Ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamā mājā, ūdens skaitītāju iegāde turpmāk nebūs katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka pienākums un līdz ar to šie skaitītāji arī nebūs katra īpašnieka atsevišķais īpašums.
Paredzēts, ka tos iegādāsies no maksājumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai, iekļaujot attiecīgu maksājuma pozīciju tāmē, un šie skaitītāji atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likumam būs visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Šāda kārtība tiks piemērota, pakāpeniski nomainot visus dzīvojamās mājas dzīvokļos esošos skaitītājus tad, kad tiem pienācis verificēšanas termiņš (ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanas periodiskums ir četri gadi).
Lai nodrošinātu vienotu ūdens patēriņa uzskaiti mājā un līdz ar to norēķinus par pakalpojumiem, ņemot vērā to patēriņu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Savukārt, lai risinātu situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks ilgstoši neinformē par ūdens patēriņu, neuzstāda skaitītāju vai nenodrošina attiecīgā skaitītāja pārbaudi, turpmāk tiks noteikts, ka ūdens patēriņa starpību, ja tāda rodas mājā, sadala uz iepriekš minētajiem dzīvokļiem.
Gadījumā, ja dzīvojamā mājā būs dzīvokļu īpašnieki, kas nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kuru īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti, tie nav pārbaudīti vai arī, ja pārbaudē tiks konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām, ūdens patēriņa starpību segs šie dzīvokļu īpašnieki, savukārt pārējiem dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāmaksā par ūdens patēriņa starpību.
Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem, lēmumu par to, vai un kādi skaitītāji turpmāk mājā uzstādāmi, varēs pieņemt dzīvokļu īpašnieki, taču, ja līdz 2014.gada 30.jūnijam dzīvokļu īpašnieku kopība šādu lēmumu nebūs pieņēmusi, par to varēs lemt dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldnieka lēmumam nepiekrīt, tiem ir tiesības lemt par dzīvojamās mājas pārņemšanu un cita pārvaldnieka izvēli.
Ar izstrādātajiem grozījumiem tiek mainīta maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju aprēķināšanas kārtība, paredzot, ka maksa par šiem pakalpojumiem tiks noteikta, ievērojot dzīvokļu skaitu, nevis dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu, kā tas ir saskaņā ar šobrīd spēkā esošo kārtību.
Vienlaikus grozījumi vairs neparedz tiesības dzīvokļa iemītniekiem, kas atrodas pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas pēc kārtas, prasīt, lai tiem netiktu aprēķināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem, ņemot vērā, ka, aprēķinot maksu par pakalpojumiem, vairs netiks ņemts vērā dzīvoklī dzīvojošo personu skaits.
Savukārt maksa par lifta uzturēšanu turpmāk tiks iekļauta pārvaldīšanas maksā.
Jāuzsver, ka šie noteikumi ir obligāti saistoši tikai gadījumos, kad dzīvojamās mājas nav nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un jaunās normas attiecībā uz ūdens skaitītājiem stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī.
Vienlaikus MK sēdē apstiprināti grozījumi kārtībā, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka īrniekiem visos dzīvokļos maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, tiks aprēķināta vienādi, izņemot gadījumus, ja izīrētājs un īrnieks vienosies par citu kārtību.
