Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsākusi parakstu vākšanu pret Saeimas pirmajā lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15% sākot no 2015.gada.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni, kādēļ - vien trešajā programmas darbības gadā - deputāti vēlas iznīcināt teicami strādājošu atbalsta programmu. «Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām – likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu,» tā LTRK vadītājs.
Viņš arī pauž, ka, nosakot salīdzinoši zemu un sīkbiznesam draudzīgu nodokļa likmi, tika iedots burkāns ēnu ekonomikā strādājošajiem uzņēmējiem, un burkāna, ne pātagas stimuli uzņēmējdarbībā strādājot vislabāk. «Ieguvējs no šī soļa ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa. Valstij samaksātais nodoklis aug ar katru gadu. Jau šodien mikrouzņēmumi valstij ir samaksājuši vairāk kā pagājušajā gadā kopā,» piebilst J .Endziņš.
DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 12%, diferencējot to pēc apgrozījuma. Vienlaikus tiktu saglabāti līdzšinējie kritēriji apgrozījuma apmēram (70 tūkst. Ls), darbinieku algas maksimālajam apmēram (500 Ls) un skaitam (pieci darbinieki).
EM priekšlikums grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka 9% likme no mikrouzņēmuma apgrozījuma tiek saglabāta komersantiem, kuru apgrozījums ir līdz 15 000 eiro (10 542 latiem), 10% likme – uzņēmumiem ar apgrozījumu no 15 001 eiro līdz 40 000 eiro, 11% - ar apgrozījumu no 40 001 eiro līdz 70 000 eiro, bet 12% - no 70 001 eiro līdz 100 000 eiro.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka ministrijas piedāvātās izmaiņas veicinās jaunu uzņēmumu veidošanas un stimulēs attīstību, kā arī nodrošinās labāku darbinieku sociālo aizsardzību. EM piedāvā noteikt, ka konkrēto mikrouzņēmuma nodokļa likmi drīkst piemērot tikai piecus gadus. Lai novērstu situāciju, ka pēc piecu gadu termiņa tie paši īpašnieki nodibina jaunu mikrouzņēmumu ar citu nosaukumu, tiek piedāvāts noteikt, ka piecu gadu ierobežojums attiecas arī uz mikrouzņēmumu īpašniekiem un valdes locekļiem. Turklāt paredzēts, ka, pieaugot mikrouzņēmuma maksātajam nodoklim, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek novirzīta lielāka daļa.
DB jau rakstīja, ka atbilstoši Labklājības ministrijas datiem cilvēkiem, mikrouzņēmumu darbinieki ir sociāli vāji aizsargāti un saņem daudzreiz mazākus pabalstus nekā citas apdrošinātās personas. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē arī paredzamo pensijas apmēru. Neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa rosina mikrouzņēmumu nodokļa likmi pakāpeniski palielināt no 9% līdz 15%, palielinot arī iemaksu daļu, kas tiek novirzīta sociālajai apdrošināšanai. Septembra sākumā valstī bija reģistrēti 30,1 tūkstotis mikrouzņēmumu, kuros strādā 53,1 tūkstotis darbinieku.