Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu, situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana. 2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 826 eiro, Latvijā 575 eiro, bet Lietuvā - 554 eiro.

Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% — lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo 6 gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008. gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

Zivsaimniekiem šogad būs pieejami 30 miljoni eiro, uzņēmējiem jāsasparojas

Projektu iesniegumus septiņos pasākumos, kuros atbalsts tiks sniegts investīcijām zivsaimniecībā, sāks pieņemt no 19. februāra.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), turpinās Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam īstenošana, arī šogad nodrošinot publisko atbalstu investīcijām zivsaimniecībā – ražošanas attīstībā, inovāciju izstrādē, ūdens vides resursu ilgtspējā u.c. Kopumā zivsaimniekiem 2018. gadā būs pieejami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits sarunā ar DB norādīja, ka jau pērn tika izsludinātas vairākas kārtas, kur pieteikumu aktivitāte bija aptuveni 50%, līdz ar to daļa naudas netika apgūta. Savukārt pievienotās vērtības pasākumā iesniegto projektu finansējums pārsniedza pieejamo. Viņš paredz, ka šogad pretendentu aktivitāte varētu būt vēl mazāka, jo, piemēram, zivju apstrādes uzņēmumi saskaras ar kredītu pieejamības problēmu. Voits uzskata, ka nauda būtu jāpārdala par labu tiem pasākumiem, kam naudas trūkst.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

No šā gada 3.septembra līdz 5.oktobrim būs atvērta projektu pieņemšanas kārta apakšpasākumā Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, informē Lauku atbalsta dienests.

Šī apakšpasākuma mērķis ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību.

Atbalsta pretendents atbalsta saņemšanai ir eksistējoša mazā lauku saimniecība – saimnieciskās darbības veicējs: fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Lai saņemtu atbalstu, pretendents sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju sagatavo projekta iesniegumu, kas ietver darījumdarbības plānu. Darījumdarbības plānu sagatavo 2 līdz 4 kalendāra gadus ilgam laika posmam. Konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts ir publiskots LAD mājaslapā. Jāņem vērā arī nosacījumi, ka, lai saņemtu atbalstu, kopējā īpašumā esošās vai nomātās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 50 hektāru, iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vai apgūtas lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā (ja tā nav iegūta, tad tas jāizdara darījumdarbības plāna īstenošanas laikā) un citi nosacījumi. Par tiem plašāku informāciju var lasīt LAD mājaslapā.

Attīstības finanšu institūcija Altum biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā, informē Altum.

Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%.

Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

2016. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 827 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 5,3 %, turklāt pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0 % gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1 %.

2016. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus 

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.