SIA “Biļešu serviss” 27.martā iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB) iesniegumu, kurā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lēmumu par atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarētāju – SIA “Biļešu paradīze”.

SIA “Biļešu serviss” iesniegumā UIB norāda, ka SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums ir nepamatoti lēts, LNKC acīmredzami kļūdaini vērtējis SIA “Biļešu paradīze” finanšu piedāvājumu un nesniedz SIA “Biļešu serviss” informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos. Ja LNKC būtu ievērojis Publiskā iepirkuma likuma (PIL) 37.panta otrās daļas 2.punkta, 41.panta pirmās daļas un 53.panta prasības piedāvājumu vērtēšanas gaitā, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtu noraidāms un SIA “Biļešu serviss” ar lielāku piešķirto punktu skaitu būtu ieguvis tiesības slēgt Konkursa iepirkuma līgumu.

Dziesmu un deju svētku biļetes tirgos Biļešu paradīze 

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu...

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine skaidro, ka iesniegumā UIB norādīti vairāki faktori: "Viens no tiem - konkursa uzvarētāja piedāvājums ir nepamatoti lēts, vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti par EUR 0,00, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. Piemēram, SIA “Biļešu paradīze” savā piedāvājumā EUR 0,00 cenu norādījis tādās sadaļās, kā: - Biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas (Kritērijs D),- Izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas (Kritērijs E),- Biļešu un ielūgumu sagatavju cena (izdrukas un elektroniskā veidā ar vai bez norādītas vērtības (cenas)) (Kritērijs G).Citiem vārdiem sakot, par velti piedāvā šajās finanšu piedāvājuma pozīcijās algojamo personālu un aprakstītās darbības. Acīmredzams, ka EUR 0,00 cena šajos kritērijos nespēj segt kaut minimālākās darba spēka izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar darbinieku sociālo aizsardzību un tiesībām. Šāda nepamatoti lēta cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus un ir pamats piedāvājuma noraidīšanai PIL 53. panta ceturtās daļas kārtībā. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem kritērijiem, kur nav iekļautas izmaksas jeb piedāvājumā norādītā cena ir EUR 0,00 – izbraukuma tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai, biļešu un ielūgumu sagatavju sagatavošanai.

Pie tam, vairākās sadaļās norādot cenu EUR 0,00, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtībā “salauž” konkursa uzvarētāja noteikšanai paredzēto matemātisko formulu, kura acīmredzami nav paredzēta gadījumam ar EUR 0,00 cenu, kā rezultātā visi citi piedāvājumi neatkarīgi no to summas ir vērtējami ar 0 punktiem, kas nav samērīgi. Tādā veidā ir pārkāpts PIL 2. panta 2. punktā nostiprinātais un IUB un tiesu praksē regulāri konkretizētais vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāpat SIA “Biļešu serviss” nav saņēmis pieprasīto informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos.”

Izvērtējot visus faktorus, SIA “Biļešu serviss” iesniedzis UIB lūgumu atcelt atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” rezultātus un atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu uzvarējis tirgotājs "Biļešu paradīze", informēja LNKC pārstāve Linda Ertmane.

Iepirkumam bija pieteikušies divi pretendenti - SIA "Biļešu paradīze" un SIA "Biļešu serviss". "Biļešu paradīzes" piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Ertmane norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, pēc uzvarētāja paziņošanas desmit dienu laikā pretendenti var apstrīdēt rezultātus. Ja tas nenotiks, LNKC parakstīs līgumu un uzsāks gatavošanos XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju biļešu tirdzniecības procesa nodrošināšanai aprīlī.

Jau rakstīts, ka iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts, jo "Biļešu serviss" bija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja atsevišķus iepirkuma nolikuma nosacījumus. IUB atzina, ka LNKC ir tiesības prasīt nepieciešamos kvalitātes kritērijus, līdz ar to sūdzība tika noraidīta.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Biļešu tirgotāja SIA "Biļešu serviss" īpašnieks Igaunijas "Piletilevi Group" iegādājies vairākuma daļas divās Polijas biļešu tirdzniecības kompānijās - "Kicket" un "Biletomat", informē kompānijā.

Līdz ar šo darījumu "Piletilevi Group" piederēs 77% akciju iegādātajos uzņēmumos, bet kompānijas līdzdalības apmērs līdz 2026.gadam pieaugs līdz 83,8%.

Darījumam piesaistīts SEB aizdevums. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījums noslēgts 30.aprīlī Polijas galvaspilsētā Varšavā.

"Piletilevi Group" līdzīpašnieks un izpilddirektors Svens Nūtmans norāda, ka šobrīd lielākās ieguldītās investīcijas Piletilevi Group vēsturē dos iespēju apvienotajam uzņēmumam Polijā tuvākajā laikā kļūt par tirgus līderi. "Šobrīd mūsu uzdevums ir efektīvi savienot iegādātos uzņēmumus un mūsu esošo uzņēmumu GoOut Poland, lai Piletilevi Group un jauno partneru labākie tehniskie risinājumi un funkcionalitāte pēc iespējas ātrāk sasniegtu visus mūsu klientus," sacīja Nūtmans.

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētā investīciju kompānija «UP Invest» iegādāsies biļešu tirdzniecības operatoru «Baltic Ticket Holdings» (BTH), kam pieder arī «Biļešu Serviss» Latvijā.

«UP Invest» valdes loceklis un izpilddirektors Svens Nūtmans sacīja, ka investīcijas mērķis ir vēlme paplašināties līdz šim neiekarotā uzņēmējdarbības jomā.

«Uzskatām, ka biļešu aprites tirgum ir paplašināšanās potenciāls Baltijas valstīs un Baltkrievijā, kur pašlaik darbojas BTH. Mēs arī augstu vērtējam kompānijas neseno attīstību un valdes ieguldījumu,» teica Nūtmans.

Viņš piebilda, ka sarunas bijušas saspringtas, bet abas puses ir apmierinātas ar darījumu. Puses vienojušās darījuma summu neatklāt. BTH pašreizējā vadība turpinās darbu.

Igaunijas kompānija «Baltic Ticket Holdings» dibināta 2007.gadā, sākotnēji tā pārvaldīja «Piletilevi» Igaunijā un «Biļešu Serviss» Latvijā. 2016.gadā BTH grupai pievienojās «Bilietai» Lietuvā un «Kvitki» Baltkrievijā.

Autotransporta direkcija atkārtotā konkursā par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izstrādi, uzturēšanu un izmaiņu pieprasījumu realizāciju noslēgusi līgumu ar SIA "Codex", kuras piedāvātā līgumcena bija 557 600 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Kā norādīja direkcijā, sistēmu paredzēts izstrādāt apmēram desmit mēnešu laikā, lai iekļautos sākotnējos plānos to ieviest jau šogad, lai gan konkursa nolikumā teikts, ka papildu četri mēneši tiek atvēlēti sistēmas pieņemšanai un ieviešanai produktīvajā lietošanā.

Tāpat sistēmas uzturēšanas termiņš, kura laikā var tikt veiktas izmaiņas pieprasījumu realizācijā, ir 36 mēneši no brīža, kad ir parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts par sistēmas izstrādes noslēgšanu.

Iepirkumam pieteicās kopumā sešas kompānijas, tostarp "Codex", kuru piedāvājums bija finansiāli lētākais. Pirms iepirkuma kā paredzamo līgumcenu Autotransporta direkcija bija noteikusi 650 000 eiro.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Apvienojoties vietējām rīcības grupām, Pierīgas pašvaldībām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, noslēgts sadarbības līgums ar mērķi attīstīt vienotu, konkurētspējīgu tūrisma produktu piedāvājumu vietējiem un ārvalstu tūristiem ap galvaspilsētu Rīgu

Pašvaldības un vietējās rīcības grupas vienojušās par kopīgu, mērķtiecīgu LEADER sadarbības projekta Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums īstenošanu. Projektu īsteno sešas vietējās rīcības grupas – biedrība Pierīgas partnerība, biedrība Partnerība Daugavkrasts, biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied zeme, biedrība Stopiņu un Salaspils partnerība un Gaujas partnerība, kā arī 14 Rīgas apkārtnes novadi – Babītes, Olaines, Mārupes, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ogres, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Ķeguma un Lielvārdes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) ir saņēmusi tiesas lēmumu par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Divu gadu laikā kopš 2020. gada, kad RMS vērsās ar lūgumu pie Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (RS) paaugstināt apakšuzņēmuma līgumā noteikto pakalpojuma cenu, kā to paredz noslēgtā līguma noteikumi, uzņēmuma kopējie zaudējumi ir sasnieguši vairāk nekā 4,45 milj. eiro.

Šo deviņu gadu laikā, no 2013. gada 1. maija līdz šī gada augustam, kad Rīgas pilsētas maršrutos sāka kursēt pirmie RMS ekspresbusi, uzņēmums ir pārvadājis 75,5 milj. pasažierus, kuri dodoties savās ikdienas gaitās, izmantoja mūsu pakalpojumus. Šis lielais skaitlis parāda, ka uzņēmuma nodrošinātie pakalpojumi bija pieprasīti un nepieciešami ļoti daudziem rīdziniekiem.

RMS valdes locekle Dace Aizupiete, paužot pateicību, saka: “Visa RMS kolektīva vārdā sakām lielu paldies mūsu ilggadējiem un uzticamajiem pasažieriem par mums dāvāto uzticību šo deviņu gadu laikā. Paldies, ka bijāt kopā ar mums un izvēlējāties mūsu ekspresbusus par sabiedrotajiem, dodoties savās ikdienas gaitās. RMS atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām, kas radītas apgrūtinātas maksātspējas apstākļos un pasludinot uzņēmuma maksātnespēju.”

AS Tallink Grupp 2019. gada augustā pārvadājis vairāk nekā miljons pasažieru – uzņēmuma visu laiku lielāko pasažieru skaitu augustā, un jau ceturto mēnesi pēc kārtas 2019. gadā ir sasniegts pārvadāto pasažieru skaita rekords, informē uzņēmums.

2019. gada augustā uzņēmums kopumā ir pārvadājis 1 017 565 pasažierus, kas ir par 2,5% vairāk nekā tajā pašā laika periodā aizvadītajā gadā, un pārvadāto pasažieru skaits bija lielāks visos maršrutos, salīdzinot ar 2018. gada augustu. Uzņēmums augustā sasniedza pārvadāto pasažieru skaita rekordu Igaunijas – Zviedrijas maršrutos un Latvija – Zviedrija maršrutā.

Savukārt Igaunijas – Somijas maršrutos augustā tika pārvadāts otrs lielākais pasažieru skaits uzņēmuma vēsturē. Augustā par 3,2% līdz 30 519 vienībām ir samazinājies uzņēmuma pārvadāto kravas vienību skaits, salīdzinot ar to pašu laika periodu 2018. gadā, bet Somijas – Zviedrijas maršrutos ir vērojams pozitīvs pieaugums ar 7.6% vairāk pārvadāto kravas vienību skaitu, salīdzinot ar 2018. gada augustu. 2019. gada augustā nedaudz, par 17 vienībām, ir palielinājies pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits, sasniedzot 115 339 vienības, tā kā Igaunijas – Somijas maršrutos tika pārvadāts par 1.9% vairāk pasažieru transportlīdzekļu nekā tajā pašā laika periodā aizvadītajā gadā.

"BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) iegādāsies uzņēmuma "Baltic Ticket Holdings OÜ" vairākuma daļas, lai atbalstītu tā izaugsmi Baltijā un plašākā mērogā, informē SIA "BaltCap AIFP".

Uzņēmuma mazākuma daļas iegūs līdzinvestors Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), kurš darbosies kā uzņēmumu grupas izpilddirektors. Pašreizējā vadības komanda turpinās darbu uzņēmumā. Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

"Baltic Ticket Holdings" (BTH), kas dibināts 1997.gadā Igaunijā, ir biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, un tajā ietilpst uzņēmumi "Piletilevi" AS, "Biļešu Serviss" SIA, "Nacionalinis bilietu platintojas" UAB un "Kvitki Bel".

BTH galvenā darbības joma ir biļešu tirdzniecība izmantojot digitālās platformas un vairāk nekā 700 klātienes biļešu tirdzniecības vietas. 2019.gadā uzņēmuma pārdoto biļešu apjoms pārsniedza 6 miljonus un aptvēra 36 000 pasākumus. Papildus tam, BTH piedāvā mārketinga un konsultāciju pakalpojumus, nodrošina biļešu programmatūru un aprīkojumu pasākumu organizētājiem. BTH ir pieredze kultūras un sporta pasākumu apkalpošanā, ieskaitot lielākos pasākumus reģionā ar vairāk nekā 100 000 dalībnieku.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Lai mudinātu pasažierus aktīvāk izmantot iespēju vilcienu biļetes iegādāties elektroniski, visām vilcienu biļetēm, kuras tiks iegādātas internetā un mobilajās lietotnēs, sākot no 20. augusta tiks piemērota 5% atlaide, informē AS «Pasažieru vilciens».

5% atlaide tiks piemērota visām vilcienu biļetēm, kuras šobrīd ir nopērkamas elektroniski – biļetei braucienam vienā virzienā, bagāžas biļetei, kā arī tām biļetēm, kurām jau tiek piemērotas citas atlaides, tai skaitā 3+ Ģimenes biļetei ar 50% vai 90% atlaidi, biļetei turp un atpakaļ un bagāžas biļetei turp un atpakaļ.

Balstoties uz AS «Pasažieru vilciens» ierosinājumu, Sabiedriskā transporta padome 20.06.2019. pieņēma lēmumu, ar kuru tika atbalstīta šādas jaunas lojalitātes programmas (elektronisko biļešu iegādei) ieviešana un atlaides 5 % apmērā piemērošana visām internetā un mobilajās lietotnēs pārdotajām AS «Pasažieru vilciens» elektroniskajām biļetēm.

Turpinot attīstīt vilciena biļešu uzskaites un kontroles sistēmu, “Pasažieru vilciens” no mobilā sakaru operatora “Tele2” iegādājies 234 viedtālruņus konduktoriem kontrolieriem, un turpmāk tie būs primārais visu veidu biļešu validācijas rīks vilcienos.

Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma rezultātiem SIA “Tele2” ieguva tiesības piegādāt gan viedtālruņus un to aksesuārus, gan turpmākos divus gadus nodrošinās bezlimita datu pārraidi un balss sakarus, SMS un MMS pakalpojumus visā Latvijas teritorijā.

Jaunie viedtālruņi ar tajā uzstādītu īpaši “Pasažieru vilciena” vajadzībām radītu biļešu validācijas lietotni turpmāk būs primārais visu veidu biļešu validācijas rīks papildus jau ieviestajam daudzfunkcionālajam plaukstas izmēra mobilajam kases aparātam, ar kuru galvenokārt tiks nodrošināta biļešu pārdošana vilcienā.

Pasažieru vilciens ieviesis mobilos kases aparātus 

AS “Pasažieru vilciens” sācis izmantot jaunus daudzfunkcionālus plaukstas izmēra mobilos kases...

Ņemot vērā, ka “Pasažieru vilciena” konduktori kontrolieri ik dienas kontaktējas ar vairākiem simtiem cilvēku, visos jaunajos viedtālruņos ir lejupielādēta arī lietotne “Apturi Covid”, lai savlaicīgi fiksētu iespējamo kontaktu ar inficētu personu.

Konduktori kontrolieri pakāpeniski atteiksies no papīra biļešu zīmogošanas, jo turpmāk gan elektroniskās, gan visa veida papīra biļetes, tai skaitā abonementa biļetes, vilcienos tiks validētas ar viedierīci, skenējot uz biļetes uzdrukāto 2D svītrkodu.

Šobrīd vēl turpinās darbs pie biļešu uzskaites un kontroles sistēmas pilnveides projekta noslēdzošās fāzes, lai jaunie mobilie kases aparāti varētu pieņemt maksājumus ar dažādu veidu norēķinu kartēm.

Pēc 5% atlaides ieviešanas elektroniskajām vilciena biļetēm, septembrī pārdoto e-biļešu skaits sasniedzis 22.8% no kopējā vienreizējo biļešu apjoma, informē AS «Pasažieru vilciens». Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos AS «Pasažieru vilciens» pakalpojumus izmantojuši 14.07 miljoni pasažieru, kas ir par 2.2% vairāk nekā līdzvērtīgā laika posmā 2018. gadā.

Lielākais pasažieru apjoms arī šajā periodā saglabājies Tukuma līnijā, šajā virzienā līdz septembra beigām ir veikti 5.15 miljoni braucienu. Aizkraukles līnijā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ir braukuši 3.41 miljoni pasažieru (pieaugums par 2.6%), Jelgavas līnijā – 2.29 miljoni pasažieru (pieaugums 6.1%).

No dīzeļvilcienu maršrutiem visbiežāk izmantotā ir Valgas līnija, tajā šogad ir veikti 756.6 tūkstoši braucienu vilcienā, kas ir par 11% vairāk nekā 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pasažieru visiecienītākais vilcienu biļešu veids joprojām ir vienreizējās biļetes, 2019. gada deviņos mēnešos šo biļešu veidu braucienam vilcienā ir izvēlējušies 67.4% pasažieru, bet pārējie 32.6% braucienam ir izmantojuši kādu no piedāvātajiem abonementa biļešu veidiem.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība «Nordica» piektdien paziņojusi par gaidāmo reorganizāciju, kuras gaitā oktobra beigās paredzēts slēgt piecus nerentablus maršrutus no Tallinas uz Kijevu, Kopenhāgenu, Tronheimu, Viļņu un Vīni, līdz uzlabosies konkurences situācija.

Turpināsies lidojumi no Tallinas uz Briseli, Stokholmu un Varšavu, ko no 1.jūlija apkalpos Polijas nacionālā aviokompānija LOT.

Vienlaikus «Nordica» un LOT parakstījušas atjaunotu sadarbības līgumu, kas paredz, ka Polijas lidsabiedrība pārņems no «Nordica» biļešu pārdošanu un klientu apkalpošanu, bet «Nordica» turpmāk koncentrēsies vienīgi uz reisu nodrošināšanu.

Kā norādījusi «Nordica» valdes locekle Kristi Ojakēra, runa ir par biznesa risinājumu, ko noteikusi turpmāko perspektīvu izvērtēšana. Pēc viņas teiktā, lidsabiedrībai «ir saistības attiecībā uz uzņēmuma ienesīgumu un stabilitāti".

«Asā konkurence un pārliecīgs vietu piedāvājums Tallinas maršrutos neļauj mums šobrīd strādāt ar peļņu. Lai saglabātu spēju un gatavību nākotnē sniegt vajadzīgo reģionālo gaisa satiksmes piedāvājumu, «Nordica» turpinās lidojumu pakalpojumus, savukārt LOT nodarbosies ar maršrutiem un biļešu tirdzniecību, uzņemoties komerciālo risku,» skaidrojusi Ojakēra.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.