Pandēmijas tracis atnesis lielu neskaidrību, uz kuras fona saprotams, ka grūtāki ir visi tie lēmumi, kas saistās ar naudas pārvaldīšanu.
Daudziem arī Latvijā pandēmijas tracis droši vien nozīmējis (un diemžēl vien vēl var nozīmēt) dažādus sāpīgus brīžus, piemēram, algu samazināšanu, iespējams, pat atlaišanu, augošu stresu un agrāk iecerēto mērķu atlikšanu.
Valdot šādam fonam, "The Wall Street Jorunal" (WSJ) raksta par to, ka pandēmijas neskaidrība, kas bieži sev līdzi nes dažas neierastas situācijas un tādējādi emociju uzplūdus, apgrūtinājusi jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanu. Rezultātā šobrīd gluži kā par spīti palielinoties iespēja, ka tie galu galā ir pārlieku emocionāli, sasteigti un kļūdaini. Un, ja tā, tad tas uz personīgo vai pat, piemēram, visas ģimenes bagātību var atstāt graujošu ietekmi. Tāpat iespējams tas, ka šādos brīžos iestājas jebkādu – arī vajadzīgu - lēmumu paralīze, kas arī var izrādīties kļūda. Skaidrību šajā ziņā lielāku nepadara vēl arī tas, ka nav zināms, kā tieši un cik ilgi turpināsies šāda "Covidrealitāte".
Līdz vienam brīdim
Arī investīciju pasaulē mēdz teikt, ka mazajam investoram lielākais ienaidnieks ir viņš pats, kur viņu galu galā "uzvar" nevis kādi mistiskie tirgus spēki, bet gan viņa paša emocijas. Protams, nevajadzētu sevi maldināt un domāt, ka vari izvairīties no emocijām. Pilnībā aizbēgt no tām iespējams nav. Tas, kas, pēc ekspertu domām, esot iespējams, ir to klātbūtnes apzināšanās, kas ļauj vismaz piedomāt par to ietekmes mazināšanu. Pamatā no emocionāliem lēmumiem izvairīties gan ir ļoti grūti, jo tas cilvēkiem bieži nozīmē, ka jāiestājas pret to, kā esi būvēts.
DB jau ziņojis, ka viens ir apzināties, ka var iekrist šādos slazdos, bet pilnīgi kas cits – reāli no tiem arī izvairīties. Šajā ziņā var citēt slavenā boksera Maika Taisona teicienu: "Visiem ir plāns līdz brīdim, kad tie dabū pa seju."
Jau rakstīts - dažādi pētījumi apliecina, ka, piemēram, ieguldījumu pasaulē lielākā daļa investoru ir visai bezrūpīgi laikos, kad tiem vajadzētu uztraukties, bet tie ir pārlieku bailīgi tad, kad tiem jau vajadzētu sākt būt optimistiskiem.
Kopumā gan tiek izceltas atsevišķas lietas, kas var palīdzēt arī šādos brīžos pieņemt daudzmaz jēdzīgākus finanšu lēmumus.
Nē – visam reizē
ASV finanšu kompānija "Northbrook Financial" iesaka, ka šajos laikos finanšu lēmumu un tam sekojošo rīcību vajag mēģināt saskaldīt sīkākos un pēc iespējas konkrētākos soļos. Ieteikumu vidū tiek minēta arī saraksta izveidošana ar plusiem un mīnusiem attiecībā uz kādu finansiālo lēmumu. Tāpat šādos brīžos nevajadzētu baidīties no profesionāļu padomiem, kas arī var mazināt sasteigtu un emocionālu rīcību.
Pie mūsdienu informācijas daudzuma cilvēkiem ir tendence darīt vairākas lietas vienlaicīgi un uzmanību ļoti ātri pievērst jau citām, arvien svaigākām ziņām – sevišķi pesimistiskajām. Rezultātā gan var sanākt tā, ka jebkura informācija nav pietiekami "sagremota". Proti, tā netiek pietiekami izprasta (vai tiek palaists gar ausi kaut kas būtisks), kas noved pie nepareiziem lēmumiem arī finanšu ziņā.
Katrā ziņā cilvēkiem mūsdienās (ne tikai Covid laikā), ja runa ir par finanšu lēmumu pieņemšanu, vajadzētu izvairīties no vairāku darbību veikšanas vienlaicīgi. Kāds interesants pētījums liecina – ja cilvēkiem kādā to lēmuma pieņemšanas laikā liek papildu atcerēties dažus "ekstra" skaitļus (salīdzinot ar citiem, no kuriem tas netiek pieprasīts), tad tiem pat diētas apstākļos ir tendence augļu salātu vietā izvēlēties šokolādes kūku. Proti, tiek norādīts, ka tas var novest pie pašdisciplīnas pārkāpumiem. Jeb - mēģinājumi veikt dažādas darbības reizē mazina cilvēku spēju veikt lielāko daļu individuālo darbību pietiekami labi.
Nenoslēgties un runāt
"Northbrook Financial" pārstāvji vēl teic, ka šādos laikos, lai gan pandēmija, protams, ir bezprecedenta pieredze visiem, būtu derīgi parunāties ar citiem, kuri saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, piemēram, darba zaudēšanu. Tiek norādīts, ka tas ne tikai psiholoģiski var palīdzēt, bet vienmēr arī pastāv iespēja, ka tiks saņemts kāds derīgs padoms. Tāpat nevajadzētu smādēt arī sava lēmuma izskaidrošanu, piemēram, tuvam draugam. Tiek skaidrots - šāda šo personu iesaistīšana palīdzēs veidot lielāku atbildības sajūtu par konkrēto lēmumu.
To, ko vajadzētu darīt, ir mēģināt izvairīties no jau pārāk daudzu dažādu viedokļu spiediena, piemēram, internetā vai sociālajos medijos. Tāpat ieteikums ir vienmēr meklēt signālus tam, ka tev, iespējams, nav taisnība. Arī šajā brīdī svarīgi nepazust sociālajos tīklos, kur tomēr konkrētais indivīds mēdz "atrast" pārsvarā tikai tādus pieņēmumus, kas ir ļoti tuvu jau viņam paša viedoklim. Tiek norādīts – ja persona kādā grupā, kurā par notikumu gaitu jau ir spēcīgs viedoklis, atklāj savu viedokli, tad sekojošās debates drīzāk ir cīņa par statusu, nevis kāda veida patiesības meklējumi. "WSJ" iesaka citus viedokļus meklēt pie viena vai diviem cilvēkiem, kurus tu jau pazīsti un paļaujies, ka viņi spēs būt atklāti un varēs pateikt: "Es domāju, ka tev tomēr nav taisnība".
