Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Slēdzot līgumu par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma īstenošanu, plānots paredzēt sankcijas darbu nepildīšanas vai aizkavēšanās gadījumā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa skaidroja, ka abu sarunu procedūras dalībnieku - pilnsabiedrības «Inčukalns Eko» un AS «A.C.B.» - iesniegtie projekti ir sadalīti posmos. Šāds iedalījums ļāvis noteikt arī iespējamās sankcijas darba nepildīšanās vai aizkavēšanās gadījumā, teica Koļegova.

Uz komisijas deputātu jautājumiem par šīm sankcijām Koļegova gan nebija gatava sniegt detalizētas atbildes, bet deputāti pauda vēlmi ar tām iepazīties pirms līguma noslēgšanas nākamā gada janvārī, neraugoties uz tā ierobežotās pieejamības statusu.

Koļegova norādīja, ka ar abu pretendentu projektiem iepazinušies arī Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti, kuri tos novērtējuši kā izpildāmus.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Projekta «Vēsturiski piesārņoto vietu »Inčukalna sērskābā gudrona dīķi« sanācija, II posms» ietvaros šā gada jūnijā SIA «Cemex» rūpnīcā tika sadedzinātas pirmās kravas apstrādātā sērskābā gudrona materiāla no Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem, informē Valsts vides dienests.

Ciešas savstarpējas sadarbības rezultātā starp SIA «Cemex» un sanācijas darbu veicēju ir sagatavota atbilstoša receptūra gudrona pārstrādei kurināmajā.

SIA «Cemex» pārstāvji apliecina, ka pirmās alternatīvā kurināmā NPS* kravas ir sadedzinātas cementa rūpnīcā Brocēnos.

Visā projekta īstenošanas laikā tiks turpināta neitralizētā materiāla pielāgošana SIA «Cemex» tehnoloģiskajiem un kvalitātes parametriem. Lai nodrošinātu turpmāku sagatavotā materiāla atbilstību kvalitātes rādītājiem, pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» sērskābā gudrona Dienvidu dīķa teritorijā ir ierīkojusi laboratoriju sagatavotā gudrona testēšanai un pārbaudei, pirms kurināmais tiek izvests ārpus teritorijas.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, tādējādi novēršot piesārņojuma nonākšanu augsnē un gruntsūdeņos.

Kopumā projekta rezultātā saimnieciskajā apritē atgriezti ~ 8,4 hektāri zemes. Sanācijas projekts noslēdzies 2023.gada decembrī.

Vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma rezultātā atjaunoti 5 ha zemes platības (tajā skaitā abu piesārņojuma avotu (dīķu) teritorija, kurā veikti sanācijas darbi). Tāpat projekta laikā, cementa ražošanas procesā, kopumā sadedzinātas ~ 49 000 tonnas sekundārā kurināmā, kas iegūts no bīstamajiem gudrona atkritumiem.

Sākot ar 2024.gadu, tiek uzsākta projekta pēc uzraudzība, kas turpināsies turpmākos piecus gadus. Kā arī, VVD, 30 gadus pēc projekta pabeigšanas, turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu, izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēc sanācijas monitoringa sistēmu.

Valsts vides dienests (VVD) Inčukalna novada iedzīvotājus un citus ieinteresētos otrdien aicināja uz Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu norises publisko pasākumu.

Tā laikā sanācijas darbu veicēji pilnsabiedrība Inčukalns EKO izrādīja, kā notiek gudrona sagatavošana nosūtīšanai uz SIA Cemex ražotni Brocēnos. Vispirms sērskābais gudrons ar ekskavatoriem tiek izsmelts no dīķa un transportēts uz šim mērķim speciāli izbūvētu novietni, kur tas tiek neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Samaisot neitralizētā gudrona masu ar skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais, ko transportē uz SIA Cemex rūpnīcu Brocēnos, lai izmantotu cementa ražošanā, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.

Iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz pasākumu, pievērsa VVD vadības uzmanību ap sērskābā gudrona dīķa teritoriju augošajiem kokiem, daļa no kuriem ir sākusi kalst. Priežu dzeltēšanas iemesls varētu būt saistāms gan ar šā gada karstajiem laika apstākļiem, gan ar sanācijas darbiem sērskābā gudrona dīķa teritorijā. Inčukalns EKO informēja, ka sanācijas darbu sākuma posmā, veicot eksperimentus ar dažādiem neitralizācijas materiāliem, tika konstatēts, ka no neitralizācijas angāra izplūst sēra dioksīds. Tika veiktas darbības, lai novērstu sēra dioksīda izplatīšanos ārpus angāra. Papildus veiktajām darbībām VVD ir lūgusi Inčukalns EKO turpmāk pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei sanācijas darbu laikā.

AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» ir pārsūdzējusi Valsts vides dienesta (VVD) izdotos lēmumus saistībā ar Zemgalē piesārņotajām ceļmalām, tādējādi dienests uzskata, ka uzņēmums apzināti novilcina procesa izskatīšanu un piesārņoto vietu sakopšanu.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, uzņēmums ir pārsūdzējis VVD lēmumus par piesārņojošās darbības operatoru un par neatliekamo pasākumu veikšanu un sanācijas plāna izstrādāšanu.

«VVD uzskata, ka «Biolars» sākotnēji maldināja gan VVD, gan sabiedrību, publiski paužot apņēmību piesārņojumu likvidēt un saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu. Šobrīd ir skaidrs, ka ar šādu retoriku uzņēmums ir centies tikai mazināt spriedzi, kas tobrīd bija sabiedrībā,» sacīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, «iespējams, piesārņotā grunts ar laiku varētu pašattīrīties, bet sakopšanas darbu novilcināšana rada reālus zaudējumus lauksaimniekiem, kuri, lai izslēgtu jebkādus piesārņojuma riskus, nevar pilnībā izmantot saimnieciskajai darbībai skartās teritorijas.»

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

No darba aizgājusi Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, turklāt, kā noskaidroja aģentūra LETA, dienestu sagaida būtiskas pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Baklāne-Ansberga izbeidza darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata. VARAM izsaka pateicību Baklānei-Ansbergai par ieguldīto darbu dienesta attīstībā, aizvadot amatā vairāk nekā četrus gadus.

Tikmēr no 12.augusta VVD ģenerāldirektora pienākumus uz laiku uzdots pildīt VARAM valsts sekretāra vietniekam vides aizsardzības jautājumos Andrim Ķēniņam.

Ķēniņš pienākumus pildīs līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks izraudzīts jauns VVD ģenerāldirektors.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Baklāne-Ansberga, vienošanās parakstīta jūlijā. Tā notikusi pēc ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvas, pamatojoties uz pušu atšķirīgo izpratni par iestāžu kompetencēm un pārmaiņu ieviešanas procesiem.

Līdz šim neviens pašvaldību siltumapgādes uzņēmums nav pieteicis izmaiņas piesārņojošās darbības atļaujā, aktīvāk to dara rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, vairumā gadījumu izvēloties pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielu, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Esošā un vēl gaidāmā enerģētiskā krīze likusi uzņēmumiem domāt par nepieciešamību pāriet uz citu siltumenerģijas ražošanas veidu.

VVD rīcībā esošie dati liecina, ka par pārmaiņām sadedzināšanas iekārtu darbībā laikus domā un atļauju grozījumus kopš gada sākuma iesnieguši 14 operatori. Līdz šim atļaujas grozītas sešiem komersantiem, bet astoņiem uzņēmumiem atļauju grozījumi vēl tiek izskatīti. Uzņēmumu vidū ir pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, ceļu būves un citi ražošanas uzņēmumi.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga skaidro, ka pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielas apkures katliem kā risinājumu saskata ne mazums uzņēmumu. Vērtējot dīzeļdegvielas kā kurināmā tvertņu izbūvi, galvenie vides riski, kuri jāņem vērā pirms darbības sākšanas, ir iespējams grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojums, ja tvertnei vai aprīkojumam rodas noplūde vai sūce.

Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma komisija 2018. gada 16. janvārī pieņēma lēmumu piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības SIA Geo Consultants iepirkuma Vēsturiski piesārņotās vietas Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšanas un sanācijas darbu inženiertehniskā uzraudzība ietvaros, informē VVD.

Piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu, kas atbilst visām slēgta konkursa nolikumā iekļautajām prasībām. SIA Geo Consultants piedāvātā pakalpojuma cena ir 1 236 000, 00 EUR (bez PVN), bet Geocoma Marcin Chalecki piedāvātā pakalpojuma cena ir 1 494 440, 00 EUR (bez PVN).

Abu pretendentu piedāvājumi atbilst visām slēgta konkursa nolikumā iekļautajām prasībām. Iepirkuma komisijas pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Jau ziņots, ka dīķu sanācijas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība Inčukalns Eko, kuras piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Saskaņā ar uzņēmuma piedāvājumu, sanācijas darbi tiks sākti nekavējoties pēc līguma slēgšanas, kas paredzēta janvāra beigās vai februāra sākumā.

Eiropas Komisija apstiprinājusi finanšu ieguldījumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrās kārtas projektā, kur tā īstenošanai kopumā paredzēti vairāk nekā 29 miljoni eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējot 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta otrā posma īstenošanā, izmantojot ERAF līdzfinansējumu, paredzēta Dienvidu dīķa sanācijas pabeigšana, Ziemeļu dīķa sanācija, sanācijas darbu uzraudzība, inženiertehniskie pakalpojumi un projekta vadība.

Līdz 2023. gada nogalei plānots atjaunot 2,5 ha zemes, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, ko varēs iesaistīt saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 7 - 9 ha. Šo platību varēs, piemēram, izmantot kā meža zemi.

Projekta iesniedzējs ir Valsts vides dienests - tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju, savukārt atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Valsts vides dienests (VVD) turpmāk konsultēs arī videokonferences formātā, nostiprinot savā darbā principu "Konsultē vispirms!", aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD konsultāciju iespējams saņemt par atļauju, licenču, tehnisko noteikumu un citu līdzīgu dokumentu izsniegšanu. Pirms iesnieguma atļaujas saņemšanai VVD sniedz konsultāciju par plānotās darbības pieļaujamību atbilstoši normatīvajiem aktiem, par iesnieguma aizpildīšanas kārtību vai atļaujas saņemšanai nepieciešamo informāciju.

Videokonsultāciju ir iespējams saņemt arī atļaujas sagatavošanas laikā, ja tiek pieprasīta papildinformācija. Šādos gadījumos VVD sniedz skaidrojumu par iesniegumā konstatētajiem trūkumiem, konsultāciju par pieprasītās papildinformācijas saturu vai sagatavošanas kārtību, plānotās darbības pieļaujamību.

Pēc atļaujas vai atteikuma izdot atļauju pieņemšanas, VVD sniedz skaidrojumu par pieņemtā lēmuma pamatojumu vai izvirzītajiem nosacījumiem, plānotās darbības pieļaujamību citā vietā vai veidā, kā arī citiem VVD kompetencē esošiem jautājumiem.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.