Grieķijas un Spānijas kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) cena trešdien uzkāpusi līdz rekordaugstam līmenim, raksta MarketWatch.

Cenas uz augšu dzen tirgus dalībnieku vidū valdošās bažas, ka Grieķijas parāda problēmas var izplatīties arī uz citām eirozonas valstīm.

Spānijas piecu gadu CDS spredi pieauga no 206,7 bāzes punktiem līdz 229 bāzes punktiem. Savukārt Grieķijas piecu gadu CDS – no 764,5 bāzes punktiem līdz rekordaugstiem 856,8 bāzes punktiem. Portugāles CDS spredi pieauga līdz 391 bāzes punktam, Itālijas – līdz 178,4 bāzes punktiem, bet Īrijas – līdz 244,8 bāzes punktiem.

CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku. Ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās emitenta maksātnespējas risks. Savukārt šī rādītāja viens bāzes punkts nozīmē 100 dolārus CDS, kas apdrošina 10 miljonus dolāru pret iespējamu maksātnespēju.

Pirms dažām dienām finanšu informācijas pakalpojumu sniedzējs Markit nosaucis desmit valstis, kurām ir vislielākā iespēja piedzīvot maksātnespējas iestāšanos.

Maksātnespējas riskam pakļauto valstu tops ir veidots, ņemot vērā piecu gadu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) piecenojumu jeb spredu. Markit sarakstu ar desmit maksātnespējas draudos esošām valstīm skatiet augstāk, fotogalerijā.

Patlaban Grieķijas CDS spreds liecina, ka šai valstij nedraud maksātnespēja, tomēr Markit analītiķi atzīst – iespējams, ka CDS mehānismam, kas raksturo invesotru uzticību un brīdina par iespējamiem maksātnepējas draudiem, ir nepieciešami uzlabojumi – lai arī mehānisms ir darbojies saskaņā ar dokumentāciju un Grieķija patlaban nav iekļauta desmit maksātnespējas draudos esošo valstu sarakstā, tomēr «tikai paši optimistiskākie domā, ka problēmas valstī neuzplaiksnīs atkal», teikts Markit apskatā.

Latvijas plāns pirmo reizi kopš 2008. gada pārdot eiroobligācijas var palielināt valsts kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) cenas un padarīt tā augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, Bloomberg norādījuši UniCredit SpA analītiķi.

Kopumā pastāv viedoklis, ka Latvijas atgriešanās starptautiskajā finanšu tirgū nozīmēs lielāku atkarību no tiem, kas līdzi nesīs papildu riskus. «Latvijas lēmums pārdot eiroobligācijas var atkal palielināt CDS cenu atšķirības starp tās kaimiņvalstīm,» uzskata UniCredit eksperti.

Jāpiebilst, ka Latvijas un Lietuvas piecu gadu CDS cenu šodien atradās nedaudz zem 200 bāzes punktu atzīmes. Vēl 2009. gada oktobrī Latvijas minētā termiņa CDS cena bija par 265 bāzes punktiem augstāka nekā Lietuvai.

Jāatgādina, ka Latvijas Finanšu ministrs Andris Vilks paziņojis, ka Latvija šogad varētu pārdot eiroobligācijas 1,5 miljardu eiro vērtībā.

Grieķijas kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) cena otrdien pieauga līdz 763 bāzes punktiem, kas ir jauns visu laiku lielākais rekords.

Tirgū turpina valdīt bažas, ka Eiropas lielākā ekonomika – Vācija varētu traucēt palīdzības plāna piešķiršanu grieķiem. Vācijas amatpersonas izteikušās, ka Grieķijai finansiālā palīdzība tiks liegta, ja minētā valsts nedarīs pietiekami, lai samazinātu savu budžeta deficītu.

Jāpiebilst, ka šodien līdz jaunam rekordam - 349 bāzes punktiem – pieauga arī Portugāles CDS cena (otrdien pieauga arī Spānijas un Īrijas CDS cenas).

CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku. Ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās emitenta maksātnespējas risks. Savukārt šī rādītāja viens bāzes punkts nozīmē 100 dolārus CDS, kas apdrošina 10 miljonus dolāru pret iespējamu maksātnespēju.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien noslīdēja līdz 1,2925 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākā minētā kursa attiecība pēdējā gada laikā.

Eiro cena devās zemākos līmeņos pēc tam, kad Vācijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji paziņoja, ka finansiālās problēmas varētu izplatīties, ja tās netikšot apstādinātas jau Grieķijā. Pašlaik lielākās tirgus dalībnieku bažas saistītas ar to, ka Grieķijai ar līdzīgu fiskālo «sērgu» sekos Portugāle un Spānija.

«Apšaubāmais veids, kā ir atrisināta Grieķijas krīze un bažas par citu eirozonas dalībvalstu ekonomikas veselību turpina ienest negatīvu noskaņojumu tirgū. Mēs uzskatām, ka, valdot šādam fonam, eiro paliks vājš. Drīzumā eiro jau varētu testēt 1,25 ASV dolāru atzīmi,» norādījuši Lloyds Banking Group analītiķi.

Vācijas Finanšu ministrija ierosinājusi paplašināt pagājušajā nedēļā noteiktos atsevišķu akciju tirdzniecības ierobežojumus, attiecinot tos uz visām Vācijas akcijām un atsevišķiem eiro derivatīviem, raksta Bloomberg.

Plāns paredz aizliegumu vērst uz visām Vācijas kompānijām, kas tiek kotētas vietējā biržā, kā arī aizliegt īso pārdošanu, ja nav ieņemta bāzes pozīcija ar atsevišķu eirozonas valstu obligāciju kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem (CDS), kā arī eiro derivatīviem, teikts bankām un nozares dalībniekiem nosūtītajā likumprojektā.

«Finanšu krīze ir ierobežojusi uzticību finanšu tirgiem un atklājusi nepieciešamību būtiski uzlabot uzraudzības noteikumus,» teikts dokumentā. «Pēdējā laikā krīze ir sasniegusi jaunas dimensijas, pieaugot turbulencēm Eiropas Savienības dalībvalstu obligāciju tirgos, kā arī eiro svārstīgumam.»

Neraugoties uz finanšu sistēmas «sabrukumu» pērn, kā rezultātā miljoniem investoru zaudēja miljardiem dolāru, viens cilvēks spēja gūt vēsturisku peļņu: Džons Polsons (John Paulson), hedžfonda menedžeris Ņujorkā, raksta The Wall Street Journal.

Viņa firma laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gada sākumam nopelnīja 20 miljardus ASV dolāru. Dž. Polsona personīgais ieguvums 2007.gadā ir gandrīz 4 miljardi ASV dolāru jeb vairāk nekā 10 miljoni dienā.

Vai ir kādas investēšanas pamācības, ko vidējais investors var gūt no šī cilvēka panākumiem? Atbilde ir - jā:

1. Nepaļaujieties uz ekspertiem.

Sabrūkot mājokļu un akciju tirgiem, 2007. un 2008. gadā daudzi investori zaudēja milzīgas summas. Taču visvairāk zaudēja komercbankas un investīciju bankas, kuras iegāza «toksiski», ar nekustamā īpašuma tirgu saistīti vērstpapīri. Šīs investīcijas bija pašu baņķieru veikums un Volstrītas vadošie analītiķi bija galvojuši par to drošību, savukārt Dž. Polsons un vēl daži citi saskatīja šo investīciju risku.

Nesenās ziņas par finanšu problēmām skartajām ekonomikām, piemēram, Grieķiju un Dubaiju, izraisījušas šaubas par šo valdību izdoto parādzīmju stabilitāti un drošību, raksta CNBC.

CME Group meitas uzņēmums CMA DataVision apkopojis valstis, kuru izsniegtās parādzīmes ir visnedrošākās, ņemot vērā procentu izmaiņas kredītu neizpildes mijmaiņas līgumiem (CDS) ar termiņu pieci gadi.

Valstis sarindotas pēc to kumulatīvo saistību nepildīšanas iespējām (CPD), kas sniedz informāciju par to, kāda ir iespēja, ka valsts nespēs izpildīt savas CDS saistības. Piemēram, ja valsts CPD ir 20%, tad iespēja, ka parādzīme tiks izpirkta ir 2 pret 10.

Tāpat tiek ņemts vērā arī valsts jaunākais kredītreitings, kuru noteikusi kāda no lielajām starptautiskajām kredītaģentūrām.

Valsts, (iespēja nenokārtot CDS ar piecu gadu termiņu):

Pasaules līderi uz notiekošo Ēģiptē, kur armija veikusi valsts apvērsumu, reaģējuši ar piesardzību, aicinot valsti steidzīgi atjaunot demokrātiju un ievērot mieru. Tikmēr izskanējušas bažas par iespējamu konflikta vardarbīgu eskalāciju.

«Mēs esam dziļi nobažījušies par Ēģiptes bruņoto spēku lēmumu. Es aicinu armijas pārstāvjus izturēties atbildīgi un nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai cik vien ātri iespējams un šim procesam jānotiek caurspīdīgā un visaptverošā veidā,» pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka bloks arī turpmāk atbalstīs Ēģiptes iedzīvotājus viņu centienos sasniegt demokrātiju un visaptverošu valdību.

Asāku viedokli paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš uzsvēris, ka prezidenta Muhameda Mursi gāšana ir trieciens demokrātijai šajā valstī un aicināja pēc iespējas ātrāk atgriezties pie politiskā kompromisa meklēšanas. Demokrātisko principu ievērošanas nepieciešamību atzīmējis Lielbritānijas ārlietu minstrs Viljams Heigs, norādot, ka viņa valsts netic situācijas atrisināšanai ar militāru spēku.

Portugālē notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās sakāvi ir piedzīvojusi sešus gadus valdošā Sociālistiskā partija, liekot tās līderim Žozē Sokratišam atkāpties no partijas vadītāja amata, vēsta BBC.

Sociālistiskā partija vēlēšanās varētu būt ieguvusi līdz 30% vēlētāju atbalstu, bet centriski labējā Sociāldemokrātu (PSD) partija līdz pat 42,5%. Tas nozīmē, ka sociāldemokrāti varēs veidot koalīciju ar saviem tradicionālajiem partneriem «Demokrātiski sociālo centru - Tautas partiju» (CDS-PP).

PSD līderis Pedru Pasušs-Koelju jau esot uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar CDS-PP.

Kā vēstīts, nesen Eiropas Savienības un SVF finanšu palīdzību 78 miljardu eiro apmērā lūdza Portugāle. Portugāle ir trešā eirozonas valsts pēc Grieķijas un Īrijas, kurai nepieciešama šāda palīdzība.

Sadursmes Ukrainā ievērojami iedragājuši arī šīs valsts valūtas vērtību un finanšu tirgus indeksus.

Šajā nedēļā Ukrainas akciju tirgus indekss ir zaudējis jau 8,3%, ceturtdien sarūkot par 2,2%.

Trešdien Ukrainas valdības obligācijas piedzīvoja smagāko pārdošanas vilni vēsturē, un parādzīmju ienesīgums pieauga par 11,35 procentpunktiem līdz 34,27%, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Investori šonedēļ aktīvi pamet Eiropas riskantākā aizņēmēja aktīvus, raksta Reuters.

«Vardarbības uzliesmojums par labu iekšējam parādam nenāk, īpaši īstermiņa,» saka Bank of America Corp Maskavas ekonomists Vladimirs Osakovskis. «Ja nākamo mēnešu laikā nebūs skaidrība par politisko situāciju, pieaugs riski Ukrainai tās parāda atdošanā,» saka eksperts.

Vācijas paziņojums par lēmumu aizliegt atsevišķu vērtspapīru īso pārdošanu, ir izmisuma solis, raksta The Wall Street Journal.

Turklāt tiek veikts pārāk vēlu, lai izvairītos no eirozonas krīzes padziļināšanās, un var to padarīt vēl sliktāku.

Pagājušās nedēļas eirozonas glābšanas pakete 750 miljardu eiro apmērā un Eiropas centrālās bankas (ECB) lēmums sākt iegādāties valdību obligācijas, sāka atjaunot kārtību tirgū. Obligāciju ienesīgumi stabilizējās un valūtas un akciju tirgus vājums vairāk atspoguļoja bažas par tālāko izaugsmi, nekā bažas par maksātspēju. Taču Vācijas darbība riskē atkal iedragāt jau tā trauslo investoru uzticību.

Lēmums atkārto 2008. gada kļūdu, aizliedzot īso pozīciju tirdzniecību ar banku akcijām, kas tika ieviesta ilgi pēc tam, kad pārdošanas spiediens bija pārgājis no spekulantiem uz ilgtermiņa investoriem, kuri lūkojās pēc drošības vai izejas pozīcijām, pieaugot bažām par maksātspēju. Līdz ar to galvenā ietekme no šī aizlieguma varētu būt likviditātes samazināšana tirgū, kas var novest pie pircēju vēlmes atturēties no tirdzniecības, dzenot ienesīgumus vēl augstāk.

Pirmo reizi kopš janvāra apdrošināšanas maksa pret Grieķijas defoltu gada laikā ir lētāka nekā apdrošināšana ilgākam termiņam, raksta Bloomberg.

Tas liecina, ka samazinās valsts bankrota risks, kas veicināja Eiropas valstu parāda krīzi.

Grieķijas obligāciju kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (CDS) vienam gadam cena bija 565 bāzes punkti, kas ir 61 bāzes punkts mazāk nekā desmit gadu līgumam.

Šis pavērsiens liecina, ka Grieķijas premjerministra Georga Papandreou izmaksu samazināšanas un taupības pasākumi dod valstij laiku samazināt budžeta deficītu, kas ir vairāk nekā četras reizes lielāks nekā Eiropas Savienības noteiktais līmenis. Joprojām Grieķijas parāda apmērs ir otrs riskantākais aiz Venecuēlas, ar 44% iespējamību nākamo piecu gadu laikā piedzīvot defoltu.

Šajā gadā CDS cenām ir bijis ievērojams lēciens. Vēl gada sākumā viena gada līgums maksāja 143 bāzes punktus, savukārt krīzes augstākajā punktā jūnijā tas sasniedza 1300 bāzes punktus.

Eiropas Savienība izvirzījusi apsūdzības 13 investīciju bankām par vienošanos ar mērķi ierobežot konkurenci kredītu atvasināto finanšu instrumentu segmentā, tirgojoties ar kredītriska mijmaiņas līgumiem (CDS), liecina Bloomberg dati.

Starp šīm bankām minētas Goldman Sachs, JPMorgan Chase&Co, Markit Group un Starptautiskā mijmaiņas līgumu un atvasināto instrumentu asociācija. Tāpat starp vainīgajiem minētas arī Citigroup, Credit Suisse, Morgan Stanley, Barclays, UBS un Deutsche Bank.

Tiek skaidrots, ka institūcijas bremzējušas biržu iesaistīšanu kredītu atvasināto finanšu instrumentu biznesā laika posmā no 2006.-2009. gadam.

ES konkurences komisārs Hoakims Almunja uzsvēris, ka ir nepieņemami, ja bankas kolektīvi ir bloķējušas biržas, lai aizsargātu ienākumus, ko tās gūst no ārpusbiržas darījumiem. Viņš arī piebildis, ka ārpusbiržas tirdzniecība ir ne tikai dārgāka investoriem, bet arī jūtīgāka pret sistēmiskiem riskiem.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Kamēr perifērās eirozonas valstis slīkst parādu jūrā un investoru nepatikā, Austrumeiropā, kas pirms diviem gadiem satricināja tirgus, situācija ir citāda, raksta CNBC.com.

Dažām valstīm reģionā bija nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, bet summas bija sīkums, salīdzinot ar tām, kas tagad nepieciešamas vājākajām eirozonas valstīm, vēsta medijs.

Visas valstis, izņemot Poliju, pārdzīvoja nopietnas recesijas, strauji augošu bezdarbu un nežēlīgu valsts izdevumu apcirpšanu, bet tām izdevās no šīm nedienām izkļūt daudz labākā stāvoklī nekā tagad ir eirozonas vājākās dalībvalstis, norādot analītiķi.

«Es teiktu, ka investīciju atgriešanās reģionā ir pozitīvas ziņas, tas rada daudz labāku izaugsmes potenciālu,» sacījis Erste Group pārstāvis Jurajs Kotians.

NASDAQ OMX Baltijas biržas, sekojot pārējo Eiropas akciju tirgu tendencēm, trešdienu noslēdza ar kritumu.

Tā, Baltijas biržas raksturojošais OMX Baltic Benchmark saruka par 0,46% līdz 617,84 punktiem. Lielākais kritums bija vērojams NASDAQ OMX Riga biržā, kuras indekss samazinājās par 1,06% līdz 433,82 punktiem. OMX Vilnius saruka par 0,51% līdz 405,33 punktiem, savukārt OMX Tallinn – par 0,12% līdz 814,42 punktiem.

Aktīvākā tirdzniecība trešdien notika ar Igaunijas apakšveļas ražotāja Silvano Fashion Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 322 tūkstošus latu, akcijas cenai sarūkot par 1,5%.

Ievērojami zemāks bija otrs lielākais apgrozījums – 81 tūkstotis latu, ar azartspēļu rīkotāja Olympic Entertainment Group akcijām. Uzņēmuma akcijas cena saruka par 1,1%. Savukārt trešais lielākais apgrozījums bija ar Tallink Grupp akcijām – 75,7 tūkstoši latu, akcijas cenai sarūkot par 0,21%.

Ienākumi pamatbudžetā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir desmitiem miljonu latu vairāk, nekā plānots – stāsta finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei.

«Ja konkrēto periodu salīdzina ar pagājušo gadu pa nodokļu grupām, jūnijā uzņēmumu ienākumu nodoklī ir iekasēts divreiz vairāk, pievienotās vērtības nodoklis jūnijā iekasēts par septiņpadsmit miljoniem latu vairāk. Akcīzes nodokļa iekasēšana ir pagājušā gada līmenī. Par tabakas akcīzi bija ļoti lielas bažas, ka iekasēsim mazāk, bet izskatās, ka tuvākajos mēnešos iekasēsim virs plāna. Problēmas ir ar degvielas nodokli, jo tur rādītāji ir zemāki nekā pērn, bet tikai daži procenti no plānotā,» norādīja A. Vilks.

Konsolidācija nākamā gada budžetā varētu būt 100 miljoni vai 150 miljoni latu – konsolidācijas robežas varētu būt tādas, kā minējusi Latvijas Banka.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Ārvalstu un vietējie eksperti: pēc vēlēšanām nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam.

Ekspertu galvenie ieteikumi gaidāmajiem politikas veidotājiem: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi un jāinvestē līdzekļi ražošanā un eksporta veicināšanā.

Tirdzniecība

Saktas puķu tirgus draud sabrukt

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas neizturēs, tā Ingrīda Japiņa.

Investors

Investori vēro situāciju

Situācija Latvijas finansēs saglabājas stabila, līdz ar to arī Latvijas CDS būtiski nemainās. Tomēr vēlēšanu iznākums noteiks, kā tiks turpināta valsts budžeta konsolidācija un ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Tas iespaidos arī Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu un pēc nākamā gada budžeta izveidošanas – arī pašu reitingu, paredz eksperti.

Tiesai atzīstot kukuļošanu Rīgas attīstības plāna izstrādē 2006. - 2018. gadam, var tikt apšaubīta plāna likumība, kas savukārt var radīt haosu galvaspilsētas attīstībā.

Ja plānojuma izstrādē bijuši procesuāli pārkāpumi, tas vai tā daļas var tikt atzītas par nelikumīgām, Db apliecināja apsūdzības uzturētājs tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā prokurors Māris Leja. Vienlaikus viņš norādīja, ka lemt par to nebūtu prokuratūras, bet gan Satversmes tiesas kompetencē. Līdzīgu atbildi Db pauda arī bijusī Satversmes tiesas tiesnese, Saeimas deputāte (Pilsoniskā savienība) Ilma Čepāne - var rasties jautājums par plānojuma likumību un to var apstrīdēt.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Zviedrija dažu nedēļu laikā Latvijai varētu aizdot 720 miljonus eiro, vēsta Bloomberg.

Latvija 2008.gada beigās vērsās pie grupas, kas ietver Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un kaimiņos esošās ziemeļvalstis, lūdzot piešķirt 7,5 miljardu eiro aizdevumu.

Zviedrijas aizdevumi tiks izmaksāti četrās daļās. Eiro denominētie aizdevumi sastāvēs no divām 220 miljonu eiro daļām un divām 140 miljonu eiro daļām.

Zviedrijas aizdevumi ir daļa no Ziemeļvalstu 1,9 miljardu eiro aizdevuma, kura ietvaros naudu aizdos arī Dānija, Norvēģija, Somija un Igaunija. Ziemeļvalstu ieguldījums ir otrs lielākais kopējā aizdevumā Latvijai.

Norvēģijas valdība 16.aprīlī piedāvāja aizdot Latvijai 378 miljonus eiro. Dānija plāno piedāvāt tādu pašu summu, Somija - aptuveni 324 miljonus eiro un Igaunija - aptuveni 100 miljonus eiro.

Vai iespējams, griežot izdevumus, gala rezultātā vairāk tērēt? Īsa atbildē ir – jā, un to varētu saukt par sava veida paradoksu. Ir iespējams stimulēt ekonomiku un tērēt vairāk, agresīvāk samazinot izdevumus. Mehānisms, kā tas notiek, ir sekojošs:

Pēdējos gados mums ir samērā būtiski audzis valsts parāds (neto ārējais parāds pašlaik ir ap 4 miljardiem latu, kopējais ir tuvāk 5 miljardiem), kā rezultātā ir kāpušas arī ārējā parāda apkalpošanas izmaksas (parāda apkalpošanas izmaksas pārsniedz 300 milj. latu gadā – gandrīz tikpat, cik šogad «jākonsolidē»). No kā tad ir atkarīgas šīs izmaksas? Izmaksas nosaka tas, uz kādiem procentiem valsts ir aizņēmusies no saviem aizdevējiem. Aizdevumu procentu likmes ārvalstu valūtā savukārt nosaka 2 galvenie faktori:

- Procentu likmju līmenis pasaulē (Eiropas gadījumā - eiro);

- Latvijas defolta risks.