Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", plāno 2025.gada otrajā pusē sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā, piektdien vebinārā par 2024.gada pirmā pusgada finanšu rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Biometāna rūpnīca, kuru "Virši" būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

"Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu," sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 185,3 milj. eiro apgrozījumu, kas ir 14% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Šo izaugsmi veicināja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija. Pirmajā pusgadā veiktie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro stratēģiski nozīmīgos projektos, lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi.

Turpinot tīkla attīstību, pirmajā pusgadā “Virši” kopējie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro (2023. gada pirmajā pusgadā 5,7 milj. eiro), kā rezultātā tika atklātas četras jaunas tirdzniecības vietas – Siguldā, Salaspilī un divas Rīgā, kā arī, lai panāktu mūsdienu energoefektivitātes un klientu servisa prasībām atbilstošu rezultātu, uzņēmums 2024. gada pirmajā pusgadā veica būtiskus uzpildes staciju uzlabojumus stacijām Gulbenē, Juglā un Dzelmēs.

Pēc vērienīgiem pārbūves darbiem atklāta energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla AS “Virši-A” (“Virši”) degvielas uzpildes stacija (DUS) Sarkandaugavā, Tvaika ielā.

Kopumā stacijas rekonstrukcijā uzņēmums investēja 1,5 miljonus eiro, veicot jaunas ēkas būvniecību, degvielas tvertņu nomaiņu, kā arī stacijas teritorijas modernizāciju.

“Jaunā Sarkandaugavas pārvada atklāšana un tai sekojošā transporta plūsmas palielināšanās rosināja mūs veikt būtisku mūsu Sarkandaugavas stacijas pārbūvi. Pēc pusgadu ilgiem darbiem savas durvis autobraucējiem vērusi vēl viena moderna, energoefektīva un klientu ērtībām pielāgota Viršu spēka stacija. Pašlaik aktīvi turpinām tīkla paplašināšanas darbus arī citās vietās Rīgā un Pierīgā. Pavisam nesen atklājām jaunu staciju pie Olaines, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunu staciju Viskaļu ielā Rīgā, savukārt novembrī un decembrī tiek sākts būvniecības process jaunām stacijām Siguldā, kā arī Salaspils tuvumā,” norāda Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Turpinot elektroauto uzlādes tīkla attīstību, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” (“Virši”) atklājis jaudīgāko elektroauto uzlādes staciju Rīgas centrā, Satekles ielā.

“Virši Satekle” ir aprīkota ar divām uzlādes stacijām: viena piedāvā īpaši ātru līdz 320 kW uzlādi, kas piecu minūšu laikā ļauj ielādēt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu ar nosacījumu, ka auto spēj pieņemt šo jaudu, savukārt otra – 40 kW piemērota nesteidzīgai uzlādei un spēj nodrošināt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu 40 minūšu laikā.

“Šī ir jau 16. mūsu stacija, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, turklāt jaudīgākā no visām ar iespēju notestēt sava auto uzlādes spējas, lādējoties pie 320 kW CCS spraudņa. Kopumā šobrīd “Virši” nodrošina jau 50 pieslēgvietas visā Latvijā, taču, veicinot šī ilgtspējīgā transporta enerģijas veida pieejamību mūsu valstī, līdz septembrim plānojam paplašināt savu tīklu vēl ar piecām elektrouzlādes stacijām,” saka Anrijs Tukulis “Virši” Ilgtspējas projektu vadītājs.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A ("Virši") uzsāk darbību Lietuvā - pirmā degvielas uzpildes stacija jau darbojas netālu no Marijampoles pilsētas, uz A5 šosejas.

314 m2 plašā degvielas uzpildes stacija ir aprīkota ar saules kolektoriem un drīzumā tiks uzstādītas arī elektromobiļu uzlādes stacijas.

Degvielas uzpildes stacija netālu no Marijampoles ir uzņēmuma pirmais solis stratēģiskajā attīstībā ārvalstīs, un ar šo lēmumu tīkls turpinās tālāku attīstību Lietuvā.

"Lietuva mums ir svarīgs tirgus attīstībai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēdējo desmit gadu laikā Lietuvu raksturo veselīga ekonomiskā izaugsme. Otrkārt, no ģeogrāfiskā viedokļa šī valsts ir galvenais tranzīta ceļš uz citām Eiropas valstīm mūsu privātajiem un biznesa klientiem. Darbības uzsākšana jaunā valstī vienmēr ir sarežģīts uzdevums, kas kļuvis iespējams mūsu profesionālās darbinieku komandas un partneru neatlaidīga darba rezultātā," saka Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Energoresursu tirgotājs “Virši” investējis 1,5 miljonus eiro jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) izveidē Rīgā, Viskaļu ielā.

“Esam atvēruši nu jau 76. tirdzniecības vietu “Virši” tīklā. Priekšā ir ne mazāk aktīvs darbs, turpinot virzību uz mūsu stratēģisko mērķi līdz gada beigām paplašināt “Virši” tīklu vismaz līdz 80 uzpildes stacijām, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Pirmais solis ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanā kaimiņvalstīs ir darbības uzsākšana Lietuvā – jau šī gada pavasarī Viršus varēs satikt arī Lietuvas dienvidos, jaunajā stacijā netālu no Marijampoles pilsētas,” plānus iezīmē Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Turpinot stiprināt savas tirgus pozīcijas, uzņēmums pašlaik veic jaunu staciju būvniecību Siguldā un Salaspilī, kuras darbību uzsāks pirmajā pusgadā.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A 2024.gada pavasarī plāno uzsākt darbību Lietuvā.

Pirmā "Virši" degvielas uzpildes stacija Lietuvā atradīsies valsts dienvidos uz A5 šosejas netālu no Marijampoles pilsētas.

"Esam gandarīti turpināt uzņēmuma straujās izaugsmes stāstu arī ārpus Latvijas robežām. Lietuvas tirgus mums ir būtisks, jo redzam, ka tas ir nozīmīgs gan mūsu biznesa, gan privātā segmenta klientiem. Šis ir mūsu pirmais solis ārpus Latvijas tirgus un esam pārliecināti, ka ar mūsu pieredzi un kvalitāti spēsim iegūt klientu uzticību arī Lietuvā. Prognozējam, ka mūsu klātbūtne Lietuvā pozitīvi ietekmēs uzņēmuma ilgtermiņa biznesa modeļa attīstību gan veicinot zīmola atpazīstamību Baltijas līmenī, gan paplašinot produktu pieejamību Viršu esošajiem un topošajiem klientiem Lietuvā," norāda Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Apmeklētājiem durvis vēris jau otrais jaunā koncepta AS VIRŠI-A (“Virši”) veikals, kas darbojas ārpus ierastās degvielas uzpildes staciju vides. Tas atrodas tirdzniecības centrā “Origo”.

Veikala izveidē investēti 90 000 eiro.

“Centra rajons dinamiski attīstās un blakus esošām būvēm un ierastai vilcienu satiksmei top jaunas biroja ēkas un ātrvilcienu līnija, kura savienos Rīgu ar citām Eiropas valstīm. Tāpēc ar šo lokāciju vēlamies arvien plašākam apmeklētāju lokam nodrošināt visu ikdienā nepieciešamo,” uzsver Linda Prūse, “Virši” valdes locekle un Mazumtirdzniecības daļas vadītāja.

“Līdz ar t/c “Origo” nomnieku klāsta paplašināšanos, mēs augstu novērtējam, ka mūs izvēlas gan starptautiski zināmi zīmoli, gan vadošie Latvijas uzņēmumi, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir novērtēts un sabiedrībā iecienīts. Esmu pārliecināta, ka jaunais Viršu koncepta veikals būs lielisks papildinājums t/c “Origo” piedāvājumam,” norāda Evija Majevska, multifunkcionālā tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A atklājis jaunu uzpildes staciju Berģos.

Investējot stacijas izveidē 2,8 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 6 345 m2 plašu teritoriju un izveidoja uzpildes un atpūtas vietu tiem, kuri dodas uz Rīgu no Siguldas puses.

"Virši Berģi" ir pilna servisa stacija ar teju 200 m2 plašu veikalu, atpūtas zonu apmeklētājiem, kā arī stāvvietu, kas izvietos 18 vieglās un 20 kravas automašīnas.

"Nākamā gada sākumā "Virši" svinēs 30 gadu jubileju. Sagaidot šo svinīgo notikumu, uzņēmums šogad veic būtiskas investīcijas tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Berģu stacija šogad ir jau astotā atvērtā jaunā tirdzniecības vieta. Šobrīd veicam darbus vēl divu jaunu staciju būvniecībai Rīgā un Pierīgā, kuru atvēršanu plānojam jau novembrī," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Sperot nākamo soli stratēģisko mērķu sasniegšanā, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” sadarbībā ar projekta partneriem noslēdza vienošanos ar Eiropas Energoefektivitātes fondu (European Energy Efficiency Fund – EEEF) par finansējuma piesaisti, lai attīstītu biometāna ražošanas rūpnīcu Latvijā.

Šīs iniciatīvas ietvaros EEEF nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu, lai atbalstītu rūpnīcas attīstību, kas veicinās Latvijas atjaunojamo enerģijas avotu kapacitāti. Projekta kopējās izmaksas prognozētas vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, no kuriem EEEF finansējums sastādīs 12 miljonus eiro.

Jaunā biometāna rūpnīca, kuras darbības uzsākšana ir plānota 2025. gada otrajā pusē, izmantos slēgtās anaerobās fermentācijas tehnoloģiju, pārstrādājot lauksaimniecības kūtsmēslus biometānā. Galvenais būvniecības partneris ir izvēlēts Vācijā bāzēts uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze veiksmīgi realizējot vairāk nekā 300 biogāzes/biometāna projektus.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Šodien tiek atklāta jaunākā energoresursu tirgotāja AS “Virši-A” pilna servisa degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Siguldā, Nītaures ielā.

Stacijas būvniecībā uzņēmums investēja 2,2 miljonus eiro, labiekārtojot 10 000 m2 plašu teritoriju Vidzemes šosejas malā.

“Virši Sigulda” strādās visu diennakti. Apmeklētājiem ir pieejams 161 m2 liels veikals ar atpūtas zonu iekštelpās un ārā, kā arī piekabju noma, degvielas uzpildes iespējas.

“Šī ir jau trešā jaunā tirdzniecības vieta, ko atklājam šogad. Ceram, ka ērta piebraukšana no autoceļa, plaša atpūtas zona apmeklētājiem un pilns pakalpojumu klāsts padarīs šo staciju par iecienītu autobraucēju pieturvietu,” saka Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Kā norāda J. Vība, 2024. gadā uzņēmums plāno spēcīgu izaugsmi tirdzniecības vietu pārklājumā: “Saskaņā ar uzņēmuma stratēģisko ilgtermiņa plānu mēs turpinām attīstīt savu staciju tīklu un šobrīd notiek būvniecības darbi pie vēl četru jaunu staciju izveides Latvijā, kas atradīsies Rīgā, Salaspilī un Valmierā, kā arī pie mūsu pirmās stacijas attīstības Lietuvā. Visas šīs stacijas tiks atklātas jau vasaras laikā, savukārt, līdz gada beigām bez minētajām stacijām plānojam atvērt vēl vairākas citas, par kuru būvniecības statusu informēsim tuvākajos mēnešos.”

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Paplašinot savu pakalpojumu pieejamību reģionos, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS Virši-A atver savu otro pilna servisa degvielas uzpildes staciju Valmierā – “Degļi”, Brandeļi, Kocēnu pag., Valmieras novads.

Investējot stacijas būvniecībā 2 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 8617m2 plašu teritoriju.

Lai nodrošinātu ērtu piekļuvi stacijai no abiem virzieniem no A3 šosejas, ir uzbūvēta josla kreisajam pagriezienam. Stacijas jumts tiks aprīkots ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā stacijas pašpatēriņa nodrošināšanai.

“Turpinot ambiciozo izaugsmi, stacija Valmierā uzņēmumam šogad ir jau septītā atvērtā jaunā tirdzniecības vieta. Pēdējo gadu laikā esam secinājuši, ka mūsu esošā uzpildes stacija Valmierā ir sasniegusi savas darbības kapacitātes griestus, tāpēc esam gandarīti šajā skaistajā Latvijas pilsētā atklāt otro uzpildes staciju, kas nodrošinās mūsu privātā un biznesa segmenta klientus ar ērtu atrašanās vietu un plašu preču un pakalpojumu piedāvājuma klāstu,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinot tīklu, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” atver savu otro pilna servisa degvielas uzpildes staciju Salaspilī – Līvzemes ielā.

Investējot stacijas būvniecībā 1,9 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 9360 m2 plašu teritoriju.

Stacijas durvis būs atvērtas klientiem visas diennakts laikā. Stacijas jumts tiks aprīkots ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā stacijas pašpatēriņa nodrošināšanai.

“Turpinām uzņēmuma straujo attīstības dinamiku, atverot šogad jau ceturto tirdzniecības vietu. Salaspils stacijas atrašanās vieta uzņēmumam ir stratēģiski svarīga, jo tā apvieno transporta plūsmas, kas pārvietojas Rīgas virzienā no Via Baltica un no Daugavpils autoceļiem, kā arī vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pārstāvniecību Salaspilī. Šobrīd veicam jaunu staciju būvniecību vēl 5 vietās Latvijā, kā arī jūlijā plānojam atklāt mūsu pirmo staciju Lietuvā, tādējādi virzoties uz mūsu stratēģisko mērķi nodrošināt klientiem vismaz 90 tirdzniecības vietas līdz 2026. gada beigām,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem notiek pārāk lēni, savukārt fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi kļūs vēl dārgāki, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš papildināja, ka Latvijas tirgū ir nepilni 6000 elektroauto pret aptuveni 700 000 kopējā valsts autoparka.

"Tātad mēs runājam par mašīnu skaitu, kas veido nedaudz zem 1% no kopējā apjoma. Te saskaras vairāki iemesli, kāpēc tas tā ir. Viens no galvenajiem ir iedzīvotāju maksātspēja," sacīja Vība.

Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, līdz ar likumdošanas izmaiņām, kas paaugstinās fosilās degvielas cenu, radīsies papildu spiediens domāt par alternatīviem degvielas veidiem gan biznesā, gan privātajā segmentā.

Viņš papildināja, ka reāls risinājums alternatīvo degvielu veidos pašlaik vieglo automašīnu segmentā ir elektrība, savukārt smago automašīnu segmentā - saspiestā dabasgāze, piebilstot, ka ūdeņraža tehnoloģijas vēl ir tālākā nākotnē.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.