Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot iepriekš degradētās "Vidzemes maiznīcas" teritorijas attīstību, sācis trešās, projekta noslēdzošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecību Teikā, Ropažu ielā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas ir aptuveni 22 miljoni eiro. Plānots, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2025.gada vasarai.

Piecu stāvu ēkā tiks izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem.

Jau ziņots, ka maijā "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodeva otro ēku jaunajā projektā Teikā. Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Tāpat ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jauno mājokļu projektā “Pīlādžu mājas” Ziepniekkalnā, Tumes ielā. Investējot aptuveni 6,4 miljonus eiro, sešu stāvu ēkā izbūvēti 72 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi.

Kopumā projektu veidos trīs daudzstāvu dzīvojamās ēkas ar 190 dzīvokļiem, un tā būvniecību plānots realizēt līdz 2025. gada beigām. Līdz ar ēkas pabeigšanu par attīstītāja līdzekļiem izbūvēta un nodota ekspluatācijā arī dabā iepriekš neesošā Reimermuižas iela, kuras izveidē un teritorijai blakus esošās Tumes ielas rekonstrukcijā investēts 1,1 miljons eiro. Līdz ar ielu izbūvi rekonstruēti vai no jauna ierīkoti arī būtiskākie pilsētas inženiertīkli.

Ekspluatācijā nodotajā ēkā jau pārdoti vai rezervēti aptuveni 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 87 000 eiro.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projektā “Krasta kvartāls” Grēdu ielā, Rīgā, nosvinēti sestās jeb projekta pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas spāru svētki.

Deviņu stāvu ēkas, kurā atradīsies 92 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi, būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, tādējādi noslēdzot visa vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtā projekta attīstību.

Pašlaik projektā ekspluatācijā nodotas piecas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas, no kurām trīs ēkas ir jau pilnībā apdzīvotas, ceturtajā ēkā iegādei pieejami vēl aptuveni 10% dzīvokļu, savukārt projekta piektā ēka Grēdu ielā 17 ir attīstītāja “Bonava Latvija” pirmais tikai īrei paredzētais nams.

Turpinot kvartāla attīstību, novembrī nosvinēti spāru svētki projekta sestajai jeb pēdējai daudzdzīvokļu ēkai ar 92 moderniem un ilgtspējīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,3 līdz 81,3 kvadrātmetriem.

Ieguldot vairāk nekā 5 miljonus eiro, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” ekspluatācijā nodevis daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektu “Čiekuru mājas” Mežciemā, Druvienas ielā.

“Čiekuru mājas” ir nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” līdz šim pirmais jauno mājokļu projekts Mežciemā. Tajā pieejami 45 paaugstināta komforta divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem. Šobrīd ēkā pārdota ceturtā daļa dzīvokļu, un plānots, ka atslēgas jauno īpašnieku rokās tiks nodotas augusta beigās.

Lai gan projektā šobrīd norisinās noslēdzošie pagalma labiekārtošanas darbi, tajā jau ierīkotas velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene piknikiem. Iedzīvotāju ērtībai pieejamas vaļēja tipa autonovietnes. Daļa no tām aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru.

A energoefektivitātes klases ēku papildina saules paneļi, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt iedzīvotāju elektroenerģijas izmaksas.

Ieguldot vairāk nekā 70 miljonu eiro, Dreiliņos taps līdz šim vērienīgākais jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemats Baltijā – “Valterciems”.

Projektu ar 15 dzīvojamām ēkām un vairāk nekā 800 energoefektīviem dzīvokļiem starp Kaivas un Ēvalda Valtera ielu plānots īstenot piecās kārtās. Darbs pie pirmās mājas tiks uzsākts oktobrī, bet dzīvokļu pārdošana – jau 17. augustā.

Kā pirmā Ēvalda Valtera ielas tuvumā taps sešstāvu māja ar 42 divu līdz četru istabu dzīvokļiem un labiekārtota piemājas teritorija.“Par spīti pēdējā laika izaicinošajiem ekonomiskajiem apstākļiem esam spējuši spert soli tuvāk nevis vienkārši mājokļu, bet gan pašpietiekama ciemata izveidei,” secina “Bonava Latvija” projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Torņakalnā attīstīs kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves teritoriju Līdz ar deviņu daudzdzīvokļu ēku būvniecību starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi Rīgā, jauno projektu attīstītājs “Bonava Latvija” iecerējis sakopt kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves un tai pieguļošo teritoriju 3,3 hektāru platībā.

Degradētās teritorijas attīstībā un projekta, kas ieguvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”, būvniecībā kopumā iecerēts ieguldīt 45 miljonus eiro.

Topošais “Hartmaņa kvartāls”, ko veidos deviņas dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 400 moderniem un energoefektīviem dzīvokļiem un labiekārtotas piemājas teritorijas, būs pirmais attīstītāja projekts Torņakalnā.

Pirmo ēku Jelgavas ielā 55b, kurā plānots izbūvēt 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus, iecerēts sākt būvēt 2025. gada sākumā, savukārt nodot ekspluatācijā – 2026. gada vasarā.

“Lai gan Torņakalns atrodas nieka 10 minūšu brauciena attālumā no dinamiskā, mainīgā un aktīvā pilsētas centra, tas joprojām sevī glabā pašpietiekamas mazpilsētas vēsturisko šarmu – šauras, bruģētas ieliņas ar koka mājām un ziedošiem mazdārziņiem, amizantas, pilsētvidē paslēpušās senatnīgas muižas, kā arī industriālos vaibstus – rūpnīcas un darbnīcas, gar kurām līkumo gadu gaitā attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Torņakalns ir viena no zaļākajām un vēsturiskām vērtībām bagātākajām Rīgas apkaimēm, ko cienām arī mēs. Esam iecerējuši saglabāt un integrēt plānotajā apbūvē senās eļļas spiestuves 45 metrus augsto sarkano ķieģeļu dūmeni, kas ar laiku kļūs par kvartāla simbolu un vietzīmi. Godājot apkaimes vēsturi un kādreizējās rūpnīcas dibinātāju, māju ciemats guvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Ekspluatācijā nodota mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Blūmendāles mājas” otrā dzīvojamā ēka Ķengaragā, Rīgā. Piecstāvu mājā, kuras tapšanā investēti 5,3 miljoni eiro un dzīvokļu atslēgas jauno īpašnieku rokās iecerēts nodot šī gada nogalē.

Līdz ar otrās ēkas pabeigšanu galvaspilsētas mājokļu fonds papildināts ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 42,7 līdz 74 kvadrātmetriem. Atlikušie dzīvokļi iegādei pieejami par cenu no 91 000 eiro.

“Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu samazināt Euribor procentlikmi redzam, ka pieprasījums pēc nekustamā īpašuma pakāpeniski aug. “Blūmendāles mājas” kvartāla pirmajā mājā pārdoti un rezervēti jau 93% dzīvokļu, savukārt otrajā ēkā būvniecības stadijā pārdoti un rezervēti jau 15% mājokļu,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Iecerēts, ka projekts kopumā sastāvēs no četrām piecstāvu ēkām ar 232 dzīvokļiem, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2027. gada beigām, nodrošinot jaunas mājvietas aptuveni 500 rīdziniekiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus 15. daudzdzīvokļu ēkai projektā "Dreilinga mājas" Mazajā Robežu ielā, Dreiliņos, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Piecstāvu ēku, kurā top 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi, paredzēts nodot ekspluatācijā nākamā gada martā.

"Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Guntis Zīlis informē, ka ēkas būvniecības darbi rit pēc plāna. Šoruden iecerēts pabeigt ēkas ārējo apdari, tostarp jumtu, un labiekārtot piemājas teritoriju, savukārt drīz tiks sākti iekšdarbi un iekšējo inženiertīklu izbūve.

Zīlis piebilst, ka kopš 2019.gada projekts "Dreilinga mājas" audzis un kļuvis par dzīvesvietu gandrīz 2000 iemītnieku. Kopējās 15. mājas investīcijas pārsniedz piecus miljonus eiro.

"Trend" tipa māju ar divām kāpņutelpām veido 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39 līdz 64 kvadrātmetriem. Katram no tiem būs pieejams balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem - personīgā zaļā zona atpūtai svaigā gaisā. Tāpat ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu noliktavas, savukārt pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama bērnu ratiņu novietne.

Aizvadīta mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" organizētā diskusija "Pīķis sasniegts? Kad un cik strauji kritīs banku aizdevumu procentu likmes (Euribor)?", kurā eksperti no Latvijas Bankas, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" un "Bonava Latvija" diskutēja par šī brīža banku likmēm un to ietekmi uz mājokļu tirgu.

Kā pieļauj eksperti, starpbanku procentu likme jeb Euribor jau tuvāko trīs, četru ceturkšņu laikā varētu sākt pakāpeniski samazināties, vienlaikus, ņemot vērā šī brīža būvniecības aktivitivāti jauno projektu segmentā, palielinoties pieprasījumam, jauno mājokļu cenas varētu atkal sākt kāpt.

Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa un mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Kā skaidro Erlands Krongorns, šī brīža augstās procentu likmes veicinājuši vairāki faktori - pandēmija, kas veicināja nesabalansētu pakalpojumu un preču pieprasījumu, karš, ietekmējot izejvielu cenas un radot neskaidrības par nākotni, inflācija, kas radās iepriekš minēto faktoru dēļ, un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar inflāciju. "Ir grūti paredzēt, kad procentu likmes samazināsies. Centrālās bankas oficiālie izteikumi ļauj secināt, ka procentu likmes visticamāk vairs nebūs nepieciešams paaugstināt, tomēr arī strauja procentu likmju samazināšanās šobrīd netiek paredzēta - lai Euribor strauji kristu, ekonomiskajai attīstībai Eirozonā būtu vēl jāpasliktinās. Finanšu tirgū prognozēts, ka procentu likmju kritumu varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē, taču arī to var ietekmēt dažādi riski, piemēram karadarbība Tuvajos Austrumos."

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", ieguldot 5,9 miljonus eiro, nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu ēku jaunajā dzīvojamo māju projektā "Blūmendāles mājas" Ķengaragā, Prūšu ielā.

Piecu stāvu ēkā izbūvēti 58 energoefektīvi, funkcionāla plānojuma divu līdz četru istabu dzīvokļi. Projekta attīstības ietvaros apkaimē rekonstruētas arī vairākas ielas un izbūvēti jauni inženiertīkli. Visu projektu, kas sastāvēs no četrām ēkām, paredzēts pabeigt līdz 2026.gada beigām.

Pašlaik projektā pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 92 000 eiro.

"Vietā, kur pašlaik slejas projekta "Blūmendāles mājas" pirmā ēka, vēl nedaudz vairāk nekā pirms gada atradās nekopta un apraktiem būvgružiem piesārņota teritorija, kas degradēja apkaimi. Tāpēc esmu lepns, ka tik salīdzinoši īsā laikā esam spējuši pabeigt projekta pirmās kārtas būvniecību, radot ilgtspējīgu dzīvesvietu vairāk nekā 100 cilvēkiem, kuriem būs iespēja novērtēt ne tikai augsti attīstīto apkaimes infrastruktūru, bet arī tuvumā esošos pakalpojumu, tirdzniecības un rekreācijas objektus, piemēram, brīnišķīgo Daugavas promenādi. Tāpat jaunās mājas iemītnieki un jo īpaši jaunās ģimenes varēs priecāties par burtiski blakus esošo stadionu, pamatskolu un diviem bērnudārziem," pauž "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Torņakalnā, teritorijā starp Vienības gatvi un Jelgavas ielu, iecerējis uzbūvēt jaunu dzīvojamo māju kvartālu, ko veidos deviņas dzīvojamās ēkas ar vairāk nekā 400 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta pirmās kārtas būvniecību plānots uzsākt 2025. gada pirmajā pusē ar sešstāvu ēku, kurā būs 72 dzīvokļi.

Jauno kvartālu Vienības gatvē 24 līdz 2029. gadam plānots uzbūvēt vietā, kur senāk atradusies V. Hartmaņa “Rīgas eļļas spiestuve”. Godājot zemesgabala vēsturi, nolemts saglabāt un jaunajā būvapjomā integrēt daļu industriālās apbūves, kā arī iecerētais jauno mājokļu projekts nosaukts par “Hartmaņa kvartālu”.

“Torņakalns jau izsenis pazīstams ne tikai ar daudzajiem muižu kompleksiem, no kuriem daļa joprojām rotā apkaimes arhitektonisko ainavu, bet arī ar vairākām manufaktūrām un fabrikām. Uz šejieni savulaik pilsētnieki devušies atpūsties un baudīt gleznaino ainavu. Arī mūsdienās apkaimes apkārtne ar Arkādijas parku un Mārupīti ir iecienīta pastaigu un atpūtas vieta. Tāpēc man ir liels prieks, ka jau tuvākajos gados Torņakalna dzīvojamo fondu varēsim papildināt ar ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem mājokļiem, kuros mūsdienu dzīvošanas standarti apvienoti ar teritorijas industriālā mantojuma vaibstiem. Piemēram, teritorijā esam iecerējuši saglabāt un integrēt plānotajā apbūvē senās eļļas spiestuves 45 metrus augsto sarkano ķieģeļu dūmeni,” atklāj “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu – 4% – 2023. gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas – ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Ekspluatācijā nodota mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Krasta kvartāls” pēdējā deviņstāvu daudzdzīvokļu māja Grēdu ielā Rīgā, informē projekta attīstītājs.

Ēkā izbūvēti 92 dzīvokļi, kā arī labiekārtota piemājas teritorija. Līdz ar mājas pabeigšanu noslēgta visa vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtā projekta attīstība.

Ieguldot 8,5 miljonus eiro, augusta sākumā ekspluatācijā nodota projekta “Krasta kvartāls” pēdējā daudzdzīvokļu māja ar 92 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38 līdz 81 kvadrātmetram. Tā saskanīgi papildina sešu projekta ēku ansambli, kas tapis savulaik degradētā teritorijā starp Kojusalas, Latgales, Grēdu ielu un Krīdenera dambi.

“Redzam, ka iedzīvotāji spējuši novērtēt projekta izdevīgās lokācijas priekšrocības, augsti attīstīto infrastruktūru un uz izaugsmi vērsto apkaimi, kas ar katru gadu kļūst arvien drošāka un ģimenēm draudzīgāka. To pierāda fakts, ka, spītējot augstajām Euribor procentlikmēm, no 92 dzīvokļiem būvniecības laikā rezervēta un pārdota vairāk nekā puse mājokļu,” stāsta “Bonava Latvija” projekta attīstības vadītājs Kristaps Eglājs, piebilstot, ka atlikušie mājokļi iegādei pieejami par cenu no 93 000 līdz 223 000 eiro.

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) aicina Latvijas Republikas Saeimu, lemjot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, noteikt hipotekārā kredīta maksājumus kā attaisnotos izdevumus Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) aprēķinā, finansiālo ietekmi sedzot komercbankām paaugstināta uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā.

Šāds risinājums būtu optimāls un saprotams gan kredītņēmējiem, gan pašām kredītiestādēm, vienlaikus nepasliktinot mājokļu kredītu pieejamību nākotnē.

Augsto banku aizdevumu procentu likmju ietekmē aizvien vairāk mājsaimniecību vairs nevar atļauties jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi. Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopoto informāciju ikmēneša kredītmaksājums par divu istabu dzīvokli jaunajā projektā kopš 2022. gada jūnija, kad aizsākās starpbanku procentu likmes (Euribor) kāpums, ir palielinājies par vidēji 300 eiro [1], savukārt ikmēneša kredītmaksājums par trīs istabu dzīvokli pieaudzis par vidēji 400 eiro [2].

Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.