Latvijas pionieres sejas vingrošanas jomā ir spērušas soli tālāk, izveidojot mobilā telefona aplikāciju – «treneri».

Pirms trim gadiem atvērtais sejas vingrošanas klubs Face Beauty Fitness pagaidām šajā tirgus nišā ir vienīgais spēlētājs Latvijā. Pastāvīgais klientu loks esot nostiprināts, izveidota arī apmācību programma speciālistiem. Nesen uzņēmums sācis tirgū piedāvāt mobilā telefona aplikāciju iPhone lietotājiem, ar ko paredzēts startēt arī citviet pasaulē. Izstrādāta ir vīriešu un sieviešu versija.

Ideja izveidot sejas vingrošanas klubu radās nejauši. Ieva Paškeviča reiz sarunājusies ar savu pašreizējo kolēģi par gludas sejas ādas noslēpumu. «Viņa man jautāja, vai es esmu kaut ko dzirdējusi par sejas vingrošanu? Mana atbilde bija noliedzoša. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas atskārtām, ka Latvijā ar ko tādu neviens nenodarbojas. Mums izdevās atrast un uzaicināt uz Latviju speciālisti no Sanktpēterburgas. Pamēģinājām un sapratām, ka sejas vingrošana ir interesanta un noderīga – ar to var panākt rezultātu,» atceras Face Beauty Fitness direktore Ieva Paškevica. Kopā ar biznesa partneri Larisu Vitvinovu nolēmušas izveidot uzņēmumu – sejas vingrošanas klubu, kur sievietes vingrojot varētu tikt galā ar problēmām – sākot ar tūsku un beidzot ar grumbām.

Darba vingrošanas kustība pamazām iet plašumā – ar to aizraujas gan banku darbinieki, gan advokāti, gan autoservisos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms trim gadiem DB rakstīja par Faniju Šitcu, kura ar savu uzņēmumu Walking Fox vēlējās mudināt biroju darbiniekus izkustēties darbavietā un nodarboties ar darba vingrošanu. Tas viņai ir izdevies – viņa sadarbojas ar vairāk nekā desmit uzņēmumiem. Šo pakalpojumu izvēlas kompānijas, kuru darbiniekiem ir jāpavada garas stundas, sēžot vai veicot vienveidīgas kustības. Viņas klientu lokā ir finanšu iestādes, projektēšanas, advokātu biroji, kā arī autoserviss. Lai gan vingrošana «apēd» laiku, Fanija uzskata, ka tā vairo produktivitāti, bet pats svarīgākais – uzlabo veselību.

Iepazīst savu ķermeni

Uzņēmums SIA Z Company pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma ir uzsācis vingrošanas komplektu un sporta laukuma iekārtu uzstādīšanu piecās Liepājas vietās, informē pārstāvis Aigars Štāls.

Jauni ielu vingrošanas rīki/trenažieri būs pieejami pludmalē – pie Glābšanas stacijas, arī Daugavas stadionā, Raiņa parkā un Atmodas bulvārī 10D, savukārt jauns sporta laukuma aprīkojums – Ezerkrasta sākumskolas teritorijā Lauku ielā 54.

Šis būs papildinājums pagājušā gada nogalē pilsētā uzstādītajam inventāram.

Četrās vietās turpmāk atradīsies vingrošanas stienis, līdztekas, zviedru siena, atspiešanās stienis,vēderpreses soliņš un horizontālās trepes – atšķirīgās kompletācijās; laukumā pie Ezerkrasta sākumskolas būs futbola/rokasbumbas vārti ar basketbola groza vairogu un velosipēda novietne.

Liepājā pēc jauniešu iniciatīvas pašvaldība izbūvējusi divus ielu vingrošanas laukumus - Dienvidrietumu rajonā un Karostā.

Laukumu kopējās izmaksas ir aptuveni 7000 Ls (bez PVN), līgumu par laukumu ierīkošanu ar pašvaldību slēdza Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrība. Pēc iedzīvotāju izteiktajām vēlmēm abos ielu vingrošanas laukumos uzstādītas vairākas konstrukcijas – pumpēšanās, pievilkšanās stieņi, līdztekas, zviedru siena un horizontālās trepes. Dienvidrietumu rajonā papildus izvietots arī vēderpreses soliņš. Visas konstrukcijas izgatavotas no monolīti sametinātām tērauda konstrukcijām, kuras cinkotas ar karstā cinka tehnoloģiju.

Ielu vingrošanas pamatā ir vingrinājumu komplekss, lielākoties strādājot ar sava ķermeņa svaru. Par ielu vingrošanu to sauc tādēļ, ka viss šis vingrojumu komplekss ir pielāgots āra apstākļiem. Ar ielu vingrošanu ir iespējams nodarboties gan specializētos sporta laukumos, gan jebkurā citā vidē, kā, piemēram, pilsētu parkos, ēku kompleksos, pieturvietās, daudz dzīvojamo māju pagalmos, kā arī tieši pretēji – brīvā dabā, mežā vai pie jūras.

Sestdien, 3.augustā, Kongresu nama laukumā norisinājās trešais Pasaules čempionāts ielu vingrošanā, pulcējot labākos ielu vingrotājus no 35 valstīm.

Ielu vingrošanas straujās attīstības dēļ pirmo reizi tika pārstāvēti Āfrikas un Āzijas kontinenti.

Lai noskaidrotu spēcīgākos ielu vingrotājus, katrā pārstāvētajā valstī tika organizēti nacionālie čempionāti. Pasaulē aizvien populārākas kļūst sacensības internetā. Dažās no valstīm ielu vingrošanas čempionātos jebkurš gribētājs varēja iesūtīt video ar savu ielu vingrošanas paraugdemonstrējumu un starptautiska žūrija izvērtēja katra dalībnieka sniegumu, tādā veidā sniedzot iespēju piedalīties jebkuram sportistam no jebkuras vietas.

Latviju Pasaules čempionātā ielu vingrošanā pārstāvēja divi dalībnieki, kuri tika atlasīti Latvijas ielu vingrošanas čempionātā, kas norisinājās 13.jūlijā, Grīziņkalnā. Šogad Latviju pārstāvēja Dāvids Lazarevs (Valmiera) un Gustavs Gedrovics (Jūrmala).

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā sācies ikgadējais vingrošanas un mākslas festivāls Arirang, kurā piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ir viens no lielākajiem šāda veida masu pasākumiem pasaulē un kalpo, lai slavinātu valdošo režīmu.

Šā gada festivāls, kurš ilgs līdz septembrim, veltīts sešdesmitajai gadadienai, kopš 1953. gadā tika parakstīts pamiera līgums, izbeidzot postošo Korejas karu. Ziemeļkorejā konflikts tiek saukts par Tēvzemes atbrīvošanas karu, bet 27. jūlijs, kad tika noslēgts pamiers – par Uzvaras dienu.

Arirang festivālā notiek dziedāšanas, dejošanas un masu vingrošanas pasākumi. Šova laikā tiek izmantotas lielas kartītes, lai veidotu patriotiskus uzrakstus un zīmējumus.

Festivāla atklāšanas laikā pirmdien, tika attēloti «varonīgie karavīri Tēvzemes atbrīvošanas kara laikā, krāsaini gaismas ritmi un uguņošana», pavēstījusi Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra.

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Sportot dabā, kā inventāru izmantojot visu, ko tajā var atrast, mudina kustību prieka entuziasti, tostarp arī uzņēmēji, kuri to dara nevis peļņas nolūkā, bet misijas vadīti

Nodarbības ārā lielākoties notiek bez maksas, un treneri kustību prieku citiem nodod, entuziasma vadīti. Arī daži sporta klubi pavasarī un vasarā kā papildus «āķi» piedāvā fiziskās aktivitātes ārā, bet tās tiek veidotas ar nolūku būt interesantiem arī gada siltajos mēnešos, kad cilvēki labprātāk dodas dabā.

Sajusties kā Sicīlijā

Brīvdabas sporta kluba dibinātājs un treneris Roberts Radičuks vada treniņus Rīgas parkos un skvēros, kur kustību prieka cienītājiem tiek piedāvāti dažādi treniņi – nūjošana, iešana, nodarbības, kurās ietverti jogas elementi, funkcionālie treniņi. Intensitāte tiekot piemērota katra cilvēka spējām, jo Roberta galvenais mērķis ir radīt patīkamas emocijas, kas liek aizmirst, ka ķermenis tiek fiziski nodarbināts. Staigājot no parka uz parku, mainās ainava, un cilvēki nemaz nepamanot, ka nostaigāti jau vairāki kilometri. Roberts ir diplomēts psihologs, SIA Sabiedrība Turība īpašnieks.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Pabeigti darbi pie stadiona būvniecības Ķengaragā, lai gan tas jau tiks atklāts 27.septembrī, pagaidām tam vēl nav piešķirta sava adrese, informē Rīgas dome.

Stadionu, kurš atrodas starp Rīgas speciālo pamatskolu - attīstības centru Salaspils ielā 14 un Ķengaraga vidusskolu Maskavas ielā 273, pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma šā gada vasarā izbūvēja SIA Reaton, LTD. Būvdarbu kopējās izmaksas bija 587,6 tūkst. Ls .

Tur ir izveidots 50×85 m futbola laukums ar mākslīgo zāles segumu, seši skrejceliņi, divas tāllēkšanas bedres, divi laukumi, kas domāti gan strītbolam, gan volejbolam, vingrošanas sektors ar ielu vingrošanas elementiem uz gumijas seguma. Stadions ir apgaismots un nožogots, tāpat tajā ir tribīnes ar 175 vietām, kā arī konteinera tipa sportistu ģērbtuves.

Noslēdzies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātais konkurss par finansiālu atbalstu pilsētai nozīmīgu sporta projektu un sporta sacensību organizēšanai 2011. gada otrajā pusgadā. Konkursa rezultātā sporta aktivitāšu īstenošanai kopsummā tiks piešķirti 70 tūkstoši latu, informē Rīgas dome.

Konkursā tika aicinātas piedalīties Sporta likumā minētās sporta organizācijas, kas savu darbību veic Rīgā, un tā mērķis ir finansiāli atbalstīt sporta aktivitātes un sacensības Rīgā, tādējādi sekmējot sporta attīstību pilsētā, kā arī iedzīvotāju iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs un lietderīgā brīvā laika pavadīšanā.

Konkursam iesniegti vairāk nekā 60 pieteikumi, kuros plaši pārstāvētas gan sacensības ar profesionāļu piedalīšanos, gan sporta aktivitātes, kas adresētas ikvienam rīdziniekam vai Rīgas viesim, tajā skaitā, pasākumi bērniem, ģimenēm, jauniešiem, kā arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

Visvairāk jeb seši tūkstoši latu piešķirti Baltijas daudzdienu velobrauciena Baltijas ceļš (SIA Igo Japiņa aģentūra) un 2. Starptautiskā turnīra mākslas vingrošanā Olympic Cup Riga 2011 (Biedrība Vingrošanas Olimpiskais centrs) organizēšanai.

Ceturtdien atklāts jaunais 587 tūkst. Ls vērtais stadions Ķengaragā, kura pārvaldīšana turpmāk tiks uzticēta bērnu un jauniešu centram Daugmale.

Stadionam netālu atrodas Rīgas speciālā pamatskola – attīstības centrs Salaspils ielā 14 un Ķengaraga vidusskola Maskavas ielā 273.

Jau vēstīts, ka stadiona būvi pēc Rīgas domes pasūtījuma šovasar veica SIA Reaton, Ltd.

Stadionā izveidots 50×85 m futbola laukums ar mākslīgo zāles segumu, seši skrejceliņi, divas tāllēkšanas bedres, divi laukumi, kas domāti gan strītbolam, gan volejbolam, vingrošanas sektors ar ielu vingrošanas elementiem uz gumijas seguma. Stadions ir apgaismots un nožogots, tāpat tajā ir tribīnes ar 175 vietām, kā arī konteinera tipa sportistu ģērbtuves.

Stadionā sportot un pavadīt brīvo laiku varēs ne tikai skolu un bērnudārzu audzēkņi, bet arī Ķengaraga iedzīvotāji.

Ķekavas novadā taps pirmais standartiem atbilstošs stadions, kuru varēs izmantot gan sporta vajadzībām, gan kultūras pasākumu rīkošanai, informē pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa. To projektēs metu un sarunu procedūru konkursā izvēlētais uzņēmums - SIA 5. iela.

Jaunais stadions atradīsies Ķekavā blakus sporta klubam, tādējādi veidojot vienotu un pārdomātu sporta infrastruktūru, kuru varēs izmantot ne tikai sportisti, skolēni, bet arī novada iedzīvotāji veselīga dzīvesveida uzturēšanai.

Sporta stadionā paredzēts izbūvēt sintētiskā seguma futbola-regbija laukumu. Šāds segums izvēlēts, lai, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, laukumu varētu izmantot un noslogot pēc iespējas vairāk - sākot no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Futbols un regbijs Ķekavas novadā ir vieni no plašāk pārstāvētajiem sporta veidiem, kuru sportisti piedalās Latvijas augstākā līmeņa čempionātos, bet atbilstoša laukuma, kur trenēties un aizvadīt sacensības, pašvaldībā nav.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jaunā klimatam neitrālā Stokholmas pilsētas rajona iedzīvotājiem ir jāizvirza stingri noteikumi gan attiecībā uz dzīvesveidu, gan sportošanu, atsaucoties uz politiķu ierosinājumiem, ziņo thelocal.se.

Prasības Norra Djurgårdsstaden iedzīvotājiem ietvers atkritumu šķirošanu, veselīgu ēšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu vai braukšanu ar velosipēdu, ekoproduktu iegādi, vingrošanu, kā arī socializēšanos ar kaimiņiem, vēstījis laikraksts Dagens Nyheter.

Iedzīvotājiem tikšot arī piedāvāti speciāli kursi, lai viņi varētu apgūt jaunākās «zaļā» dzīvesveida metodes.

«Dzīvošana videi draudzīgi acīmredzami ir svarīgākā šī projekta daļa. Taču ietverta arī sociālā dimensija,» medijam stāstījis vides un ilgtspējīgas attīstības stratēģis Tomass Gustafsons.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien pieņēma galīgo lēmumu par finansējuma piešķiršanu no infrastruktūras fonda arī Lucavsalas atpūtas zonas iekārtošanai. Kopumā šiem darbiem piešķirti 535 tūkst. Ls.

Īstenojot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumus bērniem, kā arī pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.

Salas galā plānots izveidot nelielu pastaigu parku un paredzēt vietu kafejnīcai. Daļa teritorijas plānota arī komercatrakcijām, makšķerniekiem, bērnu rotaļu laukumiem un senioru vingrošanai, pludmalei, peldvietām, ūdens atrakcijām, pludmales volejbola un futbola laukumiem, skrejceļam, bet nākotnē arī inventāra nomai. Salu tilta dienvidu pusē, netālu no tirdzniecības centra "K-Rauta", iecerēts izveidot autostāvvietu.

Bruņinieku iela izveidota XVIII gadsimta beigās. Laika gaitā tā mainījusi nosaukumus un dēvēta par Karātavu ielu, Botāniskā dārza ielu, Aizsargu ielu, Jorka ielu un padomju laikā pat par Sarkanarmijas ielu. 1990. gadā iela ieguva tās šī brīža nosaukumu. Vairāk nekā divus kilometrus garā iela sākas Krišjāņa Valdemāra ielā un, šķērsojusi Valmieras ielu, beidzas pie dzelzceļa posma. Biznesu te daudz un dažādi. Šoreiz par tiem, kas atrodas posmā no ielas sākuma līdz Aleksandra Čaka ielai.

Jau kopš XIX gadsimta sākuma viena no ielas zināmākajām ēkām ir Rīgas 1. slimnīca, kas tolaik dibināta un saukta par Rīgas trūcīgo slimnīcu. Mūsdienās tā iecienīta daudzu rīdzinieku vidū, un nesen nolemts to nakts laikā spoži izgaismot. To novērtējot pretī esošās viesnīcas City Hotel Teater viesi un darbinieki. Viesnīcas pārdošanas menedžere Simona Mosere skaidro, ka sen celtajai Bruņinieku ielas ēkai ir vairākas priekšrocības, pirmām kārtām, tās biezās sienas: «No praktiskā viedokļa tas ir ļoti noderīgi. Tā kā šī bija dzīvojamā ēka, standarta istabas izmērs ir 28m2, bet luksusa – vairāk nekā 60m2. Zinu, ka ir uzņēmēji, kas ceļ jaunas viesnīcas un vadās vien pēc lietderīguma principa – plānas sienas, nelielas istabiņas u.c., bet šajā ēkā tā nevar. Divās no istabām kā kultūrkapitāla mantojums joprojām saglabātas pat vecā tipa krāsnis.»

Ieguldot 316,5 tūkst. Ls, pabeigta AB dambja rekonstrukcija. Šobrīd atjaunots skatu laukums dambja galā pie Vanšu tilta, noasfaltētas brauktuves un gājēju ietves, ierīkots bērnu rotaļu laukums, uzstādīti vingrošanas rīki un jauni soliņi.

Nākamajā gadā plānots vēl paplašināt bērnu rotaļu laukumu, kā arī dambja nogāzes tiks ierīkotas tā, lai uz tām varētu sauļoties. Savukārt projekta realizācijā ietaupītie apmēram 70 tūkst. Ls tikšot izmantoti nākamajā gadā piebraucamā ceļa un stāvvietas izveidošanai, lai dambi varētu apmeklēt dažādu pasākumu dalībnieki. Līdz šī gada beigām tiks uzstādīta arī videonovērošanas sistēma.

Pagājušajā gadā uz AB dambja jau tika uzstādīts jauns dekoratīvais apgaismojums par apmēram 144 tūkst. Ls, informē Rīgas dome.

DB jau rakstīja, ka iepriekš bija šaubas par dambja tehnisko stāvokli, bet pēc inspekcijas tas atzīts par apmeklētājiem drošu. Šādu atzinumu pēc speciālas inspekcijas sniedza SIA Inženierbūve, gan norādot, ka visa zemūdens pārbaude vēl nav pabeigta. Atzinumā teikts, ka AB dambis ekspluatācijā atrodas kopš 1972. gada, bet tā konstruktīvais risinājums ir neveiksmīgs.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Uzņēmumi darbinieku veselības apdrošināšanai meklē lētāko piedāvājumu, privātpersonu apdrošināšanā apjomi aizvien niecīgi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados veselības apdrošināšanas polises iegādājas vairāk, salīdzinot ar krīzes gadiem. Pērn kopējais parakstīto prēmiju apjoms Latvijā sasniedza 61,1 milj. eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2013. gadā. Ārzemēs parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms sarucis par 6%. Arī atlīdzībās pērn izmaksāts vairāk – par 15%, sasniedzot 45,6 milj. eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Ergo Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads norāda, ka turpinājis palielināties personu skaits, kam ir veselības apdrošināšanas polises, un tas saistāms gan ar ekonomiskās situācijas stabilitāti, gan to, ka veselības apdrošināšanas polisi uzņēmumi izmanto darbinieku motivācijai. Gjensidige ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs piebilst, ka straujais apdrošināšanas prēmiju apjoma kāpums šajā segmentā saistāms ar to, ka atcelti krīzes laikā piemērotie ierobežojumi valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt a/s If P&C Insurance Produktu attīstības un risku parakstīšanas analīzes nodaļas vadītājs Raitis Birznieks novērojis, ka veselības apdrošināšanu biežāk iegādājas arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja lēmumu par pašvaldības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Raunas ielā iegādi, informē Rīgas dome.

Privātiem īpašniekiem piederošie zemes gabali atrodas pie agrākās skolas ēkas, kura tika slēgta 2009.gadā. Šobrīd ēkā atrodas RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta mākslinieciskās jaunrades centrs Praktiskās estētikas skola.

RD Īpašuma departaments plāno, ka jau šā gada septembrī skolas ēkā uzsāks pilnu renovāciju, lai jau 2017.gada septembrī tajā mācības uzsāktu Rīgas 64.vidusskolas sākumskola. Šobrīd Rīgas 64.vidusskolā mācības notiek divās maiņās un pēc skolas ēkas Burtnieku iela 34 renovācijas, tajā mācīsies 1. – 4.klašu skolēni.

Īpašums, ko pilsēta plāno iegādāties, sastāv no diviem zemes gabaliem 5 061 m2 un 5 153 m2 apmērā. Īpašniekiem tika piedāvāti dažādi zemes maiņas varianti, no kā tie attiecās. Tādēļ šo abu zemesgabalu iegāde pašvaldībai izmaksās 414 tūkstošus eiro.