Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Šogad ekonomikas sildīšanai no valsts budžeta ceļu remontiem tika piešķirti papildu 75 miljoni eiro, un tādam pašam atbalstam ceļu nozarei jābūt arī nākamajā gadā, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par aprīlī piešķirto 75 miljonu eiro izlietojumu ceļu remontiem, Linkaits stāstīja, ka pašlaik labā tempā uz priekšu virzās gan iepirkuma procesi, gan ir uzsākti jau pirmie darbi.

"Turpinās arī visi darbi, kuri attiecas uz pamatbudžeta izmantošanu ceļu remontos. Autovadītājiem līdz ar to atliek vien samierināties, ka uz ceļiem notiek remonti un darbojas luksofori," teica Linkaits.

Jautāts, vai šogad izdosies apgūt visu ceļu remontiem piešķirto papildu finansējumu, viņš arī norādīja, ka par pāris iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas sūdzības. Tādēļ atsevišķos ceļu posmos visu paredzēto finansējumu var arī neiztērēt, bet par to lielāka skaidrība varētu būt pēc kāda mēneša.

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Sākta 210 miljonus eiro vērtā Rīgas ielu ikdienas uzturēšanas konkursa procedūra, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Šajā nedēļā Rīgas pašvaldība izsludinājusi piegādātāju apspriedi pirms atklātā konkursa "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā" izsludināšanas.

Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem, kā arī pašvaldībai saņemt priekšlikumus Iepirkuma dokumentācijas pilnveidei.

Apspriede norisināsies līdz šī gada 20.februārim. Pēc tam pašvaldība apkopos saņemtos priekšlikumus un tad izsludinās vērienīgo iepirkumu par transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam.

Plānots, ka iepirkuma pretendenti piedāvājumus varēs iesniegt 35 dienas.

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.

"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA "Brīvais kalns" iegādi. Līdz ar darījumu "TAK investīcijas" kļūs par 50% īpašnieku ceļu būvniecības uzņēmumā SIA "Roadeks", informē "Clean R".

Darījuma mērķis ir kāpināt grupas uzņēmumu jaudu autoceļu ikdienas uzturēšanā un paplašināt uzņēmuma iespējas darbībai ceļu būves nozarē.

Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem paziņojums par vienošanos ir iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei. Darījums tiks pabeigts pēc Konkurences padomes lēmuma atļaut to īstenot.

"Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" jau šobrīd sekmīgi nodrošina ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ mēs redzam iespējas savas pozīcijas šajā segmentā stiprināt. "Clean R" jau ir nozares līderis atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar šo darījumu iegūsim iespēju stiprināt savas pozīcijas arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un būves segmentā," darījumu skaidro SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots palielināt maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Valsts fiksētās cenas gan vilcienos, gan autobusos paliks kā līdz šim," uzsvēra Linkaits.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka šī iemesla dēļ iedzīvotāji, kuriem ir iespēja pārsēsties no automašīnām uz sabiedrisko transportu, izmantos šo iespēju.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja, lai nepaaugstinātu maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājiem būs nepieciešamas lielākas dotācijas no valsts.

Politiķis arī minēja, ka Autotransporta direkcijā pašlaik tiek vērtēti esošie līgumi ar pārvadātājiem un tas, kādā veidā koriģēt kompensācijas pārvadātājiem, kas sajūt cenu pieaugumu.

Linkaits piebilda, ka elektrovilcienu satiksmei ir noslēgts izdevīgs līgums par elektrības iegādi līdz rudenim.

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar Valsts policiju (VP) izstrādā likuma grozījumus, kas varētu paredzēt autovadītāja apliecības atņemšanu, pārsniedzot atļauto ātrumu par vairāk nekā 31 kilometru stundā (km/h), piektdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

Ministrs uzsver, ka tāpat ir plānots virzīt priekšlikumus par elektrisko skrejriteņu vadītāju atbildību, jo ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti skrejriteņi, ir ļoti augsts.

Tāpat tiek plānots rosināt grozījumus likumā, lai ceļu satiksmes negadījuma rezultātā atvieglotu saskaņotā paziņojuma sastādīšanu. Ministrs uzsver, ka ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem bieži vien ir skaidrs, kurš ir vainīgs, un cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību, arī neizsaucot policijas darbiniekus.

Paziņojuma sastādīšana varētu būtiski atvieglot policijas darbu un ļaut gadījumu izskatīt vēlāk. Ministrs uzsver, ka tas ir nepieciešams, jo nozare cieš no darbinieku trūkuma, un ir svarīgi strādāt gan pie šādu grozījumu izstrādes, gan pie tehnoloģiju ieviešanas nozarē.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir pabeigusi ERAF projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, izveidojot nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu, uzstādot kopā 139 uzlādes stacijas.

Projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā.

“Eiropas un arī Latvijas zaļajam kursam ir jābalstās uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur ir izveidots tik visaptverošs ātrās uzlādes staciju tīkls. Noslēdzot šo projektu, Latvijā ir izveidots pietiekams skaits ātrās uzlādes staciju, lai tuvāko gadu laikā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektromobiļu uzlādes,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunais elektromobīļu uzlādes staciju tīkls šodien tika simboliski atklāts pie uzlādes punkta dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma” teritorijā Vecmilgrāvī, Rīgā. Satiksmes ministrs uzsvēra šī uzlādes punkta zīmīgumu. “Rīdzinieki nākotnē iegūs vairākus mobilitātes punktus, pateicoties ES finansējumam un uzstādījumam dzelzceļu veidot par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tā arī mēs raugāmies uz dzelzceļa staciju pārveidi par mobilitātes punktiem, pakāpeniski paplašinot piedāvātos pakalpojumus iedzīvotāju ērtībām, kur būs gan elektromobīļu uzlādes vietas, gan citas ērtības iedzīvotājiem, lai pārsēstos no privātā transporta sabiedriskajā,” teica T. Linkaits.

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministri aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu ienākšanu ES ostās, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Šodien es parakstīju trīs Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministru kopīgu aicinājumu ES institūcijām un citiem kolēģiem ieviest ES mēroga aizliegumu autokravu pārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus aizliedzot šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās," sociālajā tīklā "Facebook" otrdien, 22.martā, ierakstījis Skuodis.

Ministri pauduši cerību, ka šādi aizliegumi tiks apspriesti ceturtdien, 24.martā, un piektdien, 25.martā, Briselē paredzētajā ES samitā.

"Ņemot vērā, ka Krievijas brutālā agresija Ukrainā turpinās, ES rīcība ir vajadzīga šeit un tagad. Mēs ceram, ka ES valstu un valdību vadītāji, kas tiksies Briselē ceturtdien, nešaubīsies," piebildis Skuodis.

Ceļu būvniecībā projektu sadārdzinājums varētu būt līdz 15%, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Protams, cenu svārstības kaut kādā mērā ietekmē darbus, taču pagaidām tīri virtuāli - sarunās ar būvniekiem runājam par to, kā kompensēt šīs cenu svārstības. Ir atrasts modelis jeb metodika, kādā veidā ierēķināt bitumena izmaksas, metālizstrādājumu izmaksas, arī pārējos sadārdzinājumus," sacīja Linkaits.

Viņš atzīmēja, ka sadārdzinājums varētu būt līdz 15% no sākotnēji plānotās gala summas, kas ir līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur sadārdzinājums ir 12-15%.

Tāpat ministrs norādīja, ka autoceļu būvniecībai šogad ir iedalīti vairāk nekā 300 miljoni eiro, taču izmaksu sadārdzinājums neietekmēs plānoto būvdarbu apmēru. "Saistībā ar lielo konkurenci, bija ietaupījums. Tāpēc ar vairāk nekā 300 miljoniem eiro varēsim izdarīt to apmēru, kas bija iecerēts," sacīja Linkaits.

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

"Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem," sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

"Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā," teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Kravu samazinājuma dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt atlaisti vēl apmēram 600 darbinieku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Pirmreizējais uzmetums liecina, ka apmēram 600 darbinieku vēl varētu atlaist," teica ministrs.

"Latvijas dzelzceļam" uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības programmu attiecīgā scenārija gadījumā. Konkrēts rīcības plāns varētu būt zināms maijā.

Latvijas dzelzceļš atlaidīs aptuveni 700 darbiniekus 

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos...

Dzelzceļa pārvadājumos pilnā mērā Krievijas un Baltkrievijas kravas nebūs iespējams aizstāt, taču tiekot strādāt, lai šo valstu kravas aizstātu ar citu valstu kravām, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas, teica ministrs.

Martā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu pieaugt par apmēram 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas saistīts ar kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas ātrāk izvest kravas no Krievijas. "Tad, kad šī inerce beigsies, mēs ceram saglabāt tranzīta kravas, kas varētu nāk no Kazahstānas, Uzbekistānas," sacīja T.Linkaits.

No pagājušā gada rudens caur Latviju aktīvi tiek vestas ogļu kravas no Kazahstānas, kā arī Kazahstāna paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu Krievijā vestās kravas tiks novirzītas caur Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā. Tad redzēsim, vai visas norunas, kas bijušas, īstenojas," teica T.Linkaits.

"Latvijas dzelzceļa" publiskotā informācija liecina, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences, 2021.gadā turpinājās 2019.gada nogalē sāktā koncerna sabiedrību procesu pārskatīšana, kuru ietekmē samazinājās arī darbinieku skaits. 2021.gadā vidējais koncerna darbinieku skaits bija 7151 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir par 1388 darbiniekiem mazāk.

Sliktākajā scenārijā Latvijas dzelzceļa kravu apmērs var samazināties par 85% 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa...

Linkaits iepriekš izteicies, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.