejot uz jauniem Microsoft produktiem. Piemēram, no XP uz Vista. To pašu var teikt arī par citiem faktoriem, tāpēc visprecīzākais efektivitātes kritērijs ir empīriskā prakse.
Ļoti pamācošs ir Francijas policijas piemērs. Francijas žandarmērija uzsāka pāreju uz APP 2005. gadā, kad pakāpeniski Microsoft Office aizstāja ar Ubuntu Linux. Kad 2006. gadā parādījās Vista versija, Francijas žandarmērija nolēma pilnībā pāriet uz Ubuntu, jo pārejai no XP uz Vista nepieciešama ne mazāks apmācības laiks un resursi kā pārejot uz Ubuntu. Kā ziņojumā Eiropas Komisijai šā gada 10 martā norādīja Francijas žandarmērijas pulkvežleitnants Havjērs Žimārs, tad žandarmērijai ir izdevies savu IT gada budžetu samazināt par 70% un tādejādi kopš 2005. gada ietaupīt ap 50 miljoniem eiro. Viņš uzskata, ka pāreja uz Ubuntu notikusi vieglāk nekā pāreja no XP uz Vista. «Pāreja no XP uz Ubuntu izrādījās ļoti viegla. Lielākās atšķirības ir divas – ikonas un spēles. Spēles nav mūsu prioritāte,» norādīja H. Žimārs. Francijā uz APP daļēji ir pārgājusi Nacionālā Asambleja, kas arī izmanto Ubuntu un zemkopības ministrija, kas izmanto Mandriva Linux.
Šā gada februārī Lielbritānijas valdība pieteica jaunu stratēģiju APP un atvērto standartu izmantošanā. Jaunā stratēģija nosaka pienākumu lietot atvērtos standartus visur, kur nav lētāk lietot komercprogrammatūru un pārskatīt iepirkumu noteikumus, lai APP būtu līdzvērtīgas piedalīšanās iespējas. Viens no lielākajiem un pretrunīgi vērtētajiem pārejas uz APP projektiem ir Minhenes pašvaldības pāreja uz Linux. Šī projekta ietvaros 14 000 darba vietas pārgāja no slēgtās uz atvērto programmatūru. Nelabvēļi šo projektu pamanījās nosaukt par pārāk vērienīgu, ambiciozu un pat minēja kā negatīvo piemēru. Taču tagad ir nepārprotami skaidrs, ka šis runas ir stipri pārspīlētas. Šogad Debconf konferencē šī projekta vadītājs atzina, ka pirms 6 gadiem uzsākot pāreju tika novērtēts, ka Microsoft sistēmas atjaunošana un uzturēšana turpmākajos 5 gados izmaksās aptuveni tikpat kā pāriešana uz Linux un uzturēšana (rēķinot uz 5 gadiem), līdz ar to cenas faktors lēmuma pieņemšanā nebija noteicošais. Par labu Linux izlēma, lai palielinātu pašvaldības IT sistēmas neatkarību, palielinātu potenciālo piegādātāju skaitu (konkurenci) un vairāk atbalstītu vietējo IT tirgu. Pēc 6 gadiem ir redzams, ka pāriešana uz Linux ieskaitot uzturēšanas izmaksas ir ļāvusi ietaupīt vairāk nekā par 50% nekā palikšana pie Windows. Lai arī naudas taupīšana nebija un arī nav galvenais projekta dzinulis, reālais ietaupījums ir ap 4 miljoni eiro gadā.
Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā ir sekmīgi piemēri, kas liecina par atvērto tehnoloģiju priekšrocībām. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kur jau trīs gadus gandrīz 1000 datoru darbojas ar APP. No VSAA puses nav dzirdētas nekādas runas par sarežģījumiem ar kuriem sabiedrību ierasti baida Microsoft atbalstītāji.
Tendence pāriet no Microsoft uz APP ir vērojama visa pasaulē un Latvijai nevajadzētu baidīties kādreiz arī iet vēstures avangardā.
