Eksprezidents Guntis Ulmanis izteicis cerību, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers labosies. Bet vienlaicīgi pats atzīst, ka tas tomēr skanot naivi un viņš cerot, ka abu politiķu darbību izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

G. Ulmanis, tagad apvienības Par labu Latviju priekšsēdētājs :

«Šie cilvēki ir abi divi gatavi apņēmības laboties. Nu, tas varbūt skan naivi. Mēs bieži vien nevaram savu trīsgadīgo mazbērnu pāraudzināt, lai viņš labojas, bet viņi ir gatavi. Es ticu tam, ka viņi ir daudz ko no savām kļūdām mācījušies..»

Žurnālisti: «Bet kā viņi labojas? Kur Jūs to redzat?»

G. Ulmanis: «Nu, to laiks rādīs.. laiks rādīs..»

Žurnālisti: «Jūs jūtaties labi?»

G. Ulmanis: «Vot, tas nebija jautājums īsti korekts, tas jau bija tāds no psiholoģiskā lauciņa.»

Žurnālisti: «Jūs teicāt, ka sirdsapziņa jums likusi šo lēmumu pieņemt. Tieši runājot par sirdsapziņu un runājot par Latvijas interesēm. Mēs visi esam redzējuši, ka šīs pašas partijas ar šiem pašiem līderiem ir bijušas pie varas ļoti, ļoti ilgus gadus. Viņas ir tās, kas Latviju ir iegāzušas tajā dziļajā bedrē, kurā viņa ir un Jūs tagad nākat un šiem cilvēkiem mēģināt vēl palīdzēt atkal nonākt pie varas. Vai tas nav tas, kas Jums bija pārdomu objekts?»

Bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai jau ir sava spēcīga komanda, kas top kā partija, - LNT raidījumā 900 sekundes sacīja eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkrētas personas Ulmanis nevēlējās nosaukt, «lai paši piesakās», taču komanda veidojoties jau labi sen, tai ir daudz programmatisku iestrādņu.

Jautājums ir, vai Sudrabai šī darbošanās paliks tikai kā hobijs, vai arī tā kļūs par spēcīgu partiju, piebilda Ulmanis.

Sudraba aģentūrai LETA nesen apgalvoja, ka nekādas sarunas par pievienošanos kādam politiskajam spēkam nenotiek. Viņa arī uzsvēra, ka neplāno iesaistīties politikā un startēt nākamajā gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa arī pati neplānojot dibināt partiju.

Tikmēr publiskajā telpā izskanējis, ka bijusī valsts kontroliere varētu pievienoties, piemēram, partijai Reģionu alianse. Sudraba gan norāda, ka viņai par šo ir «pirmā dzirdēšana» un nekādas sarunas par šo jautājumu nenotiek. Taujāta par nākotnes plāniem, Sudraba norādīja, ka šo jautājumu varētu komentēt vēlāk.

Tikai dažas nedēļas pirms apvienības Par labu Latviju (PLL) dibināšanas, eksprezidentu Gunti Ulmani iesaistīties politikā aicinājusi viena no Vienotības līderēm Solvita Āboltiņa. Tomēr G. Ulmanis atteicies, kā argumentu minot, ka «neies politikā, jo uzskata, ka procesus var ietekmēt kā eksprezidents», šo sarunu atceras politiķe.

Tāpat viņa saklausījusi skepsi G. Ulmaņa tābrīža vērtējumā par topošo PLL. S. Āboltiņu tādēļ izbrīnījusi eksprezidenta parādīšanās PLL vadībā tikai pāris nedēļu vēlāk, jo radies iespaids, ka eksprezidents tam piekritis pēkšņu motīvu vadīts. Konkrētu piedāvājumu nākt Vienotības sarakstā S. Āboltiņa eksprezidentam neesot izteikusi, bet uzdevusi konkrētu jautājumu, vai viņš nevēlas nākt aktīvajā politikā. Politiķe uzskata, ka tas bijis skaidrs signāls G. Ulmanim - šādā gadījumā Vienotība ar viņu rēķinātos.

G. Ulmanis šo telefonsarunu atceras kā mazāk konkrētu, nekā S. Āboltiņa. Lai gan abi šad tad tiekoties un apspriežot politiku, pēdējo reizi tas bijis pirms vairākiem mēnešiem, bet konkrētā saruna bijusi tikai sazvanīšanās. «Neslēpšu, bija tāda saruna, bet tāds konkrēts, lietišķs piedāvājums bija tikai no Par labu Latviju,» DB stāsta G. Ulmanis. Viņš nepiekrīt S. Āboltiņas secinājumam, ka lēmums par labu PLL bijis pēkšņs. «Tas nav viena acumirkļa lēmums. Paskatieties uz to lielo kuģi, kuram es tagad esmu pie stūres – vai tad to tā vienā minūtē var izlemt?» saka eksprezidents.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Repše šķiet, aizvien vairāk ir spējīgs izprast situāciju, kas valstī ir izveidojusies: skarbi pasakot, kur valsts atrodas un kādi ir ceļi dramatiskās situācijas pārvarēšanai.

Tā intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norādījis Latvijas bijušais prezidents Guntis Ulmanis.

Kaurt arī eksprezidents šaubās par to, kā valsts iestādes tiks galā ar nodokļu iekasēšanu, taču, «ja tiešām sāksies ekonomiskās situācijas uzlabošanās saistībā ar ārējiem tirgiem, tad šāds nodokļu apjoms varētu dot pamatu valsts ekonomiskās dzīves atdzīvināšanai,» uzskata G. Ulmanis.

Eksprezidents uzskata, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) diktāts ir mietpilsoniska terminoloģija. «Jā, SVF nav nekādi labdari – viņi nāk ar domu nopelnīt. Bet tajā pašā laikā viņi piedāvā salīdzinoši zemu kredītprocentu aizdevumam, un tie 3–4% – tas nav verdzisks noteikums,» uzsver G. Ulmanis.

Cēlonis baumām par Swedbank stāvokli varētu būt meklējamas ārzemēs. Tā ir viena no versijām, ko pašlaik kriminālprocesa ietvaros izskata Drošības policija (DP).

DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopīgās sēdes teica, ka versijas par to, kurš radīja baumas par Swedbank, ir vairākas un tās tiek izskatītas kriminālprocesa ietvaros.

Uz jautājumu, vai viena no versijām ir, ka baumu rašanās cēlonis nāk no ārzemēm, Ulmanis atbildēja: «Tajā skaitā, jā.»

To, vai viena no versijām ir, ka baumas varētu būt radījuši ārvalstu specdienesti, Ulmanis nekomentēja.

Aizturēto vai aizdomās turēto pašlaik lietā nav.

Ulmanis apstiprināja, ka DP lietas ietvaros varētu pieprasīt starptautiskās palīdzības lūgumus. «Šis jautājums tiek risināts,» piebilda Ulmanis. Viņš gan neatklāja, kurai valstij šis lūgums tiks izteikts.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

Politiskās apvienības Par labu Latviju! valdes priekšsēdētājs eksprezidents Guntis Ulmanis Neatkarīgajai norādījis, ja arī gadījumā tiks ierosināts jautājums par apvienības Par labu Latviju! valdes atsaukšanu, tā, visticamāk, netiks atlaista.

G.Ulmaņa sacītais par valdes atlaišanu bijis drīzāk kā joks: «Es teicu: nu, ko darīsim, nu, atlaidīsim valdi. Nopietni es to nedomāju un neesmu domājis, un neesmu arī šādu ideju izvirzījis apspriešanai. Un pagaidām arī neesam tādu lietu paredzējuši izskatīt. Tagad ir dažas brīvas dienas, un nedēļas vidū, otrajā pusē sanāksim kopā.» Trešdien vai ceturtdien tiek plānots sasaukt valdes sēdi, kurā tiks analizēti vēlēšanu rezultāti un lemts par turpmāko rīcību.

«Mums jāsaprot, kā turpmāk funkcionēs politiskā apvienība, jo tā pašlaik sastāv no daudzām apakšvienībām. Vajadzētu veidot partiju,» klāsta G.Ulmanis. Tieši politisko spēku vienotība ir tas jautājums, ko par šādām apvienībām pēc vēlēšanām uzdod. Te gan G. Ulmanis piebilst, ka «mēs jau esam pieredzējuši un diezin vai skriesim katrs uz savu pusi». Viņaprāt, runājot par partijas dibināšanu, ir jādomā par programmu, pamatnostādnēm, proti, kādu vietu partija varētu ieņemt. Lēmumu vajadzētu pieņemt jau tuvāko mēnešu laikā.

Eksprezidents Guntis Ulmanis (Par labu Latviju) Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā vairs nevēlas startēt vienā apvienībā ar Aināru Šleseru (PLL) un Andri Šķēli (PLL), jo apvienība sevi ir izsmēlusi.

Eksprezidents TV3 raidījumam Nekā personīga arī sacīja, ka Šķēlem un Šleseram vajadzētu izšķirties par politiku vai biznesu, jo abas lietas apvienot nevar.

Šķēlem un Šleseram un droši vien vēl vienam otram ir jāsaprot, ka ir jāizvēlas viens ceļš – vai nu tas ir politikas ceļš, kas saistās ar daudzām atklātībām un daudzām ļoti principiālām nostādnēm, vai ir jāizvēlas biznesa ceļš, kur darbojas pavisam citi likumi, norādīja Ulmanis.

Ja divus procesus sajaucot vienā, tad rezultāts esot negatīvs. Šinī gadījumā biznesa un politikas savstarpējā saistība ir radījusi to negatīvo iespaidu un rezultātus, pie kuriem mēs šodien esam nonākuši, sprieda eksprezidents.

Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga jauno valdes priekšsēdētāju pirmdien akcionāru sēdē ievēlēts kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Līdz šim Ulmanis bija padomes loceklis, bet no šī amata viņš pirmdien tika atbrīvots un vietā ievēlēts kādreizējais politiķis Edgars Zalāns.

Tāpat akcionāru padome izvērtējusi Rīgas Dinamo līdzšinējo startu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā un atzinusi komandas sniegumu par apmierinošu.

Augusta sākumā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā ieceltais ekspremjers Aigars Kalvītis septembra sākumā atstāja Dinamo Rīga vadītāja amatu.

Kalvītis Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatā stājās 2010.gada novembrī, bet darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauca 4.septembrī. Tikmēr Ulmanis starp kluba akcionāriem ir jau kopš 2008.gada, kad tika atjaunots Rīgas Dinamo klubs.

Finanses Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo turpmākai pastāvēšanai ir nodrošinātas, kaut papīri pagaidām oficiāli vēl nav parakstīti, piektdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējā kongresā izteicās AS Dinamo Rīga padomes loceklis Guntis Ulmanis.

Starpsezona Rīgas Dinamo nometnē tika aizvadīta lielā neziņā, jo komandai joprojām nav ģenerālsponsora - klubu pameta galvenais naudas devējs gāzes kompānija Itera. Lai arī atrisinājums sponsoru piesaistei vēl nav atrasts, pašlaik līgumi ar vienību noslēgti 23 hokejistiem.

«Rīgas Dinamo situācija ir smaga, un pašlaik neviens nav pasargāts no neprognozējamiem lēmumiem, tomēr uz šodienu finanses klubam ir nodrošinātas, kaut papīri līdz galam vēl nav parakstīti,» piektdien izteicās Ulmanis, sakot, ka kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis katru nedēļu dodas uz Maskavu, lai risinātu šo problēmu.

Šobrīd visiem politiķiem – gan tiem, kas ir pie vadības, gan tiem, kas cer tikt pie vadības, ir aktīvi jāstrādā un, ņemot vērā referenduma rezultātus, ir reāli jāizmanto situācija, norāda bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka tauta ir vēlējusies paust un ir paudusi savu viedokli, kas šajā gadījumā esot lielākais sasniegums. Vienīgi atlaistajai Saeimas komandai jādomā, kāpēc tauta nobalsoja tādā vienprātībā.

Pēc viņa domām, pašreizējā situācijā visiem Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt – kandidēt vai nekandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats G.Ulmanis pieņēmis lēmumu nekandidēt. Tas esot personīgas dabas lēmums, jo šī neesot labākā iespēja, kā izmantot savas zināšanas.

Runājot par Saeimu kopumā, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzsauciens bijis saistīts arī ar to, kā Saeima vadīja savu procesu. Lai gan tai pašā laikā saprotams, ka šī Saeima nebija nedz labāka , nedz sliktāka kā iepriekšējās. Un tikai tas, ka tautā bija emocionāli uzkrājies negatīvais lādiņš saistībā ar ekonomiskajām izmaiņām, jostu ciešāku savilkšanu, ņemot vērā to, ka valdības vadītājs esot tik cilvēciski pozitīvs, tauta kautrējusies runāt par valdības neizdarībām, uzskata G.Ulmanis.

Eksprezidents un 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis piekrīt vērtējumam, ka līdz 11.Saeimas vēlēšanām vecie oligarhi ir atstumti no varas, taču viņš nezina, vai neparādīsies jauni.

Ja neņem vērā eksprezidenta Valda Zatlera personīgos motīvus, izdodot rīkojumu numur divi par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tad jāsecina, ka politiskie procesi Latvijā lielā mērā ir ieguvuši jaunu impulsu, kustību un domāšanu. Svarīgi, vai tiks izmantota iespēja, ko dod jaunā Saeima, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Ulmanis.

«Zatlers ir uzšāvis gaisā ideju. Viņam pašam tagad jāatbild, vai viņa vadībā šī ideja tiks piepildīta ar reāliem argumentiem un darbiem. Kopumā es šo procesu vērtēju pozitīvi,» uzsvēra eksprezidents.

Ulmanis retoriski vaicāja, vai ir kāda nozīme sniegt vērtējumu Zatlera 28.maija rīkojumam par Saeimas atlaišanu, jo ir jāstrādā situācijā, kura pašlaik ir izveidojusies.

Uzņēmēji no kustības Par labu Latviju ir nolēmuši turpmāk darboties atsevišķi no politiskās apvienības Par labu Latviju, kuru Saeimā pārstāv astoņi opozīcijas deputāti.

Pēc pirmdien notikušās apvienības Par labu Latviju valdes sēdes kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs, telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis paziņoja: «Minimālie mērķi ir sasniegti, bet uzņēmēji vēlas īstenot savu programmu, tādēļ esam nolēmuši atdalīties un neturpināt sadarbību ar Par labu Latviju politiķiem, lai mēs viens otru nediskreditētu.»

No Ēķa teiktā noprotams, ka, lai īstenotu savus mērķus, uzņēmēji vēlas sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Par labu Latviju Saeimas frakcijas deputāts Andris Šķēle uzskata, ka uzņēmēju lēmums apliecina, ka viņi ir skaidri nodefinējuši savu mērķi. «Viņi vēlas paplašināt savu ietekmi un nodalīt politisko darbību no uzņēmējdarbības,» paskaidroja Šķēle.

Bijušais Valsts prezidents, apvienības Par Labu Latviju vadītājs Guntis Ulmanis ir gatavs kandidēt gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.

To viņš sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Tā ir mana pārliecība, mana griba un apņēmība ar savu personīgo piemēru parādīt, ka Latvijā nav tik slikti un ka mēs to jūtam pašreiz, ka varam daudzas lietas vērst par labu, tā G. Ulmanis.

«Tā ir atbildība, zināmā mērā pazemība tautas priekšā un mūsu vēstures priekšā, tā ir mana pārliecība, ka mums ir daudzas lietas jāmaina Latvijā un savu lomu es redzu vistiešākajā veidā, gan aktīvi piedaloties politiskās apvienības darbā, gan piedaloties dažādos valsts institūciju amatos, ja to prasīs situācija un man uzticēsies,» tā apvienības vadītājs.

Politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) valde šodien par savu premjera kandidātu izvirzījusi Aināru Šleseru. Par to PLL kopsapulcē Nacionālās operas Jaunajā zālē ceturtdien paziņoja PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

«Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle.

Abi izvirzītie kandidāti savās runās apmainījās ar abpusējiem komplimentiem. «Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrim Šķēlem ir stingrs mugurkauls un pieredze strādājot krīzes situācijā,» par savu politisko partneri savukārt teica A. Šlesers. «Cilvēks, kuram nav mugurkaula, vienmēr klanīsies uz Austrumiem vai Rietumiem, mēs neklanīsimies, bet ar cieņu iesim uz priekšu,» solīja PLL premjera kandidāts.

Ulmanis veltīgi domā, ka, barojot Šķēli un Šleseru ar šokolādi, no viņiem varēs izslaukt kakao. Tā ironizē bijušais politiķis Jānis Jurkāns intervijā laikrakstam Telegraf.

Viņš norāda, ka pienāk vecums, kad cilvēks vairs nejūt laukumu. Tas esot līdzīgi kā pavecam vīrietim, kuram šķiet, ka ikviena «bāba» vēl ir pa zobam. J. Jurkāns esot norādījis Ulmanim, ka ne Šķēle, ne Šlesers nelabosies, lai kā uz to cer Ulmanis. Bijušais prezidents neesot viņam iebildis.

Viņaprāt, no partijām tikai Saskaņas centrs esot saglabājis savu elektorātu un nav pieļāvis nopietnas kļūdas. Tiesa, arī TB/LNNK sekojot savu vēlētāju noskaņojumam, tāpat skaidra nostāja ir PCTVL, uzskata J. Jurkāns (attēlā).

Jautāts par iespējamo premjera kandidātu, J. Jurkāns norāda, ka tam jābūt ekonomistam nevis politiķim. Arī viņš negatavojoties atgriezties politikā, turklāt drīzumā ne Ārlietu ministrija, ne Aizsardzības ministrija nebūšot vajadzīgas. Vienīgais glābiņš esot Eiropas Savienotās valstis. Katrā ziņā Latvija esot apliecinājusi, ka nespēj būt patstāvīga valsts

Neskatoties uz lielo tūristu pieplūdumu, viesnīcu nozare pārdzīvo ne tos labākos laikus. Cīņā par klientiem, viesnīcam nācies samazināt cenas līdz tādam līmenim, ka tās kļuvušas par vienām no lētākajām Eiropā.

Tūristu pieplūdums Ziemassvētku brīvdienās viesnīcā Radisson Blu Daugava bijis tāds pats, kā pērn. Savukārt uz Jauno gadu viesnīca gaida daudz tūristus no Krievijas, jo tie rezervējuši jau 80 no 361 viesnīcas numuriem. Vēl tiek gaidīti ceļotāji no Skandināvijas valstīm, Telegraf norāda viesnīcas pārstāve Ludmila Holca.

Viņa arī piebilst, ka cenas pirms svētkiem neesot paaugstinātas, tiešo otrādi bijušas atlaides. Tomēr atlaides bijušas «ne no labas dzīves», tās uzspiedusi ekonomiskā krīze.

Arī lēto viesnīcu īpašniekiem neklājas viegli. «Šajos Ziemassvētkos mums bija ļoti maz klientu, bet domāju, ka tas ir normāli,» norāda hosteļa Argonaut menedžeris Alfrēds Ulmanis. Viņš skaidro, ka pelnīts tiekot uz Jauno gadu. Četras piecas dienas pirms un pēc tā, hostelis esot pilnībā aizpildīts. Pārsvarā apmetoties vācieši, angļi un holandieši, bet uz Jauno gadu esot arī daudz tūristu no Krievijas.

Ulmaņbikses no citām atšķiras ar to, ka nevienam nebūs otras tādas pašas, jo tās izgatavotas no jau lietotām biksēm

Ulmaņbikses top no lietotām uzvalka biksēm, ko pāršuj jaunā štātē. Sākās viss ar to, ka pirms pāris gadiem Ruta Garklāva uzšuva savam dzīvesbiedram Kārlim Ulmanim mājas bikses un saprata, ka tas ir labs veids, kā uzlabot jau gatavas bikses. Vaicāti, vai tā ir sekošana līdzi zaļās dzīvošanas tendencēm, viņi norāda, ka mūsdienās tas ir moderni, bet tas neesot bijis viņu pašmērķis. Lielākais pluss ir tas, ka šādas bikses ir lētākas gan izgatavošanā, gan patērētājiem. K. Ulmanis uzsver, ka bikses, no kurām šuj Ulmaņbikses, nav šādas tādas, bet izmeklētas, lai tās nebūtu novalkātas.

«Nevajadzēja pazaudēt no politiskās skatuves daudzus talantīgus politiķus. Es varētu nosaukt veselu virkni, sākot ar Šķēli, Šleseru, Induli Bērziņu un tā tālāk. Tie bija spēka zari, kas aizgājuši šaurākās nišās,» tā, atskatoties pagātnē, intervijā laikrakstam Diena sacījis Guntis Ulmanis, Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam.

«Tagad valsts politiskajā attīstībā nav izcilu cilvēku. Varbūt mēs neesam izpratuši politiķu profesionālo misiju?

Varējām būt ar stingrāku mugurkaulu atsevišķos jautājumos. Zemniekus no paša sākuma nolikām zem sitiena. Paši savu lauksaimniecību pietiekami neaizstāvējām un nedarījām to profesionāli,» atminējies G. Ulmanis.

«Attiecības ar Krieviju un krievu sabiedrību Latvijā varēja veidot citādāk. Ja mēs nebūtu pielaiduši emocionālas, taktiskas un patmīlības kļūdas attiecībā uz krievu minoritāti, tad šobrīd nebūtu tik mizlīgu pretrunu starp Rīgu un Latviju. Nezaudējot savas prioritātes, mums jārēķinās arī ar krievu pašlepnumu, bet mēs baidījāmies nepazaudēt latviskumu,» viņš skaidrojis Dienai.

Būvniekiem dāvinot darbarīku komplektu zeltījumu pulēšanai un projekta pasūtītājam VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - smilšu pulksteni, simboliski tika sākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi Latvijas pirmajā ēkā jeb Rīgas pilī.

Rīgas pili tuvāko gadu laikā gaida plaši un sarežģīti remontdarbi, sākot no pamatu nostiprināšanas un beidzot ar interjera restaurāciju. Ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas pirmajā kārtā tiks veikta telpu rekonstrukcija un restaurācija, inženierkomunikāciju pārbūve, fasādes restaurācija un labiekārtošanas darbi.

«Sirds līksmo,» svinīgajā darbu sākšanas pasākumā atzina eksprezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers (RP). Ulmanis, kurš pildīja arī Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētāja pienākumus, uzsvēra, ka būtisku ieguldījumu Latvijas ēkas nr.1 atjaunošanā devis toreizējais premjers Māris Gailis, ar kura gādību 1995.gadā Rīgas pils atkal kļuva par Valsts prezidenta rezidenci, un Zatlers, kurš, neskatoties uz pārmetumiem, «neatlaidīgi un rūpīgi bīdīja pils rekonstrukcijas darbus».

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

«Manuprāt, amatpersonu profesionālais līmenis toreiz nebija pietiekams. Bankas Baltija katastrofa nāca kā zibens no skaidrām debesīm,» tā šodien Bankas Baltija (BB) likvidatora tiesas sēdē izteicās bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš norādīja, ka amatpersonas tobrīd nav zinājušas kā rīkoties, un valdības un Latvijas Bankas parakstītais memorands par noguldījumu drošību BB bijusi «laba griba».

Ulmanis arī sacīja, ka pašu memorandu komentēt nevarot, jo ir pagājis laiks. Viņš skaidroja, ka tas, kas norādīts oficiālajos dokumentos, arhīvā esot pareizs.

Savukārt toreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs tiesas sēdē stāstīja, ka savulaik ir piedalījies valdības sēdēs, kurās runāts par bankas problēmām. Viņš atcerējās, ka tai tolaik bija radušās īslaicīgas problēmas – runa bijusi par pāris miljoniem latu. Lai BB varētu sakārtot bilanci, Latvijas Banka un valdība lēma, ka tām būtu jāiesaistās. Tās izrādījušās savu labu gribu, lai aizsargātu noguldītāju intereses.