Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

Svētdien, 14. maijā plkst. 11:00 Piedzīvojumu parkā jau tradicionāli ar krāšņu velobraucienu tiks atklāta Ventspils vasaras tūrisma un velo sezona. Šogad velobrauciena moto ir “Ieripo vasarā!”

Atbilstoši moto velobrauciena dalībnieki ir aicināti padomāt par sava velosipēda un apģērba noformējumu. Kā jau ierasts, interesantākā noformējuma īpašnieki, saņems pārsteiguma balvas! Pavisam plānots apbalvot dalībniekus septiņās dažādās nominācijās.

Velobrauciens notiks divās trasēs: 2,1 km garajā bērnu trasē un 8,6 km garā trasē. Bērnu distance (2,1 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Pionieru iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā. Garā trase (8,6 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Lielais prospekts – Kroņu iela – Loču iela – K.Valdemāra iela – Ostas iela – Prāmju iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā.

Svētdien notikušā Vienības velobrauciena visas trīs godalgotās vietas ieņēma Latvijas vadošie riteņbraucēji, bet par uzvarētāju kļuva Toms Skujiņš no Rietumu-Delfin komandas.

Simts kilometrus garajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sporta distancē vairāk nekā 200 sportistu sīvā konkurencē ātrākais bija Skujiņš, bet kā otrais un trešais finišēja attiecīgi Matīss Preimanis no Trek DPA un Māris Bogdanovičs no Alpha Baltic/Unitymarathons.com. Skujiņš distanci pieveica divās stundās, 18 minūtēs un 25 sekundēs, bet Preimanis un Bogdanovičs atpalika par attiecīgi divām un trim sekundēm.

Sporta distances dalībnieki no Siguldas caur Augšlīgatni un Ieriķiem devās Cēsu virzienā, bet pēc tam caur Stalbi, Straupi, Raganu un Turaidu atgriezās Siguldā.

Braucienā piedalījās arī tāda riteņbraukšanas sprinta zvaigzne kā brits Marks Kavendišs un kādreizējās riteņbraukšanas leģendas igaunis Jans Kirsipū un dānis Bjarne Rīss. Kavendišs, kurš savas karjeras laikā uzvarējis vairākos Tour de France posmos, Vienības velobraucienā ieņēma astoto vietu, finišējot kopā ar Gati Smukuli.

Maijs aizsācies ar vērienīgu velosezonas atklāšanu Rīgā, kur pilsētas domes un Valsts policijas rīkotajā velobraucienā pulcējās aptuveni 3 000 dalībnieku, kamēr nesakcionētajā velobraucienā Kritiskā masa devās vēl vairāki simti velobraucēju.

Domes un policijas organizētais velobrauciens notiek tikai otro gadu, taču, pateicoties relatīvi plašai mārketinga kampaņai, tas spējis piesaistīt ievērojamu skaitu velomīļu.

Tikmēr akcijas Kritiskā masa dalībnieku pulks šogad nebija tik kupls, ņemot vērā, ka abi braucieni notika teju vienlaicīgi un organizēšanās Kritiskās masas braucienam vairāk notiek pēc principa «no mutes mutē».

Kamēr Rīgas domes un Valsts policijas rīkotajā velobraucienā tika slēgtas ielas pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, Kritiskā masa iztika bez ielu slēgšanas, visiem satiksmes dalībniekiem pārvietojoties kopā.

Abus velobraucienus rūpīgi uzraudzīja policijas darbinieki.

2019.gada 1.maijā velosipēdisti Rīgā piedalījās braucienā Kritiskā masa, brīžiem aizkavēja auto kustību, bet būtiski konflikti starp satiksmes dalībniekiem neveidojās.

Pārsvarā pasākumā piedalījās gados jauni velobraucēji, kuri, dodoties uz pasākuma sākuma vietu pie Dailes teātra, vismaz pret gājējiem bija salīdzinoši miermīlīgi. Taču sākoties pašam braucienam, tā dalībnieki traucēja automašīnu brīvu plūsmu pa ielām.

Valsts policija pirms nesakcionētā velobrauciena Kritiskā masa pauda viedokli, ka atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra Kritiskās masas laikā neesot savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiekot rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. «Rodas jautājums, vai klaja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana - haotiska braukšana pa brauktuves vidu, arī vietās, kur paralēli tai ir izbūvēts velosipēdu ceļš, luksofora aizliedzošā signāla neievērošana un citi noteikumu pārkāpumi, ir veids, kā kultivēt savstarpējo ceļu satiksmes dalībnieku cieņu vienam pret otru, veicināt infrastruktūras uzlabošanu un jaunajai paaudzei radīt izpratni par ceļu satiksmi un tās drošību?» bija teikts policijas paziņojumā.

Nākamās nedēļas pirmdienā gaidāms Velobrauciens par bibliotēkām, kura dalībnieki un atbalstītāji no Latvijas un citām valstīm veiks goda apli ap Gaismas pils jaunceltni.

Velobrauciens sāksies pie Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja, tad tiks veikts goda aplis ap jaunuzcelto bibliotēku, un pēc tam velobraucēji-bibliotekāri dosies uz Rātslaukumu, kur tos uzrunās Latvijas un Rīgas pašvaldības amatpersonas.

Velobrauciens par bibliotēkām ir dažādu pasaules valstu bibliotekāru brauciens ar velosipēdiem vairāk kā 600 km garumā, kura norises laikā tiek apspriesti arī svarīgi jautājumi nozarē un meklēti problēmu risinājumi, sarunājoties, diskutējot, apmeklējot bibliotēkas un tiekoties ar politiķiem, bibliotēku atbalstītājiem un oponentiem, skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji.

Šogad bibliotekāri-velobraucēji iepazīs Baltijas valstis. Velobrauciena par bibliotēkām dalībnieki ceļos no Viļņas uz Tallinu. Braucienā piedalīsies 120 velobraucēji-bibliotekāri no Somijas, Spānijas, Serbijas, Norvēģijas, Taivānas, Ukrainas, Vācijas, Rumānijas, Zviedrijas, ASV, Dānijas, Arābu Emirātiem, Indijas, Beļģijas, Baltkrievijas, Francijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Rīgas centrā apmeklētājiem durvis vaļā vēris kafejnīcas koncepts, kas zem viena zīmola «The Hub Cafe» apvieno tradicionālo havajiešu virtuvi ar vienīgo velostudiju Baltijā, kas piedāvā braucienus ar Zwift velosimulatoriem.

«Novērojot strauji augošo riteņbraucēju skaitu pilsētā un iedzīvotāju vēlmi dzīvot veselīgāk, esam radījuši vietu, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu, kafiju un iespēju izkustēties,» skaidro idejas autors Gerhards Erasmus.

«Atšķirībā no līdzīga koncepta velo-kafejnīcām citur Eiropā izceļamies ar to, ka tradicionālos velotrenažierus esam nomainījuši pret īstiem velodsipēdiem, tos papildinot ar Zwift virtuālās spēles elementiem, kas treniņu procesu padara aizraujošāku,» viņš skaidro.

Zwift ir pasaulē populārākā virtuālās realitātes riteņbraukšanas aplikācija, kas ļauj ar velosipēdu izbraukt dažādas pasaules vietas un maršrutus, atrodoties tepat Latvijā. Zwiftvar tikt izmantots gan fiziskās formas uzlabošanai, gan arī ļoti augstu sportisko mērķu sasniegšanai. The Hub Cafe ir ne tikai pirmā Zwift velo-studija Baltijā, bet arī viena no retajām Eiropā.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums pēc mazo alus darītāju alus ziemas sezonā aug straujāk nekā vasarā.

Salīdzinot ar 2010. gadu, pērn ziemas sezonā šo alus darītavu alus noiets auga pat divas reizes straujāk nekā vasarā. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis ir pārliecināts, ka tendence turpināsies arī šī gada ziemā, jo Latvijā mainās alus patēriņa ieradumi ziemas sezonā.

«Oktobrī, kas ir pirmais šīs ziemas sezonas mēnesis, pieprasījums pēc Valmiermuižas alus ir audzis pat par 50%, salīdzinot ar oktobri pērn,» stāsta A. Ruņģis. Uzņēmējs šo ieradumu maiņu saistu ar vēlmi ziemas mēnešos baudīt izteiksmīgākas garšas buķetes pretstatā slāpju veldzēšanai vasarā. Latvijā alus baudīšana ir viena no jomām, kurā tuvojamies Eiropas alus tradīcijām. Tādēļ šobrīd mazajiem alus darītājiem Latvijā paplašinās iespēja attīstīt jaunas šķirnes ar bagātu garšas buķeti, kas veidotas īpaši ziemas mēnešiem.

Šī ceļu būves sezona tiek dēvēta par raitu, kā milzu negaisa mākonis virs galvām plešas katastrofāli nepietiekamais finansējums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopumā sezona vērtējama kā laba, darbi īstenojušies raiti. Laika apstākļu dēļ atsevišķos projektos izdarīts vairāk, nekā paredzēts, piemēram, Binders Siguldas virzienā jau nākamā gada darbus paspējis veikt,» DB saka biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Darba pietika gan uzņēmuma speciālistiem – ceļu būvētājiem –, gan ārējo inženierkomunikāciju ierīkotājiem. Šī sezona mums īpaša ar to, ka īstenojām ļoti dažādus, specifiskus infrastruktūras projektus. Pabeidzām ļoti apjomīgu, sarežģītu darba procesu Jelgavā – satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukciju un izbūvi, lidlauka rekonstrukciju Liepājā, sacīkšu trases posmu rekonstrukciju Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Šovasar pabeidzām arī vairāku autoceļu posmu virskārtu atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus, piemēram, no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka –Rūjiena posmu no Kārķiem līdz Naukšēniem. Krietni apsteidzot darbu izpildes grafiku, šajā sezonā nostrādājām uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei,» saka arī šobrīd pēc apgrozījuma lielākās ceļu būves firmas Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Čehu leģenda Jaromīrs Jāgrs, kurš nākamo sezonu aizvadīs Kalgari «Flames» komandā, pašlaik par 99,9% uzskata, ka šis viņam būs pēdējais gads Nacionālajā hokeja līgā (NHL).

Par Jāgra un «Flames» panākto vienošanos tika vēstīts pirmdien un šajā dienā viņš vēl atradās Čehijā, atzīstot, ka mačus nav aizvadījis piecus mēnešus, tāpēc labu sezonas sākumu nevajag gaidīt. Jaunā NHL sezona sāksies jau trešdien.

Šī visu laiku otrajam rezultatīvākajam līgas spēlētājam būs 24. sezona NHL.«Kalgari interese bija jau no paša sākuma, bet Sentluisas »Blues« kļuva ieinteresēti vien tad, kad viņu spēlētāji guva traumas,» Čehijas medijiem atklāja Jāgrs. «Tāpēc pastāvēja iespēja, ka tur pēc traumēto spēlētāju atgriešanās tikšu izstumts no sastāva. Ticu, ka Kalgari viss būs atkarīgs no manis paša.»

Līgums noslēgts par vienu miljonu ASV dolāru (840 000 eiro), bet bonusos viņš varēs tikt pie vēl viena miljona. «Maz kas piedāvātu vairāk manā vecumā. Tomēr līdz ar to man nebūs spiediena - būt lētākajam spēlētājam komandā nav slikti,» Jāgrs pauda ar smaidu. «Neviens no manis negaidīs 50-60 punktu sezonu. Trešā, ceturtā maiņa būs labi.»

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Siltumapgādes uzņēmuma AS "Rīgas siltums" klienti par piegādāto siltumu uzņēmumam parādā 3,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Neskatoties uz to, ka siltumenerģijas tarifs ir salīdzinoši zems, klienti par siltumu šobrīd samaksājuši 3,5 miljonus eiro. Minētā parāda summa ir par laika posmu no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada martam piegādāto siltumenerģiju un nomaksas procents ir līdzīgs iepriekšējam gadam," norāda "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

2021.gada aprīlī piegādāto siltumenerģiju klientiem ir izrakstīti rēķini par kopējo summu 14,7 miljoni eiro.

"Vasaras sezonā aicinu apsaimniekotājus, kuriem ar parādu piedziņas jautājumiem neklājas viegli, sākt rūpīgu darbu. Iespējas ir vairākas - veidot speciālo uzkrājumu fondu šādiem gadījumiem, sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, lai iesaistītu iedzīvotājus mājas pārvaldīšanā un aktīvāk risinātu jautājumus. Mēs redzam, ka ir apsaimniekotāji, kas bez sarežģījumiem norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt citiem šie jautājumi vēl nav līdz galam sakārtoti," teic N.Talcis.

Amerikāņu tenisa zvaigzne Serēna Viljamsa saņēmusi naudas sodu par pārkāpumiem ASV atklātā čempionāta finālā, kamēr Sieviešu tenisa asociācija (WTA) nostājusies tenisistes pusē.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka sestdien ASV atklātā čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā triumfēja Japānas tenisiste Naomi Osaka, kura ar rezultātu 6-2, 6-4 pārspēja titulēto Viljamsu.

Osakas pirmo «Grand Slam» titulu aizēnoja viņas pretinieces uzvedība kortā. Amerikāņu zvaigzne otrā seta astotajā geimā tika sodīta ar zaudētu geimu, jo mača laikā neatļauti saņēma trenera palīdzību, lauza raketi un apvainoja spēles galveno tiesnesi Karlosu Ramosu, nosaucot viņu par zagli un solot, ka viņš vairs nekad netiesās Viljamsas spēles.

ASV Tenisa asociācija («USTA») lēmusi, ka par šiem pārkāpumiem viņai jāmaksā attiecīgi 4000, 3000 un 10 000 ASV dolāru sodi jeb kopā 17 000 ASV dolāri (14 685 eiro). Tiesa, tā gan ir niecīga daļa no 1,85 miljonu ASV dolāru prēmijas, ko viņa saņēma par fināla sasniegšanu.

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.