Sestdien, 7. novembrī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un diriģents Andris Vecumnieks aicina mazos klausītājus un viņu pavadoņus uz otro koncertu ciklā Simfoniskie koncerti vecākiem un bērniem. Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja klātienē iepazīties ar dažādiem sitaminstrumentiem.

Tā kā rudens un, īpaši novembris, dažādu tautu folklorā ir veļu un mošķu laiks, tad arī koncertā skanēs mūzika, kurā mošķīši un velniņi dodas nedarbus darīt.

Programmā:

Modests Musorgskis Nakts kailajā kalnā

Romualds Kalsons Velnu riņķa dancis

Igors Stravinskis Svīta Ugunsputns: 3. daļa Kaščeja velnišķā deja

Hektors Berliozs Fantastiskā simfonija: 4. daļa Gājiens uz soda vietu

Gaspārs Kasado Zaļā velna deja čellam ar orķestri

Emilis Melngailis Simfonisks tēlojums Velna rija

Edvards Grīgs Svīta Pērs Gints: 4. daļa Kalna karaļa alā

Vāgnera nama atjaunošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni 16,5 miljonu eiro apmērā, liecina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aplēses .

VNĪ informē, ka šobrīd tiek apzinātas «Vāgnera nama» topošā lietotāja vajadzības VSIA «Latvijas koncerti» darbības nodrošināšanai vēsturiskajā ēkā. «Esam gatavi uzsākt darbu pie nama atjaunošanas, tiklīdz tam tiks atrasts finansējums», atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Iespējamie finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve nākamajā plānošanas periodā (2021. – 2027.g.). Viņaprāt, lai nodrošinātu šādu iespēju, finansējuma piesaiste būtu iekļaujama Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Atbilstoši valdības lēmumam, Vāgnera namā plānots izvietot VSIA «Latvijas Koncerti» māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga», Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu, VSIA «Latvijas Koncerti» biroju, kā arī koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Šogad valsts dotācija bija aptuveni viens miljons latu. Tas ļāva piesaistīt gandrīz trīs reizes lielāku finansējumu. «Mūsu darbošanās biznesa vidē ir veiksmīga tad, ja valsts iedod naudu tik daudz, lai tālāk mēs paši varētu kaut ko nopelnīt,» uzskata SIA Latvijas koncerti direktors Guntars Ķirsis.

Latvijas koncerti ir relatīvi jauns uzņēmums. «Sākām darbību 2005. gadā, un ar šādu nosaukumu tirgū esam kopš 2006. gada. Komanda ir dibināta no nulles, un trīs gadu laikā uzņēmums ir sācis darboties, kā vajag,» G. Ķirsis novērtē paveikto. Viņaprāt galvenais sasniegums ir regulāra koncertdzīve visā valstī - Ventspilī, Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē. Runājot skaitļos, tie ir 300 koncerti gadā - 150 Rīgā, 150 - citur. «Man ir liels prieks, ka ir iegūta izpratne, ka nepietiek ar kori un deju kolektīvu un ka arī akadēmiskās mūzikas «rupjmaize» ir vajadzīga,» G. Ķirsis ir gandarīts, ka pateicoties sadarbībai ar pašvaldībām koncertu skaits ārpus Rīgas ir trīskāršojies.

Nobela prēmijas laureāts un viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimtā otrās puses ekonomistiem Pols Samuelsons (Paul Samuelson) ir teicis: «Investēšana vairāk līdzinās, piemēram, krāsas žūšanas vai zāles augšanas vērošanai. Ja meklē piedzīvojumus, paņem 800 eiro un dodies uz Lasvegasu.»

Tas lieliski raksturo ilgtermiņa ieguldījumu būtību, ko daudzi investori nav līdz galam sapratuši. Ieguldīt ilgtermiņā ir diezgan garlaicīgi – tu vienkārši ieguldi savu naudu pietiekami labi diversificētā portfelī atbilstoši savam riska profilam un investīciju mērķiem un laiku pa laikam līdzsvaro to atbilstoši savai izvēlētajai stratēģijai.

Jāsaprot, ka investēšana ne vienmēr ir aizraujošs un azartisks process, kā to daudzviet pasniedz.

Ienesīgāko akciju izvēlēšanās tiek uzskatīta par galveno priekšnoteikumu, lai gūtu panākumus, investējot finanšu tirgos. Un ir daudz pakalpojumu sniedzēju un jomas ekspertu, kuri iesaka, tieši kuras akcijas vajadzētu iegādāties konkrētajā brīdī. Tomēr viņi parasti nepiemin, ka ir ļoti grūti pastāvīgi atrast un izvēlēties ienesīgākās akcijas ilgākam laika periodam. Vēl jo vairāk, pat ekspertu vidū ir ļoti maz tādu, kas tiešām to spēj, un tirgus dati parāda, ka liela daļa no profesionāliem investoriem, kas piekopj aktīvās tirdzniecības stratēģiju, patiesībā uzrāda sliktākus rezultātus kā tirgus kopumā.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Ir divas būtiski atšķirīgas ekonomikas nozaru grupas. Vienu veido nozares, kas vienmēr ir bijušas plašu tautas masu, tātad vidusmēra ģimenes tradicionālie iztikas avoti – lauksaimniecība, pārtikas ražošana, mazumtirdzniecība un pakalpojumu sfērā.

Jebkuras ekonomikas attīstībai ir svarīgas divas lietas – pietiekami darbaspēka resursi un maksātspējīgs pieprasījums. No ekonomikas viedokļa nabadzīga tauta ir jebkuras ekonomikas gals, jo tikai turīga tauta veido maksātspējīgu pieprasījumu, un tikai turīgā ģimenē dzimst bērni, kas veido nākamos darbaspēka resursus.

Secinājums var būt tikai viens – nedrīkst atņemt vidusmēra ģimenei tās tradicionālos iztikas avotus, kas balstīti ģimenes privātīpašumā – zemnieku saimniecības, veikalus, kafejnīcas, dažādas pakalpojumu un remontdarbnīcas, maizes ceptuves, siernīcas, pienotavas u.t.t. Tad vilks būs paēdis un kaza dzīva.

Tuvojas Liepājas lolojuma - koncertzāles Lielais dzintars - atklāšanas koncerts. Atklāšanas koncertos lētās biļetes jau beigušās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gaidāmais Berlīnes Filharmonijas orķestra stīgu kvinteta koncerts 18. oktobrī kamerzālē apmeklētājiem izmaksā no 30 līdz 50 eiro. Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu koncerts 17. oktobrī izmaksās no 15 līdz 20 eiro. Savukārt Lielā dzintara atklāšanas koncerta biļešu cenas ir robežās no 10 līdz 75 eiro. Biļešu paradīzes kasēs lēto biļešu vairs nav. Šobrīd tiem, kuri vēlēsies baudīt atklāšanas koncertu, jārēķinās ar vismaz 30 eiro lielu tēriņu, noskaidrojis Kursas Laiks.

Aptaujājot liepājniekus, cilvēki ar vidusmēra un zemiem ienākumiem atliek koncertzāles apmeklējumu uz laiku pēc tās atklāšanas. Daži jau izpētījuši, ka Ziemassvētku koncerti būs pieejami par 10 eiro. «Es nevaru atļauties maksāt 30 eiro, lai kā gribētu. Tas ir par dārgu. Meitiņa man jau pastāstīja, ka Ziemassvētku programma būs lētāka, tad arī aiziešu to brīnumu apskatīties,» stāsta uz ielas sastapta pensionāre.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Īru rokgrupas U2 paredzētie koncerti Gēteborgā ir lieliska iespēja Zviedrijas pilsētai nopelnīt simtiem miljonu kronu uz fanu tēriņu rēķina, ziņo Swedishwire.

Paredzēts, ka uz abiem U2 koncertiem Gēteborgā ieradīsies aptuveni 110 tūkst. cilvēku Koncerti paredzēti 31. jūlijā un 1. augustā.

ASV žurnāla Billboard raksts liecina, ka U2 pašreizējā tūre grupai ienesīs vairāk nekā 3 miljardus kronu (200 milj. latu), tādējādi U2 ir reālas iespējas pārspēt līdz šim ienesīgāko Rolling Stones koncertu turneju, kura iekasēja 3.3 miljardus kronu (218 milj. latu).

«U2 apmeklētāju vecums ir nedaudz augstāks, tādēļ, visticamāk, apmeklētājiem būs vairāk naudas tēriņiem,» norāda QNB ekonomists Tobiass Nīlsens.

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

Kurš gan ziemas laikā nesapņo atkal nokļūt vasarā un baudīt ūdens priekus? Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā koncertu, kurā skanēs ūdens mūzika.

Sestdien, 5. decembrī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un diriģents Andris Vecumnieks aicina mazos klausītājus un viņu pavadoņus uz trešo koncertu ciklā Simfoniskie koncerti vecākiem un bērniem. Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja klātienē iepazīties ar dažādiem metāla pūšaminstrumentiem.

Georgs Fridrihs Hendelis Svīta Ūdens mūzika

Jānis Ivanovs Svīta Zilie ezeri

Anatolijs Ļadovs Apburtais ezers

Klods Debisī Mazā svīta: 1. daļa Laivā

Klods Debisī Jūra: 2. daļa Viļņu rotaļa

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

PTAC pieņēmis lēmumu saistībā ar SIA Novatours, kas veicis maldinošu komercpraksi, izplatot reklāmu par vasaras ceļojumu atlaidēm līdz 50%, tomēr noklusējot būtisku informāciju par akcijas darbības laiku, kas pēc detalizētākas izmeklēšanas bija spēkā ceļojumiem ar izlidošanas datumu tikai līdz 30. jūnijam. Kopumā akcijas norises laiks bija no 21.05.2008. līdz 24.05.2008.

Savos paskaidrojumos PTAC, SIA Novatours apgalvoja, ka presē izplatītajā reklāmā ir norāde uz SIA Novatours mājas lapu, kur atrodama pilna informācija par akcijas norises kārtību, tāpat detalizētu informāciju varēja saņemt arī zvanot uz reklāmā norādītajiem tālruņa numuriem.

Savukārt PTAC uzsver, ka reklāmā sniegtie tālruņa numuri vai SIA Novatours mājas lapas norāde neliecina par to, ka reklāmā izteiktajam piedāvājumam varētu būt kādi papildu nosacījumi.

PTAC secinājis, ka reklāmas izplatīšanas rezultātā tika radīta daudz lielāka popularitāte SIA Novatours pakalpojumiem, ko apliecina SIA Novatours iesniegtā informācija par tās mājas lapas apmeklētāju skaita trīskāršošanos.

Austrija ir viens no globālajiem līderiem atjaunojamajās enerģijas apguvē. EXPO izstādes teritorijā ir uzstādīta «Viedā puķe», kas spēj saražot pietiekoši daudz elektroenerģiju, lai uz gadu nodrošinātu vidusmēra Eiropas mājokli.

Uz Astanu ir atvestas dažādas inovatīvas un jaunas tehnoloģijas, kuru starpā ir Austrijā ražotā «Viedā puķe». Tas ir saules panelis, kas nepārtraukti seko līdzi saules pozīcijai debesīs, nodrošinot maksimālu efektivitāti. Ar šādu risinājumu ir iespējams iegūt no 3 200 līdz 6 400 kW/h gadā, kas atbilst vidusmēra Eiropas mājokļa elektroenerģijas patēriņam.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Kad jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums cita starpā parādīja, ka pēdējo pāris gadu laikā konsekventi drūmi noskaņotie Latvijas iedzīvotāji uz pašreizējo situāciju valstī un arī nākotni sākuši raudzīties nedaudz optimistiskāk, izplatītākais ekspertu viedoklis bija: cilvēki vienkārši esot tā noguruši no sliktajām ziņām, ka tās vienkārši vairs neuztverot.

Manā skatījumā šis varbūt nedaudz vienkāršotais skaidrojums reizē ar paša respektablā pētījuma datiem cita starpā dod skaidru signālu Latvijas medijiem. Turklāt – tieši par tēmu, kas ilgus gadus bijusi ik pa laikam uzplaukstoša strīda pamatā starp daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem vienā ierakumu pusē un pašiem medijiem – otrā.

Kā mēs visi labi atceramies, jau kopš deviņdesmito gadu vidus ik pa laikam medijiem tiek pārmests, ka tie, lūk, orientējoties tikai uz negatīvajām ziņām, tā sabiedrībā radot pesimismu, neticību saviem spēkiem un visas valsts attīstībai. Savukārt paši mediji parasti lielā vienprātībā ir atbildējuši – tie vienkārši dodot lasītājam to, kas tiek pieprasīts.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir aizliedzis SIA Tele 2 turpmāk izplatīt Zelta Zivtiņas un O Kartes salīdzinošās reklāmas, kurās tika salīdzināti priekšapmaksas karšu O Karte un Zelta zivtiņa zvanu tarifi, liecina informācija PTAC mājaslapā.

Veicot reklāmu izpēti, PTAC nekonstatēja pārkāpumus SIA Latvijas Mobilais Telefons izplatītajās O Kartes reklāmās, turpretim konstatēja pārkāpumus SIA Tele 2 izplatītajās Zelta Zivtiņas reklāmās, kurās, norādot faktisko, bet nenorādot uzskaites tarifu, tiek maldināts vai varētu tikt maldināts vidusmēra patērētājs.

Vienlaicīgi PTAC ieskatā SIA Tele 2 negodīgi izmantojis salīdzinošo reklāmu, atainojot O Karti atvainojamies Zelta Zivtiņai, vispārējās pasniegšanas ziņā maldinot patērētājus par patieso reklāmas devēju.

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sasniedz 35%, kas ir 11. zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā un viszemākais Baltijas valstīs (Lietuvā kopējā nodokļu likme ir 42,6%, Igaunijā – 49,3%), secināts jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.

Šo 35% kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,2% ir darbaspēka nodokļi un 2,9% – pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir virs ES/EBTA reģiona vidējā rādītāja – 193 stundas (vidēji reģionā 176 stundas), tomēr laika patēriņš ir krietni samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu (264 stundas). Savukārt, Latvijā maksājamo nodokļu skaits (tikai 7) šobrīd ir viens no mazākajiem un ierindo Latviju Eiropas pirmajā pieciniekā kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju un Maltu.

Pētījumā arī secināts, ka ES/EBTA reģionā vidēja lieluma uzņēmums nodokļos caurmērā samaksā 41%, kopumā veicot 12,3 maksājumus, un tam ir nepieciešamas 176 stundas, lai nokārtotu savas nodokļu saistības ar valsti. Savukārt, pasaulē vidēja mēroga uzņēmumam šis nodokļu slogs ir 40,9%, ko pavada 25,9 maksājumi un 264 stundas saistību nokārtošanai ar valsti.

Patlaban valdībā apspriestās izmaiņas PVN likmēs, vidusmēra Latvijas ģimenei ar trim cilvēkiem nozīmētu izdevumu pieaugumu par 85 Ls gadā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.

«Šīs izmaiņas ietekmēs visas Latvijas ģimenes, jo katra ģimene pērk produktus gan ar parasto, gan samazināto PVN likmi un katrās mājās tiek lietota elektrība,» norāda Privātpersonu finanšu insititūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn mājsaimniecības vidēji uz cilvēku ģimenē precēm un pakalpojumiem izlietoja aptuveni 200 Ls mēnesī, tostarp aptuveni 10-15% no izdevumiem tika izlietoti precēm un pakalpojumiem ar PVN samazināto likmi.

Līdz ar to PVN pamatlikmes paaugstināšana līdz 22% vidusmēra Latvijas ģimenei nozīmētu izdevumu pieaugumu par 50–54 Ls gadā. Ja šāda ģimene mēnesī iztērē aptuveni 150 kWh elektrības, tad rēķins par elektrību viena gada laikā varētu palielināties par 18 latiem. Par pārējām precēm ar PVN samazināto likmi šādai ģimenei gada laikā vajadzētu samaksāt par 13 Ls vairāk.

Visvairāk valdības plānoto nodokļu ietekmi izjutīs cilvēki, kas patlaban saņem minimālo algu, kā arī ģimenes, kam pieder vērtīgi nekustamie īpašumi vai ekskluzīvas automašīnas.

Latvijas vidusmēra ģimenes plānotās nodokļu izmaiņas būtiski neietekmēs, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.

Ģimene, kurā abi vecāki patlaban saņem minimālo algu, līdz ar tās paaugstināšanu līdz 200 Ls katru mēnesi ienākumos saņemtu ap 30 Ls vairāk. Tas katram vecākam nodrošinātu vienu papildu algu gadā.

Savukārt ģimenes ar algu, kas ir mazliet augstāka par minimālo, nākamgad katru mēnesi ienākumos varētu saņemt par pāris latiem vairāk. Vienlaikus šīs ģimenes arī par pāris latiem vairāk iztērēs, iepērkoties veikalā un nomaksājot mājokļa nodokli.

Arī izdevumu pieaugums uz kopējās ģimenes ienākumu fona sasniegs tikai 1–2%. «Salīdzinot ar pērnā gada nogali, kad valdības plāni Latvijas ģimenēm nozīmēja samazinājumu piecu un pat sešu procentu apmērā, šogad iecerētās nodokļu izmaiņas pret vidusmēra ģimenēm ir saaudzīgākas,» komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Xiaomi Mi Mix 3 piedāvā savdabīgu ekrāna paplašināšanas veidu, priekšējās kameras paslēpjot zem nobīdāma ekrāna

Mēģinot «izstiept» ekrānu pēc iespējas lielāku, viedtelefonu ražotāji turpina nākt klajā ar radošiem risinājumiem korpusa priekšpuses atbrīvošanai no traucēkļiem. Pirkstu nospieduma lasītāji pārceļojuši uz aizmuguri vai iestrādāti ekrānā, un priekšējām kamerām tiek atvēlēts aizvien mazāk vietas. Ar atjautīgu risinājumu nācis klajā Ķīnas zīmols Xiaomi, faktiski atdzīvinot reiz ļoti iecienītu, bet nu jau aizmirstu telefona tipu – izbīdāmo jeb slaideri. Tieši tāds izskatās pērnā gada nogalē prezentētais Mi Mix 3.

Pirms pāris gadiem Latvijas tirgū oficiāli ienākušais Xiaomi pasaulē, jo īpaši austrumu puslodē, ir pazīstams jau kopš 2011. gada un pat uzaudzējis pamatīgu cienītāju pulku. Apgādājot Ķīnas un Indijas tirgu ar salīdzinoši lētām, taču jaudīgām viedierīcēm, tas kļuvis par ceturto lielāko telefonu ražotāju pasaulē. Taču Mi Mix 3 nav gluži kārtējais lētais ķīniešu produkts. Tas pat tiek dēvēts par Xiaomi inovatīvāko tālruni.