Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē. To vēl skatīs Saeima.

Pašlaik autoratlīdzības saņēmējam piemēro IIN progresīvo likmi (neto ienākumiem, jo piemēro izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā no ienākuma atkarībā no darba veida). Autoratlīdzības izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot 20% likmi, tāpēc taksācijas gada beigās var rasties IIN piemaksa, ja, piemēram, gūti vēl citi ar progresīvo likmi apliekami ienākumi, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā.

Ja autora faktiskie izdevumi pārsniedz izdevumu normu, viņam ir tiesības rezumējošā kārtībā iesniegt deklarāciju un piemērot faktiskos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem. Autoratlīdzības saņēmējam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.

Papildus, ja autoratlīdzības saņēmējs saņem algota darba ienākumu vismaz 430 eiro mēnesī, piemēro tikai VSAOI – 5% (no bruto summas) no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējam nav algota darba ienākumu, veic VSAOI 5% apmērā no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem un autoratlīdzības saņēmējs kā pašnodarbināta persona maksā VSAOI 32,15% vismaz no 430 eiro mēnesī, ja viņa mēneša ienākumi pārsniedz minimālo algu.

Izņēmums pašlaik ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nemaksā 5% VSAOI.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme būs 34,09%.

No šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņemēji vispārējā gadījumā.

To nosaka 9.oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Likumprojekts tiks iensniegts izskatīšanais Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie būs 10%. Savukārt 2022.gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināsanai no minimālās algas.

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veic 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Autoratlīdzību regulējums tiks uzlabots, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Levits žurnālistiem norādīja, ka viens no sarunas tematiem ar premjeru bijis par nepilnībām piedāvājumā reformēt autoratlīdzību sistēmu.

Prezidents stāstīja, ka otrdien tikšanās laikā ar kultūras personu apvienību pārstāvjiem tika konstatēts, ka autoratlīdzību sistēmas maiņā ir "zināmas kļūdas vai nepilnības". Kā piemēru Levits minēja tās personas, kurām ik mēnesi būtu jāmaksā sociālais nodoklis 170 eiro apmērā neatkarīgi no gūtajiem ieņēmumiem.

Arī Kariņš atzina, ka viņš autoratlīdzību jautājumā ir konstatējis "nepilnību", tāpēc koalīcijas partneri trešdien pārrunās iespējamās izmaiņas regulējumā, savukārt Saeima tiks aicināta precizēt izmaiņas likumos.

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021.gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.

Autoratlīdzību saņēmējiem vēl uz trim gadiem plānots turpināt piemērot līdzšinējo nodokļu nomaksas kārtību, informē Kultūras ministrija (KM).

KM ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību, kas ļaus viņiem arvien nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.

Pārmaiņas autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksā tiek atliktas jau vairākus gadus pēc kārtas.

"Autoratlīdzības ļauj tūkstošiem Latvijas radošo personību un mākslinieku saņemt atlīdzību par padarīto darbu vienkāršā veidā. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti," izteikusies kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic ikvienam Latvijas pilsonim, jo jebkuram ir jābūt sociāli nodrošinātam, neatkarīgi, vai persona darbojas kultūras vai kādā citā nozarē, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kā komentē kultūras nozarē strādājošo pausto argumentu, ka minimālo sociālo iemaksu veikšana viņiem tāpat negarantēs labas vecumdienas, kultūras ministrs atbildēja, ka "frāze par labām vecumdienām ir mazliet demagoģiska". "[Viņi] novecos un gūs arī labumu," apgalvoja Puntulis.

Viņš atzina, ka līdzšinējais nodokļu režīms atļāva kultūras nozarē strādāt un pelnīt, bet nebūt sociāli nodrošinātam. "Šāda situācija nedrīkst būt, un mums tā ir jāmaina," uzsvēra politiķis.

FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos tika rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norādīja, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Pēc topošās koalīcijas deputātu ierosinājuma autoratlīdzības saņēmējiem uz gadu pagarināta iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma šādus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru sākotnējo variantu iesniedza deputāti no visām trim topošās koalīcijas partijām. Oficiāli tika pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie precizētie grozījumi.

Līdz 2023.gada 31.decembrim pagarināts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos paredzētais laiku, kad autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, skaidrots grozījumu anotācijā.

Nodokļus - gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs: 25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Finanšu ministra Jāņa Reira ierosinājums par vēl vienu gadu pagarināt jaunā normatīvā risinājuma ieviešanu attiecībā uz autoratlīdzībām tiks sagatavots septembrī.

Tā "Dienai" saka ministra padomnieks Guntars Račs.

Ierosinājums tikšot iekļauts jaunā budžeta likumprojektu paketē.

"Ministra ierosinājums par vēl vienu gadu pagarināt jaunā normatīvā risinājuma ieviešanu attiecībā uz autoratlīdzībām tiks sagatavots septembrī un būs iekļauts jaunā budžeta likumprojektu paketē. Tas būs jāapstiprina jaunievēlētajai valdībai un Saeimai," pauž Račs.

"Protams, šī situācija rada riskus, bet pašlaik tas ir labākais, ko mēs varam izdarīt. Zinu, ka radošo cilvēku daudz kritizētais normatīvais risinājums rada zināmas neērtības autoriem, kas nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību, kā arī tiem, kuriem autoratlīdzības ir tikai kā viens no retiem ienākuma veidiem. Atliekot uz gadu, mēs iegūtu laiku, lai atrastu risinājumu, kas netika atrasts agrāk, proti, kā nodalīt autorus no tiem, kas autoriem domāto labvēlīgo nodokļu režīmu izmanto negodprātīgi," turpina padomnieks."Ja tas izdosies, un es esmu pārliecināts par to, ka tas ir iespējams, šo paredzēto jauno normu varētu un vajadzētu atcelt pilnībā, atstājot spēkā esošo autoratlīdzības režīmu," saka Račs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Gaidāmā nodokļu reforma būtiski pasliktinās autoratlīdzību saņēmēju materiālo stāvokli, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja vairāki opozīcijas deputāti.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, kā gaidāmā reforma ietekmēs autoratlīdzību saņēmējus, īpašu vērību pievēršot tam, vai summa, ko iedzīvotāji, kas strādā šajā nodokļu režīmā, saņems "uz rokas".

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne, skaidrojot gaidāmās izmaiņas uz 100 eiro lielu autoratlīdzību, netieši atzina, ka neto ienākums, pieaugot sociālajām iemaksām, samazināsies. "Ja pēc esošās sistēmas iedzīvotājs saņems uz rokas 90 eiro, tad otrā gadījumā - 75 eiro," pauda Kaļāne.

Dombrovskis uzsvēra, ka piedāvātais regulējums nostādīs autoratlīdzību saņēmējus materiāli ievērojami sliktākā stāvoklī, savukārt solīto sociālo apdrošināšanu viņi saņems vien tad, kad iestāsies šāds gadījums. Politiķa ieskatā būtu nepieciešams domāt arī par saprātīgāku pārejas periodu.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.