Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Skrīveros uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18 km tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokritusi tilta ietve kopā ar malējo siju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pār tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildus piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pār tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Patlaban tilta pusē kur nokrita ietve ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.

Uz Saulkrastu apvedceļa (A1) no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,030.-36,297. km) sākas seguma atjaunošanas darbi un jau šonedēļ tur būs viens ar luksoforiem regulēts posms un ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Luksoforu posmu skaits ar laiku pieaugs. Būvdarbu ietvaros veiks izlīdzinošo frēzēšanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu, informēVAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Būvdarbus veic SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansē valsts budžets. Plānots, ka darbs ilgs trīs mēnešus.

Savukārt Jūrmalas šosejas (A10) remontdarbu zonā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai satiksme ir pārslēgta uz Rīgas virziena brauktuvi pa divām joslām katrā virzienā. Tāpēc autobraucēji aicināti pievērst īpašu uzmanību ceļazīmēm pie divlīmeņu mezgla Jūrmalas šosejas krustojumā ar Rīgas apvedceļu, jo asfaltēšanas laikā satiksmes mezgla nobrauktuves būs slēgtas - satiksmes organizācija tur var tikt mainīta katru dienu.

Cēsu novada Rāmniekos, valsts vietējā autoceļa Durkuri-Rāmnieki (V330) posmā no pagrieziena uz Niniera ezeru līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km), šovasar ieklās vienkārtas asfalta izmēģinājuma posmu, lai vērtētu šīs tehnoloģijas turpmāku pielietošanu valsts ceļu tīklā uz grants seguma ceļiem līdztekus ar dubultās virsmas tehnoloģiju, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Vairāk nekā puse valsts ceļu Latvijā ir ar grants segumu un mazu satiksmes intensitāti. Grants ceļu stāvoklis un lietošanas iespējas ir ļoti atkarīgas no laika apstākļiem - pavasarī tie pārmitrinās, zaudē nestspēju un iestājas šķīdonis, vasarā sausā laikā tie put, bet ziemā pie nepastāvīgiem laika apstākļiem tie var būt ļoti slideni. Lai uzlabotu mobilitāti un dzīves kvalitāti, apdzīvotās vietās un pie dzīvojamajām ēkām un ēku grupām atsevišķi grants ceļu posmi tiek atputekļoti ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Šim mērķim varētu izmantot arī vienkārtas asfalta metodi, ja eksperimentālā posma novērojumi būs apmierinoši.

Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir risinājums zemas intensitātes autoceļiem, kad uz nesošās šķembu kārtas pamata tiek ieklāta tikai viena asfalta kārta, kas pēc savām īpašībām atbilst gan apakškārtas, gan virskārtas asfaltam. Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir par apmēram 40% dārgāka nekā dubultās virsmas apstrādes tehnoloģija, taču joprojām ievērojami lētāka nekā asfaltbetona seguma tehnoloģija. Vienkārtas asfalta tehnoloģiju jau pielieto citās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā uz pašvaldību ceļiem.

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Uz Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai naktī uz ceturtdienu, 28.septembri, sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu, tādēļ pilnsabiedrībai "Fima Group" līdz šim piemērots 17 246 eiro līgumsods.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Jelgavas novada Vilces pagastā SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē Igates ABR trešdien atklāja un ar asfalta ieklāšanu ražotnes laukumā demonstrēja otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, kā arī svinīgi atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, informē uzņēmumā.

Ražotnes svinīgajā atklāšanā no zariem pīto «lentu» pārgrieza Igates vadītāji – Māris Peilāns un Madars Radželis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Ekonomikas ministrijas pārstāve S.Rancāne-Slavinska un OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Videi un dabai draudzīgās putu bituma tehnoloģijas pamatā ir neliela ūdens daudzuma injicēšana karstā bitumā, kas rada putu jeb burbuļošanas efektu, kas palielina bituma virsmas apjomu un samazina viskozitāti, savukārt pēc asfalta ieklāšanas un blīvēšanas ūdens klātbūtne 0,0012% apjomā asfalta kvalitāti neietekmē.

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.