«Tas, kas internetā gāzās pāri ministrei Žanetai Jaunzemei - Grendei, bija vardarbība. Starp citu, uz Austrāliju kopā ar ministri vajadzēja doties man – kā padomniekam,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis tenors Nauris Puntulis, bijušais grupas Pērkons solists.
«Mēs apspriedām variantu, ka es varētu uz turieni lidot, taču budžeta taupīšanas nolūkos atteicāmies no šā nodoma. Turklāt atšķirībā no Žanetas Jaunzemes - Grendes es savas ģimenes intereses šajā gadījumā biju licis augstāk par valsts interesēm. Pateicu ministrei, ka nevēlos pavadīt Ziemassvētkus lidmašīnā, bet mājās – kopā ar savu ģimeni. Protams, ka viena tik tālā ceļojumā viņa nevarēja doties, tāpēc nācās uzaicināt vīru. Ja turp lidotu es, tad vēl tikpat naudas nāktos paņemt no valsts budžeta, plus vēl dzeltenā prese sāktu interesēties, kā tad viņi abi tur dzīvojuši – vienā numurā vai atsevišķi,» skaidrojis N. Puntulis.
«Es, kurš privātās intereses pacēla pāri valstiskajām, tiku cauri sveikā, savukārt ministre par savu pašaizliedzību dabūja rūgti samaksāt – gan morāli, gan materiāli. Nav šaubu, ka mobings pret Žanetu JaunzemiGrendi ir vērsts arī tāpēc, ka viņa pārstāv Nacionālo apvienību. Un šajā situācijā nav pārāk sarežģīti izraut vārdus no konteksta, lai apgalvotu, ka ministre vīzdegunīgi citējusi Koko Šaneles slaveno teicienu («Domājiet par mani, ko gribat, es par jums nedomāju vispār»), attiecinot to uz visiem cilvēkiem. Bet tie, kuri iepazinušies ar kontekstu, zina, ka viņa to veltījusi tieši interneta huligāniem,» Neatkarīgajai uzsvēris tenors.
Intervijā N. Puntulis izteicies arī par emigrācijas problēmu Latvijā. «Es negribētu saņemt pārmetumus no tiem, kas pametuši Latviju, galēja izmisuma dzīti, un es arī saprotu viņu izmisumu. Šai prombraukšanai jau pamanāmas masu psihozes pazīmes. Bet vajadzētu pavērtēt, uz kurieni dodamies. Latvieši dodas uz, viņuprāt, sakārtotu sabiedrību un sakārtotu kapitālismu, kādu mums 20 gadu laikā nav izdevies izveidot. Bet paradoksāli: ir daļa latviešu, kas, dodoties uz Angliju vai Īriju, dodas uz sociālismu,» viņš sacījis.
«Tu aizbrauc un atgriezies tādā kā sociālismā: tev īpaši daudz nekas nav jādomā, kaut kāda aģentūra piedāvā kaut kādus darbus, katru piektdienu tu saņem garantēto naudu, ja tu neesi pilnīgs sliņķis vai delveris, tevi no tā darba neizmet, un katru pirmdienu tev ir iespējas visu sākt no jauna. Bezrūpīgs sociālisms bez intereses par karjeru, bez iniciatīvas un atbildības. Visam klāt vēl nāk «pagaidām»: tas darbs man ir pagaidām, dzīvesvieta – pagaidām, mītnes valsts – pagaidām... Tā ir bēgšana no reālās dzīves. Tāpat kā daudzi cilvēki mēģina bēgt no realitātes alkoholā, spēļu vai datoratkarībā. Tu aizbrauc uz ārzemēm, jo te, Latvijā, ir draņķīgi, bet ārzemes tev ir tikai pagaidām. Tu noīrē māju kopā ar citiem pieciem cilvēkiem, un šīs kopmītnes tev, protams, ir tikai pagaidām. Tā ir virtuāla dzīve, tā nav pamatīga dzīve, kurā tev mantojumā ir atstātas vecāku mājas, zeme, tev ir sieva un bērni, un ar to visu tev jātiek galā. Un jātiek galā nevis pagaidām, bet pa īstam,» skaidrojis N. Puntulis.
Vienlaikus viņš arī akcentējis: «Es nevainoju nevienu, mani tikai uztrauc, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas tik viegli.»