Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Vairāki Kurzemē izvietoto biznesa inkubatoru uzņēmumi vienā no Vācijas lielākajām tirdzniecības izstādēm INFA 2013 sekmīgi pārdevuši saražoto produkciju un ieguvuši nozīmīgus kontaktus eksporta aktivitātēm.

Uzņēmēji atzīst, ka tāpat gūta pieredze starptautiskajā mārketingā.

Uz Hannoveri Vācijā bija devušies Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumi SIA OT Systems un SIA Ambline, kā arī Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums, koka rotaļlietu ražotājs no Kuldīgas SIA MGS Factory un Liepājas uzņēmums SIA Zibenszeļļi, kas piedāvā drošības risinājumus mājokļiem.

Produkcija un uzņēmumi kopumā izvietoti astoņās lielās zālēs, kuru kopējā platība sasniedz 110 000m2, informē VATP. Trīs no Latvijas uzņēmumiem izvietoti zālē, kas atsevišķi atvēlēta tieši ārzemju ražojumiem un uzņēmumiem. Arī pārējās zāles sadalītas atbilstoši tematikai - bērnu rotaļlietas, ekoprodukcija, Ziemassvētki, elektronika, Vācijas lielākie zīmoli u.c.

Kurzemes reģiona uzņēmumi līdz 25.jūlijam var pieteikties finansējumam biznesa uzsākšanai un attīstībai, informē Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) pārstāvji.

Pieejamais maksimālais finansējums ir 60 tūkstoši latu.

Pieteikties finansējuma saņemšanai var gan fiziskas personas ar biznesa ideju, ko plānots realizēt Ventspils vai Talsu novadā, gan juridiskas personas, kurām ir mazā un vidējā komersanta statuss un kuras uz pieteikšanās brīdi nav vecākas par diviem gadiem un nav nodokļu parādu.

Konkursa laikā finansējumu var piesaistīt plašam pakalpojumu klāstam, piemēram, biznesa plāna sagatavošanai, grāmatvedības pakalpojumiem, mārketingam, juridiskajām konsultācijām, mājas lapas izstrādei, apmācībām, produkta prototipa izgatavošanai, kā arī projektu rakstīšanai un vadīšanai ar mērķi piesaistīt ES finansējumu, skaidro centra pārstāvji.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Šodien Ventspilī tiek atklāta Kurzemes Democentra pasīvā ēka, kurā atrodas Zinātnes un tehnoloģiju muzejs; pirmā ekspozīcija veltīta klimata problemātikai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zinātnes un tehnoloģiju muzeja ēka atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), tā uzbūvēta, ņemot vērā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības principus. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 906,5 tūkstoši eiro, no kurām Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas Nacionālā klimata politika līdzfinansējums ir 815,8 tūkstoši eiro, bet 90,6 tūkstoši eiro ir pašu līdzfinansējums.

Jaunatvērtās Zinātnes un tehnoloģiju muzeja ēkas kopējā kvadratūra ir 600 kvadrātmetru, tās termiskā čaula ir veidota ar paaugstinātām siltumtehniskajām īpašībām, konstruktīvie mezgli sakārtoti tā, lai izveidotu blīvuma slāni, kā arī lai novērstu nekontrolētu gaisa plūsmu. «Apkure šādā ēkā maksā desmit reižu mazāk nekā citos, īpaši neaprīkotos objektos. Ēkā ir ļoti laba siltumizolācija, kas ir iebūvēta gan grīdā, gan sienās, gan griestos, ir speciāli logi ar trīskāršo stiklojumu,» stāsta VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs. Viņš norāda, ka būtisks ir arī ēkas novietojums. Lielākie logi ir izvietoti ēkas dienvidu pusē, ziemeļos to ir daudz mazāk. Tāpat ēkā ir ierīkotas speciālas žalūzijas, lai vasarā nebūtu lielu izdevumu par dzesēšanas iekārtām. Ēkas ģeometrija līdzinās kubam, kas veido veiksmīgu norobežojošo konstrukciju virsmas attiecību pret tilpumu.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora uzņēmumi gatavojas piedalīties starptautiskā tirdzniecības izstādē Infa 2013. Starp piedāvātajiem produktiem būs arī adījumi.

VATP Biznesa inkubatora uzņēmumu vidū ir arī SIA OT Systems, kas Vācijā piedāvās pašu adītās cepures, cimdus un šalles ar CABI zīmolu.

Izstāde tiek rīkota reizi gadā un to ik gadu apmeklē vidēji 200 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem 84% ierodas ar mērķi iegādāties kādu no izstādes produktiem. Pēc izstādes organizatoru statistikas datiem, katrs patērētājs šajā izstādē iztērē vidēji 287 eiro.

SIA OT Systems CABI cepures piedāvā 25 toņu krāsu gammā, pavisam astoņu veida cepuru modeļus, kā arī cimdus, šalles un tuneļšalles.

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators vakar parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par inkubācijas pakalpojumu sniegšanu pārejas posmā līdz 31. oktobrim, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tikko parakstījām līgumu un atkal varēsim atjaunot finansiālu atbalstu mūsu uzņēmumiem,» saka Elīna Leimane, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) vadītāja. Periods ir īss, taču tas, ko uzņēmējs šajā laikā var paspēt paveikt, būs atkarīgs no katra paša. «Ja uzņēmums nāk ar skaidru darbības plānu, šajā laikā var paspēt izdarīt tiešām daudz. Tāpēc es rekomendēju apdomāt stratēģiju, būtisko, kas jāizdara un ko var paspēt izdarīt, lai šos piecus mēnešus nepazaudētu sapņojot,» teic E. Leimane.

Būtisks arguments

VBII finansiālu atbalstu uzņēmumiem sniedza līdz pagājušā gada augustam. Tas, ka inkubators vienu laiku darbojas, pēc tam seko pārrāvums un vēlāk tas atkal atsāk darbu, uzņēmējiem radot lielu neskaidrību par to, vai inkubators reģionā ir vai nav. E. Leimane teic, ka pārejas posmā ir bijuši uzņēmēji, kuri ir interesējušies par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kad atkal būs pieejams arī finansiālais atbalsts. Viņa uzskata, ka gadījumos, kad ģimene domā par pārcelšanos uz dzīvi kādā citā pilsētā un plāno sākt savu uzņēmējdarbību, inkubators ir būtisks arguments par labu vienai vai otrai pilsētai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Izmaiņas notikušas SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Inkubatora valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Atis Egliņš-Eglītis, līdz ar to valde turpmāk darbosies divu amatpersonu sastāvā. Inkubatora valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Salvis Roga, savukārt valdes locekļa pienākumus turpina pildīt Normunds Jansons.

Atis Egliņš-Eglītis SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekļa amatu ieņēma kopš 2011.gada 11.maija. Patlaban inkubatora kādreizējais valdes loceklis ieņem starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu Liepājas Kultūras pārvaldē.

SIA Kurzemes biznesa inkubators reģistrēts 2008.gadā. Pērn tā apgrozījumu veidojuši 584,85 tūkstoši latu, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas – 63,92 tūkstoši latu. Inkubators palīdzējis attīstīties tādiem uzņēmumiem kā SIA Wooly World, kas pircējiem piedāvā no aitas vilnas darinātas rotaļlietas, SIA Durbes veltes, ziepju ražotāju SIA Art Soapworks.

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Līdz 15. martam studenti var pieteikt idejas jaunā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora pirmajā biznesa ideju uzsaukumā.

Šāds universitāšu inkubators izveidots ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tuvāko divu gadu laikā inkubatorā paredzēts uzņemt vismaz 30 komandas, nodrošinot ideju attīstībai finansiālu atbalstu vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā.

"Mūsu mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā," saka Liene Briede, RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmu vadītāja.

Viņa norāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā joprojām ir ļoti nepieciešams agrīns atbalsts biznesa ideju īstenošanai, tāpēc universitāšu inkubatoram būs nozīmīga loma līdzās jau esošajām pirmsinkubācijas un akselerācijas programmām, piemēram, RTU īstenotajai "IdeaLAB", ļaujot turpināt attīstīt jau citās programmās testētās biznesa idejas zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās. Jaunais atbalsta instruments būs papildinājums aktivitātēm, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas attīstību, atbalstu jaunu produktu izstrādei, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, veicinot ciešāku augstskolu un uzņēmumu sadarbību konkurētspējīgas ekonomikas veidošanā. Sadarbība RTU un LU starpā inkubatora dalībniekiem nodrošinās starpdisciplināru pieredzi.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

SIA Kurzemes democentrs radītās interaktīvās ekspozīcijas var kļūt par apvērsumu Latvijas tūrisma industrijā un zinātnes magnētu.

Pērn dibinātajam uzņēmumam ir trīs darbības virzieni – popularizēt produktus, kurus radījuši Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) un citi viedo tehnoloģiju uzņēmumi, veidot interaktīvās ekspozīcijas atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un organizēt radošās darbnīcas ar izklaidējošu un izglītojošu funkciju, tostarp veicināt bērnu un jauniešu interesi par dabaszinātnēm.

Interaktīvais centrs šovasar pārcēlies uz Ostas promenādi un kļuvis par tūrisma sezonas jaunumu.

Kurzemes democentrs rīko arī radošās darbnīcas, kuras atšķiras no šā jēdziena ierastās izpratnes. Darbnīcās var, piemēram, izmēģināt uzbūvēt vēja ģeneratoru un eksperimentēt ar to. Ķīmijas pamatus apgūst darbnīcā Uztaisi savu Flaberi! Tās pamatā ir aizraujoša Holivudas filma, kurā Robina Viljamsa atveidotais profesors, meklējot mūžīgās enerģijas avotu, laboratorijā uztaisa zaļu gļumekli Flaberi.

SIA TestDevLab radījis valūtas kalkulatora aplikāciju, bet uzņēmuma speciālisti testē Skype analogu Libon.

Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora uzņēmums SIA TestDevLab laidis klajā mobilo aplikāciju valūtas konvertēšanai EuroCalc, kas nosedz dominējošās mobilo sistēmu platformas. Savukārt uzņēmuma kvalitātes inženieri un kvalitātes vadītāji ir iesaistīti Libon applikācijas testēšanā. Viņu uzdevums ir programmatūras kvalitātes nodrošināšana dažādām platformām (iOS, Android, Flash, komunikāciju protokols), ietverot testu plānu un stratēģijas izstrādi, funkcionālo, drošības, lietojamības testēšanu, kā arī testu automatizāciju.

Latvija informācijas tehnoloģiju nozarē ir konkurētspējīga, turklāt viena no vadošajām Eiropas valstīm šo tehnoloģiju pieejamības ziņā, uzskata SIA TestDevLab pārdošanas vadītāja Elza Ozola. To pierāda arī TestDevLab veiksmes stāsts. Uzņēmumu 2011.gada novembrī dibināja divi Ventspils augstskolas (VeA) un Latvijas Universitātes absolventi, kuri jau bija ieguvuši vērā ņemamu pieredzi citur pasaulē. Viens no viņiem strādā Skype, otrs – Francijas telekomunikāciju uzņēmumā Orange-Vallée. Strādājot starptautiskā vidē, viedo tehnoloģiju speciālisti saprata, kur ir brīvas nišas, pēc kā nākotnē pieaugs pieprasījums, tāpēc nolēma dibināt savu uzņēmumu.

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

Ventspils Zilā karoga pludmalē uzstādīti jauni trenažieri, kuri izgatavoti Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumā ParkIT.

Jaunie trenažieri tika uzstādīti neilgi pirms Ventspils pludmales svinīgās Zilā karoga pacelšanas, informē Ventspils Komunālā pārvalde. Db.lv rakstīja, ka VATP Biznesa inkubatorā SIA ParkIT uzņēma 2011.gadā. Tobrīd uzņēmums ziņoja, ka plāno darboties dažādu izstrādājumu ražošanā no nerūsējošā tērauda. Uzņēmuma dibinātāji Oļegs Ožinskis un Pjotrs Homjaks pirmajā darbības gadā startēja Kurzemes dizaina balvas konkursā Elementi ar pašu radītu stāvvietu aprīkojuma prototipu. Drīz vien SIA ParkIT dibinātāji saprata, ka izdevīgāk par dizaina izstrādājumiem ir ražot iekārtas to izgatavošanai. Pašu spēkiem tika konstruēta metāla cauruļu ražošanas iekārta. Ar biznesa inkubatora atbalstu puiši devās uz Maskavu, uz metālapstrādes nozares izstādi, lai parādītu savu izgudrojumu. Iekārta izpelnījusies interesi, vairāki ražotāji apliecinājuši gatavību sadarboties, tostarp parakstīts nodomu protokols ar federālo kosmosa aģentūru Roskosmos. Saņemti arī pasūtījumi.