A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Simts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā atgriezies tranzītuzņēmējs Valentīns Kokalis. Viņš ar 1,05 milj. Ls lielu nodokļu parādu ierindojies 27. vietā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētā informācija.

DB jau iepriekš rakstīja, ka iepriekšējo reizi V. Kokalis parādnieku sarakstā parādījās pagājušā gada septembrī, kad viņa parāds bija 1,01 milj. Ls. Toreiz VID uz jautājumu, vai V.Kokalis savu parādu ir samaksājis, atbildēja, ka par konkrētu nodokļu maksātāju – šajā gadījumā V.Kokali – sniegt informāciju nedrīkst.

Savukārt pagājušā gada oktobrī viņš sarakstā vairs neparādījās. Parādnieku TOP 100 viņš bija atrodams arī pērnā gada augustā, kā arī sarakstā uzņēmējs parādījās 2007.gadā, bet vēlāk no saraksta tika izslēgts

V.Kokalis deviņdesmitajos gados bijis a/s Ventspils nafta viceprezidents un arī valdes loceklis, vēlāk ievēlēts arī SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja amatā. 2000.gadā netika pārvēlēts Ventspils naftas valdē.

Kuldīgas rajona uzņēmējs Valentīns Kokalis vēlas piedzīt 166 tūkstošus latu no lauksaimniecības SIA Ēdoles druvas, pamatojoties uz sabiedrībai nezināmu līgumu.

Kurzemes apgabaltiesa prasībā pret lauksaimniecības SIA Ēdoles druvas spriedumu pasludinās 19. februārī.

Prasību tiesā iesniedzis uzņēmējs Valentīns Kokalis un viņam piederošā Kuldīgas rajona zemnieku saimniecība Ezernieki pret SIA Ēdoles druvas par parāda piedziņu un prasības nodrošinājumu lietā. Parāda summa ir 27 000 latu, tikpat V. Kokalis vēlas saņemt procentos, bet sākotnējā prasībā minēts arī līgumsods 112 tūkstoši latu.

"Mēs nezinām, kas tā par prasību, tas ir kaut kāds Kokaļa izdomāts līgums, jo saimniecības rīcībā nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka šāds līgums vispār eksistējis. Esam arī no VID pieprasījuši un tiesā iesnieguši izvērsto bilanci, lai pierādītu, ka mums nav nekādu saistību pret z/s Ezernieki," Db pastāstīja SIA Ēdoles druvas valdes locekle Maiga Kaminska.

Aivars Lembergs tuvā kompanjonu lokā bļaustījies, krāpies un rīkojies tā, ka tiem nācies atzīt - "nav jēgas ar pilnu ātrumu ar galvu triekties betona sienā", atsaucoties uz Baltic Screen, raksta Apollo.

Valentīns Kokalis atminējies, ka A. Lembergs nevisai jauki esot izturējies pret SWH Rīga bosu Aināru Gulbi.

"Es atceros vienu epizodi, kura varēja notikt 1993. gada rudenī, kad pie Aivara Lemberga kabinetā Ventspils pilsētas domes telpās atradās pats A. Lembergs, A. Gulbis, J. Blaževičs, M. Forsts, V. Krastiņš, varbūt arī Ainārs Platacis, pieļauju, ka bija vēl kāds, bet visus vairs neatceros. Pārrunājot tranzītbiznesa nākotnes jautājumus, starp A. Lembergu un A. Gulbi izcēlās strīds, kuru mēs visi dzirdējām.

A. Lembergs sāka kliegt, ka A. Gulbis ir zaglis, ka ir nozadzis kaut ko no biznesa, un dzina A. Gulbi prom no kabineta. A. Gulbis tad arī sāka kliegt uz A. Lembergu un teica, ka lai atceras pats to laiku, kad vienreiz pats stāvējis uz tiltiņa Ventspilī un gaidījis, kad viņš atvedīs naudu 10 000, domāju, ka ASV dolāru. Cik es sapratu, A. Gulbis ar to gribēja pateikt, ka situācija ir pavisam otrāda, ka tieši A. Gulbis pelnījis naudu un to devis arī A. Lembergam, nevis A. Lembergs pelnījis, bet viņš tikai ņēmis," norāda V. Kokalis.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

9. jūnijā Ventspilī Livonijas ordeņa pilī plānota Ventspils novada medību trofeju 2010’ izstādes Zvēri mežos un ūdeņos atklāšana.

Kā izstādes atbalstītāji minēti Aivars Lembergs, Uldis Pumpurs, Igors Skoks, Valentīns Kokalis (SIA Kurland Hunting), Andris Eglītis, Aldis Ābele, Uldis Frīdenbergs un pilskrogs Melnais Sivēns.

DB jau vairākkārt rakstīja, ka šoreiz vienā projektā apvienotie Aivars Lembergs un Valentīns Kokalis ir pretējās pusēs tiesvedībā. V. Kokalis uztur sava pārstāvja Andreja Elksniņa tiesā iesniegto mantiskās kompensācijas pieteikumu par 289,36 tūkstošu latu piedziņu no A.Lemberga.

2010. gada 6. janvārī Ventspilī izsludināta bijušā V. Kokaļa viesnīcas Kuldīgas metropole direktora Edija Ozoliņa nekustamā īpašuma izsole. Parāda piedzinējs ir uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Tomēr E. Ozoliņš esot panācis tiesas lēmumu, ar kuru paredzētā izsole pagaidām atcelta, Db apgalvoja E. Ozoliņš. Izsole esot saistīta ar privātu konfliktu, tomēr netieši arī ar tiesvedību, kas notiek starp Valentīnu Kokali un SIA Ēdoles druvas.

Db jau rakstīja, ka Valentīns Kokalis un viņam piederošā z/s Ezernieki bija iesniegusi prasību pret SIA Ēdoles druvas, pamatojoties uz noslēgtu līgumu, ko savukārt SIA Ēdoles druvas neatzina. Parāda summa bija noteikta 27 tūkstoši latu, tikpat V. Kokalis vēlējās saņemt procentos, bet sākotnējā prasībā minēts arī līgumsods 112 tūkstoši latu. Līgums it kā noslēgts laikā, kad SIA Ēdoles druvas un V. Kokalim piederošo viesnīcu Kuldīgas metropole vadīja Edijs Ozoliņš.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Viens no Ventspils tranzītbiznesa dūžiem, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados otrs ietekmīgākais cilvēks aiz Aivara Lemberga - Valtentīns Kokalis intervijā žurnālam Playboy stāsta par attiecībām Ventspils uzņēmēju starpā un to, kāpēc labprātāk strādātu ar Andri Šķēli nevis Aivaru Lembergu.

Kokalis apstiprina, ka savulaik biznesa interešu vārdā politiķi tikuši dāsni sponsorēti un slavenenie Lemberga stipendiātu saraksti ir īsti: «Protams, ir. Neteikšu, kuram Saeimas priekšsēdētājam* maksāja stipendiju, nu, tik štruntīgu – tūkstoš dolāru mēnesī! Man arī ir bloknoti pilni pierakstīti, kurā datumā, kurš bija atbraucis, cik kurš prasīja, kura partija kā radās un kurai partijai kura firma pārskaitīja. To visu prokuratūra zina.»

Vienlaikus viņš uzskata, ka likums, šādā veidā darbojoties, nekad nav pārkāpts, jo labs jurists likumu apies, nevis pārkāps. «Ja ir ietekme Saeimā, nav problēmu arī mainīt likumu. Šāda ietekme taču bija visus šos gadus. Naudiņa...»

Simts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā minēts arī kādreiz tik pazīstamais tranzītuzņēmējs Valentīns Kokalis. Viņa parāds valsts budžetā uz pirmo septembri veidoja 1,01 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētā informācija.

Viņš deviņdesmitajos gados bijis a/s Ventspils nafta viceprezidents un arī valdes loceklis, vēlāk ievēlēts arī SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja amatā. 2000.gadā netika pārvēlēts Ventspils naftas valdē.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, V.Kokalis iesaistīts arī dažādos tiesu procesos. Vairākas reizes minēts arī Latvijas miljonāru sarakstos. Piemēram, 2005. gadā žurnāls Pastaiga viņa īpašumu novērtēja 3 līdz 5 milj. Ls apmērā.

Šā gada pavasarī V.Kokalis ieņēma pirmo vietu zemnieku – miljonāru sarakstā. Viņa redzamākā un vērtīgākā manta ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 milj. Ls.

Simts lielāko nodokļu parādnieku sarakstu pametis kādreiz tik pazīstamais tranzītuzņēmējs Valentīns Kokalis. Viņš sarakstā parādījās septembra sākumā un viņa nodokļu parāds valsts budžetā veidoja 1,01 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētā informācija.

Uzņēmējs deviņdesmitajos gados bijis a/s Ventspils nafta viceprezidents un arī valdes loceklis, vēlāk ievēlēts arī SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja amatā. 2000.gadā netika pārvēlēts Ventspils naftas valdē.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, V.Kokalis iesaistīts arī dažādos tiesu procesos. Vairākas reizes minēts arī Latvijas miljonāru sarakstos. Piemēram, 2005. gadā žurnāls Pastaiga viņa īpašumu novērtēja 3 līdz 5 milj. Ls apmērā.

Šā gada pavasarī V.Kokalis ieņēma pirmo vietu zemnieku – miljonāru sarakstā. Viņa redzamākā un vērtīgākā manta ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 milj. Ls.

Pazīstamais uzņēmējs Valentīns Kokalis izsolē nopircis daļu no likvidējamā kokapstrādes uzņēmuma Vulkāns nekustamajiem īpašumiem.

Izsolē augusta beigās tika piedāvāti divi atsevišķi objekti: par sākumcenu 7.4 tūkstoši latu - bijušā veikala ēka un par 60 tūkstošiem latu – komplekss, kurā ietilpst kantora un ēdnīcas ēka, galdniecība, visi bijušie ražošanas cehi, noliktavas, caurlaides ēka un sūkņu stacija. V. Kokalis ražošanas kompleksu, kuru nopirkt vēlējies vēl viens pretendents, nosolījis par 71 tūkstoti latu, raksta Kuldīgas rajona avīze Kurzemnieks.

V. Kokalis jau sācis teritorijas sakopšanu un nolīdzis sargu.

Projekta Gaismas tilti ietvaros Kuldīgā uz masīvā velvju tilta un Alekšupītes tiltiņiem iedegs senās latvju rakstu zīmes.

22. augustā arī Kuldīgā iedegsies Gaismas tilti. Kuldīdznieki izgaismos savu lepnumu – masīvo velvju tiltu pār Ventu, kas šogad ir no jauna dzimis – restaurēts, un romantiskās Alekšupītes tiltiņus. Atsaucoties aicinājumam 90 dienas pirms Latvijas 90. gadadienas vēlēt labu Latvijai, kuldīdznieki no lukturīšiem veidos senās latvju rakstu zīmes. Kuldīgas skolu audzēkņi un pedagogi iedegs 3575 lukturīšus uz vecā ķieģeļu tilta, savukārt Kuldīgas uzņēmumi un iestādes izgaismos deviņus Alekšupītes tiltiņus.

„Iededzot Dieva un Laimas zīmi, Saules, Zvaigznes un Mēness zīmes, Zalkti, Ūsiņu un Māras zīmi uz Kuldīgas tilta un tiltiņiem mēs godināsim mūsu senču dzīvesziņu, sapludināsim pozitīvo enerģiju un domas, iedegsimies par Latviju,” par Kuldīgas Gaismas tiltu ieceri stāsta Kuldīgas kultūras centra direktore Inta Burnevica.

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Tuvojoties Ventas tilta rekonstrukcijas noslēgumam Ventspilī, šīs nedēļas nogalē notiks tilta slogošana un paceļamās daļas testēšana.

Kā informē būvniecības pasūtītājs Ventspils Brīvostas pārvalde, 18.decembrī paredzēta tilta slogošana, kurā izmantos sešas smagās automašīnas, un katras automašīnas svars būs 40 tonnas. Savukārt 19.decembrī visas dienas garumā ieplānots testēt tilta paceļamo daļu, to atverot un aizverot.

Pēc tam Ventspils pilsētas domes lems par to, kad tiltu atklāt satiksmei.

Ventas tilta rekonstrukcija norisinās Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināliem ietvaros. Tilta rekonstrukcija uzsākta 2009.gada augustā. DB jau ziņoja, ka Ventas tilta rekonstrukciju veic a/s Latvijas tilti. Līgums par tilta rekonstrukciju ir noslēgts par 10,57 milj. eiro.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Kurzemes apgabaltiesa apstiprinājusi maksātnespējīgās a/s Vulkāns izsoles rezultātus. Bijušās rūpnīcas ražošanas komplekss tagad piederēs Valentīnam Kokalim.

Db jau rakstīja, ka izsolē augusta beigās tika piedāvāti divi atsevišķi objekti: par sākumcenu 7.4 tūkstoši latu bijušā veikala ēka, un par 60 tūkstošiem latu – komplekss, kurā ietilpst kantora un ēdnīcas ēka, galdniecība, visi bijušie ražošanas cehi, noliktavas, caurlaides ēka un sūkņu stacija. V. Kokalis ražošanas kompleksu nosolīja par 71 tūkstoti latu, savukārt veikala ēku nosolīja SIA Kuldigas IP.

V. Kokalis iepriekš Db atzina, ka viņam nav nekādu biznesa plānu attiecibā uz nopirkto īpašumu, taču netālu ir cits Kokaļa īpašums - viesnīca, un nesakoptā Vulkāna teritorija traucējusi tās darbībai. V. Kokalis jau sācis teritorijas sakopšanu un nolīdzis sargu.

Kuldīgas Pilsētas dārzā, blakus muzeja kompleksam pirmo gadu darbojas restorāns un klubs Bangerts

Garš un sarežģīts bijis ceļš, lai pie Ventas rumbas tukšā, gandrīz simts gadu vecā ēkā taptu retro stila interjers divos stāvos ar bāru, restorāna galdiņiem un nelielu skatuvi kluba vakariem. Restorāna Bangerts izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro. Ēka pieder uzņēmēju Arta Rozīša un Andra Putāna SIA Pils iela, savukārt apsaimniekošana ir SIA Exquisito ziņā, kuru dalībnieku lokā ir arī bijušais Kuldīgas mērs Edgars Zalāns.

Ēka ar vēsturi

Restorāna otrā stāva interjerā ir fotogrāfiju kolekcija, kas ataino ēkas vēsturi. Celta XX gs. 20. gadu beigās pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta kā Valsts kases Apriņķa nodaļa. 30. gados ēka pārbūvēta, tajā bija Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļa, bet padomju laikos – dzīvokļi. Nama ārējais veidols ir saglabāts, necenšoties uzspodrināt krāsojumu, gluži otrādi – no pirmā acu uzmetiena redzams, ka tā ir celtne ar vēsturi. Svaigs ir sarkano dakstiņu jumts, koka logu rāmji un durvis. Ēka ir uz stāvā Ventas krasta, un vienā pusē pa logiem paveras skats uz Ventas rumbu. Uz pilsētas pusi plešas atjaunotais Pilsētas dārzs, kurā atrodas Kuldīgas muzejs un koka restaurācijas centrs – atjaunotā Bangerta villa. No tās nosaukumu aizguvis arī restorāns Bangerts. «Villa ir celta Bangerta kundzei, mēs nolēmām, ka šī būs kunga māja,» restorāna nosaukuma izvēli komentē viens no īpašniekiem Artis Rozītis. Interjera veidošana uzticēta arhitektei Diānai Zalānei, kura centusies ne vien saglabāt 30. gadu noskaņu, bet arī radīt mājīguma sajūtu. Tāpēc izmantotas ne tikai speciāli pasūtītas mēbeles un interjera priekšmeti, bet iepirktas arī antikvāras lietas. Vasarā lieliski «strādā» āra terase, no kuras var vērot pilsētas rīkotos brīvdabas kino seansus.