Igaunijas lielākais kinoteātru tīkls “Apollo Kino” 1.oktobrī atklāj jaunu kinoteātri “Apollo Kino Plaza” modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.

“Esam gandarīti, ka neraugoties uz sarežģītajiem laikiem izklaides nozarē, varam atvērt mūsu otro “Apollo Kino” kinoteātri Latvijā,” saka “Apollo Kino” Baltijas izpilddirektore Kadri Ärm.

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro 

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa...

Šis ir jau 14.kinoteātris Baltijā un ir daļa no lielā “Apollo Group” izklaides nozares struktūrvienības, kurā ietilpst arī citi grupas uzņēmumi: “Vapiano”, “KFC”, “O`Learys”, “IceCafe” un “MySushi”.

“Apollo Kino Plaza” tiek piedāvātas 8 kinozāles ar 962 sēdvietām.

Papildus “Apollo Kino Plaza” piedāvās jaunu konceptu tiem, kuriem patīk komforts un grezna vide – atklājot “Vintage” kinozāli, kas aprīkota ar jauna dizaina sēdvietām.

““Rīga Plaza” ir modes un izklaides centrs, tādēļ strādājam pie šo abu virzienu attīstīšanas, pastāvīgi piesaistot jaunus nomniekus. Augstu novērtējam sadarbību ar “Apollo Group”, jo tā ļauj mums piedāvāt patlaban vienīgo kinoteātri Rīgā Daugavas kreisajā krastā,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova.

“Apollo Kino” kinoteātri atrodas visā Igaunijā - Tallinā, Tartu, Pērnavā, Sāremā, Narvā un Jõhvi, 39 kinozālēs, uzņemot, gandrīz 5800 kino cienītājus. 2019. gadā “Apollo Kino” atklāja arī savus pirmos kinoteātrus Latvijā un Lietuvā.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra vidū Apollo Kino, kā arī batutu parks “Apollo Skypark” tiks atklāts tirdzniecības centrā Domina.

Finanšu ministrijas (FM) vēlme mainīt nosacījumus ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmai Latvijā apdraud jau uzsāktus projektus un var novest līdz sistēmas sabrukumam, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir radīta īpaša atbalsta programma, ko patlaban uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Eiropā daudzās valstīs ir radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas.

Latvijā patlaban eksistējošā sistēma paredz, ka LIAA gada sākumā vēršas FM un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Valsts ieguvums vienmēr esot lielāks, proti, valsts budžets ieņem vairāk, nekā tiek iztērēts atbalsta maksājumos.

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa “Apollo Group” ieguldījusi vairāk nekā 11 miljonus eiro, informē “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Tajos ietilps kinoteātris “Apollo Kino”, boulinga un sporta centrs “O'Learys”, batutu parks “Apollo Skypark”, itāļu restorāns “Vapiano”, suši restorāns “MySushi” un “KFC” restorāns.

1.oktobrī tirdzniecības centrā “Riga Plaza” tiks atklāti kinoteātris “Apollo Kino”, boulinga un sporta centrs “O'Learys”, itāļu restorāns “Vapiano”, “KFC” un “MySushi”. Izklaides centra kopējā platība ir 8500 m2.

Savukārt tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, kurā grupa darbojas 7900 m2 platībā, oktobra vidū tiks atklāts batutu parks “Apollo Skypark” un “Apollo Kino”. Tajā restorānu zonu pārvaldīs “Lido”.

"Mēs ticam izklaides industrijas nākotnes perspektīvai. “Apollo Group” mērķis ir turpināt strauju izaugsmi, sasniedzot lielākās un labākās izklaides kompānijas pozīciju Baltijā, vienlaikus paplašinot savu darbību arī Somijā. Protams, mūsu izaugsme neapstājas ar šīm divām grandiozajām atklāšanām šoruden Rīgā, un mēs turpinām meklēt vēl jaunas paplašināšanās iespējas," teic I. Vendelins.

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” 14.aprīlī durvis atvērs Baltijā plašākais iekštelpu izklaides centrs “Apollo Skypark” ar kopējo platību 7 000 m2, kura attīstībā ir ieguldīti 15,5 miljoni eiro.

Izklaides centra izveidē spēkus apvienojuši divi jaunie “Domina Shopping” nomnieki, kuri vienlaikus ir arī Baltijā lielākie savu jomu uzņēmumi – kinoteātru tīkls “Apollo Kino” un izklaižu parks “Super Skypark”.

Abu nomnieku apvienība ir investējusi 5,5 miljonus eiro, aprīkojot kompleksu ar visu nepieciešamo inventāru un radot 85 jaunas darba vietas. Bet “Domina Shopping” nodrošināja izklaides centra būvniecību 10 miljonu eiro vērtībā, kas ir lielākais investīciju projekts, kopš tirdzniecības centrs pieder Baltijā lielākajam komercīpašumu pārvaldniekam “EfTEN Capital”.

Tādējādi “Domina Shopping” kļūst par pilna koncepta tirdzniecības centru.

“Mēs ar prieku paziņojam, ka sadarbībā ar “Super Skypark” Latvijā tagad atveram mūsu trešo “Apollo Kino”. Tas Baltijā ir unikāls koncepts, kurā kinoteātris apvienojies ar daudzveidīgu izklaides centru, lai radītu pilnīgu un patīkamu brīvā laika pavadīšanas un atpūtas pasauli visai ģimenei,” norāda “Apollo Kino” vadītāja Baltijā Kadri Arma.

Pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma 3.maijā Daugavpils Kultūras pilī durvis apmeklētājiem vērs multimediju zāle "Daugavpils Kino", informē Daugavpils pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Multimediju zāle "Daugavpils Kino" piedāvās filmas un multfilmas no vadošajām pasaules kino studijām, tostarp "Walt Disney", "Warner Brothers", "Universal", "Sony", "Paramount" un "Lionsgate".

"Daugavpils Kino" darbosies katru nedēļu no piektdienas līdz svētdienai.

Darba dienās multimediju zālē plānots nodrošināt dažādus pasākumus, piemēram, konferences, izglītojošas programmas, privātus seansus un citas aktivitātes.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" ir dārgakmens Latvijas ēdināšanas industrijā, pauda Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Jau ziņots, ka "Apollo Group" šovasar paziņoja par 51% "Lido" akciju iegādi.

Vendelins skaidroja, ka "Apollo Group" joprojām gaida apstiprinājumu no atbildīgajām iestādēm par "Lido" vairākuma akciju iegādes atļaušanu.

"Kad "Apollo" kļūs par "Lido" līdzīpašnieku, mēs skatīsim "Lido" nākotnes attīstības stratēģiju. Bet vēlreiz - mēs gribam augt, un domāju, ka arī mūsu nākotnes līdzīpašniekam - [Gunāra] Ķirsona kungam - ir tās pašas ambīcijas," sacīja Vendelins.

Viņš atzina, ka nevar komentēt, kā "Lido" veicies šajā gadā, bet Covid-19 nenoliedzami esot atstājis negatīvu iespaidu arī uz "Lido", gluži tāpat, kā uz ēdināšanas biznesu valstī kopumā.

"Tas ir mūsu darbs kopā ar Ķirsona kungu pārliecināties, lai "Lido" vārds spīdētu Latvijā vēl arī nākamos 20 gadus, un esmu ļoti lepns, ka varu būt daļa no "Lido" kompānijas nākotnē," sacīja Vendelins.

“Mākslas un kultūras cilvēki, dzejnieki un režisori dod jaunu skatījumu reklāmistiem un analītiķiem, viņi daudz precīzāk ķer sabiedrības nervu un dažādo reklāmas valodu,” saka “!MOOZ” vadītāja Linda Lēvenšteine.

Reklāmas aģentūra “!MOOZ” atdzimst jaunā veidolā ar spēcīgu radošo komandu. Dzejnieks, Literatūras Gada balvas, Jāņa Baltvilka un citu balvu laureāts Marts Pujāts, režisors, vairāku starptautisko filmu festivālu laureāts Pauls Ķesteris, grafiskais mākslinieks un mākslinieciskais direktors Miks Bergmanis un mākslinieks Didzis Upens veido komandas kodolu, kas vēlas sazināties ar sabiedrību ne tikai caur mākslas valodu, bet īstenot arī savu radošo potenciālu reklāmas industrijā un dot vērtību biznesam.

“Mēs redzam, ka tam ir augošs pieprasījums – aģentūras jaunā komanda pagājušā gada laikā ir radījusi projektus vairāk nekā 1,3 miljona eiro vērtībā, un šogad aģentūrai esam izvirzījuši ambiciozus plānus – nokļūt reklāmas aģentūru TOP trijniekā,” atklāj Linda Lēvenšteine.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atkārtoti izsludinātā būvniecības iepirkuma rezultātā noslēgusi kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" Miera ielā 58a, Rīgā, izveides pirmā posma būvdarbu līgumu ar SIA “Marels būve”.

Pirmā posma ietvaros veiks biznesa inkubatora un kino skolas ēku pārbūvi un izbūvēs atsevišķu filmēšanas paviljonu, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju biznesa inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķa filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot teritoriju 2325 m2 un publiskās ēkas 1090 m2 platībā.

Radošā kvartāla izveides iecere paredz vienkopus apvienot dažādas laika šķautnes: tagadni atspoguļos Latvijas Kultūras akadēmijas un Nacionālās filmu skolas studentu un pasniedzēju studiju procesa nodrošināšana mūsdienīgās un piemērotās telpās, savukārt nākotnes potenciālu iezīmēs Radošais biznesa inkubators, kurš atbalstīs un veicinās dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbību kultūras un radošo industriju sektorā, kā arī veicinās komersantu veidošanos un jaunu darbavietu izveidi.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Spilvē, Rīgā, taps daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons "Riga Stages", aģentūru LETA informēja Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas pārstāve Ilze Samīte.

Rīgas domes Kamīnzālē 19.novembrī no plkst.8.15 līdz 8.45 ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P) un Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs parakstīs sadarbības memorandu par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi.

"Riga Stages" iecerēts kā daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons, kas piedāvās iekštelpu filmēšanas iespējas. Trīs hektāros Spilvē taps vairākas studijas, zemūdens filmēšanas baseins, āra filmēšanas laukums, palīgtelpas, noliktavas, biroji un autostāvvieta.

Samīte norāda, ka no 2017. līdz 2023.gadam Latvijā ir īstenoti 53 ārvalstu filmu projekti un Latvijā izlietotais finansējums veido aptuveni 55 miljonus eiro.

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Jebkura uzņēmuma un organizācijas veiksmes pamatā primāri ir ticība sev, kā arī līdzcilvēku talantiem un spējām, atzīmē Ilona Bičevska, Avantis vadītāja.

Izvirzīto mērķu sasniegšanā, komandai un tās dalībnieku spējai sadarboties vienmēr ir izšķiroša loma, spriež I.Bičevska. Tāpat kā basketbolā, arī biznesā komandai ir jāstrādā viena mērķa vārdā un katram spēlētājam jābūt savai vietai uz laukuma, domā Avantis vadītāja. Līderim savukārt jāmāk šī komanda motivēt un atbalstīt, katram cilvēkam atrodot individuālu pieeju, kas ļautu laukumā spīdēt vēl spožāk un priecāties par kopīgi gūtajām uzvarām, secina I.Bičevska.

Plāni mainās

Savu pirmo darbavietu radīju pati, atminas I.Bičevska. “Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu, un šī aizraušanās mani aizveda līdz pat otrajai vietai pasaules čempionātā strītbolā. Tās bija neaizmirstamas emocijas, un viss piedzīvotais likās kā pasaka – gan lidojums, čempionāta organizācijas līmenis, ekipējums un rūpes par dalībniekiem, gan milzīga sudraba keda balvā un foto ar Nacionālās basketbola līgas zvaigznēm. Jāsaka, ka arī šobrīd nereti uzņēmējdarbību salīdzinu ar basketbolu, jo arī biznesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Turklāt šis sports lieliski parāda arī to, ka nevajag baidīties mēģināt - ne visas bumbas iekrīt grozā, taču, ja baidīsies mest, punktus negūsi,” secina I.Bičevska, kura, pēc vidusskolas beigšanas, savu profesionālo karjeru ar sportu gan lēma nesaistīt.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū “London Book Fair 2022” no 5. līdz 7.aprīlim Latviju pārstāves septiņi ar izdevējdarbību saistīti uzņēmumi.

Turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto kampaņu #iamintrovert, šogad izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieskatīties intravertā latviešu rakstnieka dzīvoklī. Īpaši veidotajā stendā savus produktus un pakalpojumus prezentēs SIA “Jelgavas tipogrāfija”, SIA “Veiters Korporācija”, SIA “IBC Print Baltic”, SIA “Jāņa Rozes apgāds”, SIA “Pētergailis”, SIA “Aminori” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

“Literāri darbi, kā arī izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi ir augstas pievienotās vērtības produkts, kurš ir viegli mērogojams. Mūsu radošās industrijas ir sevi labi apliecinājušas eksportā gan grāmatniecības gan kino jomā,” uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab", Miera ielā 58a, Rīgā, radošo industriju biznesa inkubatora ēkas pamatos 14.februārī ievietota laika kapsula ar vēstījumiem nākotnei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Līdz ar kapsulas ievietošanu tiek sperts ļoti nozīmīgs simbolisks solis, lai nākamgad pēc Filmu skolas korpusa celtniecības pabeigšanas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas studenti varētu uzsākt mācības brīnišķīgās mūsdienu prasībām atbilstošās telpās bijušajā Tabakas fabrikā," atklāj Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš.

“Šis ir viens no trim ar kultūras nozari saistītajiem projektiem, kuru ietvarā mums ir iespēja atjaunot vidi degradētas teritorijas, iedvest tajās jaunu elpu un atgriezt tās pilsētas viesiem un iedzīvotājiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šobrīd notiek Latvijas Kultūras akadēmijas kvartāla attīstības 1.posms. Lai realizētu ilgus gadus auklētos plānus par pilnvērtīgu LKA pārcelšanos uz Miera ielu, būs nepieciešami vēl nopietns sagatavošanās darbs. Mēs, NRJA, pievienojam kapsulai 2 eiro monētu kā simbolisku nepieciešamu sastāvdaļu, lai labie nodomi varētu realizēties,” atklāj NRJA dibinātājs Uldis Lukševics.

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Tā uzskata filmas Slāpes režisors, scenārija un idejas autors Rolands Mežmačs. Šī viņa karjerā ir jau otrā mākslas filma. Lai arī uz peļņu no filmas uzņemšanas viņš necer, tomēr uzskata, ka tā dod iespēju nozarei kopumā piesaistīt spēlētājus reklāmas tirgū, bet nākotnē uz Latviju atvilināt vēl vairāk kinoindustrijas globālo milzeņu.

Fragments no intervijas

Par filmu un industrijas nākotni arī jautājumi režisoram. Pastāsti īsumā par sevi? Kas ir filmas Slāpes, kas uz ekrāniem nāks novembrī, režisors, un kā līdz tam nonāci?

Esmu daudz ko studējis. Gan žurnālistiku, gan politikas zinātnes, kinomaģistros studēju, bet visas šīs studijas neesmu pabeidzis. Vienīgais, kur man ir iegūts bakalaura grāds, ir kino jomā Londonā, beidzu operatoru kursu. Proti, profesionāli noteikti zinu, kā labi un pareizi filmēt. Šajā jomā arī strādāju gadus sešus.

Kad devies uz Londonu, tas bija ar mērķi studēt?

2008. gadā, kā daudzi, devos uz Londonu. Biju pilngadību sasniedzis un devos pasaulē. Sāku strādāt restorānā un trīs gadus taisīju ēst. To apguvu labi, vēl šobrīd varu teikt, ka gatavoju labi! Man sākumā nebija nekāda plāna, tas radās pakāpeniski, pēc tam, kad izkāpu Viktorijas stacijā no vilciena. Es biju jauns un traks, sākums bija grūts, bet visu lēnām sapratu. Tad, kad sapratu, ka esmu jau gandrīz vietējais un uz mani attiecas visi granti izglītībā, es to izmantoju un ieguvu izglītību. Tad jau turpināju strādāt par reklāmu filmētāju Londonā. Tad devos uz Vjetnamu un trīs gadus nodzīvoju Saigonā, kur arī strādāju par operatoru.