Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.

Tas teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.

Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nolēmis atsaukt jauno rēķinu pozīciju "Bioatkritumu izvešana", kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija "vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā", taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā informē uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā - koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.