Valsts prezidenta bijusī padomniece Elīna Egle esot sarūgtināta, ka pērn palaidusi garām starptautiskā diplomāta karjeru Maskavā.

Es tur ilgāk vairs nevarēju izturēt. Visu pavasari jutos kā tāda pils cietumniece, izdevumam Ir sacījusi bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos.

Jūnija sākumā Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli. Tas izraisīja minējumus par patiesajiem viņas aiziešanas iemesliem. «Aizgāju pēc abpusējas vienošanās,» sacījusi Egle, norādot, ka viņas amats likvidēts. Viņa aiziešanu uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Andris Bērziņš vēlas vēlas būt nevis «prezidents - tautsaimnieks», bet gan «tautas prezidents», par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā esot nevis ekonomikas problēmu risināšana, bet jautājumi par to, kurā datumā svinēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu vai kā saliedēt sabiedrību.

Rīgas domes rīkota festivāla ietvaros Rīgā uzstādītas īpatnējas egles.

Piemēram, pie Dailes teātra redzams, ka baltai BMW markas automašīnai cauri izdurta egle.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars paskaidroja, ka šis ir viens no festivāla Ziemassvētku egļu ceļš objektiem. Festivāla ietvaros no 2. decembra līdz 15. janvārim ir aplūkojami 42 objekti. Informācija par šo festivālu patlaban tiekot izplatīta un top arī tam veltīta mājaslapa.

Kā informēja Rīgas domē, objektam ar automašīnu un egli dots nosaukums Kurmju egle. Tā autors ir Einārs Timma (LMA). Vides objekta ideja esot sekojoša: «Kurmju egle atgādinās mums visiem, ka egle pirmo reizi tās vēsturē tika izrotāta Rīgā, tādēļ egles no malu malām rokas uz Rīgu, taču dažkārt tās neprecīzi aprēķina koordinātes un izrokas virszemē - visneparedzamākajā vietā.»

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Valsts prezidenta padomniece Elīna Egle, ar kuru Valsts prezidents Andris Bērziņš vienojās pārtraukt darba attiecības jau jūnija sākumā, joprojām ārstējas un līdz ar to ir šajā amatā. «Es tiešām vēlos ātrāk tikt projām, un tas ir mūsu abpusējs lēmums,» laikrakstam Diena otrdien sacījusi E. Egle, kurai tagad jāiziet fizioterapijas kurss.

Tas beigšoties jūlija vidū, kad arī kļūšot skaidrs, vai ārstēšanās jāturpina.

Pāris dienu pēc sarunām par darba attiecību pārtraukšanu Rīgas pilī E. Eglei ārsts izsniedzis darba nespējas lapu, jo viņai bija konstatētas muguras problēmas. Par spīti tām, E. Egle vēl jūnija sākumā piedalījās vairākos pasākumos, tāpēc Valsts prezidenta kanceleja informēja sabiedrību, ka E. Egle vairs nepārstāv Valsts prezidenta viedokli, atgādina Diena.

Lai gan, pusēm vienojoties, prezidenta padomniece varētu pārtraukt darbu prezidenta komandā arī uzreiz, viņa šādu iespēju neizmantoja, jo vēloties zināmu sociālo stabilitāti ārstēšanās laikā. Darba devējam nav pamata no darbinieka prasīt, lai viņš paraksta vienošanos slimības laikā. «Slimības lapu» var izmantot pat sešus mēnešus, taču E. Egle apgalvo, ka viņai nav vēlēšanās vilcināt laiku - piemēram, uz bezmaksas tomogrāfijas izmeklējumiem bijis jāgaida divi mēneši, bet viņa izmantojusi maksas medicīnas pakalpojumus.

Likumu un normu pārpilnība un nemitīgās izmaiņas «noēd» diezgan lielu laika un naudas resursu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram, stāsta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma iniciatīvas Atbalsti mazo biznesu! vadītāja Elīna Egle.

Kā piemēru E. Egle minēja nodokļus un grāmatvedības jautājumus, kur regulējums mainās gandrīz ik pa trim mēnešiem. «Protams, pēdējos gados ar e-pakalpojumu plašo attīstību varam izdarīt agrāk neiedomājamas lietas, bet kopumā uzņēmējdarbības vide, īpaši MVU sektoram, uzlabojas visai lēni,» norādīja eksperte.

Tāpat kā MVU problēmu E. Egle minēja finanšu resursu pieejamību, kurai nav atrasts pietiekami efektīvs risinājums. «Šeit varētu paanalizēt šī un iepriekšējā perioda struktūrfondu līdzekļu apgūšanu MVU sektorā. Daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi MVU ir "nepaceļami", piemēram, atbalsta līdzekļu atmaksa pēc sešiem un vairāk mēnešiem spiež iesaldēt jau tā nepietiekamos līdzekļus, kas rezultātā attur uzņēmējus no dalības projektos. Bankas kredīts, sevišķi biznesa sākuma periodā, kad tas ir īpaši svarīgs, bez papildu nodrošinājuma ir neiespējams,» atzina E. Egle.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nāk klajā ar priekšlikumu Latvijas robežas apsargāt citu valstu robežsargiem, piemēram somiem vai vāciešiem, lai veiksmīgāk apkarotu arvien pieaugošo kontrabandu, laikrakstam Diena stāstīja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

LDDK nāca klajā ar priekšlikumiem nozarēs – kādi uzlabojumi būtu jāveic metālapstrādē, būvniecībā un alkohola un tabakas tirdzniecībā. «Ēnu ekonomika tabakas un alkohola nozarē Latvijā tikai pieaug, tādēļ būtu nepieciešami efektīvāki pasākumi tās ierobežošanai – šobrīd esošā sistēma kontrabandas apkarošanā acīmredzami ir neefektīva,» skaidro E.Egle.

«Izskatās, ka degvielu ieved nevis vairs kanniņām, bet jau cisternām,» tā pašreizējo situāciju raksturo E.Egle. Līdzīga situācija ir arī tabakas un alkohola tirgū. Akcīzes nodokļa iemaksas par alkoholu un tabaku liecina, ka nelegālais tirgus nozarē ir aptuveni 38 – 40 %, turklāt 80% no tā apjoma nav Latvijas teritorijā radītie viltojumi, tātad pārsvarā tā ir kontrabanda, stāsta E.Egle.

Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas darbojas aizsardzības un militārās ražošanas nozarē, taču ir dažādi šķēršļi, arī jautājumi saistībā ar iepirkumiem, kas Latvijas ražošanu šajā jomā kavē, norāda Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egle.

«Jau šobrīd Latvijas industrija gana daudz dod gan produktus, gan pakalpojumus šai [aizsardzības un militārajai] jomai. Protams, ka budžets, kas ir paredzēts gan aizsardzības, gan iekšlietu struktūrām Latvijā, ir stabils, un mēs vēlamies arvien vairāk nodrošināt, ka tieši Latvijas uzņēmumi piegādā aizvien vairāk produktus un preces šīm vajadzībām pašu spēkiem. Protams, galvenais fokuss arīdzan ir skatīties uz tiem ieguldījumiem, ko mēs kā valsts sniedzam gan Eiropas Savienības drošības struktūrām, gan arīdzan NATO un kā šos resursus, ko mēs ieguldam, mēs caur ražošanu atgūtu Latvijā,» ieskicējot viņas vadītās federācijas mērķus, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Egle.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

No 22.augusta, balstoties uz abpusēju vienošanos, Elīna Egle - bijusī prezidenta Andra Bērziņa padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos - pārtraukusi darba tiesiskās attiecības ar Valsts prezidenta kanceleju un turpinās darbu privātajā sektorā uzņēmuma Baltic Id valdes priekšsēdētājas amatā.

«Diemžēl veselības stāvoklis neļāva man pārtraukt darba tiesiskās attiecības ātrāk. Jāatzīmē, ka atalgojumu darba nespējas laikā neesmu saņēmusi,» savā paziņojumā norāda E. Egle.

«Esmu apmierināta ar paveikto Stratēģiskās attīstības komisijas un Policentriskās un Cilvēkkapitāla attīstības apakškomisiju izveidē un darba uzsākšanā, kā arī Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistē paveiktajā. Sagatavoti priekšlikumi politikas plānotājiem un īstenotājiem investīciju piesaistei Latvijā un jaunu darba vietu veidošanai. Aktivizēta ārējā ekonomiskā sadarbība starp valsts un sabiedriskajām organizācijām, atbalstot Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidi, organizēti uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi valsts vizīšu ietvaros sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LIAA, veicināta sadarbība ar citu valstu diplomātiem un amatpersonām,» paveikto uzskaita bijusī prezidenta padomniece.

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Nedrošība, neprognozējamība ir būtiskākie aspekti, kuri pašlaik ietekmē ne tikai tirgū jau strādājošos uzņēmumus, bet arī jaunu uzņēmumu dibināšanu Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc SIA Lursoft datiem reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, par 535 jeb 11% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumam – 2011. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts vairāk nekā divas reizes vairāk jaunu uzņēmumu, salīdzinot ar 2022. gada analogu laiku. Iemeslu buķete Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju ietekmē gan vairāki Latvijā notiekošie procesi, gan arī situācija pasaulē un lielā ģeopolitika, jo īpaši 2022. gada februārī notikusī Krievijas invāzija Ukrainā.

“Visa faktoru buķete liek arī uzņēmīgiem cilvēkiem būt piesardzīgiem,” uzsver E. Egle. Viņas sacītajam pievienojas vēl vairāki citi aptaujātie, norādot tieši uz Latvijā notiekošo procesu – depopulācijas – ietekmi. “Šodien Latvijā reģistrēt jaunu uzņēmumu ir ļoti viegli un vienkārši. To visu var izdarīt, neatejot no datora, bet grūtības sākas tad, kad jāveido sava komanda, jāattīsta savi produkti (pakalpojumi), jāatrod noieta kanāli un vēl jo vairāk – arī tirgi,” skaidro E. Egle.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Latvijā radītas idejas ir neparastas – uzrunā un piesaista cilvēkus. To apliecina ievērojamais sekotāju skaits Latvijas Facebook lapai, kas rada iespēju Latviju popularizēt sociālā portāla auditorijai, kura mērāma simtos miljonu cilvēku.

To, piektdien notikušajā Latvijas Facebook lapas If You Like Latvia, Latvia Likes You prezentācijas pasākumā, uzsvēra valsts amatpersonas un lapas veidotāji.

Reklāmas aģentūras Leo Burnett Riga direktors Ansis Egle pastāstīja, ka Latvijas Facebook lapa citu valstu lapu vidū ir ievērojama ar savu neparastumu, kas piesaistot cilvēkus. Tāpat A. Egle norādīja, ka Latvijas Facebook lapā līdz gada beigām paredzēts atvērt tematiskās sadaļas, kurās eksperti vēstīs par svarīgāko valsts ekonomikā, kultūrā, sportā u.c.

«Ir svarīgi, ka Latvijā radītas idejas uzrunā pasauli, un sekotāju skaits Latvijas Facebook lapai liecina par to, ka šīs idejas cilvēkiem ārvalstīs šķiet interesantas,» sacīja A. Egle.

Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Pētījumi jaunu koksnes izstrādājumu radīšanā, esošo produktu fizikālo īpašību uzlabošanā, kā arī ražīgāku un kvalitatīvu sortimentu izaudzēšanā paver meža nozarei gūt papildu miljardos mērāmu atdevi

Tāds ir SIA MNKC (Meža nozares kompetences centrs) 19 īstenoto pētījumu projektu rezultāts. «Iegūtie rezultāti nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam, bet gan visiem,» uzsver SIA MNKC valdes loceklis Valdis Egle. Pirmo reizi vēsturē radīta ilglaicīga un pastāvīgi darbojoša nozares uzņēmumu un zinātnieku sadarbība, kurā «mūziku pasūtīja» uzņēmēji. Nozīmīga loma šādai biznesa un zinātnieku sadarbībai ir bijusi ES struktūrfondu atbalstam. «Kopumā izmaksas sasniegs aptuveni 11,4 milj. eiro, no kuriem ES atbalsta maksimālais līmenis – 8,89 milj. eiro, līdz šim ir apmaksāti 8 milj. eiro,» norāda V. Egle. Pašlaik pētījumi turpinās piecos projektos.

Galvenie ieguvumi no dalības starptautiskajā izstādē Expo Astanā ir iespēja iepazīstināt potenciālos klientus un sadarbības partnerus ar saviem pakalpojumiem un vienoties par sadarbību

Tā atzīst DB atptaujātie Latvijas uzņēmumi, kas šogad piedalās šajā pasākumā. Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, kas veltīts nākotnes enerģijai, Latvija piedalās ar savu paviljonu, kura izveidi pilnībā finansējuši Latvijas uzņēmumi, kas saskata eksporta iespējas Kazahstānas tirgū. Viens no lielākajiem paviljona sponsoriem – valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš dalību Expo uzskata par ārkārtīgi svarīgu centienos piesaistīt kravas no Āzijas. Expo Astanā notiek no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Latvijas paviljona autore ir arhitekte Agnese Lāce; tā izmaksas ir 700 tūkst. eiro, no kuriem lielākais finansējums nāk no valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš. Paviljona vadmotīvs ir Enerģija ir mūsu dabā. Paviljonā dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Uzliekot 3D brilles ir iespējams pārlidot pāri Rīgai un noklausīties kādu Raimonda Paula dziesmu. Trešajā telpā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, Dzintara kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus. Vēl paviljonā ir atvēlēta zona Latvijas dzelzceļa izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, SPA time out zonai un bērnu spēļu laukumiņam. Paviljona radošais direktors Ansis Egle stāsta, ka līdz šim mūsu paviljonu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams augustā, kad vairums kazahu ir atvaļinājums. Augusta dienās vidējais apmeklētāju skaits dienā ir divi līdz trīs tūkstoši. «Latvijai Kazahstānā ir laba atpazīstamība, par mūsu valsti ir liela interese. Mēs daudziem kazahiem esam labais piemērs,» apgalvo A. Egle. Taujāts par saviem iespaidiem, A. Egle teic, ka viņa topā ierindojas Lielbritānijas, Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu paviljoni. «Liela nozīme apmeklētāju «pievilināšanā» ir valsts zīmolam un atpazīstamībai. Līdz ar to vienmēr ir vērojamas rindas pie Vācijas, Monako un ASV paviljoniem. Reizēm pat šo «slaveno» valstu paviljonos nav nekā īpaši inovatīva, taču pati valsts nostrādā kā magnēts,» skaidro A. Egle. Salīdzinot mūsu paviljonu ar citiem, tā radošais direktors stāsta, ka Latvijas pārstāvniecība izskatoties ļoti labi, ar daudzkārt mazākiem līdzekļiem nekā ir bijis citām valstīm ir sasniegts visnotaļ atzīstamu rezultāts. Jāpiebilst, ka valstiskā līmenī bija izlemts šajā Expo nepiedalīties, tādēļ paviljona izveidi uzņēmās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pēc savu biedru lūguma.

Valstij vajadzētu iedrošināt nozares, lai tās pašas noteiktu minimālās algas savās nozarēs, intervijā atzina bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle.

Risinot mazo algu problēmas, Egle iesaka vispirms pārliecināties, kāds ir patiesais algu apmērs. «Jābūt izpratnei par to, vai tie 80%, kas Latvijā saņem minimālo algu, patiešām šādu algu saņem. Man nešķiet sociāli taisnīgi atbalstīt tās algas, kas ir optimizētas,» uzskata eksperte.

Viņa atgādināja, ka sociālā dialoga pieredze Latvijā ir sena, tā aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā ar pirmo industrializācijas vilni, kad arodbiedrības un darba devēji sprieda par atalgojumu, darba apstākļiem, drošības prasībām utt.

«Eiropā sociālā dialoga prakse paredz tarifa un koplīgumus, kad cilvēks ar konkrētu izglītību un pieredzi saņem noteiktu darba samaksu. Tas ļauj izvairīties no ēnu ekonomikas, mazināt algu dempingu, strukturēt darba tirgu utt. Arī patlaban Latvijā ir iespējams veidot motivējošu atalgojuma politiku un sistēmu sociālā dialoga ietvaros. Ja viena nozare, piemēram, informācijas tehnoloģijas, slēgtu nozares koplīgumu, nosakot, cik konkrēta līmeņa programmētājam jāmaksā, tad tie būtu noteikti spēles noteikumi - latiņa, zem kuras sevi cienošs programmētājs nestrādā. Protams, var maksāt vairāk, bet viena noteikta summa būtu kā atskaites punkts,» sacīja E. Egle.

Jaunās valdības pirmais uzdevums būs nākamā gada budžeta pieņemšana, sacīja Valsts prezidenta ekonomikas padomniece Elīna Egle, vienlaikus paužot bažas par jaunās valdības spēju īstenot apņemšanos nepaaugstināt nodokļus.

Līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kurš, visticamāk, turpinās darbu arī jaunajā valdībā, bijis apņēmības pilns nodokļus nepaaugstināt, intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service norādīja E. Egle. «Arī man kā cilvēkam, kuram sāp sirds par mūsu uzņēmējiem, un es ļoti labi saprotu, kā viņi vēlas sagaidīt vismaz kaut kādu stabilitāti un prognozējamību, ir ļoti svarīgi, lai šī apņemšanās tiktu izpildīta,» paskaidroja E. Egle.

Tomēr viņa atzina, ka pastāv bažas, vai tas izdosies, jo nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs ir būtisks. Turklāt partijas priekšvēlēšanu programmās par budžeta samazināšanas pasākumiem nerunāja. «Arī pašlaik neviena partija nerunā par konkrētiem priekšlikumiem. Tā kā tas būs gana smags uzdevums,» teica E. Egle.

Dobeles Vēsturiskajā tirgus laukumā ir uzstādīts 9 metrus augsts, no polimēru materiāla darināts vides dizaina objekts - Ziemassvētku egle, kas ir Dobeles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja arhitekta Jāņa Kukšas idejas realizācija. Viņš pats ir arī objekta dizaina autors, inform Dobeles novada pašvaldībā.

J.Kukša skaidro, ka šī egle ir oriģināldarbs un ikvienam mākslas objektam vajadzētu likt cilvēkiem aizdomāties par vērtībām. Kā uzsver autors, līdz ar šīs idejas īstenošanu dabai tiek saglabāta viena liela, spēcīga un zaļojoša pusaugu egle.

Vides dizaina objekta materiāls, izgatavošana un uzstādīšana Dobeles novada pašvaldībai kopā izmaksāja ap 2500 eiro, turklāt šo objektu pēc vēlēšanās būs iespējams izmantot vairākus gadus. Dizaina egle tiek krāsaini izgaismota diennakts tumšajā laikā, izmantojot programmējamas gaismas iekārtas, kas jau iepriekš bija pašvaldības rīcībā.

«Tālākā nākotnē plānojam ciešu sadarbību arī ar klostera Kung Fu skolu, tās audzēkņus iesaistot lidošanā un, iespējams, pat radot īpašu lidojošo mūku šovu,» lūgts vairāk pastātīt par tikko paziņoto sadarbību ar Šaoliņas mūku templi db.lv atklāja Aerodium pārstāvis Ansis Egle.

Kā vēstīts, pēc Latvijas dalības Pasaules EXPO izstādē Šanhajā, Ķīnā, Latvijas paviljona veidotāji SIA Aerodium saņēmuši sadarbības piedāvājumus no dažādiem Ķīnas reģioniem. Šobrīd pirmā vienošanās par SIA Aerodium vertikālā vēja tuneļa uzstādīšanu panākta ar Šaoliņas mūku templi.

«Tuneli uzstādīsim klostera teritorijā. Līdzīgi kā EXPO paviljonā, tur notiks regulāri šovi, kurus varēs skatīties šī vēsturiski zīmīgā tūrisma objekta apmeklētāji. Jāatzīmē, ka Šaoliņas klosteris ir ļoti populārs tūrisma objekts Ķīnā. Paralēli šoviem tiks apmācīti lidot arī apmeklētāji, kas to vēlēsies. Tālākā nākotnē plānojam ciešu sadarbību arī ar klostera Kung Fu skolu, tās audzēkņus iesaistot lidošanā un iespējams, ka pat radot īpašu lidojošo mūku šovu, kas varētu ceļot apkārt pasaulei,» stāstīja A. Egle.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ilggadējā ģenerāldirektore Elīna Egle pārtrauks darbu organizācijā un kļūs par Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieci ekonomikas un tautsaimniecības jautājumos.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs apliecināja, ka Egle prezidenta komandā sāks strādāt jau no 1.augusta.

Gavrilovs arī pastāstīja, ka 29.augustā sasaukta LDDK biedru ārkārtas pilnsapulce, kurā apstiprināšanai ģenerāldirektores amatā tiks virzīta Līga Meņģelsone, kura patlaban strādā Rīgas domē, bet pirms tam bijusi vairāku mediju vadībā.

Tikušas izskatītas arī citas kandidatūras, taču pēc izvēlētajiem kritērijiem - izglītības, pieredzes, reputācijas un komunikācijas spējām - par atbilstošāko atzīta tieši Meņģelsone.

Kā ziņots, Egle LDDK ģenerāldirektores amatā stājās 2004.gada jūnijā, bet pirms tam viņa astoņus gadus bija strādājusi AS Aldaris komunikāciju jomā un vadījusi uzņēmuma sabiedriskās attiecības.