SIA Kurzemes democentrs radītās interaktīvās ekspozīcijas var kļūt par apvērsumu Latvijas tūrisma industrijā un zinātnes magnētu.

Pērn dibinātajam uzņēmumam ir trīs darbības virzieni – popularizēt produktus, kurus radījuši Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) un citi viedo tehnoloģiju uzņēmumi, veidot interaktīvās ekspozīcijas atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un organizēt radošās darbnīcas ar izklaidējošu un izglītojošu funkciju, tostarp veicināt bērnu un jauniešu interesi par dabaszinātnēm.

Interaktīvais centrs šovasar pārcēlies uz Ostas promenādi un kļuvis par tūrisma sezonas jaunumu.

Kurzemes democentrs rīko arī radošās darbnīcas, kuras atšķiras no šā jēdziena ierastās izpratnes. Darbnīcās var, piemēram, izmēģināt uzbūvēt vēja ģeneratoru un eksperimentēt ar to. Ķīmijas pamatus apgūst darbnīcā Uztaisi savu Flaberi! Tās pamatā ir aizraujoša Holivudas filma, kurā Robina Viljamsa atveidotais profesors, meklējot mūžīgās enerģijas avotu, laboratorijā uztaisa zaļu gļumekli Flaberi.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Balsojumā par Kurzemē ražotiem produktiem izstādes Elementi 2013 ietvaros par uzvarētāju kļuvusi SIA ECOtex, kas ražo produktus no ķiršu kauliņiem ar zīmolu Cherry Berry.

Izstādē Elementi balsojumam par pievilcīgāko un populārāko ražojumu tika pieteikti 50 dalībnieki, taču uzvarētājs – Cherry Berry ķiršu kauliņu produkcija (SIA ECOtex), pateicoties saviem ārkārtīgi aktīvajiem faniem, spēja noturēt pārsvaru līdz pašām balsošanas beigām, ar 3848 balsīm iegūstot 1.vietu. DB rakstīja, ka Cherry Berry ir dažādi lietojami lina vai kokvilnas auduma spilventiņi, pildīti ar ķiršu kauliņiem.

Lielu balsotāju atsaucību ieguva arī SIA Singing toys atbalstītāji, kas par Tautas šūpuļdziesmas dziedošo rotaļlietu Miega lācis ieguva 3520 balsis. Ar 2422 balsīm 3.vietu ieguva SIA Kurzemes Democentrs, kas šogad izstādē piedāvāja savu inovatīvo produktu – mobilo fotostendu.

Noslēdzies nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks izsludinātais iepirkums par zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs ēkas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumus iepirkumā iesniedza trīs uzņēmumi, un par konkursa uzvarētāju pasludināta SIA Pilsbūve. Kopējā līgumcena ir 829 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2016.gada 30. aprīlis.

Ēka tiek būvēta sadarbībā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas Nacionālā klimata politika projektu iesniegumu atklātu konkursu Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība.

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Ventspils pilsētas dome nolēmusi atbalstīt eksponātu ražošanas sākšanu Ventspils Zinātnes un inovāciju centram, kas izmaksas 2,38 miljonus eiro, informēja Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra Zinātnes centra daļā apmeklētājiem būs pieejamas septiņas interaktīvas galerijas - Veselīga dzīvesveida, Bērnu, Viedo tehnoloģiju, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un pasaules, Cilvēka un sevis izzināšanas galerija un simulatoru zona, kas sniegs iespēju, piemēram, iejusties airētāja lomā, vai, stāvot priekšā ekrānam un veicot kustību, uzskatāmi redzēt, kādi muskuļi tiek nodarbināti. Visās galerijās kopā būs 88 izglītojoši un interaktīvi eksponāti, stāstīja Kroņkalne.

Viņa uzsvēra, ka Zinātnes un inovāciju centra galvenais uzdevums ir vienkāršotā veidā pastāstīt par fiziku, dabu, dažādu vielu, skaņas, gaismas savstarpējo ietekmi, lai veicinātu izpratni par zinātni un tās visaptverošo dabu.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Svinīgi atzīmēti Latvijas Universitātes (LU) Torņakalnā ietvaros topošā Dabaszinātņu centra spāru svētki. Centrs pirmos studentus uzņems jau nākamā gada septembrī un būs Baltijā modernākā augstākās izglītības un zinātnes būve, informē LU rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.

Projekta ietvaros Rīgā, Jelgavas ielā 1, tiks izveidota mūsdienīga, funkcionāla un uz ilgtspējīgu attīstību orientēta mācību, darba un sadzīves vide studentiem, pasniedzējiem un zinātniekiem. Plānots, ka Torņakalnā nākotnē varētu atrasties arī ekumēniskā baznīca.

Ēkas celtniecība tika uzsākta šī gada martā, savukārt jau maija beigās tika svinīgi ielikts pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros būs izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas un bibliotēka. Ēkas pēdējā stāvā atradīsies pētniecības laboratorija un semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz ēkas jumta tiks izvietoti vēja ģeneratori, dodot iespēju iegūt alternatīvo enerģiju, un ēkā strādās «gudrās mājas» apkalpojošā tehnika.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Ar svinīgu ceremoniju klātienē un virtuālajā realitātē 28.oktobrītiks atklāts jaunais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs, kurā studenti, uzņēmēji, zinātnieki un pētnieki varēs radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas, izmantojot jauno plaša spektra aprīkojumu atvērtā tipa darbnīcās, kā arī kopstrādes un citas telpas.

RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vidi, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Centrs līdzdarbojas arī inovāciju politikas veidošanā Latvijā un Eiropā.

Vairāk nekā 1000 kvadrātmetru plašajās telpās RTU Būvniecību inženierzinātņu fakultātes, Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā izvietota tīrā un netīrā prototipēšanas darbnīca, kurā pieejamas lāzergriešanas, vakuumformēšanas iekārtas, dažādas 3D drukas iekārtas, kas papildinātas arī ar konveijera lentu neierobežota garuma detaļu drukāšanai, nosūces galds, kas ļaus veikt plašāka mēroga apstrādes procesus, CNC frēze un citas iekārtas prototipēšanai, kas ir vitāli nepieciešamas mūsdienu ražošanas vai produktu izstrādes procesos.

Lai realizētu Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecības projektu, ir aktīvi uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi, informē Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Lai sagatavotu un labiekārtotu teritoriju Zinātnes un Inovāciju centra būvniecībai, uzsākti jaunās ēkas realizācijai traucējošo koku nozāģēšanas darbi, kas galvenokārt ir mazvērtīgas papeles, blīgznas un kļavas, kuras ir ieaugušas teritorijas zemākajā reljefa vietā, esošā novadgrāvja malā.

Gar teritorijas malām un auto stāvlaukuma zonā ir paredzēti jauni koku stādījumi, kas mīsies ar zemākiem krūmiem. Gar gājēju celiņiem paredzēti 47 sarkano kļavu stādījumi, kuru zaļā lapotne rudeņos krāsosies koši sarkanā tonī un sasauksies ar Apļa ielas stādījumiem, savukārt pie ēkas galvenās ieejas, reljefa paaugstinājumā paredzēti 10 dekoratīvo ābelīšu stādījumi.

«Nav skaistā stāsta par to, kā man sapnī atnāk biznesa ideja. Uzņēmums radās ļoti racionālu apsvērumu dēļ,» DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta ventspilnieks Gvido Grīnbergs, kurš prot pārdot interaktivitāti

Interaktivitātes nozare pasaulē ir ļoti plaša un zinātnes centru ir ārkārtīgi daudz, bet nedz Latvijai, nedz Lietuvai sava zinātnes centra kā nav, tā nav, kamēr Igaunijā jau ilgstoši darbojas Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais AHHAA.

Aspired strādā piecus gadus, un šajā laikā izkristalizējušies trīs darbības pamatvirzieni. Galvenais – ražot interaktīvus eksponātus muzejiem un zinātnes centriem. Vēl tiek organizētas tehniski radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem – visā Latvijā. Aspired klāstā ir ap 30 radošo darbnīcu, to saturu izstrādājusi uzņēmuma komanda. Pērn darbnīcās piedalījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Trešais virziens ir muzeju un zinātnes centru konsultēšana par to, kā veidot interaktīvus eksponātus – kā ar eksponātiem pilnvērtīgāk uzrunāt apmeklētāju. Gvido uzņēmuma mājaslapā, skaidrojot, kas īsti ir interaktivitāte, citē kādu konfūcisma atziņu: «Pastāsti, un es aizmirsīšu, iemāci, un es varbūt atcerēšos, ļauj man pamēģināt, un es sapratīšu».

Izmērīt gaismas ātrumu, mikroskopā izpētīt acs uzbūvi, piedzīvot apgaismību kādā no zinātnisko institūtu laboratorijām

Tās ir tikai dažas no iespējām šī gada Zinātnieku naktī, kas tiek organizēta, lai celtu zinātnes prestižu un veicinātu zinātnes komunikāciju. 25. septembrī astoņās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Ventspilī – notiks Zinātnieku nakts, kuras tematika ir gaisma. Zinātnieku nakts Latvijā tiek organizēta desmito reizi. Šogad to rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnes šovs

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas šogad notiek 24 Eiropas valstīs un vairāk nekā 300 pilsētās, saistošā veidā skaidrojot zinātnes sasniegumus un ļaujot ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Šie ir zinātnes svētki, kad vienā vakarā ikvienam interesentam ir sniegta iespēja uz brīdi kļūt par zinātnieku. Pasākumā būs iespēja iesaistīties eksperimentos un interaktīvos zinātniskos pasākumos, kā arī izmēģināt dažādas iekārtas laboratorijās, kas parasti publiski nav atvērtas. Piemēram, Rēzeknes augstskola rīko interaktīvas nodarbības par gaismu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma plašākai auditorijai būs atvērts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kur tiks izgaismota Latvijas iedzīvotāju genoma datubāze. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) interesenti varēs piedalīties robotu darbnīcās. Zinātnieku nakts laikā būs atvērta arī jaunā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu māja, kur notiks dažādas aktivitātes, kas saistītas ar gaismas lomu augu dzīvē un iežu pētījumos. Nacionālajā Botāniskajā dārzā un LU Botāniskajā dārzā darbosies improvizētas laboratorijas un zinātnes šovs. Zinātniskus pārsteigumus sagādājis arī Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Ventspils un Vidzemes augstskolas, kā arī Daugavpils Universitāte.

Latvijas zinātniekiem jau tuvākajos gados varētu pavērties jaunas iespējas pētniecībā, jo pirmdien, 24. februārī, Latvija Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pieteikumu, apliecinot valsts vēlmi pievienoties CERN asociētās dalībvalsts statusā, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Latvijas pieteikumu CERN vadībai nodeva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš norāda: "Iestājoties pasaules vadošajās ekonomiskajās un zinātniskajās apvienībās kā OECD un Eiropas Kosmosa aģentūra, Latvija jau ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju pasaules attīstīto valstu vidū.

CERN ir viens no pasaules ambiciozākajiem projektiem, kurā piedalās zinātnieki no visas pasaules.

Iestāšanās šajā organizācijā pavērs jaunas iespējas un līdzdalības potenciālu Latvijas zinātniekiem, kā arī Latvijas uzņēmējiem. Starptautiskā vide palīdzēs iegūt salīdzinošu pieredzi un zinātnes sadarbības partnerus pasaules augstākajā līmenī."

Bērnu zinātnes centrs Z(in)oo uz Cēsīm atved arvien jaunus apmeklētājus, kas izvēlas apskatīt arī citas vietas pilsētā.

«Mēs papildinām Cēsis un pilsēta var lepoties ar Z(in)oo,» saka Ieva Felca, bērnu zinātnes centra Z(in)oo vadītāja. Viņa zina teikt, ka daudzi uzņēmēji priecājoties, ka Z(in)oo dēļ viņiem ir vairāk apmeklētāju.

Vaicāta vai Z(in)oo var salīdzināt ar zinātnes centru Ahhaa, kas atrodas Igaunijas pilsētā Tartu, I. Felca ar pilnu pārliecību atbild apstiprinoši, taču mērķis nav kopēt igauņu kaimiņus. «Mūsu virziens ir izglītot, piedāvāt nodarbības un nometnes, kas individuālāk pieiet bērnu attīstībai un dziļāk raugās uz zinātni, dabaszinātnēm, inženiertehniskajām lietām,» viņa teic. I. Felcai ļoti gribētos, lai kādudien uz Z(in)oo brauktu tikpat daudz cilvēku kā uz Ahhaa. «Mēs uz to tiecamies. Domāju, ka tas ir diezgan reāli,» viņa saka.

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Līdzās Viļņas Universitātes Santaras klīnikai tiks sākta moderna zinātnes centra celtniecība, paziņojusi Lietuvas vecākā augstskola, kas jau parakstījusi līgumu ar būvuzņēmumu "Eikos statyba".

Kā pastāstījis universitātes Medicīnas fakultātes dekāns Aļģirds Utkus, jaunais zinātnes centrs būs paredzēts ne vien medicīnas zinātnes fundamentālo un klīnisko pētījumu attīstīšanai - pārmaiņas sajutīs arī daudzi zinātnieki, kuriem būtiski uzlabosies darba apstākļi, būs pieejama labāka infrastruktūra un iespējas strādāt ar jaunākajām iekārtām. To iegādei jau piekritusi Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, paredzot tam 10 miljonus eiro.

Jaunajā zinātnes centrā 17 000 kvadrātmetru platībā darbosies Ģenētikas pētījumu centrs, fizioloģijas, bioķīmijas, mikrobioloģijas un laboratoriskās medicīnas, infekcijas slimību un dermatoveneroloģijas, krūts slimību, imunoloģijas un alergoloģijas, zobārstniecības, neiroloģijas un neiroķirurģijas un citu klīniku specializēto zinātnisko laboratoriju komplekss.

Tallinā atklāts restaurēts un atjaunots zinātnes centrs Energia. Atjaunotajā centrā iespējams uzzināt visu par elektroenerģijas iegūšanu un šīs nozares vēsturi. Kopumā telpu rekonstrukcijā un ekspozīciju izveidē investēti 3,7 miljoni eiro.

Par zinātnes centra Energia mājvietu kļuvusi restaurēta 101 gadu veca spēkstacijas ēka Tallinas centrā. Centra ekspozīcijas un programma galvenokārt fokusējas uz dabaszinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas tēmām. Centra kopējā platība ir aptuveni trīs tūkstoši kvadrātmetru, un tajā ir apskatāmas septiņas pastāvīgās izstādes par enerģijas vēsturi un elektroenerģijas ražošanu, kā arī par citām tēmām, kas saistītas ar klasisko fiziku – skaņu, gaismu, optiku, atjaunojamo un atomenerģiju.

Zinātnes centra pārstāvji par iespaidīgāko zinātnes centra eksponātu atzinuši «Eiropā unikālu zibens ģeneratoru», kas Faradeja būrī ļauj radīt līdz trīs metrus garu zibens lādiņu.