Valmiermuižas alus darītava uzsākusi eksportu uz Lielbritāniju.

Turpmāk "Valmiermuižas" alu varēs iegādāties arī bāros un veikalos Londonā, kā arī vēl 40 Anglijas un 3 Skotijas pilsētās. Šobrīd "Valmiermuižas" alus ir pieejams arī Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Plānots, ka šogad eksports kopumā veidos ap pusmiljonu eiro no "Valmiermuižas alus" apgrozījuma.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis stāsta: "2019. gadā daudz pūļu pielikts, lai attīstītu eksportu, kas mums šogad ir devis iespēju piedāvāt "Valmiermuižas" alu Lielbritānijā. Mēneša laikā esam piegādājuši atkārtotu pasūtījumu. Tā kā "Valmiermuižas alus" ir maza alus darītava, nesaņemsim subsīdijas eksporta attīstībai, jo tās pieejamas tikai lielajiem ražotājiem, bet eksportu audzēsim lēnām pašu spēkiem."

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

SIA "Valmiermuižas alus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gada pirmajos trijos mēnešos "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apmērs litros palielinājies par 16%, bet bezalkoholisko dzērienu - par 47%.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis atzīmē, ka pēc Latvijas amatalus brūvētājiem trim grūtiem un izaicinājumiem pilniem gadiem "Valmiermuižas alus" uz šo gadu raugās piesardzīgi optimistiski.

"Šā gada pirmajos trijos mēnešos esam sasnieguši vēsturiski lielāko alus pārdošanas apjomu," piebilst Ruņģis.

Kompānijā arī norāda, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 20%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedza 7,017 miljonus eiro.

Kopumā 2022.gadā pārdots 2,251 miljons litru "Valmiermuižas alus", kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt "Kokmuižas" bezalkoholiskā alus pārdošanas apmēri litros palielinājās par 38%, bet portera pārdošanas apmēri auga par 20%.

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Alus darītavas "Valmiermuižas alus" 29 darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, kā arī alus darītava ir saņēmusi atļauju atlikt nodokļu nomaksu, pastāstīja tās saimnieks Aigars Ruņģis.

""Valmiermuižas alus" izmanto valsts atbalstu Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. No mūsu darbiniekiem 29 saņem dīkstāves pabalstu, un esam arī saņēmuši atļauju atlikt nodokļu nomaksu. Tāpat saņēmām akceptu "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumam, ja tāds būtu nepieciešams," sacīja Ruņģis.

Komentējot uzņēmuma sekmes ārkārtējās situācija slaikā, Ruņģis teica, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums aprīlī ir samazinājies par 35% salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli.

LANA: pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies 

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas...

Tāpat viņš pastāstīja, ka "Valmiermuižas alus" ir ieviesis stingrus drošības pasākumus alus darītavā. "Visi, kuri var strādāt attālināti, strādā no mājām. Alus darītavā brūvēšana sadalīta divās maiņās, lai cilvēki savstarpēji nesatiekas. Tāpat arī esam atcēluši visas ekskursijas alus darītavā," teica Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā regulējumu ārkārtējās situācijas laikā, "Valmiermuižas alus" izveidojis internetveikalu, kas nodrošina piegādes uz jebkuru adresi Latvijā. Līdz maija beigām plānots sākt piegādes arī Eiropā.

Tāpat, ņemot vērā Covid-19 radītās izmaiņas Latvijas un Eiropas tirgū, "Valmiermuižas alus" izvērtē iespējas ražot jaunus alu veidus, kas varētu aizvietot alus importu. Tostarp "Valmiermuižas alus" darbnīcā radīti trīs "Kokmuižas" bezalkoholiskie eili, lai piedāvātu Latvijā darītu alternatīvu importētam bezalkoholiskajam alum.

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu 

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas...

"Uz kvalitātes rēķina nekad neesam taupījuši un negrasāmies to darīt, tāpēc šobrīd nopietni pārvērtējam savus tuvāko divu gadu investīciju plānus," sacīja Ruņģis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šajā krīzē smagākais periods jau ir aiz muguras, jo maijā arvien vairāk restorānu un bāru pakāpeniski atsāk darbu, kā arī ir atļauta iedzīvotāju ceļošana starp Baltijas valstīm. Tādējādi arī "Valmiermuižas alus" virtuve no piektdienas, 22.maija, atsāks darbu.

Kompānijā iepriekš informēja, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2019.gadā bija 5,7 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs AG" (ILAG), bet 16% - Vācijas uzņēmumam "Thinkflink GmbH".

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas, ieguldot 30 000 eiro.

Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA "Celmlauzis", pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus "Jaunaudze" un bezalkoholiskā APA "Dubultspēle".

Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā strauji aug, norāda alus darītavā. Pašlaik Latvijā pircējiem pieejamas vairāk nekā divdesmit dažādas bezalkoholiskā alus garšas. Tomēr Latvijā pieprasītākās bezalkoholiskā alus garšas ir importētas. Tādēļ "Valmiermuižas alus" gada laikā radījis trīs dažādus bezalkoholiskos eilus, lai piedāvātu Latvijā brūvētu alternatīvu importētam bezalkoholiskam alum.

"Vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus ir importēts. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai vairāk alus tiktu brūvēts Latvijā, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas kļuvis tagad, krīzes laikā, kad aktīvi jādomā par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā.

Alus darītavas «Valmiermuižas alus» apgrozījums šogad desmit mēnešos ir audzis par 10,4% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pastāstīja alus darītavas līdzīpašnieks un valdes loceklis Aigars Ruņģis.

Viņš informēja, ka 2017.gada desmit mēnešos «Valmiermuižas alus» apgrozījums sasniedzis 3,98 miljonus eiro. Alus darītavai strādājot ar pilnu jaudu vasaras sezonā, pārdotā alus apmērs pieauga par 4,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu un sasniedza 1,83 miljonus litru.

Tāpat Ruņģis norādīja, ka «Valmiermuižas alus» šogad desmit mēnešos ir arī būtiski - par 65% - audzējis eksporta apmēru, un alus darītavas eksports veido 7,4% no kopējā alus darītavas izbrūvētā alus apjoma.

Viņš minēja, ka «Valmiermuižas alus» pagājušajā gadā realizēja produkciju Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Šveicē. Taču šogad uzņēmums produkciju realizē arī Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Nīderlandē, kā arī Austrālijā.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis savu maksimālo alus darīšanas jaudu. Neplānoti lielā pieprasījuma dēļ Valmiermuižas alus darītavai šovasar nepietika jaudas izbrūvēt iesala dzērienu Zelta Zirgs un alus kokteili Frišs pietiekamā apjomā, un ar to skaidrojams fakts, ka šie produkti pazuduši no lielveikalu plauktiem, biznesa portālam db.lv paskaidroja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Šīs nedēļas beigās iesala dzēriens Zelta Zirgs atgriezīšoties visos Rimi veikalos pietiekamā apjomā. Veikalu tīklā Maxima klasiskais Valmiermuižas gaišais alus atgriezīsies šonedēļ, savukārt par Friša un Zelta Zirga atgriešanos Maxima veikalu plauktos notiekot pārrunas.

2018. gada astoņos mēnešos SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 16%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 3,942 miljonus eiro.

«Valmiermuižas alu brūvējam tikai Valmiermuižā un alus darīšanas jaudu palielināt neplānojam,» stāsta A. Ruņģis. Mazā alus darītava astoņos mēnešos ir izbrūvējusi par 6,5% vairāk alus nekā 2017. gada attiecīgajā laika periodā.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili, informē uzņēmumā.

Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

"Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga," stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks.

Valmiermuižas tumšā alus kokteilis "Frišs" paplašina pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn "Valmiermuižas alus" kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils "Baltais mūks" ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

Alus darītava “Valmiermuižas alus” pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 000 eiro.

Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš, nodarbinot 111 darbinieku un nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.

“Esam ļoti gandarīti par pērn sasniegto. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas ir brūvēts, tiek brūvēts un tiks brūvēts tikai Latvijā, Valmiermuižā, un mūsu apgrozījuma un izaugsmes rādītāji liecina, ka arī Latvijas alus baudītāji to novērtē. Esam piedzīvojuši sarežģītus apstākļus vairāku gadu garumā. Pandēmijas izraisītos ierobežojumus nomainījuši ģeopolitiski izaicinājumi, strauja inflācija un neredzēti augsta Euribor likme. Tomēr mums ir izdevies audzēt gan izbrūvētā alus apjomu, gan apgrozījumu, un tas ļauj ar cerībām skatīties arī uz šo gadu,” pauž “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Alus darītava Valmiermuižas alus sākusi ražot un par godu Kokmuižas svētkiem patērētāju vērtējumam nodevusi zīmola Kokmuižas toniku, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka toniks radies 19. gadsimta Indijā, angļu kareivjiem rūgto hinīna pulveri iejaucot cukurotā ūdenī.

Jaunais produktu nopērkams tirgotavā pie Valmiermuižas alus darītavas Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas mazā alus darītava «Valmiermuižas alus» šī gada pirmajos četros mēnešos piedzīvojusi izaugsmi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn - pārdotā alus litru apjoms pieaudzis par teju 5%, bet apgrozījums palielinājies par 13%.

SIA «Valmiermuižas alus» auditētais apgrozījums 2017. gadā ir 4 605 931 miljoni eiro, bet auditētā peļņa sasniedza 136 007 eiro. 500 000 eiro pērn ieguldīti jaunu garšu radīšanā un 2018. gada rudenī Valmiermuižā tiks atklāts mikrobrūzis jeb alus darbnīca. Tur varēs izbrūvēt mazākas alus partijas ar atšķirīgākām un vairāk nišas tirgum piemērotām garšām.

Ieguldot 30 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītava atklājusi vēstniecību Siguldas pils dārzā, informē uzņēmumā.

Tirgotava ar terasi ierīkota Siguldas pils dārzā, vēsturiskajā brūža namā. «Iespēja izveidot Valmiermuižas alus vēstniecību Siguldā nāca negaidīti un vēlējamies to izmantot. Uzskatu, ka pirmais gads ir savā ziņā iesildīšanās,» stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Par godu vēstniecības atklāšanai, Valmiermuiža izbrūvējusi īpašu veltījumu «Siguldas Ordeņa alu». Tiek strādāts arī pie idejas par vecā brūža nama atjaunošanu.

Valmiermuižas alus darītava, kā Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārti, jau septiņus gadus ir ciešā sadarbībā ar citiem «Enter Gauja» tūrisma klastera biedriem, tostarp - pašvaldībām, popularizē reģionu.

Bez Valmiermuižas alus tirgotavas un virtuves līdzās alus darītavai Valmiermuižā, pašreiz darbojas vēstniecība Rīgā, vasaras sezonā - vasarnīca pie Vaidavas ezera.

Ar katru gadu alus darītava SIA «Valmiermuižas alus» kāpina saražotās un realizētās produkcijas apjomu, kā arī pievēršas jaunām garšām un produktiem.

Kopējais uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par vairāk nekā 10% un sasniedzis 4,23 milj. eiro. SIA «Valmiermuižas alus» ar trijām darītavā radītām garšām piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2017» kategorijās «Importa aizstājējprodukts» un «Inovatīvākais produkts». Tostarp ir «Valmiermuižas kviešu alus», rabarberu zelteris «Gardu muti» un «Valmiermuižas gaišais degalus». Jāmin, ka uzņēmums šogad strauji kāpinājis arī eksporta apjomu un iekarojis citu zemju tirgus.

«Ejam izteikti tradicionālo ceļu, kombinējot četras sastāvdaļas – ūdeni, apiņus, iesalu un raugu –, un tā iegūstam garšu buķetes,» stāsta SIA «Valmiermuižas alus» valdes loceklis Aigars Ruņģis. Viens no konkursā pieteiktajiem produktiem «Valmiermuižas kviešu alus» arī tiek brūvēts pēc šī alus tīrības likuma. Atšķirība ir tā, ka kviešu alus nav tik rūgts, jo brūvēšanas procesā tiek izmantots krietni mazāk apiņu, nekā ierasts. Pēc viņa domām, šis produkts varētu izkonkurēt importa kviešu alu Latvijā. Viņš arī piebilst, ka Valmiermuižas alus darītava ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas brūvē šādu alu.