Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) atgādina, ka tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim vai savlaicīgi jāpagarina būvatļauja.

“Šobrīd Rīgā ir ap 6000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Aicinām tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, pievērst uzmanību būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas termiņam un savlaicīgi veikt būves nodošanu ekspluatācijā vai pagarināt termiņu. Lai arī pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šobrīd tas netiks darīts, taču aicinām īpašniekus nevilcināties ar formalitāšu kārtošanu,” uzsver RD PAD direktora vietnieks būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja būvdarbi ir uzsākti un tos nepieciešams turpināt pēc tam, kad beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, to var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas RD PAD ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atzinīgi novērtē Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šī gada 19. maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas - piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta, norāda NĪAA.

Tomēr, lai klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.

Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem – klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips – vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā. Grozījumi norāda – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Izsniegta atļauja būvdarbu sākšanai tirdzniecības centra celtniecībai Carnikavā, teikts informācijā Ādažu novada pašvaldības mājaslapā.

Carnikavas centrā, Atpūtas ielā, iecerēts celt jaunu "Rimi" lielveikalu.

Būvvalde izskatījusi SIA "Alfa projects" iesniegto būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildes iesniegumu tirdzniecības centra būvniecībai Atpūtas ielā 1, pārbaudījusi tā atbilstību izdotās būvatļaujas nosacījumiem un veikusi atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Noslēgtais būvdarbu līgums paredz, ka darbiem ir jābūt pabeigtiem un objektam nodotam ekspluatācijā līdz 2024.gada 30.septembrim.

Objekta būvdarbu valsts kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā veic Būvniecības valsts kontroles birojs.

Būvatļauja tirdzniecības centra būvniecībai tika izdota 2022.gada 31.janvārī, pirms tās izdošanas īstenojot sabiedrības iesaisti un organizējot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine” vēsturiskajā Klīversalā, informē uzņēmumā.

Būvniecību plānots sākt 2022. gadā, bet pabeigts 2023.gada vidū. "Blue Marine" projektā paredzēts 101 dzīvoklis, plaša zaļā zona un pazemes autostāvvieta. Būvatļauja tika saņemta pērn, 18. decembrī un šī būs nākamā dzīvojamā ēka Klīversalas kvartālā pēc “River Breeze Residence” pabeigšanas 2018. gadā.

Pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus 

Pēdējo desmit gadu laikā pircēji vēlējās par vidēji 20% mazākus dzīvokļus nekā agrāk,...

Dzīvojamo kvartālu vēsturiskajā un skaistajā rajonā attīsta Latvijas uzņēmums SIA "Klīversala" – meitas uzņēmums kompānijai “Pro Kapital Grupp AS”, kas ir iekļauta Nasdaq biržas oficiālajā sarakstā un kurai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze Baltijas tirgū.

Ēkas vadošais arhitekts ir Aivars Kagainis ar kolēģiem no arhitektu biroja SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis".

Pro Kapital Grupp zaudējumi pērn - 29 miljoni eiro 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" pagājušajā gadā strādājis ar 29,1...

Kā atklāj “Pro Kapital Latvia” valdes locekle Olga Rudzika, projekta nosaukums "Blue Marine" saistīts ar Klīversalas pussalas īpašo šarmu. "Nosaukums atspoguļo šeit esošo romantisko Vidusjūras reģiona atmosfēru – saulaino pussalu, ko ieskauj Āgenskalna līcis, Daugava un jūras tuvums. Turklāt arī vēsturiski Klīversalas pussala bija saistīta gan ar jūrniekiem un kuģiem, gan arī tirdzniecības loģistiku pa ūdens ceļiem.”

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Visos dzīvokļos paredzēta grīdas apkure ar iespēju kontrolēt temperatūru un individuālu siltuma patēriņa uzskaiti, kā arī pastāvīga gaisa apmaiņa, ko nodrošinās ēkas centralizētā mehāniskās ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

Tiesa lēmusi, ka Mārupē pie nozāģētā dižozola uzbūvētā rindu māja būs jānojauc, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Pirmās instances tiesa atcēlusi izdoto būvatļauju un atzinusi rindu mājas būvniecību par patvaļīgu.

Tiesas ieskatā, būvniecību nemaz nedrīkstēja sākt un nams tika būvēts pārāk tuvu dižkoka stumbram.

Tiesas lēmums uzliek pienākumu atjaunot zemes gabala iepriekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka ēka jānolīdzina līdz ar zemi. Pirmās instances tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams, bet projekta īstenotājs - SIA "Zeninvest" - vēl nav izlēmis, vai to darīs, vēsta LTV.

Kā ziņots, Mārupē pērnā gada oktobrī neatļauti tika nozāģēts vismaz gadsimtu vecs ozols. Iespējams, koks nozāģēts, jo tas traucēja blakus esošajai jaunbūvei. Saistībā ar šiem būvobjektiem prokuratūra jau vairākkārt vērsusies tiesā.

Otrdien, 17.septembrī, Daugavas stadionā tika parakstīts līgums ar personu apvienību «ARMS», kura ieguva līguma slēgšanas tiesības atklāta konkursa iepirkumā par Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

«Sarežģītais ledus halles būvniecības iepirkuma process, kas ilga vairāk nekā sešus mēnešus, nu ir galā un esam parakstījuši līgumu ar būvnieku personu apvienību «ARMS», kura sastāv no dalībniekiem SIA «ARMS Group» un igauņu uzņēmuma OÜ «RTS Infraehitus». Būtiski, ka līgumu noslēdzām pieejamā finansējuma ietvaros par summu 10 320 000 eiro (bez PVN 21%). Mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta līgumā noteikto termiņu ievērošanai un kvalitatīvai darbu izpildei, lai ledus halle tiktu nodota ekspluatācijā līdz 2021.gada Pasaules čempionātam hokejā. Būvniekam sešu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas ir jāizstrādā un Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts, kā arī jāsaņem būvatļauja par projektēšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 18 mēneši, kas nozīmē, ka ledus halle ir jāuzbūvē gada laikā», norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis.

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un AS "UPB" parakstījis līgumu par vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Kopējā līguma summa ir 8 964 577 eiro (bez PVN). Līgums paredz būvprojekta izstrādi 7 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas un būvdarbu izpildi 12 mēnešu laikā no atzīmes būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši.

Vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām. Savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem – komandas sporta veidu, tostarp basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām.

Manēža tiks būvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas World Athletic noteikumiem, kas ļaus sporta infrastruktūru, tajā skaitā, vieglatlētikas skrejceļu segumu, sertificēt atbilstoši World Athletic sistēmai un rīkot augsta līmeņa sacensības. Ēkā tiks nodrošināta pilna funkcionalitāte vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei – hallē paredzami visi World Athletic iekštelpu sacensību noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori un skrejceļi.

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Kaimiņos Skonto stadionam Rīgas centrā plānots īstenot iespaidīgu projektu – investējot teju 25 miljonus eiro (22 miljonus mārciņu) britu uzņēmums AI Studio tur grasās būvēt stiklotu daudzstāvu ēku piramīdas formā, vēsta Architectsjournal.co.uk.

Plānots, ka ēkā Emiļa Melngaiļa ielā 1a atradīsies gan biroji, gan tirdzniecības platības, kā arī restorāns uz jumta. Projekta plānošanā britiem līdzdarbojušies Rīgā esošā uzņēmuma Do Studio arhitekti.

Uz Vecrīgas pusi vērstā ēkas daļa plānota sešu stāvu augstumā, bet otrā galā tā sliesies 13 stāvu augstumā, tā variējot no 24 līdz 49 metriem.

Rīgas būvvalde jau šī gada maijā konceptuāli atbalstījusi risinājumu tālākai virzībai ar nosacījumu, ja sadala apjomu, un tiek izstrādāta skatu punktu analīze par būvapjoma ietekmi uz Vecrīgas panorāmu un esošo un paredzēto apbūvi apkārtnē. Savukārt Rīgas būvvaldes izsniegto būvatļauju reģistrā redzams, ka būvatļauja nama celtniecībai saņemta šā gada 12.augustā, noskaidroja Db.lv.

Pašvaldība ir izsniegusi būvatļauju spa centra būvniecībai Liepājas jūrmalā, Miķeļa Valtera ielā, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Lietuvas uzņēmuma "Liepojos kopos" projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai blakus kāpās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi.

Būvniecības ierosinātājs ir Lietuvas uzņēmums "Liepojos kopos". Meta konkursa darba autors ir pilnsabiedrība "ZGT", pasūtītāja izvēlētais būvniecības ieceres izstrādātājs - SIA "K Idea", bet būvprojekta vadītājs - Andris Kokins.

Būvniecības iecere paredz veselības veicināšanas centra būvniecību, kurā sniegtu ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus ar ārstnieciskā minerālūdens pielietojumu. Veselības veicināšanas centra 1.stāvā un pagrabstāvā paredzēta SPA zona ar zemūdens masāžu baseiniem un bērnu baseinu zonu, atpūtas zonu ar saunām, pirtīm un džakuzi baseinu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» nepilna gada laikā pilnībā pabeidzis pirmās divas daudzdzīvokļu mājas 16 namu dzīvojamā projektā «Dreilinga mājas» Dreiliņos, informē uzņēmumā.

Ekspluatācijā nodotajās mājās 116 dzīvokļos būs jaunas mājvietas vairāk nekā 250 cilvēkiem. Kopumā «Bonava Latvija» plānotās investīcijas «Dreilinga māju» attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

«Pateicoties efektīvam komandas darbam, teicamai iesaistīto pušu sadarbībai, kā arī projekta būvniecības procesa digitalizācijai, mums ir izdevies pirmās mājas uzbūvēt īsākā termiņā nekā sākotnēji plānots. Projekts ir unikāls arī ar to, ka tā īstenošanai tika saņemta pirmā e-būvatļauja Latvijā,» atklāj «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

«Digitālā pieeja projekta attīstīšanā ļauj efektivizēt finanšu resursu izmantojumu un nodrošināt pieejamu mājokļa cenu plašam iedzīvotāju lokam. Dreilinga mājas ir pieprasītākais «Bonava Latvija» projekts – nepilna gada laikā kopš tā izsludināšanas abās pirmajās mājās teju visi dzīvokļi jau ir pārdoti, kas apliecina pieprasījumu pēc kvalitatīviem un finansiāli pieejamiem jauniem dzīvokļiem,» turpina M. Vonda.

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēmusi apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta - Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības "SBSC" rīcībā - šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024.gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde - telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Pārdaugavā uzslietajiem «Z-torņiem» būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tā trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Būvvaldes vadītājs skaidroja, ka patlaban ekspertīze veikta 28 atsegtajiem nesošo konstrukciju elementiem, bet būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, kādā kvalitātē ir 83 nesošo konstrukciju elementi, kuriem ekspertīze nav veikta.

«Būvatļauja objektam tika izsniegta 2006.gadā un šajā laikā būvatļaujai ir pievienoti 15 pielikumi, kas saistīti ar būvniecības dalībnieku - būvnieku, projektētāju, būvuzraugu, autoruzraugu - maiņu. Līdz ar šīm pārmaiņām daudzām nesošajām konstrukcijām, kolonnām dokumentācija vispār ir pazudusi. Mēs nezinām, kas ir šajos aizsegtajos elementos, vai tur vispār ir stiegrojums, kādas kvalitātes betons tur ir izmantots un citu informāciju,» sacīja Vircavs, norādot, ka tādēļ ir nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze.

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Rīgā, Marijas ielā 6, esošajai ēkai mainījies viens no īpašniekiem, kā arī Rīgas domei beidzot iesniegts nama atjaunošanas projekts minimālā sastāvā, informēja pašvaldībā.

Kā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), ēkas īpašnieki ir panākuši vienošanos un Rīgas pilsētas būvvaldē ir iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā, kas paredz, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies restorāns, bet pārējā daļā tiks izbūvēti dienesta dzīvokļi.

Projekts paredz atjaunot ēkas vēsturisko fasādi, nomainīt nesošās konstrukcijas un jumta segumu, kā arī izbūvēt divus jaunus liftus, kas vedīs no ēkas pagrabstāva līdz piektajam stāvam, informēja mērs.

Vienlaikus namam mainījies arī viens no īpašniekiem, proti, daļa ēkas joprojām pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tūlam, bet otra daļa - Igaunijas pilsonei Trīnai Nellisai.

No 2018.gada janvāra puse nama piederēja Jevgēnijam Petrovam, no šī gada jūlija līdz augustam - SIA «B.L. Property Agents Ltd», bet kopš 15.augusta - Nellisai.

Viļņā tiks nojaukts tā dēvētais Maskavas nams, kas pēc tiesas lēmuma anulēt būvatļauju tā arī palicis līdz galam neuzcelts, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.

"Taču viens ir skaidrs - šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā, ko īsteno personu apvienība “SENSUM, BBA un AE” pabeigts projektēšanas pirmais posms.

Šī projekta mērķis ir izveidot jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestiem, kur darbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts robežsardze (VRS) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), uzlabojot robežkontroles efektivitāti un sekmējot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekta pirmais posms ir sekmīgi pabeigts, līdz ar to esam soli tuvāk mūsdienīgas un efektīvas robežkontroles izveidei. Projekts ir vērsts uz videi un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, izmantojot enerģijas taupīšanas metodes. Ar šo infrastruktūru mēs mērķējam uz Rīgas ostas transporta negatīvās ietekmes samazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un Eiropas transporta tīkla attīstību, veicinot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi,” uzsver Jeļena Gavrilova.

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.