Šonedēļ publiski izskanējušais ierosinājums par izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot 2.pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu mantojamību, ir pilnībā atbalstāms, jo atšķirībā no 1.pensiju līmeņa, kas ir valsts īpašums, 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir uzskatāms par nodokļu maksātāja īpašumu. Šis dzīves laikā veiktais uzkrājums ir tieši tāds pats privātpersonas īpašums, kā, piemēram, mājoklis un auto vai cits personai piederošs kapitāls, ko īpašnieka nāves gadījumā likumā noteiktā kārtībā vai pēc sastādītā testamenta manto aizgājēja tuvinieki. Tāpēc tikai loģiski būtu, ja valsts pārvaldījumā privātpersonas īpašums nonāktu tikai tad, ja mirusī persona to valstij novēlētu.
Jāatzīmē, ka arī citviet pasaulē, kur ir līdzīga pensiju sistēma kā Latvijā, 2.pensiju līmenī veikto uzrājumu mantojamība ir ierasta prakse, jo dzīves laikā uzkrātais ir privātpersonas īpašums. Piemēri nav nekur tālu jāmeklē – arī Lietuvā un Igaunijā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir mantojuma subjekts. Piemēram, to var mantot gan aizgājēja laulātais, gan viņa bērni vai citi tuvinieki. Vācijā, turpretim, mirušās personas laulātais visa mūža garumā saņem daļu valsts pensijas, kas būtu pienākusies mirušajam, papildus savai.
Fakts, ka abās Latvijas kaimiņvalstīs 2.pensiju līmeņa uzkrājumus personas nāves gadījumā var mantot tās tuvinieki, apliecina, ka šāda kārtība ir pašsaprotama un atbilst vispārpieņemtām cilvēktiesību normām. Līdz ar to nav nekāda pamata, lai Latvijā netiktu ieviests tieši tāds pats princips. Kā zināms, līdzīga uzkrātā kapitāla mantošanas kārtība attiecas uz 3.pensiju līmeni, kurā dalība ir brīvprātīga.
Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā vīrieši nereti pelna vairāk, līdz ar to viņiem ir lielāki pensiju uzkrājumi, nekā sievietēm. Savukārt vidējais mūža ilgums sievietēm Latvijā ir ievērojami garāks, nekā vīriešiem, un Baltijas valstīs šī kopumā ir izteikta tendence, salīdzinot ar citām ES valstīm. Piemēram, kā liecina šogad martā „Eurostat” apkopotie dati par 2008.gadu, Latvijā sievietes mūžs ir vidēji 77,8 gadi, bet vīrieša - 67 gadi (atšķirība 10,8 gadi).
Tas nozīmē, ka sievietēm, dzīvojot ilgāk, ir jārūpējas gan par ģimeni, gan par mājsaimniecību, bez iespējām pārmantot laulāta uzkrāto pensiju viņa nāves gadījumā. Kā jau minēts, vidējais latviešu vīrieša mūža ilgums Latvijā ir 67 gadi, kad vairumā gadījumu viņu apgādājamie 18 gadu vecumu jau ir sasnieguši, tādējādi, saskaņā ar LR likumdošanu, viņiem vairs nav tiesības saņemt vecāku uzrāto pensiju.
Latvijā 2.līmeņa pensijas dalībnieka nāves gadījumā šobrīd pastāv iespēja, ka, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, 2.līmeņa kapitālu var pievienot pie aprēķināmās pensijas. Taču šo pabalstu var saņemt tikai mirušā bērni, kas jaunāki par 18 gadiem. Pretējā gadījumā uzkrājumi kapitāla īpašnieka nāves gadījumā netiek nodoti mantojumā viņa dzīvesbiedram vai bērniem, bet paliek valstij.
2.pensiju līmenis ir 2001.gada 1.jūlijā ieviesta valsts fondētā pensiju sistēma, kur daļa no cilvēka veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Atšķirībā no 1.līmeņa pensijas, pensiju 2.līmeņa dalībnieka kontā uzkrājas reāla nauda.
Pēc 2009.gada datiem pensiju sistēmas 2.līmenī obligāti ir jāpiedalās vairāk nekā 627000 Latvijas iedzīvotāju. Obligāti tas ir cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija - tas ir, reformas ieviešanas laikā viņiem bija ne vairāk par 30 gadiem. Vēl apmēram 400 000 cilvēku, kuri 2001.gada jūlijā bija 30-50 gadu vecumā, 2.pensiju sistēmas līmenī iesaistījušies brīvprātīgi.