Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Benedikto gardēžu tirgū Viļnā, un tas ir «Ķekava» pirmais veikals ārpus Latvijas, informē AS «Putnu fabrika Ķekava».

Veikals piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus gan svaigās gaļas, gan marināžu, gan gatavo produktu kategorijās.

««Ķekava» firmas veikali ir veids, kā mēs varam būt vistuvāk savam pircējam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un mums ir liels prieks, ka esam uzsākuši veikalu tīkla attīstību arī ārpus Latvijas. Lietuvas tirgū «Ķekava» ražotā produkcija ir pieejama kopš pērnā gada rudens, un īsā laikā tā ir guvusi augstu pircēju novērtējumu. Konkurence ar vietējiem ražotājiem ir sīva,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd antibiotiku patēriņš «Ķekavā» ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10 miljonus eiro

Lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) šobrīd gatavo investīciju plānu turpmākajiem gadiem ražošanas apjomu palielināšanai. To atklāj PF Ķekava jaunā īpašnieka – Lietuvas lauksaimniecības holdingkompānijas AB Linas Agro Group – pārstāvis Gintars Maželis. Sarunā ar DB viņš atzina, ka turpmāko trīs gadu laikā atkarībā no biznesa plāna gan PF Ķekava, gan SIA Lielzeltiņi tiks investēti 5–10 milj. eiro. Investīcijas plānotas iekārtu modernizācijā abos uzņēmumos, kas dos pamatu turpmākai attīstībai nākamajos gados.

Redz potenciālu

PF Ķekava eksporta apjomi šobrīd veido ap 30% no saražotā. Pērn uzņēmumam izdevies saražot 17,4 tūkst. tonnu vistas gaļas, kas ir par 1600 t vairāk nekā gadu iepriekš. Linas Agro Group pārstāvis nenoliedz, ka mērķis ir stiprināt pozīcijas eksporta tirgos. «Šobrīd Ķekavai un Bauskas uzņēmumam ir labas pozīcijas Latvijas tirgū, bet vajag, lai tos labāk zinātu arī Baltijā un plašākā mērogā – Skandināvijā, Vācijā un citur Rietumeiropā,» uzsver G. Maželis. Tieši saskatot potenciālu un iespējas vertikālajai integrācijai, Linas Agro Group, kura galvenais darbības veids ir graudu tirdzniecība un sadarbība ar vietējiem graudu ražotājiem, pērn iegādājās abus Latvijā lielākos putnkopības uzņēmumus, kā arī vēl divas saistītās kompānijas – SIA Cerova un SIA Broileks.

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Vadošais putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava prezentē jauno eksporta produktu zīmolu Top Choice Poultry šonedēļ notiekošajā pārtikas produktu izstādē SIAL Parīzē, informē uzņēmumā.

SIAL izstāde ir viens no vērienīgākajiem nozares notkumiem un pulcē vadošos pārtikas industrijas pārstāvjus no visas pasaules. PF Ķekava tajā prezentē šogad izveidoto ekporta zīmolu Top Choice Poultry, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu.

«Eiropas tirgū konkurence ir ļoti sīva, jo īpaši ar ražotājiem no Centrāleiropas, Dienvideiropas un Skandināvijas. Nīderlandē un Zviedrijā, kur Top Choice Poultry produktu līnija jau šobrīd ir pieejama, tā ir augstu novērtēta, un ļoti drīz plānojam paplašināt eksporta tirgu,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava), salīdzinot ar 2013.gadu, par 12,5% palielinājis pārdošanas apjomu. PF Ķekava šodien apmeklēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura iepazinās ar uzņēmuma ražotni un tikās ar tā vadību.

«Pirms dažiem gadiem PF Ķekava piedzīvoja patiešām grūtus laikus, un ar bažām domāju par šī uzņēmuma nākotni. Šodien esmu gandarīta, ka, nomainot vadību un sakārtojot ražošanu, PF Ķekava īsā laikā ir spējusi pārvarēt problēmas un uzņēmums jau piedzīvo izaugsmi,» norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Lai turpinātu ilgtermiņa izaugsmi, PF Ķekava tuvākajos gados plāno investēt uzņēmuma attīstībā vairākus desmitus miljonu eiro.

PF Ķekava saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma. Kopš 2013.gada nogales 87% uzņēmuma pieder lietuviešu uzņēmumu grupai Linas Agro Group AB.

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Jaunas sadarbības iespējas ar vietējiem zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Putnu fabrika Ķekava informējusi biedrību Zemnieku saeima, ka ar pašu spēkiem aizpildīt Latvijas tirgu ar vietējo putnu gaļu vairs nav iespējams, jo vēl palielināt putnu skaitu abās putnu fabrikās Ķekava un Bauska vairs nav lietderīgi. Vislielākais risks saistās ar slimību izplatību, kas ļoti cieši saistīta ar putnu blīvumu. Proti, jo vairāk putnu vienā vietā, jo lielākas iespējas slimību ierosinātājus pārnest no vienas kūts uz citu. Tāpēc putnu kūtis būtu jāizvieto citur – un viens no risinājumiem būtu sadarbība ar Latvijas zemniekiem. Putnu fabrikas Ķekava valdes loceklis Sauļus Petkevičs (Saulius Petkevičius) informē, ka uzņēmums ir gatavs apmācīt saimniekus, kuriem būtu iespējas un vēlme attīstīt paralēli vēl kādu nozari un ir pieejamas, piemēram, neizmantotas cūku vai govju kūtis, kuras varētu pārbūvēt par putnu kūtīm. Putnu fabrikai Ķekava esot pietiekami lielas inkubatora rezerves, līdz ar to iespēja zemniekus nodrošināt ar cāļiem. Arī barības ražošanas cehs un kautuve esot ar rezervi, lai spētu palielināt apjomus.

AS Putnu fabrika Ķekava valdes sastāvā veiktas izmaiņas, liecina Lursoft Klientu portfeļa dati.

Valdes locekļa pienākumus pārstājis veikt Lietuvas pilsonis Gintaras Maželis, kas 2015. gada oktobrī uzsāka veikt pienākumus valdē, bet iepriekš tas darbojās uzņēmuma padomē. Līdz ar to valdei pievienojies Almantas Sadauskas.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā Putnu fabrika Ķekava apgrozīja 40,811 miljonus eiro un nopelnīja 1,050 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pārskata gadā saruka līdz 3,05, bet tā nodokļu maksājumi sasniedza 4,372 miljonus eiro. Putnu fabrika Ķekava ir darba devējs vidēji 646 darbiniekiem.

AS Putnu fabrika Ķekava dibināta 1967.gadā. Kā pilna ražošanas cikla uzņēmums PF Ķekava saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma no pašu audzētiem cāļiem.

AS Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 11 miljonus eiro putnu gaļas produktu ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, liecina Linas Agro paziņojums Nasdaq Vilnius.

AS Putnu fabrika Ķekava saņems aizdevumu 9,48 miljonu eiro apmērā, bet SIA Lielzeltiņi – 1,91 miljona eiro apmērā.

Finansējums, pēc Linas Agro teiktā, tiks izmantots putnu turēšanas vietu un infrastruktūras renovācijai, gaļas apstrādes rūpnīcas modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei.

Investīciju programmu plānots īstenot nākamo trīs gadu laikā.

«Investīcijas mums palīdzēs palielināt produkcijas apjomus, palielināt produktu kvalitāti un pievienoto vērtību, paaugstināt efektīvu un videi draudzīgu ražošanas procesu, kā arī palielināt produktu skaitu portfelī,» saka AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi vadītājs Andris Vilcmeiers.

A/s Putnu fabrika Ķekava pirms noteiktā termiņa ir sekmīgi pabeigusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna īstenošanu. Līdz ar to uzņēmuma maksātspēja ir pilnībā atjaunota, un šobrīd uzņēmums strādā ar peļņu, informēja putnu fabrikas pārstāvji.

A/s Putnu fabrika Ķekava prasības pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu iesniedza 2011. gada 7. oktobrī, kad uzņēmums saprata, ka tam trūkst naudas līdzekļu, lai nodrošinātu izveidojušās saistības. Savukārt 2012. gada janvārī tika apstiprināts uzņēmuma TAP plāns. Tas paredzēja tiesisko aizsardzību uzņēmumam nodrošināt līdz 2014. gada 20. janvārim.

Kopumā TAP ietvaros Putnu fabrika Ķekava ir veikusi norēķinus 4,8 milj. eiro apmērā par saistībām, kas bija izveidojušās uz TAP ierosināšanas brīdi. Nodrošinātajam kreditoram samaksāti 0,7 milj. eiro, nenodrošinātajiem kreditoriem - 1,3 milj. eiro, bet Valsts ieņēmumu dienestam - 2,8 milj. eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji. Tāpat ir panākta vienošanās ar nodrošināto kreditoru par parāda saistītu restrukturizāciju un pakāpenisku nomaksu ilgākā laika periodā.

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava)plāno paplašināt eksporta produktu portfeli uz Lietuvu, informē PF Ķekava Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers stāsta, ka pašlaik eksportu uz Lietuvu pamatā veidojot svaigā gaļa, bet jau tuvākajā nākotnē uzņēmums iecerējis produktu klāstu papildinat ar gatavo produkciju un pusfabrikātiem.

Īpaši PF Ķekava vēlas Lietuvas tirgu iepazīstināt ar Latvijā ražotajiem kūpinājumiem. Šobrīd PF Ķekava eksports uz Lietuvu ir 16% no kopējā uzņēmuma eksporta.

Uzņēmums savu produkciju prezentējis septembra sākumā Lietuvā notiekošajās Latvijas dienās Atrask Latvija (Atklāj Latviju).

PF Ķekava kopumā ražo vairāk nekā 240 dažādus vietējas izcelsmes produktus. Kopš 2013.gada nogales 87% uzņēmuma pieder lietuviešu uzņēmumu grupai Linas Agro Group AB.

AS "Putnu fabrika "Ķekava"" saules paneļu staciju par 1,14 miljoniem eiro izbūvēs būvniecības kompānija SIA "Attor", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

"Putnu fabrikas "Ķekava"" izsludinātajā iepirkuma konkursā pieteicās 10 pretendenti, bet sarunas notika ar četriem uzņēmumiem. "Attor" piedāvātā līgumcena bija 1 139 890 eiro.

Saules paneļu izbūve paredzēta "Putnu fabrikas "Ķekava"" teritorijā Ķekavā. Projektu plānots īstenot līdz 2024.gada 29.aprīlim.

Iepirkumam pievienotajā konkursa nolikumā norādīts, ka projektā paredzēts uzbūvēt saules paneļu staciju ar jaudu - divi megavati.

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji aģentūrai LETA pastāstīja, ka konkurss tika izsludināts atkārtoti, jo mainījās LAD prasības finansējuma saņemšanai.

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.