Pagājušās nedēļas nogalē logu ražotnē Tukuma novada Lestenes pagastā gājis bojā vīrietis, kuram virsū uzkritušas stikla loksnes, turklāt viņš nodarbināts bez darba līguma.

Negadījums noticis pagājušajā piektdienā, 17.janvārī. Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vecākā inspektore Domicela Dzalbe pastāstīja, ka uzņēmumā, kurā noticis traģiskais negadījums, tiek ražoti pakešu logi un pašas stikla paketes.

Negadījums noticis, kad vairāki darbinieki ar diviem ratiņiem, kas tiek saukti arī par "rohļām", pārvietojuši paku ar stikla loksnēm. Pēc Dzalbes teiktā, pārvietot paku, kurā bijušas aptuveni divus metrus platas un trīs metrus augstas 15 stikla loksnes, kas kopumā svērušas no 1800 līdz 2000 kilogramu, vajadzēja vien par dažiem centimetriem.

Loksnes, kuras kopā saturējis no koka veidots karkass, sākušas krist, un vīrietis, kurš vēlāk gājis bojā notikuma vietā, kopā ar citiem mēģinājis tās saturēt vai izglābt.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Spēkratu tirgū nākotne tiek saistīta ar daļēji autonomo un pat pilnībā pašbraucošo auto uznācienu. Šajā ziņā tradicionālajiem autoražotājiem jāmēģina konkurēt ar tehnoloģiju kompānijām, kurām dažkārt tiek piedēvēta spēja patērētāju paradumu izmaiņas nolasīt ātrāk un precīzāk. Kopumā šā brīža pieņēmums ir, ka autonomo spēkratu uznāciens būs vien laika jautājums. Tas ievērojamas pārmaiņas var radīt citās nozarēs, piemēram, apdrošināšanā.

Parasti tiek klāstīts, ka vairāk nekā 90% no satiksmes negadījumiem izraisa tieši cilvēciska rakstura kļūda. Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas potenciāli nozarei nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Jautājumi ir dažādi – ja mašīnu vada robots, tad kurš ir vainīgs, ja bijis kāds satiksmes negadījums? Tiek lēsts, ka šādā gadījumā rēķins var tikt piestādīts, piemēram, ražotājam, nevis par to ir atbildīgs apdrošināšanas pircējs, kas bieži vien ir pats šoferītis. «Automašīnas vadītājs vairs nebūs tā riskantā lieta. Atbildība no individuālā braucēja, visticamāk, tiks pārnesta uz ražotāju un programmatūras izstrādātāju,» sprieduši, piemēram, ASV Indianas Universitātes profesori. Tas var nozīmēt, ka apdrošinātāji savas polises piedāvā uzņēmumiem, kuri ražo gan pašus šos spēkratus, gan to drošības tehnoloģijas. Ja kaut kas noiet greizi, tie arī šādā gadījumā var tikt saukti pie atbildības. Kopumā gan tas var izrādīties ļoti sarežģīti un prasīt lielu apdrošinātāju enerģiju un tādējādi investīcijas visdažādāko datu apstrādē. Šobrīd gan finanšu jomā, gan vairākos citos uzņēmējdarbības sektoros gluži kā Svētais Grāls ir tā saucamo lielo datu apgūšana. Proti, to pareiza apkopošana, piemēram, jau laikus var likt noprast, kāda ir aktuālā situācija un kādi lēmumi, balstoties uz to, ir jāpieņem.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Jāaizliedz kravas automobiļus aprīkot ar atjaunotām riepām uz priekšējās ass, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā vienojās tās locekļi.

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka kopš 2015.gada 1.janvāra, kopumā reģistrēti 23 ceļu satiksmes negadījumi, kad kravas automašīnām vai tās piekabēm fiksēts riepas plīsums. Turklāt 2018.gadā uz ceļiem savāktas 134 tonnas nolietotu riepu.

Valsts policijas pārstāvis Andris Locs pauda, ka pašreiz statistika ir nepilnīga, jo tā līdz šim nav apzināti ievākta. Ir precīzi zināms, ka vairāki cilvēki ir gājuši bojā negadījumos, kad kravas automašīnām ir sprāgušas priekšējās riepas. Policijas darbs rāda, ka sprāgušās riepas bieži ir vecas un nolietotas, tomēr nav statistikas, vai sprāgušās riepas bijušas atjaunotas vai vienkārši vecas. Viņš teica, ka policija redz nepieciešamību ierobežot lietojamo riepu vecumu atbilstoši tam, cik gadu lietošanu nosaka ražotājs.

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” parakstīto prēmiju summa pērn sasniegusi 120 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma izaugsme Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniegusi Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi (+23%).

2023. gadā grupas līmenī “Balcia” biznesa izaugsme mērojama ar 48 % pieaugumu, savukārt Latvijā biznesa rezultāti tika četrkāršoti, salīdzinot ar 2022. gadu. Parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 120 miljonus eiro, un atlīdzībās izmaksāti 72 miljoni eiro pretstatā 42 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā parakstīto prēmiju summa pērn sasniedza 25 miljonus eiro, savukārt atlīdzību izdevumi 13 miljonus eiro (sešas reizes vairāk kā gadu iepriekš).

Biznesa attīstībā “Balcia” pērn kopumā ir veikusi stratēģiskās investīcijas 4,1 miljonu eiro apmērā. No tiem 0,5 miljoni eiro tika ieguldīti uzņēmuma paplašināšanā, 90 dienu laikā veiksmīgi startējot Igaunijas tirgū. Papildus 0,3 miljoni eiro tika investēti digitālo kanālu izveidē, stiprinot uzņēmuma tehnoloģisko infrastruktūru. Savukārt 0,3 miljoni eiro tika novirzīti cilvēkresursiem, nodrošinot un uzlabojot darbinieku labumu programmu, apmācības un karjeras izaugsmes iespējas. Investīcijas zīmola attīstībā sasniedza 3 miljonus eiro, radot jaunu zīmola identitāti un izglītojošas aktivitātes, un iniciatīvas par apdrošināšanas jautājumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums "Ecoservice" vērsies tiesā pret apdrošināšanas kompāniju "Compensa Vienna Insurance Group", pieprasot izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par "Ecoservice" ugunsgrēka rezultātā ciestajiem zaudējumiem, informē uzņēmumā.

Šajā prasībā "Ecoservice" lūdz piedzīt 7,4 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības un nokavējuma procentu izmaksu, kā arī zaudējumus, kas radušies pēc daļējas uzņēmuma darbības pārtraukšanas pēc ugunsgrēka. Šo summu uzņēmums vēl turpina apkopot un tā tiks pievienota prasībai, taču kopā ar to prasības summa pārsniegs 10 miljonus eiro, norādīts paziņojumā.

"Ecoservice" tiesai iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka "Compensa" Latvijas filiāle nepamatoti vilcina lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas prasību un vairāk nekā gadu pēc negadījuma nav pieņemts lēmumu par to, vai negadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu. Līdztekus nav pieņemts lēmumus par pilnīgas vai daļējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu plāno ar tiem atļaut pārvietoties no 14 gadu vecuma, šodien vienojās Satiksmes ministrijas (SM) Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti.

Domnīcā šodien eksperti sprieda par elektriskajiem skrejriteņiem satiksmē un grozījumus normatīvajos aktos, kas regulētu elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāstīja, ka precīza uzskaite par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sākta veikt tikai šogad. Ieskicējot situāciju, viņš skaidroja, ka pērn tika konstatēti pieci līdz seši negadījumi, bet šogad tikai augustā jau 21 negadījums.

«Pašreizējā regulējumā nav nekādi rāmji, cilvēki uzskata, ka tas ir izklaides pārvietošanās līdzeklis, tāpēc ar to var pārvietoties alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā,» teica Krapsis, piebilstot, ka gājējs pēc būtības ir iespiests stūrī un viņam nav kur pārvietoties.

Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, aktualizējies jautājums arī par Latvijas kiberdrošības stiprināšanu. Tas nozīmē ne tikai valstiska mēroga pasākumus, bet arī aktivitātes uzņēmuma vai organizācijas drošības sekmēšanai internetā.

Digitaizācijai un procesu automatizācijai šobrīd ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, jo tās ne tikai veicinās kiberdrošību, bet arī sekmēs darba optimizāciju, ļaujot izdarīt un sasniegt vairāk, ieguldot mazāk resursus.

Uzņēmumu, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jābūt gataviem uzbrukumiem, kas var skart dokumentu vadības, monitoringa, grāmatvedības un noliktavu uzskaites sistēmas – tas nozīmē, ka jārūpējas ne tikai par visu iekārtu drošību, jāpārliecinās, ka svarīgiem datiem, sistēmu un iekārtu konfigurācijām tiek veidotas rezerves kopijas un tas tiek darīts atbilstoši labākajai praksei, bet arī jāpārbauda, vai tīklā nav kādas nezināmas vai neuzturētas sistēmas.

Otrdien, veicot Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves darbus, ir gājis bojā SIA "Pamatceļš" ekskavatora vadītājs, informē robežas būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA "Citrus Solutions" pārstāvji.

Nelaimes gadījums noticis, ekskavatoram ieslīdot upē.

"Pamatceļš" ir projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" piesaistīts apakšuzņēmējs.

Ņemot vērā ātras reakcijas nepieciešamību, uzņēmumi šobrīd sadarbojas ar visām atbildīgajām iestādēm un Valsts policiju, kā arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Tāpat informācija par notikušo nekavējoties tika nodota Valsts darba inspekcijai, un notikuma vietā strādā Valsts policija, kā arī informēts projekta pasūtītājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Robežas būvniecības projekta komanda izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova informēja, ka negadījums noticis Krāslavas novadā, Porečje ciema tuvumā, 350 metrus no 43. robežzīmes.

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 340023, bet samazinājusies – 211055 autoīpašniekiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 139 836 autoīpašniekiem un tas vēsturiski ir lielākais transportlīdzekļu īpašnieku skaits šajā klasē (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 8429; ar 2015.gadu – pat par 46518 autoīpašniekiem). Kopumā augstākajās/»labajās» BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 944467 autovadītāji. Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 218 autoīpašniekiem, bet zemākās/»sliktās» klases (1. – 5.) kopumā šobrīd ir 26734 transportlīdzekļu īpašniekiem.

Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 163550 autoīpašniekiem. BM klase ir viens no galvenajiem, bet nebūt ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta reizi gadā – 15. septembrī, un ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem, BM klase var palielināties vai pazemināties, vai arī palikt esošajā līmenī.

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Trešdien, 6.novembrī plkst. 10.00 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) organizēs praktiskās mācības Krustpils ielā 10, Rīgā, kurās tiks veikti glābšanas darbi imitētā ķīmiskā vidē ar masveida cilvēku un tehnikas atsārņošanu.

Mācībās tiks inscenēts ceļu satiksmes negadījums, kurā pēc mikroautobusa un autocisternas ar amonjaka šķīdumu sadursmes kodīgā ķīmiskā viela nokļūs saskarsmē ar mikroautobusa pasažieriem.

Ņemot vērā to, ka izlijusī viela ir kodīga un var izraisīt smagus apdegumus, ugunsdzēsēji glābēji izveidos ķīmisko vielu atsārņošanas punktu un veiks masveida cilvēku dekontamināciju.

Praktisko mācību mērķis ir pārbaudīt un trenēt VUGD iegūtās iemaņas veikt un vadīt glābšanas darbus. VUGD aicina iedzīvotājus nesatraukties, redzot uz ielām pārvietojamies un vienuviet pulcējamies lielu skaitu operatīvās tehnikas, kā arī atvainojas iedzīvotājiem par radītajiem apgrūtinājumiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu speciālistu brigādēm iegādātas divas jaunas, speciāli aprīkotas automašīnas.

Īpaši sarežģītās situācijās palīgā ar tām dosies abas Rīgā izvietotās speciālās brigādes, kurām izsaukumu intensitāte ir vislielākā un kuras pie pacientiem dodas ne tikai galvaspilsētā, bet bieži vien uz novadiem līdz pat 100 kilometru attālumā no Rīgas un nepieciešamības gadījumā arī vēl tālāk.

Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs. Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to uz notikuma vietu nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudz cietušajiem.

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.