Gada laikā palielinājies visu nominālu banknošu un monētu daudzums apgrozībā, tomēr visvairāk audzis 20 un 100 latu banknošu apjoms.
Savukārt starp monētām vislielākais pieaugums ir viena lata monētām.
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija, laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz šā gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19% un šā gada 1. jūlijā bija 1,136 miljardi latu.
1,068 miljardi latu jeb 94% kopējā skaidras naudas apjomā ir banknotes un 67,9 miljoni latu jeb 6% ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas piecu latu naudas zīmes veido 6,4%, Ls 10 – 6,7%, Ls 20 – 53,5%, Ls 50 – 8,5%, simts latu banknotes – 16,7%, Ls 500 – 8.2%.
Savukārt no monētu kopsummas divu latu monētas veido 12,8%, viena lata monētas – 53,3%, Ls 0,50 – 12,2%, Ls 0,20 – 7%, bet citas monētas – 0,9%–4,3% katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 5, 10 un 20 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. 20 latu banknošu ir 28,6 miljoni, piecu latu – 13,6 miljoni, desmit latu – 7,1 miljons, Ls 50 – 1,8 miljoni, Ls 100 – 1,8 miljoni un Ls 500 – 176 tūkstoši banknošu.
Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 183,8 un 123,1 miljons, bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 16,6 miljoni, viena lata monētas 36,2 miljoni, bet divu latu monētas – 4,3 miljoni gabalu.
Pirmajā pusgadā pirmajā pusē skaidrās naudas pieprasījums pakāpeniski normalizējās pēc 2011. gada nogalē vērojamā straujā kāpuma, kas bija saistīts ne tikai ar sezonalitātes faktoru, bet arī Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu novembrī un tai sekojošajām noguldījumu kompensāciju izmaksām, kā arī baumu radīto ažiotāžu decembra pirmajā pusē, kas rosināja atsevišķu banku noguldītājus pārvērst savus uzkrājumus skaidrā naudā, skaidro centrālās bankas eksperti.