Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets neto apgrozījums pērn sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem.

Uzņēmuma vadība norāda, ka iepirktā un pārstrādātā produkcija pērn tika eksportēta teju 100% apmērā. Uzņēmums lielākoties eksportē metāllūžņus uz Turciju, Indiju, Ķīnu, Honkongu, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Jāatzīmē, ka Tolmets pērn realizēja vairāk nekā 600 tūkstošus tonnu metāllūžņu. Tolmets vadība atzīmē, ka pērnā gada nogalē noticis svarīgs notikums – dibināts meitas uzņēmums Somijā.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 31. vietu.

Metāllūžņu pārstrādātājs un vairumtirgotājs "Tolmets" pagājušajā gadā strādāja ar 335,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un bija 11,658 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas darbību ietekmēja pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū. Savukārt peļņas kāpums skaidrots ar darbības efektivitātes palielināšanu.

Uzņēmums pērn piesaistījis jaunus klientus un paplašinājis noieta tirgus, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat pērn kompānija turpināja pamatlīdzekļu nomaiņu pret modernākiem un ar mazāku kaitīgu ietekmi uz vidi. Turpināta arī metāllūžņu laukumu rekonstrukcija. Kopumā šajos pasākumos ieguldīti 1,77 miljoni eiro.

Turpmākajos gados "Tolmets" plāno paplašināt darbību Lietuvas un Igaunijas tirgū, kā arī sākt darbību jaunos tirgos.

2020.gadā "Tolmets" strādāja ar 187,642 miljonu eiro apgrozījumu un 2,59 miljonu eiro peļņu.

Liepājā reģistrētajam SIA Tolmets veiktas izmaiņas amtpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājusi Jeļena Geraskina, kas tajā darbojās jau kopš 2007. gada oktobra. Līdz ar to Tolmet vadībai pievienojās Artjoms Homutovs un Andrejs Šakelis, kas nu ieņem valdes loecekļu amatus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus patlaban veic Inta Ozoliņa.

2014. gadā Tolmets neto apgrozījums sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem, rāda Lursoft pieejamie dati.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 31.vietu.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Runa ir par Lietuvas vadošo metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupu “Kuusamet Group”, kas ar kuru saistītie uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā šī grupa jau šobrīd ir lielākā metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupa, kas apvieno apmēram 20 dažādus šīs nozares uzņēmumus. Igaunijā un Latvijā “Kuusamet Group” pieder uzņēmums “Refonda”, kas šajos tirgos darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū.

Ar šādas taktikas palīdzību “Refonda” Igaunijā ir izspiedis no tirgus vairākus mazākus metāllūžņu nozares uzņēmumus un ieņēmis to vietu savu vietu tirgū, mainot nosaukumu uz “Metruna” un vienlaikus ar nosaukuma maiņu atgriežoties arī pie tirgus vidējo melno metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvāšanas. Tagad “Refonda” šos no juridiskā viedokļa apšaubāmos tirgus iekarošanas paņēmienus izmēģina arī Latvijā.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

191,87 tūkstotim no 220,9 tūkstošiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem oktobrī bija 100% Latvijas piederības pamatkapitāls, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar to pašu pērnā gada periodu, šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 1846 uzņēmumiem, taču nedaudz sarucis to procentuālais īpatsvars uz kopējā skaitliskā fona.

Pieaudzis arī uzņēmumos nodarbināto skaits – Latvijā reģistrētajos uzņēmumos strādā 704 tūkstoši darbinieki (pērn – 696,7 tūkstoši), savukārt uzņēmumos ar Latvijas pamatkapitālu – 545,6 tūkstoši darbinieki. Salīdzinoši – šogad vidējais darbinieku skaits reģistrētajos uzņēmumos bijis 3,19, savukārt uzņēmumos ar Latvijas piederības pamatkapitālu – 2,84.

Salīdzinot datus par 2013. gadu un 2014. gadu, redzams, ka gan apgrozījuma, gan peļņas sadaļās vērojama pozitīva dinamika – apgrozījums pieaudzis no 28,67 miljardiem eiro līdz 28,7 miljardiem eiro, bet peļņa no 0,74 miljardiem eiro palielinājusies līdz 1,01 miljardam eiro.

Vieglais automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, - ja neskaita dažus izņēmumus, šāda ir uz likumu balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksus auto.

DB jau tradicionāli apkopo Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksus klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. To vidū ir gan 2016. gada izlaiduma Bentley, gan 2016. gada izlaiduma Porsche 911 Turbo, gan 2016. gada izlaiduma BMW 640D xDrive u.c.

Tā, piemēram, metāllūžņu uzņēmuma SIA Tolmets pirkums ir eksplozīvi ātrs, iespaidīgi elegants, komfortabls luksusa apvidus auto, kas neliks vilties arī bezceļa apstākļos un iezīmē pilnīgi jaunu leģendārā britu zīmola attīstības virzienu.

Savukārt, viena no Latvijas bankām iegādājusies 2016. gada izlaiduma Mercedes Benz S600 Maybach. Nezinātājs satiksmē pat neatšķirs Maybach versiju no standarta Mercedes-Benz S-klases, līdz ar to šo limuzīnu labprātāk izvēlēsies tie, kuri nevēlas būt pārāk pamanāmi.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku metāllūžņu, jo īpaši krāsaino lūžņu, darījumos, ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Tā būtu jāsamazina no pašreizējiem 10% līdz 5%, ko piemēro fiziskajām personām lūžņu pārdevējiem, ar šādu iniciatīvu Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija vērsusies Finanšu ministrijā.

«Ar šādu iniciatīvu savulaik vērsāmies pie jau bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un tuvākajā laikā plānojam ar to iepazīstināt pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, bet kopumā dažādās komisijās un tikšanos laikā par to runāts ir vairākkārtīgi,» uz jautājumu, kad un pie kā ir vērsusies asociācija, atbild Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis un lielākā lūžņu iepircēja Latvijā SIA Tolmets ārējo sakaru vadītājs Valdis Uburģis. Tieši 2017. un 2018. gadā, kad bija salīdzinoši augsta cena, it īpaši krāsainajiem metāllūžņiem, ļoti iezīmējās godīgas konkurences jautājumi gan starp lūžņu iepircējiem Latvijā, gan arī lūžņu tirgotāju segmentā Baltijā. «Pašreizējā situācijā, tikai izlīdzinot situāciju Baltijas valstu vidū, Latvijas uzņēmēji spēs atgūt savu konkurētspēju reģionālā līmenī,» uzsver V. Uburģis. Galvenais klupšanas akmens ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro fiziskajām personām, kuras nodod metāllūžņus.

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.