Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Šā gada 2.novembrī Rīgā, Skanstes ielā 33, tiks atklāts atjaunotais Volvo autosalons. Autocentra atjaunošanā ieguldītais investīciju apjoms sasniedz 870 000 eiro, informē Mūsa Motors Rīga sabiedrisko attiecību konsultante Inese Lukaševska.

«Mūsu mērķis ir būt starp trīs pārdotākajiem premium klases auto zīmoliem Latvijā,» uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā Roberts Ozoliņš.

Atjaunotajā Volvo salonā tiks veikta tikai jaunākās markas Volvo automašīnu tirdzniecība, rezerves daļu un aksesuāru tirdzniecība, kā arī nodrošināts augstākās klases serviss atbilstoši jaunajam VPS (Volvo personal service) standartam. Kā uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā, Roberts Ozoliņš, pēdējo gadu laikā Volvo zīmols būtiski mainās, attiecīgi līdzi ir jāmainās arī klientu apkalpošanas videi, paradumiem, sajūtām un pieredzei, ko klients gūst, apmeklējot salonu.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Rīgā, Skanstes ielā 33, atklāts atjaunotais Volvo autocentrs, kurš tapis atbilstoši jaunajam Volvo Retail Experience standartam.

«Vēlamies apliecināt, ka Volvo ir citāda, taču līdzvērtīga izvēle vācu premium klases auto zīmoliem. Tāpēc uzskatām, ka izvirzītais mērķis iekļūt Top 3 pārdotāko premium klases auto zīmolu vidū ir sasniedzams jau tuvāko gadu laikā,» uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā Roberts Ozoliņš.

Autosalona kopējā platība ir gandrīz 700 m2. Salons pieredzējis ievērojamas izmaiņas un uzlabojumus dizaina, plašuma un funkcionalitātes ziņā. Pārmaiņas ir skārušas ne tikai autosalona ārējo izskatu, bet arī servisa darbu. Autocentrā būs pieejamas vairākas specializētās zonas. Vienlaikus paredzēts, ka salonā izvietotās automašīnas tiks aprīkotas ar atbilstošas jaudas elektrības pieslēgumu, kas ir saistīts ar Volvo paziņojumu līdz 2025. gadam saražot miljonu ar elektrību darbināmu vai hibrīda automobiļu.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Auto daļu mazumtirgotājs SIA «Inter Cars Latvija» 2017. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 89,949 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,743 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn SIA «Inter Cars Latvija» apgrozījums pieauga par 13,930 miljoniem eiro jeb 18,3%, bet uzņēmuma tīrā peļņa pieauga par 20,5%.

Uzņēmums 2017. gadā saglabāja līderpozīcijas autodaļu tirdzniecības nozarē, sacīts «SIA Inter Cars Latvija» gada pārskatā. Apgrozījuma pieaugumu par 11,7 miljoniem eiro nodrošināja tirdzniecības pieaugums Latvijā, bet preču tālākpārdošana uz radniecīgajām sabiedrībām Lietuvā un Igaunijā palielināja apgrozījumu par 2,2 miljoniem eiro.

SIA «Inter Cars Latvija» gada pārskats liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi Latvijā pagājušajā gadā veidoja 49,182 miljonus eiro, preču tālākpārdošana uz Lietuvu ienesa 30,271 miljonu eiro, bet uz Igauniju - 9,597 miljonus eiro. Uzņēmums tirgo preces tālākpārdošanā arī uz citām valstīm, taču izņemot Poliju, no kuras ieņēmumi pērn veidoja 833 tūkstošus eiro, tālākpārdošana uz citiem tirgiem ir maznozīmīga.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Lai gan pasaules autotirgū vērojama stagnācija un pat lejupslīdes tendences, Ķīnas kompānijai «Geely» piederošais Zviedrijas luksusa automobiļu zīmols «Volvo Cars» šā gada pirmajā pusē pārdevis rekorddaudz spēkratu.

Janvārī-jūnijā pārdoti 340 286 «Volvo» automobiļi, kas ir par 7,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, savukārt pārdošanas ieņēmumi aplūkotajā periodā pieauguši par 5,9% - līdz 130 miljardiem Zviedrijas kronu (12,4 miljardiem eiro).

Vienlaikus operacionālās peļņas iespējas ierobežoja spiediens uz cenām un ASV noteiktie ievedmuitas tarifi. Kompānija ir īstenojusi izmaksu kontroles pasākumus, kuru ietekme būs jūtama šā gada otrajā pusē.

«Volvo Cars» operacionālā peļņa gada izteiksmē samazinājusies par nepilniem 30% - līdz 5,5 miljardiem Zviedrijas kronu.

Pērn «Volvo Cars» sasniedza visu labu labāko automašīnas pārdošanas rezultātu - vairāk nekā 600 tūkstoši gada laikā pārdotu automašīnu, lai gan peļņu ietekmēja ASV tirdzniecības karš ar Ķīnu un Eiropas Savienību.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", piektdien paziņoja, ka atjaunos ražošanu Zviedrijas un Beļģijas rūpnīcās, kurās koronavīrusa krīzes dēļ tikusi apturēta darbība.

Ražošanu šajās rūpnīcās paredzēts atjaunot pirmdien.

"Volvo Cars" norāda, ka ražošanas apjoms Gēteborgas un Gentes rūpnīcās tiks pielāgots pašreizējam pieprasījuma līmenim.

"Mums ir atbildība pret mūsu darbiniekiem un piegādātājiem atjaunot ražošanu tagad, kad to ļauj situācija," skaidro "Volvo Cars" vadītājs Hokans Sāmuelsons.

Uzņēmums 11.maijā arī paredzējis atjaunot darbību ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnā. "Volvo Cars" jau iepriekš atjaunoja darbību Ķīnas rūpnīcās, kas ilgu laiku bija slēgtas koronavīrusa izplatības dēļ.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Volvo XC40 ir tipisks pilsētnieks ar kompaktu izmēru un apņēmību izpildīt ne tikai to, kas pienākas urbānajai videi paredzētam auto

Eiropas gada auto 2018 tituls ir apstiprinājums tam, ka šī auto talanti ir pamanīti. Skaidrs ir arī tas, ka šis prestižais tituls automātiski nenozīmē to, ka auto ir bez grēka. Tādu XC40 ir pietiekami daudz, taču apsveicami, ka Volvo ir ielecis iepriekš neapgūtā auto segmentā, un pirmais iznāciens ir izdevies gana veiksmīgs.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Visādi jancīgi kloķīši, podziņas, drēbju un somiņu pakaramie, speciāls salvešu slēpnis automašīnas salonā un citi kičīgi labumi patiks sievietēm. Arī pēc pašmāju Volvo tirgotāju novērojumiem, XC40 pamatauditorija ir daiļais dzimums, kas, neraugoties uz solīdo cenu, slēdz draudzību ar mazāko Volvo krosoveru. Patrāpoties arī pretējais dzimums, taču visbiežāk tie esot mākslinieciskas novirzes profesiju pārstāvji ar īpašu dzīves uztveri.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Zviedru ražotājam Volvo jaunākā modeļa Volvo S60 debija nav tikai kārtējā paaudžu maiņa

Būtisks pagrieziens modeļa attīstībā ir tas, ka pirmo reizi S60 modelis tiks ražots otrpus okeānam, Volvo Cars pirmajā ASV ražotnē Čarlstonā, Dienvidkarolīnas štatā. Otrkārt, jaunākās paaudzes Volvo S60 ir pilnībā atteicies no dīzeļmotoriem, paļaujoties tikai uz hibrīda un divu litru četrcilindru benzīnmotoru atbalstu. To pavisam būs trīs – T4 ar 190 ZS, T5 ar 250 ZS un T8 Twin Engine hibrīds ar 390 ZS lielu jaudu. Visām versijām standartā piesaistīts moderns astoņpakāpju automāts. Visbeidzot tas, ka Volvo S60 modelis turpina savu dzīvi, ir vēstījums, ka Volvo joprojām negrasās padoties vācu BMW, Audi un Mercedes. Tas ir gana drosmīgs lēmums, it īpaši zinot, ka šajā segmentā vācu zīmolu ražotie modeļi joprojām tiek uzskatīti par labākajiem.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Mūsa Motors Rīga (MMR) salonā prezentēts Volvo jaunākais veikums – premium klases krosovers XC 40, kas pārdošanā nonāks 2018.gada sākumā, informē zīmola pārstāvis Latvijā un MMR direktors Roberts Ozoliņš.

«To, cik dinamisks ir šis segments, apliecina arī pašreizējais pieprasījums pēc jaunā XC40. Pirmais šīs sērijas Volvo no konveijera rūpnīcā Ģentē, Beļģijā noripoja pavisam nesen – 22.novembrī, un tad jau bija saņemti 13 tūkstoši šā auto pieteikumi iepriekšējā pasūtīšanā,» skaidroja R.Ozoliņš.

Līdz ar XC40 pievienošanu lielāko apvidus auto saimei - XC60 un XC90 - Volvo Cars ir izveidojis pilnīgu globālo krosoveru jeb SUV auto līniju.

Vispirms pārdošanā nonāks benzīna četru cilindru T5, kas 100 km ātrumu attīsta 6,5 sekundēs, tā maksimālā jauda ir 252 ZS, un D4 ar dīzeļmotoru, kas 100 km attīsta 7,9 sekundēs, maksimālā jauda - 190 ZS. Auto svars atkarībā no komplektācijas var būt 1684-1733 kg. Plānots, ka vēlāk 2018.gadā XC40 klāstu papildinās priekšpiedziņas versija un elektroauto.

Autoražotājs "Volvo Cars" prezentējis "S90" sedana un "V90" universāļa atjauninātas versijas. Jaunumu vidū – uzlabots ārējais dizains un pilnībā jauna "Bowers & Wilkins" audiosistēma.

"Volvo" 48 voltu Mild Hybrid spēka piedziņas izvēles iespējas tagad ir pieejamas ikvienam "Volvo" modelim, vēl vairāk nostiprinot uzņēmuma elektrificēto piedāvājumu.

Ārējā dizaina jomā "Volvo" dizaineri ieviesuši vairākus uzlabojumus gan "S90" un "V90" priekšgalā, gan aizmugurē, tostarp jaunus miglas lukturus, jaunu spoilera dizainu un jaunu, zemāku priekšējo bamperi.

"V90" modelim visizteiksmīgākais jauninājums ir pilnībā jauns aizmugures lukturu dizains, tostarp pilnībā ar LED aprīkoti raksturīgie lukturi un sekvenciāls pagriezienu virzienrādītājs. Jaunu ārējā dizaina krāsu piedāvājums un riteņu disku izvēle vēl vairāk uzlabo personalizācijas iespējas.

Zviedrijas autobūves uzņēmumam «Volvo Cars Corp.», kas pieder Ķīnas autoražotājam «Zhejiang Geely Holding Group», nācies atlikt akciju pārdošanas plānus, ņemot vērā aizvien pieaugošajām bažām par ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu, pirmdien pavēstīja kompānijas vadītājs Hokans Sāmuelsons.

«Volvo Cars» akciju sākotnējo publisko piedāvājumu bija paredzējis īstenot līdz šī gada beigām.

Taču uzņēmumam nācies atcelt šos plānus saistībā ar bažām par pieaugošo tirdzniecības saspīlējumu ASV un Ķīnas starpā.

«Tirdzniecības jautājumi mums ir nozīmīgi, jo tie ietekmē automašīnu transportēšanu starp Ķīnu un ASV,» norāda Sāmuelsons.

«Volvo Cars» automašīnu tirdzniecības apjoms Ķīnā pērn pieauga par 25,8% un pārsniedza 114 000 vienību. Kompānija, kas eksportē automobiļus no Ķīnas ražotnēm un ASV, bija ieplānojusi eksportēt uz Ķīnu no rūpnīcām Dienvidkarolīnā, taču tirdzniecības karu dēļ šie plāni ir atlikti.

«Geely» Zviedrijas autoražotāju 2010.gadā iegādājās no ASV autobūves koncerna «Ford Motor Co.».

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m² lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Zviedrijas autobūves uzņēmums «Volvo Cars», kas pieder Ķīnas autoražotājam «Zhejiang Geely Holding Group», trešdien paziņoja, ka pasaulē atsauks 167 000 automobiļu, tādējādi šim dažu pēdējo nedēļu laikā esot jau otram atsaukumam.

Šis atsaukums aptver 2018. un 2019.gada «XC60» modeļus, kuros konstatēta defektīva komponente elektriski vadāmos bagāžas nodalījumu vākos.

«Aukstos laikapstākļos bagāžas nodalījuma vāka pacelšanas mehānisms var atdalīties, izraisot troksni vai funkcionēšanas problēmas,» skaidro uzņēmums.

«Volvo Cars» ietekmētajiem automobiļiem nepieciešamos remontdarbus veiks bez maksas.

Jau ziņots, ka «Volvo Cars» pirms divām nedēļām pasaulē izziņoja 200 000 dīzeļautomobiļu atsaukumu saistībā ar defektīvām degvielas padeves caurulēm.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.