Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s paziņojusi, ka turpmāk uzņēmuma 30 restorāniem Baltijas valstīs burgeru maizītes tiks gatavotas no Latvijas graudu pārstrādes uzņēmuma AS Dobeles dzirnavnieks miltiem.

To paredzot līgums starp Dobeles dzirnavnieku un Polijas uzņēmumu Fresh Start Bakeries Piekarnie Sp. z o.o., kas ir viens no McDonald’s burgeru maizīšu ražotājiem Eiropā. Dobeles dzirnavnieks veic piegādes ceptuvei Polijā, un pirmie no Latvijā ražotiem miltiem pagatavotie burgeri jau esot pieejami McDonald’s restorānos Baltijā.

AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norādīja, ka saskaņā ar McDonald’s standartiem veikta arī graudu piegādātāju sertifikācija.

McDonald’s restorāniem Baltijas valstīs nepieciešamo nodrošina 50 piegādātāji no visas Eiropas, tajā skaitā 8 uzņēmumi no Baltijas valstīm. No piena pārstrādes uzņēmuma Food Union McDonald’s ik gadu iepērk pienu Lāse 220 000 litru apjomā un bērnu maltītes Happy Meal vajadzībām 26 000 litrus piena Lāsēns. Paplāšu lapas, kurās var atrast informāciju par McDonald’s ēdienu uzturvērtību un sastāvdaļām, izgatavo Preses nams, savukārt salvetes nodrošina salvešu ražotājs Lenek. Lietuvas uzņēmums Salprone piegādā salātus un dārzeņus, Alfas Plus – dažādus cukura produktus un Coca-Cola ražotne – dažādus dzērienus. Igaunijas graudu pārstrādes uzņēmums Tartu Mill piegādā miltus Fresh Start Bakeries Zviedrijā, kas primāri ražo burgeru maizītes McDonald’s restorāniem Skandināvijas valstīm, bet nepieciešamības gadījumā maizītes tiek piegādātas arī restorāniem Baltijā. Uz Zviedriju piegādes arī veic AS Dobeles dzirnavnieks.

Latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» vienības ir neapmierināts, ka pret viņu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlēs daudz tiek pārkāpti noteikumi metiena fāzē un cer, ka tiesneši to allaž piefiksēs.

Porziņģis šobrīd ir garākais spēlētājs NBA, kas rezultējas ar to, ka augumā mazāki aizsargi viņam iesit ar roku vai elkoni, kad latvietis cenšas mest. Šosezon latvietis kļuvis par «Knicks» pirmo izvēli uzbrukumā, kas licis lielāku uzmanību pievērst pārkāpumiem pret viņu.

«Viņi pret mani spēlē fiziski, veicot nelielus kontaktus, un tas ievērojami traucē metienam,» Porziņģi citē laikraksts «Newsday». «Daudziem spēlētājiem ir grūti bloķēt manu metienu, tāpēc cenšos tiesnešiem norādīt uz šiem kontaktiem pa manu roku. Tos nebūtu jāatļauj.»

Sezonas pirmajos divos mačos Porziņģis iemeta 31 un 33 punktus, bet trešajā cīņā pret Bostonas «Celtics» realizēja vien trīs no 14 raidījumiem, dueli noslēdzot ar 12 punktiem. Sezonu «Knicks» vienība iesākusi ar trim zaudējumiem.

Lai arī tiesu vara ir nodalīta no citām, tomēr tā nevar neskaidrot savus nolēmumus sabiedrības vairākumam saprotamā valodā, tiesas pēdējos gados arvien vairāk komunicē ar medijiem, tomēr bez cilvēku izpratnes paaugstināšanas neiztiks, piektdien, 26.janvārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par šiem jautājumiem un plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā šodien, 26. janvārī diskutēs Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā». Pasākumu atbalsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Zvērinātu advokātu padome un Augstākā tiesa. Institūta priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis konferenci sauc par drosmīgu mēģinājumu uzsākt runāt par lietām, par kurām parasti nerunā.

«Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki, kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu,» ar ironiju piebilst profesors.

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

ELT darbību nodrošinās desmit tiesas sastāvi - 10 tiesneši un 24 darbinieki. Jaunizveidotā tiesa atradīsies Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39, un tās darbības teritorija aptvers visu Latvijas teritoriju.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu tiesas procesu, tiesa būs aprīkota ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp tiesā tiks uzstādītas trīs stacionārās un viena pārvietojamā videokonferenču iekārta.

ELT tika veidota esošā budžeta ietvaros, netiek veidotas jaunas tiesnešu amata vietas, bet izmantotas esošās amatu vakances.

Uz jaunās tiesas amata vietām atlase notika no 95 kandidātiem, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. Viens no kopumā desmit atlasītajiem kandidātiem personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu.

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Aizvadīto nedēļu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kolektīvs pavadīja divos izbraukumu semināros zaļumos - divas dienas viesnīcā Rojā un divas atpūtas bāzē Salas ezera krastā Indrānos, vēsta laikraksts Diena.

Dienas rīcībā esošā Rojā notikušā pasākuma detalizētā programma atklāj vērienu, ar kādu nodokļu maksātāju nauda tērēta par maltīti un izklaidi. Turklāt izbraukuma semināri sarīkoti, neņemot vērā vien pirms diviem mēnešiem Valsts kontroles (VK) publiskoto revīzijas ziņojumu par NEPLP pērnā gada finanšu pārskatu, kur kā viens no pārkāpumiem norādīts līdzīga semināra rīkošana pagājušajā vasarā viesu namā Rūjienā. VK uzsvēra, ka šāda veida kolektīvo pasākumu finansēšana no valsts budžeta ir pretlikumīga.

Rojā notikušā «stratēģiskā» semināra «iekšējai lietošanai» veidotajā programmā smalki aprakstīta nevis darba kārtība, bet gan maltīšu sastāvdaļas un izklaides iespējas. Lai gan strādāšana pirmajā dienā tika paredzēta vien 4,5 stundas, padome dienu iesāka, pamatīgi iestiprinoties ar «mazajām brokastīm» - «divu veidu maizītes un saldā rabarberu plātsmaizīte, varētu būt arī auksti kūpināts lasis ar citronu un šķiņķa kornišonu maizītes, arī biskvīta ābolu plātsmaize (pašu cepta), zaļie salāti, kāds biezpieniņš, kaut kāds sīkumiņš, mazie sāļie groziņi ar siera krabju masu. Kafija, tēja, sula.» Pēc tam, kad Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība izklāstīja jaunas iniciatīvas nākamā gada budžeta periodam, restorānā baudīts otrais ēdiens «jubilejas stilā» ar trīs veidu gaļu un desertā - bubertu no lauku olām ar dzērveņu mērci. Tad atlika pārkāpt pāri obligātās programmas «astei» - pusstundu īsām kopsavilkuma debatēm un atvadīties no apmēram 20 semināra dalībniekiem, kuri devās atpakaļ uz Rīgu. Viesnīcā palika vien NEPLP kolektīvs, kas pēcpusdienu varēja veltīt «atpūtai, peldēšanai jūrā, muzeja vai radinieku apciemošanai», bet vakariņas tika organizētas «ārā pie upes, brīvā dabā, terasē pie jahtām», par pasākuma detaļām vēsta Diena.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Latvijas vīriešu basketbola izlasei Eiropas čempionātā bija reāli cīnīties par medaļām, uzskata komandas līderis Kristaps Porziņģis.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Latvijas izlase otrdien Stambulā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā ar rezultātu 97:103 (23:34, 32:17, 11:25, 31:27) zaudēja Slovēnijai, tādējādi latviešiem neizdevās pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas sasniegt Vecā kontinenta meistarsacīkšu pusfinālu.

«Apsveicu Slovēniju ar uzvaru. Viņi aizvadīja ļoti labu spēli, izdarīja to, ko no paša sākuma gribēja, - dabūt man kādu ātro sodu. Līdz ar to atlikušo spēles daļu man bija jāspēlē nedaudz bailīgi, lai nedabūtu kārtējo piezīmi. Tas viņiem nāca par labu,» pēc mača žurnālistiem norādīja Porziņģis.

Tiesa, par spīti ātri sakrātajām piezīmēm Porziņģis šajā mačā iemeta 34 punktus. Tomēr spēlētājs norādīja, ka tam nav nozīmes, jo Latvija piedzīvoja zaudējumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem iecerēts risināt 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas.

Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.

Grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo līdz šim, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējās valsts budžeta pieņemšana un tas nevarēja stāties spēkā 1.janvārī, izdevumiem varēja tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem, teikts grozījumu anotācijā.

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu sistēmas reformām, Varšava brīdinājusi, ka varētu vērsties pret Eiropas Savienību (ES), ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK), esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Lai gan jūnijā EK apstiprināja šo līdzekļu piešķiršanu, EK prezidente Urzula fon der Leiena, apmeklējot Varšavu, Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim norādīja, ka vēl daudz veicam likuma varas stiprināšanai.

Taču Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

No nākamā gada 1. janvāra īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt tikai tad, ja par attiecīgo īpašumu būs nomaksāts nekustamā īpašuma nodoklis.

To paredz likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Tomēr pagaidām zemesgrāmatu tiesnešiem būs tiesības reģistrēt nekustamā īpašuma īpašnieku maiņu arī nepārliecinoties par to, ka par attiecīgo īpašumu ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis.

Tiesa, šādas tiesības zemesgrāmatu tiesnešiem būs tikai tad, ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētais īpašums, nebūs zemesgrāmatu nodaļai nodrošinājusi iespēju pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu.

Nekustamā īpašuma nodokļa likme Latvijā ir 1 % no īpašuma kadastrālās vērtības gadā. No 2010. gada 1. janvāra ar šo nodokli plānots sākt aplikt arī mājokļus.

Augstākā tiesa pērn decembrī pŗēmijās izmaksājusi 97.5 tūkstošus latu, pamatojot to ar apzīmējumu «Piemaksa par darbu paaugstinātās intensitātes apstākļos», revīzijā konstatējusi Valsts Kontrole.

VK norāda, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem prēmijas atskaitēs klasificē zem nosaukuma «Prēmijas un naudas balvas». Tādējādi VK uzskata, ka gada pārskats nesniedz skaidru informāciju par atlīdzībai izlietoto līdzekļu struktūru.

Tāpat VK konstatējusi, ka balstoties vien uz iekšējiem normatīviem, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem ir izmaksāti daudzi pabalsti un kompensācijas. Dažādos pabalstos un kompensācijās AT izmaksājusi teju 95 tūkstošus latu.

Pabalsti maksāti, beidzot augstskolu - izmaksāti 8 250 lati, dodoties laulībā – 400 lati; dodoties atvaļinājumā 73 245 lati; bērna piedzimšanas gadījumā 1 200 lati. Tāpat tiesnešiem un tiesu darbiniekiem kompensēti mācību izdevumi 7 491 latu apmērā un ceļa (transporta) izdevumi 2 816 latu apmērā. VK norāda, ka likumā par tiesu varu jau noteiktas sociālās garantijas tienešiem, savukārt pārējo darbinieku sociālās garantijas ir noteiktas Darba likumā. Līdz ar to AT nebija tiesiska pamata iekšējos normatīvajos aktos noteikt citus pabalstu un kompensāciju veidus.

Par Satversmes tiesas tiesnešiem turpmāk varēs ievēlēt tikai personas, kuras dienā, kad tiek izvirzītas konstitucionālās tiesas tiesneša amatam, ir sasniegušas 40 gadu vecumu.

To paredz Satversmes tiesas likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Tāpat kā līdz šim, personām, kas pretendēs uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, būs jābūt ieguvušām augstāko izglītību tiesību zinātnē, tostarp ieguvušām maģistra grādu vai doktora grādu. Turklāt potenciālajiem konstitucionālās tiesas tiesnešiem būs vajadzīga arī vismaz desmit gadus ilgai pieredzei juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā grādā.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Cīņa starp latvieti Mairi Briedi un Oleksandru Usiku no Ukrainas bija vēsturē labākā pirmā smagā svara kategorijā, savā slejā portālā «worldboxingnews.net» izteicies Pasaules Boksa padomes (WBC) prezidents Maurisio Suleimans.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Briedis sestdien pēc skaistas 12 raundu cīņas «Arēnā Rīga» Pasaules Boksa supersērijas pusfinālā pēc punktiem piekāpās Usikam, kurš tādējādi sasniedza turnīra finālu un ieguva arī iepriekš latvietim piederošo WBC čempiona jostu. Līdz ar to ukrainis kļuvis par čempionu divās versijās, jo viņam iepriekš bija arī Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta.

«Esmu Rīgā, Latvijā, un joprojām izjūtu gandarījumu par sestdienas nakts pasākumu «Arēnā Rīga», kur Oleksandrs Usiks gāza no troņa vietējo varoni Mairi Briedi,» raksta Suleimans. «Tā bez šaubām bija labākā titula cīņa šīs svara kategorijas vēsturē.»

Suleimans raksta, ka pasaules klases arēna bija pilna, kas radīja elektrisku atmosfēru 12 raundu garumā. «Šī bija viena no skaļākajām publikām, ko jebkad esmu piedzīvojis.»

Eiropas kafijas grauzdētāju sacensībās "Roast Master", kas pagājušās nedēļās nogalē risinājās Itālijas pilsētā Milānā, Latvijas kafijas grauzdētava "Kalve Coffee" ieguvusi 2.vietu 30 Eiropas labāko kafijas grauzdētāju konkurencē.

No pirmās vietas - Parīzes grauzdētavas "Belleville Brulerie" - Latvijas grauzdētava atpalikusi vien par dažiem punktiem.

Sacensību dalībnieku vidū bija tādi atpazīstami uzņēmumi kā "Five Elephant" no Vācijas, "Young Cup Coffee" no Itālijas, "Belleville Brulerie" no Francijas, "Mok Specialty Coffee" no Beļģijas un citi pasaules līmeņa ražotāji.

Grauzdētavas tika vērtētas trīs disciplīnās. Visiem dalībniekiem iepriekš tika nosūtīta vienāda kafija, lai to sagrauzdētu un iesniegtu tiesnešiem aklajā degustācijā. Otrajā posmā dalībniekiem bija jārada jauns espresso kafijas maisījums, kas būtu komerciāli pieejams un tirgum saistošs, taču arī ļoti gards un augstvērtīgs. Bet finālā dalībniekiem bija jārada tiesnešiem unikāla kafijas pieredze un jāuzbrūvē kafija kādā alternatīvā pagatavošanas veidā.

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Par vienu no redzamākajām un pat populārākajām institūcijām pēdējā laikā ir kļuvusi Satversmes tiesa (ST). Iemesls tam ir vienkāršs — noteiktas Latvijas iedzīvotāju grupas ir sapratušas, ka šajā institūcijā var meklēt savu taisnību, lai atgrieztos pie tāda savas dzīves līmeņa, kāds tas bija pirms viena vai otra Ministru kabineta un Saeimas lēmuma pieņemšanas.

Pensionāri jau šādā veidā ir panākuši, ka viņu pensijas netiek apcirptas, bet jau šodien, visticamāk, ST paziņos, ka arī attiecībā uz tiesnešiem taupības politika nav piemērojama. Jāatzīst gan, ka šeit veidojas ļoti interesanta situācija. Piemēram, kad Saeimas deputāti paši nolēma, ka nav samazināmas ne viņu algas, ne arī daudz dažādās piemaksas, daudzi īpaši nekautrējās izteikties par politiķu «solidaritāti» ar pārējo sabiedrību. Taču īpaši netiek runāts par to, ka arī par tiesnešu algu jautājumu ir lēmuši tiesneši. Turklāt nevar, protams, apstrīdēt to, ka tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un labi apmaksātiem, lai viņi spētu spriest objektīvi. Tomēr ne mazāk svarīgs sabiedrībai ir arī, piemēram, iekšlietu struktūru vai mediķu godprātīgums. Taisnības labad gan arī jāteic, ka grūti ir iedomāties kādu citu struktūru, kas varētu spriet par tiesnešu algām, un šis aspekts padara minēto situāciju jo sarežģītāku.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.