Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, sabiedriskajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,3 %, privātajā sektorā kāpums bija par 7,2 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,5 %.

2017. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 881 eiro, sabiedriskajā sektorā – 897 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 847 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, palielinājās par 8,1 % jeb 146,1 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,9 % jeb 6,4 tūkst.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot nekustamo īpašumu jomu, kur vērojams neliels atalgojuma kritums – par 1,4 %.

Visstraujāk vidējā darba samaksa auga izglītības nozarē – par 10,3 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, tirdzniecībā – par 9,2 %, kur straujāks algu kāpums bija vairumtirdzniecībā un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 8,6 %, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 7,7 %, kur algas straujāk auga mežsaimniecībā un mežistrādē.

Izglītības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, kā arī tirdzniecības nozarē kopā vidējās algas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksas fonda palielinājums un pilnas slodzes darbinieku kritums, kamēr informācijas, komunikācijas pakalpojumu un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds. Savukārt nekustamo īpašumu nozarē pilnas slodzes darbinieku skaits pieauga straujāk, nekā darba samaksas fonds.

2017. gada 1. ceturksnī vislielākās vidējās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu ( ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c.), kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt vismazākās - izmitināšanas un ēdināšanas, citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītības, nekustamo īpašumu, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga Vidzemes, Zemgales un Pierīgas reģionā – attiecīgi par 8,4 %, 8,0 % un 7,4 %. Mazāks kāpums bija Kurzemes (6,4 %) un Latgales reģionā (6,7 %). Rīgā, kur šī gada 1. ceturksnī bija visaugstākā vidējā darba samaksa (1001 eiro), gada pieaugums bija 7,1 %. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 609 eiro.

Apkopotie dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2017. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa vislielākā bija Igaunijā – 1153 eiro, Latvijā – 886 eiro, bet Lietuvā – 818 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā - 9,3 % gadā, Latvijā - 7,2 %, bet Igaunijā – 5,7 %. Tikai Lietuvā šī gada sākumā neto darba samaksas pieaugums apsteidza darba samaksas kāpumu pirms nodokļu nomaksas, sasniedzot 79 % no bruto darba samaksas. Igaunijā 2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 81 % no bruto samaksas, Latvijā šis rādītājs bija viszemākais – 73 %.

Jāatzīmē, ka gada laikā visās Baltijas valstīs ir pieaugusi arī valstī noteiktā minimālā darba samaksa: Igaunijā - no 430 eiro 2016. gada 1. ceturksnī līdz 470 eiro šī gada 1. ceturksnī jeb par 9,3 %, Lietuvā – no 350 eiro līdz 380 eiro (8,6 %), bet Latvijā – no 370 eiro līdz 380 eiro (2,7 %).