Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa - 182 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās.

Jaunākās aplēses rāda, ka Herisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos - Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc vairāk nekā divarpus gadu pārtraukuma veica pirmo ierakstu platformā "X", kuras iepriekšējais nosaukums ir "Twitter".

Tas notika neilgi pēc tam, kad viņš ieradās cietumā Džordžijas štatā, kur oficiāli tika apcietināts pēc apsūdzību izvirzīšanas par mēģinājumu ietekmēt 2020.gada prezidenta vēlēšanu iznākumu Džordžijā, bet pēc apmēram 20 minūtēm tika atbrīvots pret drošības naudu 200 000 ASV dolāru apmērā.

Pēc iznākšanas no cietuma Tramps platformā "X" publicēja savu fotogrāfiju, kas krimināllietas vajadzībām tika uzņemta cietumā. Foto viņš papildinājis ar frāzēm "iejaukšanās vēlēšanās" un "nekad nepadoties", kā arī savas vēlēšanu kampaņas tīmekļa vietnes adresi.

Tas ir Trampa pirmais ieraksts šajā platformā kopš 2021.gada janvāra, kad viņš pēc savu atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā tika izslēgts no "Twitter" par musinošiem ierakstiem. Līdz tam "Twitter" bija viņa iecienītākais rīks savu uzskatu operatīvai paušanai.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien izdeva izpildrīkojumu, kas aizliedz ASV investīcijas Ķīnas uzņēmumos, kuri ir saistīti ar Ķīnas armiju.

Trampa rīkojumā rakstīts, ka tā mērķis ir neļaut Pekinai izmantot ASV naudu, lai finansētu savas armijas un izlūkdienesta attīstību un modernizāciju.

"Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) arvien vairāk ekspluatē ASV kapitālu, lai nodrošinātu resursus un iespējas attīstīt un modernizēt savu armiju, izlūkdienestu un citus drošības aparātus, kas turpina ļaut ĶTR tieši apdraudēt ASV teritoriju un ASV spēkus ārvalstīs," rakstīja Tramps.

Rīkojums aizliedz ASV uzņēmumiem un privātpersonām būt par akciju īpašniekiem uzņēmumos, kurus ASV uzskata par saistītiem ar Ķīnas armiju. Rīkojumā gan nav nosaukti konkrēti Ķīnas uzņēmumi.

Tramps šādi pastiprina spiedienu uz Ķīnu pēc tam, kad viņš zaudēja Džo Baidenam ASV prezidenta vēlēšanās 3.novembrī, lai gan Tramps ir atteicies atzīt Baidena uzvaru.Daļa no šī aizlieguma stās

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ir iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas, reaģējot uz nelegālo narkotiku tirdzniecību un imigrāciju.

Tramps vairākos ierakstos savā sociālo mediju platformā "Truth Social" solīja noteikt nodevas visām precēm, kas ASV tiek ievestas no šīm valstīm.

"20.janvārī vienā no maniem daudzajiem pirmajiem izpildrīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai noteiktu 25% tarifu visai produkcijai, kas ienāk ASV no Meksikas un Kanādas, un to smieklīgajām atvērtajām robežām," rakstīja Tramps.

Citā ierakstā Tramps paziņoja, ka noteiks 10% tarifu "virs jebkādiem papildu tarifiem" visai produkcijai, kas ienāk ASV no Ķīnas, lai to sodītu par nespēju novērst fentanila kontrabandu.

Tarifi ir svarīga Trampa ekonomiskās programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps draudējis noteikt 100% muitas tarifus BRICS valstīm, ja tās negatīvi ietekmēs amerikāņu dolāra pozīcijas pasaulē.

"Mēs pieprasām apņemšanos, ka viņi nedz neveidos jaunu BRICS valūtu, nedz arī atbalstīs kādu citu valūtu, lai aizstātu vareno ASV dolāru, citādi viņiem tiks piemēroti 100% tarifi," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Šādus komentārus Tramps izteicis pēc pagājušajā mēnesī Kazaņā notikušā BRICS samita, kurā valstis apsprieda iespējas veicināt darījumus, kas netiek veikti dolāros, un stiprināt nacionālās valūtas.

Tramps brīdināja, ka, gadījumā ja BRICS valstis turpinās īstenot savus plānus, tās "varēs atvadīties no savu preču pārdošanas brīnišķīgajā ASV ekonomikā".

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien solīja mierīgu varas nodošanu prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Džo Baidenam.

"Lai gan es pilnīgi nepiekrītu vēlēšanu iznākumam un mans viedoklis ir balstīts uz faktiem, 20.janvārī varas nodošana būs mierīga," sacīts Trampa paziņojumā, kuru viņš izplatīja tūlīt pēc tam, kad Kongress oficiāli apstiprināja Baidena uzvaru vēlēšanās.

"Lai gan tas nozīmē beigas dižākajam pirmajam termiņam prezidentūras vēsturē, tas ir tikai sākums mūsu cīņai, lai Ameriku atkal padarītu dižu!" piebildis Tramps.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ceturtdien oficiāli apstiprināja demokrātu kandidāta Baidena uzvaru 3.novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Līdz ar to bijušais viceprezidents Baidens 20.janvārī prezidenta amatā varēs nomainīt republikāni Trampu.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa dēli Ēriks un Donalds juniors ir īstenojuši krāpšanu, gadiem ilgi uzpūšot ģimenes uzņēmuma "Trump Organization" nekustamo īpašumu un finansiālo aktīvu vērtību, otrdien nolēma Ņujorkas tiesnesis Arturs Engorons.

Šis tiesneša spriedums ir neveiksme Trampam pirms prāvas civillietā, kuru paredzēts sākt pirmdien, un daļēja uzvara Ņujorkas štata ģenerālprokurorei Letišai Džeimsai.

Džeimsa ir apsūdzējusi Trampu, viņa abus vecākos dēlus un citas "Trump Organization" amatpersonas nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, gadiem ilgi īstenojot shēmu, kurā tika uzpūsta īpašumu vērtība.

Trampa advokāti bija lūguši tiesnesi izbeigt šo lietu pirms prāvas, pieņemot viņam labvēlīgu spriedumu. Džeimsa bija lūgusi tiesnesi pirms prāvas pieņemt spriedumu, kas atzītu Trampa atbildību, un tiesnesis izpildīja ģenerālprokurores lūgumu.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien Ņujorkas civillietā par krāpšanos iemaksājis 175 miljonu dolāru drošības naudu, izvairoties no 454 miljonu dolāru lielā soda maksāšanas, kamēr tiek izskatīta apelācijas prasība.

Ņujorkas apelācijas tiesa pirms nedēļas piekrita atlikt 454 miljonu dolāru piedziņu no Trampa, ja viņš desmit dienu laikā samaksās 175 miljonus dolāru.

Trampa advokāti bija lūguši tiesai apturēt piedziņu, apgalvojot, ka ir "praktiski neiespējami" savākt tik lielu summu.

Tramps cīnās, lai atceltu 16.februāra spriedumu, kurā konstatēts, ka viņš meloja par savu bagātību, veidojot savu nekustamā īpašuma impēriju.

Tiesnesis 16.februāra spriedumā atzina, ka Tramps gadiem ilgi izmantojis shēmu, kuras mērķis bija maldināt bankas un citus ar finanšu pārskatiem, kas uzpūta bijušā prezidenta bagātību.

Tiesnesis nolēma, ka bijušais prezidents uzpūtis savu bagātību finanšu pārskatos, kas tika sniegti bankām, apdrošinātājiem un citiem, lai slēgtu darījumus un dabūtu kredītus.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība sasniedza 102 700 dolārus tirdzniecībā Āzijā.

Tā bija pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Šīs kriptovalūtas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par aptuveni 134%, bet kopš Trampa uzvaras - par vairāk nekā 50%.

Pēdējo nedēļu laikā šis pieaugums bija apstājies, un "Bitcoin" vērtība bija nedaudz zem 100 000 dolāru, tirgus dalībniekiem gaidot jaunus katalizatorus tās pirkšanai.

Šāds katalizators bija ziņa, ka Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu. Tā izskanēja dažas stundas pirms tam, kad "Bitcoin" vērtība pieauga līdz jaunajam rekordam.

Sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" māteskompānija "Meta" ceturtdien paziņoja, ka ir ziedojusi vienu miljonu ASV dolāru jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas fondam.

Ziedojums veikts dažas nedēļas pēc tam, kad "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs privāti tikās ar Trampu viņa Floridas īpašumā "Mar-a-Lago".

Par šo ziedojumu vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal". "Meta" preses sekretārs ceturtdien apstiprināja šo ziņu.

Stīvens Millers, kuru Tramps izraudzījies par Baltā nama kancelejas vadītāja vietnieku, ir sacījis, ka Zakerbergs tāpat kā citi biznesa līderi grib atbalstīt Trampa ekonomiskos plānus. "Meta" vadītājs pēc sliktām attiecībām ar Trampu tagad cenšas mainīt to, kā labējās aprindas uztver viņa uzņēmumu.

Tramps tika padzīts no "Facebook" pēc viņa piekritēju uzbrukuma ASV Kapitolijam 2021.gada 6.janvārī. Kompānija atjaunoja viņa kontu 2023.gada sākumā.

Republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Kamalai Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.

"Mēs pārvarējām šķēršļus, lai gan neviens neuzskatīja, ka tos būs iespējams pārvarēt," Tramps sacīja, uzrunājot atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

"Tā ir politiska uzvara, kādu mūsu valsts vēl nav pieredzējusi, viņš teica.

"Amerika mums ir piešķīrusi bezprecedenta un spēcīgu mandātu," uzsvēra Tramps, atsaucoties uz to, ka otrdienas vēlēšanās republikāņi no demokrātiem atguvuši kontroli pār Senātu.

Zvērināto tiesa Ņujorkā otrdien atzina ASV eksprezidenta Donalda Trampa ģimenes kompāniju ''Trump Organization" par vainīgu nodokļu krāpniecībā, dodot triecienu Trampam laikā, kad viņš plāno atkal kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Trump Organization" tika atzīta par vainīgu visos deviņos apsūdzības punktos. Šī ir pirmā reize, kad šis uzņēmums atzīts par vainīgu noziegumos, teikts prokuroru paziņojumā.

"Šī bija lieta par alkatību un krāpšanu. Manhatanā neviena korporācija nav pāri likumam," sacīja Manhatanas apgabala prokurors Alvins Brags.

Uzņēmuma draud naudassods apmēram 1,5 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir nieka summa miljardierim Trampam, bet tā kaitēs viņa reputācijai pirms 2024.gada prezidenta vēlēšanām.

"Trump Organization" un cita Trampa kompānija "Trump Payroll Corp." tika atzītas par vainīgām, ka tās 13 gadus īstenojušas shēmu nodokļu krāpniecībai un nemaksāšanai, viltojot uzņēmējdarbības dokumentus.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka vēršas tiesā pret interneta tehnoloģiju uzņēmumiem "Facebook", "Twitter" un "Google", kas pakļāvuši viņu nelikumīgai cenzūrai.

Tramps žurnālistiem pavēstījis, ka saziņā ar organizāciju "America First Policy Institute" viņš vērsies tiesā ar kolektīvo prasību pret trim uzņēmumiem un to vadītājiem Marku Zakerbergu, Sundaru Pičaju un Džeku Dorsiju.

Bijušais Baltā nama saimnieks norādīja, ka interneta giganti kļuvuši par "nelikumīgas, antikonstitucionālas cenzūras ieviesējiem".

Kā ziņots, pēc 6.janvārī notikušā Trampa atbalstītāju uzbrukuma Kongresam, "Facebook" un "Twitter" bloķēja prezidenta kontus un liedza viņam turpmāk paust savu viedokli šajās platformās.

ASV eksprezidenta un prezidenta kandidāta Donalda Trampa kriptovalūtu platformas pirmā tirdzniecības diena otrdien bija neveiksmīga, jo tika nopirkta tikai neliela daļa no digitālajiem žetoniem šajā tirgū.

Tramps septembra vidū paziņoja, ka viņš kopā ar saviem dēliem un citiem uzņēmējiem izveidos kriptovalūtu platformu "World Liberty Financial".

Uzņēmums pirmajā tirdzniecības dienā piedāvāja apmēram 20 miljardus digitālo žetonu par 1,5 centiem gabalā, kuru kopējā vērtība bija 300 miljoni ASV dolāru, bet līdz otrdienas vakaram tika nopirkti tikai trīs procenti no tiem.

Pircēji var izmantot šos žetonus kā kriptovalūtas un iegūt balsis šīs platformas pārvaldībā.

Daudzi novērotāji izskaidroja vājo apgrozījumu ar tehniskām problēmām, jo uzņēmuma vietne otrdien bija piedzīvojusi darbības pārtraukumus.

"World Liberty Financial" ļaus lietotājiem aizdot vai aizņemties kriptovalūtas savā starpā. Šādu pakalpojumu jau piedāvā daudzas platformas, starp kurām viena no pazīstamākajām ir "Aave".

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien izdeva izpildrīkojumu, ka ASV federālās valdības turpmāk celtajām ēkām jābūt "skaistām" un, ieteicams, būvētām grieķu-romiešu klasiskajā stilā.

Izpildrīkojums nebija tik radikāls kā tā iepriekšējais projekts, kas izraisīja dažu arhitektu sašutumu ar to, ka tiecās atļaut jaunas būves tikai neoklasicisma stilā, kura piemēri ir Baltais nams, ASV Kapitolijs un Linkolna memoriāls Vašingtonā.

Rīkojums paredz "sekmēt skaistu federālo būvju arhitektūru", nosakot, ka klasiskā stila un "citu tradicionālu stilu" lietošanu "vajadzētu veicināt, nevis apkarot".

Trampa rīkojumā ir kritizētas federālās ēkas, kas celtas pēc 20.gadsimta piecdesmitajiem gadiem, sakot, ka Vašingtonā tagad ir šādu ēku "nesaskanīgs maisījums" un ka valdība "lielākoties apturējusi skaistu ēku celšanu".

Lai gan šo rīkojumu atzinīgi novērtēja tradicionālisti, Amerikas Arhitektu institūts paziņoja, ka ir "nepārprotami pret" šo iniciatīvu.

ASV otrdien paziņoja par vienošanos ar Lielbritānoiju, lai atceltu tērauda un alumīnija importa tarifus, kurus 2018.gadā ieviesa toreizējais prezidents Donalds Tramps

"Nodrošinot tērauda un alumīnija plūsmu no Lielbritānijas bez nodokļu piemērošanas, mēs vēl vairāk mazinām spraugu starp šo produktu piegādēm un pieprasījumu ASV," norādīja ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo.

Šī vienošanās ir jaunākais no ASV prezidenta Džo Baidena pūliņiem atrisināt tirdzniecības nesaskaņas ar valsts sabiedrotajiem, dažas no kurām bijušas ilgstošanas, bet citas aizsāktas Trampa valdīšanas laikā.

Vašingtona un Londona janvārī paziņoja par sarunu sākšanu, lai šīs neskaņas izbeigtu.

Panāktā vienošanās paredz, ka Lielbritānija atcels soda tarifus, kas noteikti ASV preču, tostarp alkoholisko dzērienu un patēriņa preču importam 500 miljonu dolāru apmērā.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru.

Naftas cenas mēreni kritās, neraugoties uz astoņu naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstu vienošanos pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par trīs mēnešiem.

Volstrītas galvenie indeksi, kas iepriekš bija sasnieguši rekordus, ceturtdien kritās. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz politisko nestabilitāti Francijā.

"Bitcoin" vērtība palielinājās līdz 103 800,45 dolāriem, sasniedzot jaunu rekordu, bet pēc tam noslīdēja zem 100 000 dolāru atzīmes līdz 99 154 dolāriem.

"Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.