Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Tomēr pēdējo nedēļu notikumi un retorika liecina, ka valdībai draud iespēja krist otrā galējībā – neadekvāti palielināt atbalsta apjomu, it sevišķi grupām, kas nav cietušas no Covid-19 krīzes, norāda FDP.

Piemēram, būvniecības nozare ir viena no vismazāk cietušajām šajā krīzē, un pārmērīgs atbalsts tai ir ne tikai nelietderīgs, bet arī palielina inflācijas draudus nozarē. Atbalstam ir jābūt labi mērķētam un selektīvam, tā izveide ir jābalsta uz ekonomiskiem un sociāliem, nevis politiskiem apsvērumiem. Padome uzskata, ka pašreizējā situācijā būtu vēlams nepieļaut valsts parādu lielāku par 50% no IKP.

FDP norāda, ka šobrīd strauji pieaug plānoto atbalsta pasākumu apjoms un to ietekme uz valsts deficītu un parāda līmeni. Padome atbalsta pasākumu ietekmi uz 2021. gada budžetu novērtē 1,4 miljardu eiro apmērā. Plānoto, bet vēl neapstiprināto atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bilanci 2021. gadā varētu būt 1,7 līdz 2 miljardu eiro apmērā. Pie šāda apjoma atbalsta valsts parāds 2021.gada beigās varētu sasniegt 50,8% no IKP, bet budžeta deficīts - 9,4%.

Tā kā 2021. gadā ir prognozējama ekonomikas atkopšanās, pēc Padomes ieskatiem, nevajadzētu palielināt vispārējās valdības parādu, kas uzliktu papildus politisko spriedzi turpmāko gadu valdībām un samazinātu fiskālo telpu attīstības projektu un reformu veikšanai, kā arī negatīvi ietekmētu Latvijas pašlaik augsto kredītreitingu ilgtermiņā.

FDP uzsver, ka arī darbaspēka trūkums plašā profesiju amplitūdā būs viens no ekonomikas attīstību traucējošiem aspektiem jau vidējā termiņā. Šī iemesla dēļ padome aicina valdību nepagarināt bezdarba pabalstu termiņus un apjomus. Palielināts atbalsts ir pieļaujams tuvākajos mēnešos – līdz Covid-19 otrā viļņa beigām.

Padome atkārtoti atgādina, ka atveseļošanās un noturības mehānisma efektīvai un ātrai izmantošanai ir jābūt vienai no valdības ekonomiskās politikas šī brīža prioritātēm.

Ekspertu ieskatā būtu svarīgi strādāt ar vairākiem scenārijiem un veikt novērtējumu, kāda ietekme uz valsts finansēm un ekonomiku būtu scenārijā ar aizkavētu vakcināciju un nepieciešamību saglabāt ierobežojumus arī 2021. gada otrajā pusgadā un kāda tā būtu, kavējot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ieviešanu.

Arī Eiropas Komisijas izstrādātās Fiskālās vadlīnijas brīdina, ka ES valstu parāds tuvojas 100% robežai un 2022.gadā būs uzmanīgi jāsamazina atbalsta pasākumi, lai atgrieztos pie fiskālās ilgtspējas, vienlaicīgi nesabremzējot ekonomisko atveseļošanos. Samazināti nodokļi un darba algas subsīdijas tiek piedāvāti kā efektīvākie instrumenti ekonomikas atveseļošanas periodā.

Monitoringa ziņojumā padome atsaucas uz OECD ekonomistu Nikolasu Vološko (Nicolas Woloszko), kurš, izmantojot Google meklēšanas datus, ir novērtējis IKP iknedēļas datus pasaules lielākajām ekonomikām un secinājis, ka kopumā Eiropas ekonomikas Covid-19 pirmā viļņa laikā darbojās apmēram 80% kapacitātē, bet otrā viļņa laikā - 90% kapacitātē. Kā iemesli tiek minēts mazākas sabiedrības bailes no vīrusa, labāk piemērota valdības politika un uzņēmēju adaptācija jaunajiem apstākļiem. Šis secinājums, FDP ieskatā, liek domāt, ka valsts atbalsta intensitātei otrajā Covid-19 vilnī vajadzētu būt mazākai nekā pirmajā. Latvijai Covid-19 pirmajā vilnī bija salīdzinoši zems inficēšanās līmenis un IKP kritums tikai 3,6% apmērā 2020. gadā liek secināt, ka valsts atbalsta līmenis pirmajā vilnī ir bijis adekvāts.

Ņemot vērā augstāk minēto, Latvijā atbalsta līmenim otrajā vilnī nevajadzētu būt pārmērīgi lielākam par pirmā viļņa atbalstu. Tomēr jau šobrīd plānotais atbalsta līmenis otrajā vilnī ir lielāks par pirmo, uzsver FDP.